Vispirms mājas darbs, pēc tam e-pakalpojums

Komentāri (31)

imula17 31.03.2015. 20.52

Viens no cēloņiem, kas kavē e-paraksta lietošanas plašāku izplatību, ir nojauta, ka e-paraksts nav iecerēts kā pasākums, kas atvieglotu dzīvi Latvijas iedzīvotājiem saskarsmē ar valsts iestādēm, bet gan kā naudas slaukšanas projekts. Informācija no šajā rakstā nolinkotās lapas
https://www.eparaksts.lv/lv/eid/cenas/

eParaksta 30 dienu abonements eID kartē 4.13 EUR

Tātad, tiek piedāvāts maksāt 4€ mēnesī par iespēju parakstīties kādā valsts iestādē, kas daudziem nemaz katru mēnesi nav vajadzīga. Turklāt vēl jānopērk viedkartes lasītāju, jāuzmana dažādi kartes, laika zīmogu utt. derīguma termiņi. Kāda velna pēc? Vai tiešām kāds iedomājas, ka tas cilvēkiem šķiet pievilcīgs variants?

Ievērojami ērtāka šķiet autentificēšanās, izmantojot savus internetbankas pieejas datus. To, ka tas funkcionē pietiekami droši, rāda aizvadītās desmitgades internetbanku pieredze. Taču postulēt to kā vienīgo iespēju parakstīties nav pieņemami, jo tas nozīmētu pacelt privātas iestādes – bankas – valsts iestāžu līmenī. To lobijs jau tāpat ir pārmēru spēcīgs.

Un šeit šķiet vietā jautājums: kāpēc Latvijas valsts izliekas, ka nav spējīga ieviest visiem iedzīvotājiem pieejamu internetbankām līdzīgu autentificēšanās protokolu un tīmekļa vietnes, kam pietiktu ar paroli un kodu virkni (pastāvīgu, kā, piem., Swedbankā,vai vienreiz lietojamo TAN kodu lapu)? Bez visādām eID kartēm, karšu lasītājiem un datora piesārņošanas ar šaubīgi funkcionējošām aplikācijām. Rēķinot uz visu iedzīvotāju skaitu, šīs sistēmas uzturēšanas izmaksas būtu visai nelielas, un Latvijas valsts varētu būt tik augstsirdīga, ka šo pamatpakalpojumu -iespēju parakstīties – saviem pavalstniekiem sniegt bez maksas.
Tas arī atrisinātu šo elektroniskā paraksta lietu, pat bez Suitu sievu sirsnīgām pūlēm.

Atbildēt

jurrri > imula17 01.04.2015. 00.41

imula17, tas, ko Tu vēlies saņemt (autentificēšanās caur internetbanku, lētāka cena), ir virtuālais eparaksts.

Tas jau šobrīd darbojas, vienīgi Swedbanka kādu laiku atpakaļ diemžēl izstājās no šīs shēmas.

Cenas arī draudzīgas https://www.eparaksts.lv/lv/virtualais-eparaksts/cenas/

€4.13 par 20 parakstiem – pietiks ilgākam laikam. Nav vajadzīgs kartes lasītājs.

Bet ja par Latvija.lv, tad tiešām mājasdarbs nav paveikts un ir daudz vietas portāla uzlabošanai.

Vēl viens piemērs – saistībā ar deklarēšanos dzīvesvietā, kas esot populārākais portāla pakalpojums. Portāls ļauj deklarēties, bet “nespēj” izsniegt izziņu par manu deklarēto dzīvesvietu, tā vietā parāda šo informāciju uz ekrāna, norādot, ka “Iegūtajām ziņām ir informatīvs raksturs un tās nevar izmantot kā dokumentu (izziņu)”. Pēc izziņas jāiet uz pašvaldību, dažas prasa €30 par šādu izziņu. Šis arī ir viens no iemesliem tiem 75%.

Atbildēt

kārlisr 31.03.2015. 17.16

Mana visplašākā pieredze sakaros ar valsti ir ar VID, un tā galvenokārt notiek elektroniski, jo neesmu Latvijā. Ik reiz, kad to daru, nožēloju, ka neesmu normāli uz vietas un nevaru aprunāties ar cilvēku aiz letes, jo kārtojāmās lietas ir daudz sarežģītākas kā vienkārša ielūkošanās tīmekļbankā. Var jau būt, ka 25% valsts pakalpojumu izmantošana tīmeklī ir zems rādītājs, bet diez vai ir iespējams nonākt līdz banku rādītājiem, jo valsts lietas daudz mazākā mērogā ir monotonas un atkārtojas tāpat kā ikmēneša maksājumi.

Atbildēt

Pelēkais Vilks 31.03.2015. 14.54

šoreiz virsraksts izsmeļ tēmu.

Iespējams, ka nellija beidzot atgriezusies no šarmalšeihas deportācijas.

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam