Latviskais piena kods
Saistītie raksti
Aktuāli /
18. aprīlis
Šķiltava nr.212: Saeima cīnās ar zaļo pūķi. Uzbrūk Loginai. Ārlietas pārņem Braže
Vēsture /
7. aprīlis
«Bagātnieks priekš vispārības»
Ārpolitika /
1. decembris 2023
Ārskats nr. 58: Gazā atkal šauj; taupīgums iegāž vāciešus; Kisindžers un Baltijas valstis
Ārpolitika /
8. septembris 2023
Ārskats nr. 46: Kallasas nedienas; Ukrainas aizsardzības ministrs – Krimas tatārs; Ķīnā treknie gadi beidzas
Komentāri (44)
locus 12.01.2015. 12.13
Tautasdziesmas varētu mācīt tiešām: 1) tās ir skaistas; 2) tajās ir gudrība; 3) citiem tomēr tādu nav; 4) ir labi tiešām izprast t.dz. jēgu, un vēl labāk – īstajā mirklī tās atcerēties. Teiksim:
Svētu rītu ganos dzinu,
Miglu tinu kamolā;
Garām jāja sveši ļaudis,
Ar migliņu aplaidos.
:)
1
sanitaskerberga > locus 14.01.2015. 14.07
Paldies par saprašanu. To es arī vēlējos pateikt.
Autore Sanita
0
Egils 12.01.2015. 11.42
Meklēts: mitioloģija
ENCIKLOPĒDIJAS
Nekas netika atrasts
VĀRDNĪCAS
Nekas netika atrasts
LITERATŪRA
Nekas netika atrasts
MULTIVIDE
Nekas netika atrasts
http://www.letonika.lv/default.aspx?q=mitioloģija&s=0&g=0
2
Visvaldis > Egils 13.01.2015. 15.16
Egil, vispirms iemācieties rakstīt vārdu “mitoloģija” pirms demonstrējat savu glupību. Jeb esat trollis, un tas bija speciāli “nokļūdīts”?
0
Egils > Egils 26.01.2015. 13.09
Visvaldi!
Es pats zinu, kā raksta vārdu «mitoloģija»…
Mans «komentārs» bija domāts raksta autorei Sanitai:
«Grieķim mitioloģija nav tikai mīts vai skolas laikā apgūta vēstures lappuse. Grieķim viņu dievi un dievības ir tik ļoti saistītas ar šodienu, ka varētu padomāt, vai tikai viņi nav nedaudz ķerti. Grieķis zina, kad Poseidons dusmojas, kad Ēho vēlas par kaut ko brīdināt, kur Odisejs ir ceļojis un kur slēpjas Afrodītes skaistuma noslēpums.» <–– skat. rakstu
0
gustaps 09.01.2015. 19.42
> Ēriks
Neteikšu ka skumīgi. Garlaicīgi gan.
Nu par ko tu MANI tik iznīcinoši apkaro? Es pie tā neesmu vainīgs. Tā ir manis novērotā pasaules attieksme pret rakstā minētām vērtībām. Un patiesībā mani arī tas skumdina. Drusku. Es vēl atceros laikus, kad studenti, 4 stundas kratoties pa kalnu ceļu sagrabējušā busiņā, dziedāja latviešu tautas dziesmas – bez pārtraukuma un atkārtošanās. Un bez grāmatas. Un man tas patika. Bet tas viss aiziet, un tas ir normāli.
Bet neskumsti, tu neesi vienīgais šāda tipa diskutētājs. Tu iekļaujies normā.
1
Ēriks > gustaps 09.01.2015. 20.14
Nja…tās,protams,ir vispārzināmas patiesības,nekā oriģināla,bet tad pats neuzprasies ar pliekaniem tekstiem.Un procesi ir vadāmi,tāpēc normāli ir gan viens,gan kas pilnīgi cits.
0
gustaps 09.01.2015. 09.09
SAVAS PATĪBAS kopšana, lološana, aijāšana. Mīļi, sirsnīgi. Nevar taču nepiekrist.
Bet interesanti, ka tajās zemēs, uz kurām dodas lielo piķi kāst ģenētiski garīgais latvietis, tautiskums sen apzināts, sakopots un – nolikts plauktos. Uz ilgu mierīgu dusu. Jo tur tautas masas iegrimušas biznesā, patēriņā un popkultūrā.
Paradoksāla analoģija: Maizes (tikuma un garīguma simbola!) popularitāte tautas ēdiena kartē esot tieši proporcionāla šīs tautas nabadzības līmenim. Jo plikāks, jo garīgāks.
Bet nejauksim cēloņus ar sekām.
Izskatās, ka tautiskums tomēr nolemts šaurai izglītotu un apgarotu filologu cunftei. Diemžēl? Vai neizbēgami un bez nožēlas?
10
sanitaskerberga > gustaps 09.01.2015. 12.06
Vēstījums ir par formu un saturu.Latviskais kods nav elitāra piederība kādam “gudrajam”. Vēstījums ir par klātesamību gadsimtiem krātai gudrības vēsturei. Moderni to apzīmētu kā dzīvības eliksīra vai gudrības akmens atklāšana.
0
Ēriks > gustaps 09.01.2015. 12.44
Senie grieķi un romieši arī apzināja,sakopoja un nolika plauktā,lai nodarbotos ar patēriņu un gladiatoru cīņām.
0
gustaps > gustaps 09.01.2015. 13.25
> sanitaskerberga
Imho, protams, bet gadsimtiem krātai gudrībai spīd tikai un vienīgi arhīvu plaukti. Kur tos paretam (un laika gaitā arvien retāk) apmeklēs izglītoti filologi un atsevišķi entuzisti.
