>Eiserts. Sīkais dzērājpuiķelis vienkārši par katru cenu cenšas iegūt 15 minūšu ilgu slavu, viņš diezin vai saprot, ka ir dumjš. Šajā ziņā viņš ir kā tā saucamie “mētelīšu virinātāji”.
Hm… Cik saprotu, vēstulē Artuss aicina kolēģus komisijā pievērst uzmanību norādītajiem jautājumiem, nevis prasa atbildes. Būtu arī dīvaini pašam darboties komisijā un pašam sev jautāt.
Redz, viena lieta ir uzskatīt, ka Saeimas komisijas neko nav varējušas, otra – rīkoties, lai tas tā arī paliktu. Piemēram, sabiedribai jau ir tapis zināms jautājumu loks, kuros cietušie saskarās ar konkrētam problēmām. Uzdevums skaidrs – risināt!
Būvniecība. Nez vai prasmes spēsim ielikt likuma rāmjos un vai to vajag. Varbūt, piemēram, pietiek ar vienu teikumu, ka būvnieks atbild 100% par visu projektu, sākot no pamatiem līdz nama nodošanai izmantošanai? Teikumā viss ir skaidrs un nav divu domu. Sīkumus apspriež būvnieks ar pasūtītāju. Viss.
Viss?! Ha-ha-ha, “Viss ģeniālais ir vienkāršs,” taču “viss vienkāršais nebūt nav ģeniāls”:
“Manuprāt, mēs šodien visi dzīvojam pārāk informētā telpā, un valsts pārvaldē mums valda vienkārši likumu kakofonija. Pasākums, ko dēvē par valsts pārvaldes pilnveidošanu, izpaužas kā likumu, to labojumu un papildinājumu bīdīšana uz priekšu un atpakaļ dramatiskā ātrumā.(..)
Turklāt jau izveidojusies jauna paaudze, kas sapratusi, ka labu naudu var pelnīt tieši ar juridisku izglītību. Mums radusies totāla viņu pārprodukcija, viņi atraduši sev vietu pilnībā visās ministrijās, tāpēc valsts ir totāli pārbirokratizējusies.(..)
Un, raugoties no kultūras, no uzvedības modeļa pozīcijām, mēs skaidri redzam, ka viena sociālā grupa – juristi ar visu valdības aparātu – nenormālā ātrumā un daudzumā ražo tik daudz normatīvos aktus, ka cilvēks, atnākot šodien uz darbu, lāga nezina, vai drīkst sākt strādāt vēl pēc vakardienas normatīviem. Un patiesībā tas nozīmē tikai to, ka valsts pārvalde jau ilgstoši vienkārši agonē.” D.Beitnere-LaGalla, kultūras socioloģe.
Un ko kārtīgs latvietis (ja viņš vairs ir latvietis) dara, kad uz viņu rej (jeb 21.gs.-ta valodā runājot: kad viņu denunciē, šantažē, boikotē, kad palaiž uz viņu mobingus, stulbingus)? Viņi dzied: Jo man sūri, jo man grūši īīī, Jo es grazni padziedāju ūūū, Jo es grazni padziedāju ūūū – skauģam sirdi ēdināju ūūū… > Kauns – cik daudzi jau ir pret savu tautasdziesmu.
Nav runa par retoriku un podziņu spiešanu. Kvēlas cerības, ka izliekoties par blondīni vai ampelmani, kāds spēs reformēt to “sasmakušo pīļu dīķi” precīzi atspoguļo mūsu vidējā statistiskā vēlētāja domāšamu un rīcību. Tas pats Zīgerista grābeklis. Laikam jau tie 40 gadi jānomaldās pa tuksnesi. Pagājušie 20 ir acīmredzot par maz.
Nu Zīgeristam bija tiem laikiem liela nauda, bet Kaimiņam tikai liela mute /tāpat kā Tev/:)/ Ar tādu attieksmi, kāda mūsu vēlētājiem arī 100 gadu būs par maz. Kaimiņa liktenis paša rokās. Iespējams kā oberis Leiškalns vai Šlesers pasēdēs pie grāmatām un apgūs smalkāku runas veidu, un nosēdēs vēl pāris saeimās. Bet problēmu droši vien neatrisinās un gan jau nākotnē mūs gaida vēl kāda mazāka vai vēl lielāka katastrofa.
Un ar ko tad tāds Kaimiņš sliktāks par jebkuru ZZS vai SC deputātu, kas spiež podziņas pēc kāda pavēles?
Ne jau populisms ir Saeimas lielākā nelaime, bet, atsevišķu partiju absolūtā korumpētība, vajag, tomēr, ašķirt būtiso no mazāk būtiskā.
Nu, tagad, daudz lielāki klauni par Kaimiņu atraduši zibensnovedēju, uz kuru novirzīt sab. uzmanību, un paši, pa to laiku, var darīt daudz sliktākas lietas.
