Augstākajām tiesu sistēmas amatpersonām trūkst atklātības

Mazāk trūkst atklātības, vairāk godprātības.

Jautājuma risinājums noteikti ir sarežģītāks un dziļāks. Viens – Latvijā cilvēki neuzticas likumiem vai tos nezina, kas būtībā nav pieņemami, jo nelielā sabiedrībā šādām problēmām būt nevajadzētu. Līdz šim reti kurš atbild uz jautājumu – likums ir regulējošs vai valsts kasi, vai konkrētu ļaužu makus papildinošs! Tiesneši un prokurori no analīzes izvairās, aizbildinoties ar “ētiku” (kāda ētika situācijā, kad pat juristi likumos neorientējas vai meklē “interpretācijas”), advokāti “skaitās” darbojamies tikai savtīgās interesēs, bet juridisko zinātņu “pīlāri” nespēj uz situāciju paskatīties plašāk! Otrs – tiesneši uzskata sevi par “pārcilvēkiem”… Ko vispār LV nozīmē “cieņa vai necieņa” pret tiesu??? Cieņa ir jānopelna nevis jānosaka likumā! Trešais – ja likumu pieņemošais deputāts nespēj lietu paskaidrot pēc būtības, likums nedrīkstētu stāties spēkā, ja to nesaprot pieņēmējs! Neesmu manījis soļus vienkāršības virzienā, kad turpat ikvienam valsts iemītniekam būtu skaidrs – kas ir kas nav… Nevar būt tā, ka cilvēkam valsts iestādē saka – Jūsu situācija man ir skaidra, es būtu rīkojies tāpat, bet likums man nosaka… Labs likums ir tāds, ko saprot vai ievēro (nevis pilda!!!!!!!!!!!!!) 95% iedzīvotāju! Citādi mums te viss izskatās pēc laikiem, kad “ikviens var būt vainīgs”… Saprāts pamazām atstāj valsti…

iznesības, šarma, labas valodas un spējas pateikt būtisko arī trūkst.

par kaadu atklaatiibu var buut runa ja taa te jau no krievu laikiem , kad par kangariem un vietvalžiem bija taadi kaa brigmans un lembe , kuri arii veel šodien lietas biida slepeniibaa , tos pašus tiesnešus prokurorus un prezidentus iestum seedekļos šii pati kompaanija , peec veeleešanaam noziedznieks seed blakus pie galda valdiibas staadiišanas procesā , vsjo pod kontroļem, tovarišči , arii prezidentu tuuliit slepeni ieveelees.

Viena mīļa ģimenīte. Ideāla konstrukcija vista – ola.