Valsts naudas maks un Saeimas deputāta ētika

Skaidrs, ka tā ir pilnīgi ačgārna prakse, tas ir tikpat skaidrs, ka šī prakse nekur neizzudīs, jo izdevīga visai politiskajai “elitei”, gan pozīcijai, gan opozīcijai SC izskatā.

Dažos jautājumos, it sevišķi, ja tas skara pašu politiķu intereses, opozīcija un pozīcija mums izrāda apbrīnojamu vienprātību, un, īstenībā, veido vienotu koalīciju, kuras galvenais mērķis – nepielaist pie varas nevienu “no malas” un saglabāt savu vietu un savas ietekmes “lauciņu”, savu “nozari” ( NA novedusi tieslietas līdz kliņķim, bet, tai tāpat tās tiek “piešķirtas”).

Politiķu interses, diemžēl, ne vienmēr sakrīt ar valsts intersēm, bet, tāda ir realitāte, un, cik zināms, Latvija nav vienīgā valsts, kur tā notiek.

Un otrs faktors – politiskā korupcija, par kuru jau minēja iepriekšējais komentētājs, un kur Latvija, vēl arvien, vienā no pirmajām vietām ES, un, spriežot pēc attieksmes pret KNAB, tā, drīzāk, cīnīsies pret korupcijas apkarotājiem, nevis pret korupciju, jo tāda situācija vairākumu apmierina.

Bet, ko lai dara, pārfrazējot zināmo teicienu – “citas politiskās elites mums nav”, kāda ir, ar to jādzīvo.

cik man zinaams jaunpienaakušais deputaats jau paaris meenešu laikaa sprot ka jaabalso pareizi , jo par pareizu balsojumu itkaa nošķindot iisziņa ar tekstun juusu kontaa ieskaitiiti tik un tik euro , tas ievadaa par jaunpienaaceejiem , taalaak , par pareizu budžeta naudas sadaliijumu , pirmkaart jau nauda jaadod tiem valsts kantoriem un instituucijaam , kuri naudu nepelna , jo priek’;s kam tad maksaajam nodokļus? lai vareetu valsti uztureet un tas buutu , skolotaaji medmaasas , dakteri, policisti pažarnieki , tiesas ,partijas, protams virsotnee deputaati un valdiiba , peec tam , ja kas paari palicis , tad stimuleet taas vietas no kurienes var visvairaak budžetaa ieņemt , galu galaa mums eenu ekonomika neiet mazumaa , taa kaa ir virs 40% taair, nu bet as taču teju otrs budžets , pie patreiz iestraadaataas sisteemas mums buus veel ijgi jaapaliek . jo kaa redzat tautas izbalsotie vienalga salien atpakaļ tur kur tie jaatur lielgabala šaaviena attaalumaa , priekšgalaa korupcija , nenoviidiiba , draugu un radu buušana , valsts nauda tiek teereeta lai vara no rokaam neizkristu , taa ir iisti mafioza struktuura , kuru ieviesuši vecie kompartijas stagneejošie priekšnieki un viņu pakaļskreejeei stipendiaati.Muusu valsts ir tik maziņa , vai tiešaam nevaram savaa miestaa ieviest kaartiibu? cik ilgi tajaa kaartiibu noteiks smagos noziegumos apsuudzeets cilveeks , kauns no kaimiņiem , esot ES mees to izliekamies neredzam, gaidiisim kad Eiropa ar pirkstu paraadiis kas daraams? pienaaks briidis kad muus no turienes izmetiis kaa grieķus.

Skaidrs, ka tā ir pilnīgi ačgārna prakse, tas ir tikpat skaidrs, ka šī prakse nekur neizzudīs, jo izdevīga visai politiskajai “elitei”, gan pozīcijai, gan opozīcijai SC izskatā.

Dažos jautājumos, it sevišķi, ja tas skara pašu politiķu intereses, opozīcija un pozīcija mums izrāda apbrīnojamu vienprātību, un, īstenībā, veido vienotu koalīciju, kuras galvenais mērķis – nepielaist pie varas nevienu “no malas” un saglabāt savu vietu un savas ietekmes “lauciņu”, savu “nozari” ( NA novedusi tieslietas līdz kliņķim, bet, tai tāpat tās tiek “piešķirtas”).

Politiķu interses, diemžēl, ne vienmēr sakrīt ar valsts intersēm, bet, tāda ir realitāte, un, cik zināms, Latvija nav vienīgā valsts, kur tā notiek.

Un otrs faktors – politiskā korupcija, par kuru jau minēja iepriekšējais komentētājs, un kur Latvija, vēl arvien, vienā no pirmajām vietām ES, un, spriežot pēc attieksmes pret KNAB, tā, drīzāk, cīnīsies pret korupcijas apkarotājiem, nevis pret korupciju, jo tāda situācija vairākumu apmierina.

Bet, ko lai dara, pārfrazējot zināmo teicienu – “citas politiskās elites mums nav”, kāda ir, ar to jādzīvo.

Šito arī Lembergs?

Lai gan Latvija ir apņēmusies likvidēt Salaspils reaktora piesārņojumu, tas netiek darīts, un īslaicīgi risinājumi tiek meklēti vien tad, kad negadījumi jau notikuši, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Indriķis Muižnieks, Latvijas Universitātes prorektors.Nesen notikusī radioaktīvā ūdens noplūde esot laikus pamanīta un novērsta. Taču, ja ap pieciem miljoniem eiro, kas nepieciešami reaktora sakārtošanai, netiks atrasti, nākamo noplūdi var arī laicīgi nepamanīt, un tad jau riski ir lielāki.

„Ja mēs nebūtu to savlaicīgi notvēruši, tad radioaktivitāte nokļūtu dziļākajos apakšzemes ūdens slāņos. Un tad ir divi sliktie scenāriji. Vai nu tas aiztek lēnā garā uz blakus esošajām ģipšakmens ieguves vietām, ko izmanto „Knauf”, un tad ir problēmas ar viņu ražoto materiālu. Tad ir aprēķināmi zaudējumi, kurus nāktos kompensēt. Vai nu otrs variants – nokļūst dzeramā ūdenī, un tad ir milzīgas problēmas ar visu ūdens apgādes pārstrukturēšanu, un droši vien var parādīties kādas veselības problēmas,” skaidroja Muižnieks.

https://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-zinatne/dzive/eksperts-salaspils-reaktora-nakamreiz-var-nepaveikties-ar-negadi.a112698/