Augstākās izglītības kvalitāte un tieslietu ministra morāle

Man ir grūti saprast regulējumu, kas jaunu programmu kādā studiju virzienā aizliedz atvērt, pamatojoties uz to, ka šādas programmas jau pastāvot un “nodrošinot pieprasījumu”. Domāts varbūt ir viens, bet pēc būtības sanāk kas gluži cits – esošo programmu mākslīga sargāšana no konkurences, neļaujot tirgū (ja par kaut kā saņemšanu cilvēki maksā naudu, tad tas ir tirgus, lai kā tas ideālistiem nepatiktu) ienākt kādam, kurš, iespējams, būs par pašreizējo piedāvājumu labāks. Labi, nedodiet valsts finansējumu, nosakiet stingras (bet visiem vienādas!) prasības pēc materiālās un akadēmiskās bāzes, lai nenoīrē istabu, nepasauc pāris zaļus maģistrantus par pasniedzējiem, nesaliek plauktā 10 grāmatas un nenosauc par augstskolu – bet, ja kāds visas prasības godprātīgi izpilda, tad nevaru iedomāties, kādēļ viņam liegt piedāvāt kvalitatīvu izglītību. Stingri, objektīvi kvalitātes kritēriji paši noregulēs tirgu un piespiedīs visādas diplomu štancētavas attīstīties vai beigt darbību.

Ja jau valdība nolēma studiju virzienu apstiprināt, tad iepriekšējais sagatavotāju lēmums bija kļūda!

Kurā brīdī nedrīkst kļūdas labot, lai “saglabātu seju”??