Pārējie nestulbie būs ar mieru savu laiku veltīt aktuālām un praktiskākām lietām. Tautas dziesma nepieder pie tām.
Entropija. Vai angļu paruna – Ļaujiet mirušajiem būt mirušiem.
0
Ēriks > gustaps 09.01.2015. 13.53
gustaps Tautas dziesma nepieder pie tām.
Entropija. Vai angļu paruna – Ļaujiet mirušajiem būt mirušiem.
==
Praktisko tehnokrātu-patērētāju sabiedrība bez morāles normām,ticības,romantikas?Manuprāt,ļoti nesimpātiska cilvēkēdāju sabiedrība…brrr…kur ir kāda brīva neapdzīvota sala…
p.s.žēl,ka nevar ielikt desmit mīnusus.
0
gustaps > gustaps 09.01.2015. 14.07
> Ēriks
Ne gluži bez. Vnk morāle, ticība un romantika citādas. Jo šīs fīčas mainās līdz ar laiku.
Napdzīvoto salu bērni jau atraduši. Virtuālajā pasaulē.
Atsevišķi entuziasti pieskaitāmi dīvainīšiem. Kuri bija un būs.
0
sanitaskerberga > gustaps 09.01.2015. 14.11
“Ļaujiet mirušajiem būt mirušiem”. Nost Anglijas karalienei, nost Eiropas monarhijai, nost īru zaļlapai, nost leišu kunigaišiem, nost ar visu-par visu un visiem. Laiks absurdismam un cilšu cīņām ar vienīgo mērķi-izdzīvot un vairoties. Bet kapēc viņi zīmēja ķeburus uz alu sienām?
0
Ēriks > gustaps 09.01.2015. 14.32
Ticība un romantika citādas …Nu ja,nevajaga mums mūsu senču sakrātās gudrības…lai mēs kā sniegi balti augstu kalnu galotnēs…lai visādi marksi,muhamedi,kristi,freidi,budi,putini,genderisti varētu rakstīt mūsu apziņā kā tīrā lapā savas teorijas,ticības un reliģijas atkarībā no valdošajām vēsmām pasaulē.Būsim moderni patērētāji!
0
gustaps > gustaps 09.01.2015. 15.29
> sanitaskerberga
“… nost īru zaļlapai, nost leišu kunigaišiem, nost ar…”
– Nu kāpēc tik negatīvi. Nevis “Nost!”, bet plauktā. Tālajā. Ar mīlestību – kāpēc gan nē?
Jo izskatās, ka pasaule tieši tā arī izdarās.
0
gustaps > gustaps 09.01.2015. 15.44
> Ēriks
Tīra lapa ir durakiem, kas neko nemācās. Tiem ari ieraksta Sudraba, antiradaristi un citi ezotēriķi.
Tiem, kas kaut vai skolā kaut ko tomēr iemācās, lapa nav vairs balta. Un neņem nekritiski visu pretī.
0
Ēriks > gustaps 09.01.2015. 19.20
Un caur ko tad mācīsies?Kas tad mācīs?Kas vainas tautas dziesmām priekš mācīšanas un mācīšanās?!Vai tiešām dainas tev liekas kā kāda senīla mūsdienās nevērtīga lasāmviela?Viņķele Karlīnes par Kārlīšiem bērnudāzā pārģērbs,tas tev liekas aktuālāk,varbūt cērmes pavasari?Pasaule noliek tālajā plauktā tādas lietas,ka cilvēkiem jau bail pa ielu staigāt,ja apskatāmies kriminālo hroniku.
0
gustaps 09.01.2015. 09.09
SAVAS PATĪBAS kopšana, lološana, aijāšana. Mīļi, sirsnīgi. Nevar taču nepiekrist.
Bet interesanti, ka tajās zemēs, uz kurām dodas lielo piķi kāst ģenētiski garīgais latvietis, tautiskums sen apzināts, sakopots un – nolikts plauktos. Uz ilgu mierīgu dusu. Jo tur tautas masas iegrimušas biznesā, patēriņā un popkultūrā.
Paradoksāla analoģija: Maizes (tikuma un garīguma simbola!) popularitāte tautas ēdiena kartē esot tieši proporcionāla šīs tautas nabadzības līmenim. Jo plikāks, jo garīgāks.
Bet nejauksim cēloņus ar sekām.
Izskatās, ka tautiskums tomēr nolemts šaurai izglītotu un apgarotu filologu cunftei. Diemžēl? Vai neizbēgami un bez nožēlas?
0
Absints 08.01.2015. 14.43
>Es neesmu grieķiete, bet man ir ambīcijas, jo es taču esmu studējusi filoloģiju!
Kā šis jāsaprot? Citiem, citām specializācijām, tautām nav?
Raksta doma liekas saprātīga, bet šī uzpūtība to iznīcina.
1
sanitaskerberga > 09.01.2015. 14.38
Mr. Ķip!
Tev piemīt īpašība lasīt/nelasīt. Labākais-raut ārā no konteksta, būt par skolotāju-soģi.
0
dzeris49 08.01.2015. 13.25
Vispār, kādreiz, krievu laikos, konfekšu “Gotiņas” iepakojuma otrā pusē bija kāds tautas dziesmas pantiņš, uz katras konfektes iepakojuma.
0
Absints 08.01.2015. 14.43
>Es neesmu grieķiete, bet man ir ambīcijas, jo es taču esmu studējusi filoloģiju!
Kā šis jāsaprot? Citiem, citām specializācijām, tautām nav?
Raksta doma liekas saprātīga, bet šī uzpūtība to iznīcina.
0
locus > hombros 12.01.2015. 12.09
Tas būt forši. Bet – varu iedomāties, kādu cenu uzskrullētu. Nopirkt nevarētu vidējais latviešu bērns.
0