Kāpēc neviens nemaz nesatraucas par to, ka mums ir tādas partijas, kā ZZS vai SC kas tiek pilnībā kontrolētas un, bieži vien, balso pret valsts intersēm, varu atbildēt – tas jau pie mums skaitās rutīna un, gandrīz vai, norma, viss pēc Orvela, kaut, taisni tas ir vislielākā nenormālība, nevis Kaimiņš, kaimiņi ir jebkuras normālas valsts normālā parlamentā, ZZS vai SC tipa partijas gan ir tikai Krievijā un Latvijā.
Tas ir labi, ka ir kāds, kas to sasmakušo pīļu dīķi, kas slīgst tukšmuldēšanā un pašapmierinātībā, un daudzos jautājumos parāda sevi kā absolūti impotents un pērkams veidojums, to mūsu Saeimu, tomēr, sakustina.
Un, manuprāt, Kaimiņam ir pilnas tiesības uzdod tādus jautājumus, un arī gaidīt atbildi, ja viņš uzdod ne pēc adeses – tā arī atbildiet, protams, viņš nav specs celtniecībā, nu un, deputātam tādam arī nav jābūt, viņam jājautā tas, kas intersē viņa vēlētāju.
Nav viņš vēl apguvis visu to glumo retoriku un māku sēdēt un klusi spiest podziņas pēc pavēles, nu, lai viņš ir populists, bet, tādi cilvēki arī ir nepieciešami, īpaši Latvijas Saeimā, kur vairākums deputātiņu pat iepīkstēties nedrīkst bez “augšu” atļaujas.
“Gudrie” saeimas bijušie iebīdīja par komisijas vadītāju Balodi. A. Kaimiņš tika pastumts – ‘pie ratiem’, tā teikt, tālāk no grēka. pareizi, Kaimiņ, Tu dari, ka apspriedies ar tautu. Kamēr nenomainīsies saeimas asinis, nekas mūsu valstī nemainīsies. Korupcija rullēs tālāk.
Pie ratiem ir mierīga vieta, kur apgūt brūvēšanas mākslu. Ne velti saka – pirmais brūvējums cūkām. Cik reižu jauneklis ir paspējis izgāzties, kā saka atkal – kā veca sēta? Tas viss nieka pusgada laikā. Tas vairs nav smieklīgi.
“Gudrie” saeimas bijušie iebīdīja par komisijas vadītāju Balodi.
_________________
Ja ZRP(v) nebūtu arī Atis Lejiņš, Ojars Kalniņš, Ainars Latkovskis, Andrejs Judins un Kārlis Šadurskis, būtu nopietns risks, ka tās reakcionārais, prokremliskais spārns varētu izveidot koalīciju ar SC un NSL.
Būvniecībā, kā procesā, nelieto terminu “strukturālā drošība”.
Tādu terminu neatradīsm nevienā Latvijas ar būvniecību saistītajā normatīvajā aktā.
Ja runājam par MAXIMAS katastrofu(arī nevienā būvnormatīvā nav tāda termina, to aizguvu no kara aviācijas: ja lidaparāts iet bojā un līdz ar to arī lidotājs – tā ir KATASTROFA; ja iet bojā tikai lidaparāts, t.i. materiālās vērtības, bet lidotājs paspēj katapultēties un paliek dzīvs – tad tādu gadījumu kvalificē kā AVĀRIJU), tad veikala ēka sabruka tāpēc, ka netika nodrošināta veikala ēkas TELPISKĀ NOTURĪBA, sk. LBN 405-01″Būvju tehniskā apsekošana”, ar to saprotot MEHĀNISKO STIPRĪBU UN STABILITĀTI, sk. LBN 006-00″Būtiskas prasības būvēm”, kā arī, manuprāt, no MAXIMAS puses, kā lietotāja un/vai no HOMBURGA, kā īpašnieka puses(nav zināms, kas rakstīts viņu nomas līgumā) netika nodrošināta ēkas LIETOŠANAS DROŠĪBA,sk.turpat.
MAXIMAS katastrofas pamatcēloņu grupas ir divas: 1)organizatoriska rakstura un 2)tehniska rakstura.
Suņupuika nav orientēts uz izpratni vai sapratni. Viņa vienīgā spēja ir trokšņa taisīšana. Parasti – padumja trokšņa. Viena no no viņa iecienītākajām metodēm šajā (specifiski padumjā) trokšņa taisīšanā ir padumju jautājumu uzdošana. Tas arī viss. Un tas nav nekas jauns – visi taču zina veco sakāmo: “Viens muļķis var uzdot vairāk jautājumus, nekā 100 gudri atbildēt”.
stratēģis. Kaimiņš nav celtnieks, var viņu saukt par balamuti, tomēr nekas jau pēc Maximas traģēdijas nav mainījies. Kā saka Meierovics, viņš Abreni būtu samainījis pret kādu apgabalu Sibīrijā, uz kurieni aizsūtīt mūsu celtniekus.
Kā to ekspluatācijas laikā tiek monitorēta, vērtēta un analizēta šo ēku strukturālā drošība?
