Telekomunikāciju tirgus mazo spēlētāju iespēja – stabilitāte un pieejamība

Ja pareizi atceros, tad Triatel bizness attīstījās tikai dēļ lielā monstra Lattelecom saistībām tā saucamās lauku ciparizācijas sakarā. Lattelecom ekonomijas nolūkos izdomāja, ka visa nauda apgrozās pilsētās, kur to vieglāk noslaukt, tāpēc nolēma savas lauku struktūras neattīstīt, bet privatizācijas līgumā uzņemtās saistības izpildīt piesaistot kādu no mobiliem operatoriem. Savas iestrādes jau bija ar LMT, kur garu neperspektīvu gaisvada līniju vietā tika uzstādīti tā saucamie fiksētie mobilie telefoni. Diemžēl ap to laiku LMT bāzes staciju tīkls nebija tik plašs, tāpēc tas prasītu gan laiku, gan izmaksas. Vēl dažviet bija attīstīts paša Lattelekoma bezvadu iekārtu tīkls – tā saucamais MGW, bet pašiem uzturams ar neizdevīgi noslēgtiem aparatūras piegādes līgumiem. Kā gadījās, kā ne, bet veco NMT frekvenču diapazonu (par GSM zemāka frekvence, tālāks darbības radiuss, mazāk nepieciešami raidītāji) dabūja BaltijaTelekom, solot attīstīt CDMA tehnoloģiju. It kā pārējiem mobiliem nebija konkurents, bet līgumu ar Lattelecom dabūja. Tā nu daudzus ciemus un mājas tagad grezno vertikālu Yagi antenu mežs. CDMA tehnoloģija diemžēl sākumā bija apgreidota tā, ka par ciparu tīklu to varēja nosaukt tikai dēļ definīcijas. Problēmas ar sarunu kvalitāti, ar faxu pārraidi, ar kredītkaršu nolasītājiem, ar internetpieeju, kas sākuma periodā bija tāda kā savdabīga iezvanpieeja. Tikai vēlāk par atsevišķu samaksu, ar atsevišķu modemu parādījās kaut cik jēdzīgs internets…