=============================
1. Reizi mēnesī visām sabiedriskām ēkām tiek atrakti pamati, lai pārbaudītu gruntsūdens ietekmi uz pamatiem un vai pamati nav nosēdušies.
2. Reizi gadā visām ēkām apbūvē apkārt milzīgus rentgenaparātus, nofotografē ēku dzelzs stieņus dzelzsbetonā. Foto tiek rūpīgi analīzēti, lai pārbaudītu vai nav strukturālu nobīžu.
3. Pēc katras reizes, kad zemestrīce atnāk līdz Latvijai, kā 2004. gadā, visas sabiedriskās ēkas tiek izjauktas un saliktas no jauna; jo jebkura zemestrīce rada spriedzi ēku struktūrā, kuru nepieciešams atbrīvot.
>Aivars15. Bravo. Sen nebiju tā smējies:)) Ja gadās brīvs brīsniņš, papildini šīs tēzes ar izvērstiem modus operandi aprakstiem, izmantojamās tehnikas parametriem un tehniski ekonomisko pamatojumu un iesniedz Argusam vai Artusam, vai Muhtaram, vai kā nu to Saeimas deputātu tagad sauc. Pēc izdarībām spriežot, viņš ir gana glupjš, lai uzķertos uz šī āķa. Visa Latvija varēs smieties, vēderus turēdami, ja puišelis šīs idejas publiskos.
Varu vien pievienoties ļautiņiem, kas uzskata, ka Saeimas komisija nav gluži piemērotākais šo jautājumu adresāts. Tas varētu būt Saeimas juridiskais birojs.
Man pirmā reakcija uz šo vēstuli- tā vietā, lai cilvēks pats meklētu un atrastu atbildes uz šiem jautājumiem (pastudējot likumdošanu, aprunājoties ar progesionāļiem utt), viņš vienkārši nogrūž šos jautājums uz citiem. Intelektuālais slinkums. Profesionālāk būtu vispirms pašam izpētīt situāciju, konstatēt robus esošajos normatīvos utt, un tad šo analīzi piedāvāt pārējiem, ierosinot situāciju uzlabot un piedāvājot konkrētus risinājums.
CEN – gluži manas domas. Varbūt būtu bijis jānolīgst kāds juridiskās fakultātes students, lai sameklē likumu krājumos atbildes, bet, ja tādus “vienkāršus” jautājumus uzdod Saeimas komisijai, tas rada jautājumus par jautājumu uzdevēja intelektu vai vismaz izpratni par savu veicamo darbu – ne visu var novelt uz slinkumu.
Gadījumā, ja termins “Strukturālā drošība” nav sastopams eksistējošos attiecīgajos tekstos, tas bija jādefinē. Ja runā par tā saturu un jautājumu būtību, cienījamam iesniedzējam vajadzēja atrast likumos un noteikumos viņa domai atbilstošāko terminu, ja nepieciešams, ar savām piebildēm. Šādu elementāru patiesību liek iegaumēt ikvienam pirmā kursa studentam ne vēlāk kā ap septembra vidu.
ierados. Paldies par paskaidrojumu, bet kas tad to problēmu risinās? Balodis, Sudraba, Ušakovs vai klusējošais Dālderis?:) Šī situācija man atgādina “gaišo” attieksmi pret Helsinki 86 memorandu – vispims izsmēja, bet pēc tam paņēma viņu tēzes, uzfrizējot valodu:)
Lūk, spilgts intelekta augšanas piemērs: “Ceturtdien Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegtais deputāta Veiko Spolīša priekšlikums paredz ieviest jaunu civiltiesisku institūtu – “partnerību”, kas tiesību un pienākumu ziņā būtu pielīdzināms Civillikumā minētai tiesību institūcijai jeb laulībai.
_ino_” …, bet kas tad to problēmu risinās?”
Starp citu, ja taujā pēc problēmas risinātāja, domājams visdrīzāk ir cilvēks. Pieklājīgā valodā tad jautājuma vārds ir “kurš”. Tas tā, bet, pirms ķeras pie risināšanas, problēma ir jāidentificē. Vai vari kaut cik kompakti identificēt “to problēmu” daudzo problēmu laukā? Iespējams, problēmas izgaismojums ietverts cienījamā deputāta priekšā celtajā terminā “strukturālā drošība”, taču viņš nav pacenties to atklāt nepārprotamā veidā, bet nodevis publiskai brīvdomībai. Nezšķīstā gara izdzīšanai, tā teikt.
Tiešām nesapratu un tu arī ne.Tikai netēlo ar savu “bla, bla”, ka saprati. Varbūt piepūtīsi vaigus un Kaimiņa vietā izķidosi to “strukturālo drošību”? Citādi tev pašam sanāk tas “bla, bla”, abiem diviem ar Kaimiņu. Gandrīz kā pridurkiem.
ierados. Manuprāt svarīgāk uzraudzīt ēku drošību, nevis nespeciālistam pārmest terminu nezināšanu. Potenciālajiem upuriem būs vienalga, vai viņu nāvē vainjama ēku strukturālā drošība, telpiskā noturība, mehāniskā stiprība, vai letošanas drošība. Jebkuru jautājumu var novest līdz absurdam, kā to dara 15 Nr. aivars. Līdzīga traģēdija varēja notikt Alfā, kur jumts neiebruka dienā, bet naktī. Vācieši, kuri iegāja Dominas sadales telpā smējās, ka viņu elektriķi par tādu darbu būtu cietumā. Iespējams, ka pēc vairākkārtējiem ugunsgrēkiem /viereiz nodega transformātors/, situācija ir uzlabojusies.
Komentāri (56)
Valdis Eiserts 01.02.2015. 10.09
Laikam jābūt aktierim, lai nodemonstrētu šādu lepnumu par savu slinkumu un nekompetenci. Komisijai tāds LOCEKLIS kā AKMENS KAKLĀ.
2
Aigars Brauns > Valdis Eiserts 01.02.2015. 14.40
>Eiserts. Sīkais dzērājpuiķelis vienkārši par katru cenu cenšas iegūt 15 minūšu ilgu slavu, viņš diezin vai saprot, ka ir dumjš. Šajā ziņā viņš ir kā tā saucamie “mētelīšu virinātāji”.
0
Valdis Eiserts > Valdis Eiserts 01.02.2015. 17.18
Piekrītu:GUDRS ZINA, AR KO NO MUĻĶA ATŠĶIRAS – MUĻĶIS NEZINA KĀ NO GUDRĀ ATŠĶIRAS.
0
Juris Petraškevičs 31.01.2015. 23.32
Viens muļķis var uzdot vairāk jautājumu nekā 100 gudro atbildēt…
1
pitch_62 > Juris Petraškevičs 01.02.2015. 20.15
99, nevis 100
0
Mantrausis 31.01.2015. 11.17
Hm… Cik saprotu, vēstulē Artuss aicina kolēģus komisijā pievērst uzmanību norādītajiem jautājumiem, nevis prasa atbildes. Būtu arī dīvaini pašam darboties komisijā un pašam sev jautāt.
Redz, viena lieta ir uzskatīt, ka Saeimas komisijas neko nav varējušas, otra – rīkoties, lai tas tā arī paliktu. Piemēram, sabiedribai jau ir tapis zināms jautājumu loks, kuros cietušie saskarās ar konkrētam problēmām. Uzdevums skaidrs – risināt!
Būvniecība. Nez vai prasmes spēsim ielikt likuma rāmjos un vai to vajag. Varbūt, piemēram, pietiek ar vienu teikumu, ka būvnieks atbild 100% par visu projektu, sākot no pamatiem līdz nama nodošanai izmantošanai? Teikumā viss ir skaidrs un nav divu domu. Sīkumus apspriež būvnieks ar pasūtītāju. Viss.
2
edge_indran > Mantrausis 31.01.2015. 13.43
——
Viss?! Ha-ha-ha, “Viss ģeniālais ir vienkāršs,” taču “viss vienkāršais nebūt nav ģeniāls”:
“Manuprāt, mēs šodien visi dzīvojam pārāk informētā telpā, un valsts pārvaldē mums valda vienkārši likumu kakofonija. Pasākums, ko dēvē par valsts pārvaldes pilnveidošanu, izpaužas kā likumu, to labojumu un papildinājumu bīdīšana uz priekšu un atpakaļ dramatiskā ātrumā.(..)
Turklāt jau izveidojusies jauna paaudze, kas sapratusi, ka labu naudu var pelnīt tieši ar juridisku izglītību. Mums radusies totāla viņu pārprodukcija, viņi atraduši sev vietu pilnībā visās ministrijās, tāpēc valsts ir totāli pārbirokratizējusies.(..)
Un, raugoties no kultūras, no uzvedības modeļa pozīcijām, mēs skaidri redzam, ka viena sociālā grupa – juristi ar visu valdības aparātu – nenormālā ātrumā un daudzumā ražo tik daudz normatīvos aktus, ka cilvēks, atnākot šodien uz darbu, lāga nezina, vai drīkst sākt strādāt vēl pēc vakardienas normatīviem. Un patiesībā tas nozīmē tikai to, ka valsts pārvalde jau ilgstoši vienkārši agonē.” D.Beitnere-LaGalla, kultūras socioloģe.
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/arnis-terzens-paldies-globalizacijai-saruna-ar-dagmaru-beitneri-fragmenti.d?id=34904003#ixzz3QOllEyKW
0
edge_indran > Mantrausis 31.01.2015. 13.56
——Mantrausis:”(..) Uzdevums skaidrs – risināt!”
===============================================================================
Sacīts – darīts. Dzīvojam tak’ brīvā un demokrātiskā valstī, kurā daudzi apjēdz, ka “Cilvēku darbību nosaka viņu intereses” (K.Markss):
“Patlaban Latvijā spēkā ir ap 12 tūkstošiem tiesību aktu, no kuriem daudzus nepilda un nekontrolē .”
Likumdošanas šizofrēnija: Virkni tiesību aktu nepilda un nekontrolē
http://www.la.lv/likumdosanas-sizofrenija-virkni-tiesibu-aktu-nepilda-un-nekontrole-2/
0
Aigars Brauns 31.01.2015. 07.56
Dzērājpuika bēdājās, bēdājās,
Kā būs tikti saulītē.
Suņu būda Saeimā, Saeimā,
Tā dzērāja laimētava
2
v_rostins > Aigars Brauns 31.01.2015. 15.09
Aigars Brauns
Ja Kaimiņš būtu pederasts, vai jūs zatļerasti būtu pret viņu iecietīgāki, jeb vainu mīkstinoši apstākļi darbojas tikai pret kremļjaģām, ZRP(v)?
0
alvi41 > Aigars Brauns 02.02.2015. 23.19
Un ko kārtīgs latvietis (ja viņš vairs ir latvietis) dara, kad uz viņu rej (jeb 21.gs.-ta valodā runājot: kad viņu denunciē, šantažē, boikotē, kad palaiž uz viņu mobingus, stulbingus)? Viņi dzied: Jo man sūri, jo man grūši īīī, Jo es grazni padziedāju ūūū, Jo es grazni padziedāju ūūū – skauģam sirdi ēdināju ūūū… > Kauns – cik daudzi jau ir pret savu tautasdziesmu.
0
ierados 30.01.2015. 23.30
Nav runa par retoriku un podziņu spiešanu. Kvēlas cerības, ka izliekoties par blondīni vai ampelmani, kāds spēs reformēt to “sasmakušo pīļu dīķi” precīzi atspoguļo mūsu vidējā statistiskā vēlētāja domāšamu un rīcību. Tas pats Zīgerista grābeklis. Laikam jau tie 40 gadi jānomaldās pa tuksnesi. Pagājušie 20 ir acīmredzot par maz.
2
lno > ierados 31.01.2015. 07.58
ierados. Tas pats Zīgerista grābeklis.
_________________
Nu Zīgeristam bija tiem laikiem liela nauda, bet Kaimiņam tikai liela mute /tāpat kā Tev/:)/ Ar tādu attieksmi, kāda mūsu vēlētājiem arī 100 gadu būs par maz. Kaimiņa liktenis paša rokās. Iespējams kā oberis Leiškalns vai Šlesers pasēdēs pie grāmatām un apgūs smalkāku runas veidu, un nosēdēs vēl pāris saeimās. Bet problēmu droši vien neatrisinās un gan jau nākotnē mūs gaida vēl kāda mazāka vai vēl lielāka katastrofa.
0
dzeris49 > ierados 31.01.2015. 09.03
Un ar ko tad tāds Kaimiņš sliktāks par jebkuru ZZS vai SC deputātu, kas spiež podziņas pēc kāda pavēles?
Ne jau populisms ir Saeimas lielākā nelaime, bet, atsevišķu partiju absolūtā korumpētība, vajag, tomēr, ašķirt būtiso no mazāk būtiskā.
Nu, tagad, daudz lielāki klauni par Kaimiņu atraduši zibensnovedēju, uz kuru novirzīt sab. uzmanību, un paši, pa to laiku, var darīt daudz sliktākas lietas.
Kāpēc neviens nemaz nesatraucas par to, ka mums ir tādas partijas, kā ZZS vai SC kas tiek pilnībā kontrolētas un, bieži vien, balso pret valsts intersēm, varu atbildēt – tas jau pie mums skaitās rutīna un, gandrīz vai, norma, viss pēc Orvela, kaut, taisni tas ir vislielākā nenormālība, nevis Kaimiņš, kaimiņi ir jebkuras normālas valsts normālā parlamentā, ZZS vai SC tipa partijas gan ir tikai Krievijā un Latvijā.
0
dzeris49 30.01.2015. 22.27
Tas ir labi, ka ir kāds, kas to sasmakušo pīļu dīķi, kas slīgst tukšmuldēšanā un pašapmierinātībā, un daudzos jautājumos parāda sevi kā absolūti impotents un pērkams veidojums, to mūsu Saeimu, tomēr, sakustina.
Un, manuprāt, Kaimiņam ir pilnas tiesības uzdod tādus jautājumus, un arī gaidīt atbildi, ja viņš uzdod ne pēc adeses – tā arī atbildiet, protams, viņš nav specs celtniecībā, nu un, deputātam tādam arī nav jābūt, viņam jājautā tas, kas intersē viņa vēlētāju.
Nav viņš vēl apguvis visu to glumo retoriku un māku sēdēt un klusi spiest podziņas pēc pavēles, nu, lai viņš ir populists, bet, tādi cilvēki arī ir nepieciešami, īpaši Latvijas Saeimā, kur vairākums deputātiņu pat iepīkstēties nedrīkst bez “augšu” atļaujas.
2
varbūt ka tā > dzeris49 30.01.2015. 23.16
.
“Tas ir labi, ka ir kāds.. (bla-bla-bla) ..to mūsu Saeimu, tomēr, sakustina”, tā dzeris49.
Taisnība, dzeris49, taisnība!
Bet, ja nu to kustināšanu mēģina panākt iečurājot un iekakājot, vai smirdēs mazāk?
Savdabīgi, ka suņupuika kakā dīķī pats līdz ausīm tajā iebridis…
0
dzeris49 > dzeris49 31.01.2015. 08.59
varbūt ka tā – izskatās, tev ar rostinu vienādas noslieces – koprofīlija.
Citi par vārdiem, tu par izkārnījumiem, nespēj par to nedomāt?
0
Skaistule 30.01.2015. 20.11
“Gudrie” saeimas bijušie iebīdīja par komisijas vadītāju Balodi. A. Kaimiņš tika pastumts – ‘pie ratiem’, tā teikt, tālāk no grēka. pareizi, Kaimiņ, Tu dari, ka apspriedies ar tautu. Kamēr nenomainīsies saeimas asinis, nekas mūsu valstī nemainīsies. Korupcija rullēs tālāk.
2
ierados > Skaistule 30.01.2015. 20.55
Pie ratiem ir mierīga vieta, kur apgūt brūvēšanas mākslu. Ne velti saka – pirmais brūvējums cūkām. Cik reižu jauneklis ir paspējis izgāzties, kā saka atkal – kā veca sēta? Tas viss nieka pusgada laikā. Tas vairs nav smieklīgi.
0
v_rostins > Skaistule 30.01.2015. 22.22
Skaistule
“Gudrie” saeimas bijušie iebīdīja par komisijas vadītāju Balodi.
_________________
Ja ZRP(v) nebūtu arī Atis Lejiņš, Ojars Kalniņš, Ainars Latkovskis, Andrejs Judins un Kārlis Šadurskis, būtu nopietns risks, ka tās reakcionārais, prokremliskais spārns varētu izveidot koalīciju ar SC un NSL.
0
Oskars Caune 30.01.2015. 18.14
Būvniecībā, kā procesā, nelieto terminu “strukturālā drošība”.
Tādu terminu neatradīsm nevienā Latvijas ar būvniecību saistītajā normatīvajā aktā.
Ja runājam par MAXIMAS katastrofu(arī nevienā būvnormatīvā nav tāda termina, to aizguvu no kara aviācijas: ja lidaparāts iet bojā un līdz ar to arī lidotājs – tā ir KATASTROFA; ja iet bojā tikai lidaparāts, t.i. materiālās vērtības, bet lidotājs paspēj katapultēties un paliek dzīvs – tad tādu gadījumu kvalificē kā AVĀRIJU), tad veikala ēka sabruka tāpēc, ka netika nodrošināta veikala ēkas TELPISKĀ NOTURĪBA, sk. LBN 405-01″Būvju tehniskā apsekošana”, ar to saprotot MEHĀNISKO STIPRĪBU UN STABILITĀTI, sk. LBN 006-00″Būtiskas prasības būvēm”, kā arī, manuprāt, no MAXIMAS puses, kā lietotāja un/vai no HOMBURGA, kā īpašnieka puses(nav zināms, kas rakstīts viņu nomas līgumā) netika nodrošināta ēkas LIETOŠANAS DROŠĪBA,sk.turpat.
MAXIMAS katastrofas pamatcēloņu grupas ir divas: 1)organizatoriska rakstura un 2)tehniska rakstura.
Tās ir tikai manas pārdomas par faktu.
5
varbūt ka tā > Oskars Caune 30.01.2015. 19.33
.
Suņupuika nav orientēts uz izpratni vai sapratni. Viņa vienīgā spēja ir trokšņa taisīšana. Parasti – padumja trokšņa. Viena no no viņa iecienītākajām metodēm šajā (specifiski padumjā) trokšņa taisīšanā ir padumju jautājumu uzdošana. Tas arī viss. Un tas nav nekas jauns – visi taču zina veco sakāmo: “Viens muļķis var uzdot vairāk jautājumus, nekā 100 gudri atbildēt”.
0
lno > Oskars Caune 30.01.2015. 19.52
stratēģis. Kaimiņš nav celtnieks, var viņu saukt par balamuti, tomēr nekas jau pēc Maximas traģēdijas nav mainījies. Kā saka Meierovics, viņš Abreni būtu samainījis pret kādu apgabalu Sibīrijā, uz kurieni aizsūtīt mūsu celtniekus.
0
aivars15 > Oskars Caune 30.01.2015. 20.06
Kā to ekspluatācijas laikā tiek monitorēta, vērtēta un analizēta šo ēku strukturālā drošība?
=============================
1. Reizi mēnesī visām sabiedriskām ēkām tiek atrakti pamati, lai pārbaudītu gruntsūdens ietekmi uz pamatiem un vai pamati nav nosēdušies.
2. Reizi gadā visām ēkām apbūvē apkārt milzīgus rentgenaparātus, nofotografē ēku dzelzs stieņus dzelzsbetonā. Foto tiek rūpīgi analīzēti, lai pārbaudītu vai nav strukturālu nobīžu.
3. Pēc katras reizes, kad zemestrīce atnāk līdz Latvijai, kā 2004. gadā, visas sabiedriskās ēkas tiek izjauktas un saliktas no jauna; jo jebkura zemestrīce rada spriedzi ēku struktūrā, kuru nepieciešams atbrīvot.
0
ierados > Oskars Caune 30.01.2015. 20.28
Lieliski!!
0
Aigars Brauns > Oskars Caune 01.02.2015. 19.25
>Aivars15. Bravo. Sen nebiju tā smējies:)) Ja gadās brīvs brīsniņš, papildini šīs tēzes ar izvērstiem modus operandi aprakstiem, izmantojamās tehnikas parametriem un tehniski ekonomisko pamatojumu un iesniedz Argusam vai Artusam, vai Muhtaram, vai kā nu to Saeimas deputātu tagad sauc. Pēc izdarībām spriežot, viņš ir gana glupjš, lai uzķertos uz šī āķa. Visa Latvija varēs smieties, vēderus turēdami, ja puišelis šīs idejas publiskos.
0
kristaps_freimanis 30.01.2015. 16.50
Varu vien pievienoties ļautiņiem, kas uzskata, ka Saeimas komisija nav gluži piemērotākais šo jautājumu adresāts. Tas varētu būt Saeimas juridiskais birojs.
0
CEN 30.01.2015. 15.27
Man pirmā reakcija uz šo vēstuli- tā vietā, lai cilvēks pats meklētu un atrastu atbildes uz šiem jautājumiem (pastudējot likumdošanu, aprunājoties ar progesionāļiem utt), viņš vienkārši nogrūž šos jautājums uz citiem. Intelektuālais slinkums. Profesionālāk būtu vispirms pašam izpētīt situāciju, konstatēt robus esošajos normatīvos utt, un tad šo analīzi piedāvāt pārējiem, ierosinot situāciju uzlabot un piedāvājot konkrētus risinājums.
3
edge_indran > CEN 30.01.2015. 15.34
——–
Nemāci te vecu zvejnieku/profesionāli, kā laivā…..
https://www.youtube.com/watch?v=9uiXAXi4yo0
0
Vita > CEN 30.01.2015. 16.41
CEN – gluži manas domas. Varbūt būtu bijis jānolīgst kāds juridiskās fakultātes students, lai sameklē likumu krājumos atbildes, bet, ja tādus “vienkāršus” jautājumus uzdod Saeimas komisijai, tas rada jautājumus par jautājumu uzdevēja intelektu vai vismaz izpratni par savu veicamo darbu – ne visu var novelt uz slinkumu.
0
Skaistule > CEN 30.01.2015. 20.15
Pārgudrīte. Vai, tiešām Kainiņš visiem liekas neņemams nopietni? Viņš uzrunā, saskaras ar nihilismu saeimā. Tas nav saprotami?
0
ierados 30.01.2015. 14.55
Gadījumā, ja termins “Strukturālā drošība” nav sastopams eksistējošos attiecīgajos tekstos, tas bija jādefinē. Ja runā par tā saturu un jautājumu būtību, cienījamam iesniedzējam vajadzēja atrast likumos un noteikumos viņa domai atbilstošāko terminu, ja nepieciešams, ar savām piebildēm. Šādu elementāru patiesību liek iegaumēt ikvienam pirmā kursa studentam ne vēlāk kā ap septembra vidu.
10
lno > ierados 30.01.2015. 15.27
ierados. Paldies par paskaidrojumu, bet kas tad to problēmu risinās? Balodis, Sudraba, Ušakovs vai klusējošais Dālderis?:) Šī situācija man atgādina “gaišo” attieksmi pret Helsinki 86 memorandu – vispims izsmēja, bet pēc tam paņēma viņu tēzes, uzfrizējot valodu:)
0
edge_indran > ierados 30.01.2015. 15.31
——–Artuss Kaimiņš:”(..)Bet pazūd galvenais – ……”
===============================================================================
Kāda “problēma”?! Tas ir ieguvums, ja pēc 1990.g.4.maija nomenklatūrai pazuda bailes (no atbildības).
Saules mūžu 4.maija režīmam!
https://www.youtube.com/watch?v=dJXQtPC2TKc
0
J.Biotops > ierados 30.01.2015. 16.45
Viss te ir strukturāli pareizi. Kaimiņa strukturētie jautājumi strukturāli harmonē ar strukturālas suņubūdas intelektuālo struktūru.
0
ierados > ierados 30.01.2015. 16.53
” Saules mūžu 4.maija režīmam! ”
Slava KPSS. Vecais celms indran. Komplektā ar marasmu – ieciklēšanās parsobrāņiju stilā, vecais pridurok.
0
lno > ierados 30.01.2015. 17.42
J.Biotops. Nezināju, ka saeimai ir intelektuālais potenciāls:):):)
0
lno > ierados 30.01.2015. 17.53
Lūk, spilgts intelekta augšanas piemērs: “Ceturtdien Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegtais deputāta Veiko Spolīša priekšlikums paredz ieviest jaunu civiltiesisku institūtu – “partnerību”, kas tiesību un pienākumu ziņā būtu pielīdzināms Civillikumā minētai tiesību institūcijai jeb laulībai.
Iesniegtais priekšlikums paredz atjaunot Civillikumā 40.pantu, kurā noteikt, ka jebkuras divas fiziskas personas var nodibināt partnerību, kurai ir tādas pašas funkcijas kā laulībai, izņemot to, ka tajā var stāties tikai no 18 gadu vecuma” http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/saeima-iesniedz-priekshlikumu-par-partnerattieciibu-legalizaciju.a115866
Tātad saeima var akceptēt arī incestu? Prottams, nevar izslēgt, ka žurnālisti atkal kaut ko nav sapratuši:)
0
ierados > ierados 30.01.2015. 18.42
_ino_” …, bet kas tad to problēmu risinās?”
Starp citu, ja taujā pēc problēmas risinātāja, domājams visdrīzāk ir cilvēks. Pieklājīgā valodā tad jautājuma vārds ir “kurš”. Tas tā, bet, pirms ķeras pie risināšanas, problēma ir jāidentificē. Vai vari kaut cik kompakti identificēt “to problēmu” daudzo problēmu laukā? Iespējams, problēmas izgaismojums ietverts cienījamā deputāta priekšā celtajā terminā “strukturālā drošība”, taču viņš nav pacenties to atklāt nepārprotamā veidā, bet nodevis publiskai brīvdomībai. Nezšķīstā gara izdzīšanai, tā teikt.
0
lno > ierados 30.01.2015. 19.47
Tas tā, bet, pirms ķeras pie risināšanas, problēma ir jāidentificē.
_____________
Tiešām nesaprati un tādēļ tas bla, bla?:):):)
0
ierados > ierados 30.01.2015. 20.26
Tiešām nesapratu un tu arī ne.Tikai netēlo ar savu “bla, bla”, ka saprati. Varbūt piepūtīsi vaigus un Kaimiņa vietā izķidosi to “strukturālo drošību”? Citādi tev pašam sanāk tas “bla, bla”, abiem diviem ar Kaimiņu. Gandrīz kā pridurkiem.
0
lno > ierados 30.01.2015. 21.14
ierados. Manuprāt svarīgāk uzraudzīt ēku drošību, nevis nespeciālistam pārmest terminu nezināšanu. Potenciālajiem upuriem būs vienalga, vai viņu nāvē vainjama ēku strukturālā drošība, telpiskā noturība, mehāniskā stiprība, vai letošanas drošība. Jebkuru jautājumu var novest līdz absurdam, kā to dara 15 Nr. aivars. Līdzīga traģēdija varēja notikt Alfā, kur jumts neiebruka dienā, bet naktī. Vācieši, kuri iegāja Dominas sadales telpā smējās, ka viņu elektriķi par tādu darbu būtu cietumā. Iespējams, ka pēc vairākkārtējiem ugunsgrēkiem /viereiz nodega transformātors/, situācija ir uzlabojusies.
0
lno 30.01.2015. 14.48
Jā, Kaimiņš ir nepieklājīgs, nelieto pieņemtos terminus, bet kādēļ klusē visu zinošie deputāti? Risināt problēmu mūsdienu Latvijā kļuvis nepiedienīgi?
2
ierados > lno 30.01.2015. 15.12
Sviesta kulšanai ar pieklājību nav nekā kopēja.
0
edge_indran > lno 30.01.2015. 15.40
———
“Latviski domājošie” vienmēr pieklājīgi….
https://www.youtube.com/watch?v=1d-sLv3WxhU
0
Gvido 30.01.2015. 14.41
Artuss tu esi malacis
4
+2
-14
Atbildēt
+10
-2
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@edge_indran > Gvido 30.01.2015. 15.35
——
Bondaru par prezidentu – Artusu par premjeru!
https://www.youtube.com/watch?v=z63uxALxcqc
0
klejotājs > Gvido 30.01.2015. 16.33
edge_indran ——
Bondaru par prezidentu – Artusu par premjeru!
un ežu miskastē
0
Valdis Eiserts > Gvido 01.02.2015. 10.25
No būdas SAEIMĀ ar VISĀM ČETRĀM. Neko vairāk nepieredzēsim – par ko liecina histēriskā uzvedība.
0
alvi41 > Gvido 02.02.2015. 23.22
Drīzāk jau histērija ir komentāros un saeinmniekos.
0