Valsts naudas maks un Saeimas deputāta ētika • IR.lv

Valsts naudas maks un Saeimas deputāta ētika

41
Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) piedalās 12.Saeimas ārkārtas sēdē, kurā galīgajā lasījumā lemj par nākamā gada budžetu. Foto: Edijs Pālens, LETA
Juris Viļums

Gribētos, lai turpmāk koalīcijas deputāti apņemtos nedalīt valsts makā esošos līdzekļus atbilstoši plašākai sabiedrībai ne visai saprotamiem likumiem

Jaunais gads nāk ar jaunām iecerēm un jauniem plāniem. Valsts budžeta vairākos lappušu simtos ietvertie sausie cipari tā vai citādi ietekmēs daudzu Latvijas iedzīvotāju, uzņēmumu un pašvaldību ikdienu visa 2015.gada garumā.

Jauno gadu tradicionāli ir pieņemts sākt arī ar kādu apņemšanos. Tādu, kura parasti veidojas, analizējot iepriekšējā gada pieredzi un pievienojot savas vai savu līdzcilvēku vēlmes. Dzīvot labāk, veselīgāk, saticīgāk. Domāt taisnas domas un runāt tiešus vārdus. Lai pašam un apkārtējiem nav kauns. 2015.gada valsts budžeta un Jaungada apņemšanos kontekstā ļoti gribētos, lai turpmāk koalīcijas deputāti apņemtos nedalīt valsts makā esošos līdzekļus atbilstoši plašākai sabiedrībai ne visai saprotamiem, vairāk ēnu ekonomikas darboņu pasaulei tuvākiem likumiem. Savukārt par šādā – diezgan nožēlojamā – veidā jau pieņemtiem lēmumiem saviem vēlētajiem nekavējoties sniegtu izsmeļošu skaidrojumu. Ko nedaudz vairāk par: “Ņēmu, jo deva, citi arī ņēma.”

Kā un kam dalīja?

Dalīja ļoti ātri un ne visai kautrējoties – “savējiem”, par ko ļoti detalizēti un pamatīgi tiek izklāstīts Latvijas Sabiedrisko mediju 2014.gada 26.decembra rakstā „Divi miljoni deputātu rosinājumiem: Nauda savējo kabatās”.

Valsts līdzekļi nevalstiskām organizācijām, kurās darbojas pats līdzekļu piešķiršanas iniciators. Valsts budžeta līdzekļi savas partijas vadītai pašvaldībai vai savas reliģiskās draudzes dievnama altāra sienas remontam. Valsts līdzekļi savam teātrim, savai skolai, savam orķestrim, savam sporta klubam, savai slimnīcai, sava mikrorajona rotaļu laukumam, saviem ugunsdzēsējiem un daudz kam citam – bet tikai tam īpašajam “savam”.

Lieki teikt, ka visiem šiem līdzekļu saņēmējiem jau ir savi likumīgi priekšstāvji, kuru uzdevumos un tiešos darba pienākumos ietilpst gādāt par valsts budžeta vai no citiem avotiem ņemtu līdzekļu piesaistīšanu. Par slimnīcām mums atbild Veselības ministrija, par skolām – Izglītības un zinātnes ministrija, par ugunsdzēsējiem – Iekšlietu ministrija, par jauniešu patriotisko audzināšanu – Aizsardzības ministrija, par orķestriem un deju kolektīviem – Kultūras ministrija un par pašvaldību iestādēm būtu jāatbild pašvaldībām.

Protams, Saeima, apstiprinot budžetu, var iebilst un arī izdarīt izmaiņas, taču tikai tādā gadījumā, ja attiecīgajā budžeta grozījumu priekšlikumā ietvertais regulējums nepārklājas ar jau esošu atbildīgās ministrijas vai citas valsts iestādes budžeta līdzekļu pieprasījumu kopumā.

Ja mēs pieņemam, ka viens vai otrs deputāts labāk par Veselības ministriju zina, kurai tieši slimnīcai nepieciešami līdzekļi kāda specifiska medicīniska aprīkojuma iegādei, tad, iespējams, mums vispār nebūtu vajadzīga šī ministrija? Likvidējam izpildvaras institūtu, dalām budžetu ar koalīcijas deputātu skaitu un koalīcijā norīkojam atbildīgos par valsts līdzekļu dalīšanu apvienojumā ar ikgadēju attiecīgās nozares politikas veidošanu.

Viens deputāts A ar savu palīgu lai atbild par skolām, deputāts B par rotaļu laukumiem un deputāts C par baznīcām.

Tad viena Saeimas sasaukuma laikā mēs visu Latvijas izglītības naudu ieguldīsim tikai, piemēram, Dagdas pusē, kamēr visi rotaļu laukumi četrus gadus tiks būvēti tikai Liepājā. Viss savējiem un maza bēda par to, kā izskatās citur Latvijā?

Pārspīlēti, bet faktiski uz to arī vedina visas taisnošanās un argumentācija par “ierasto kārtību”, “labi, ka vismaz kaut kas tai skolai atlēca” vai “citi jau iepriekš nerīkojās labāk”. Skaidrs, ka zināma savtība piemīt mums visiem, bet vai uz tās pamata tiek būvētas un attīstītas valstis? Raudam par valstiskas politikas trūkumu it visā, taču sadzīviskā līmenī neiebilstam par deķīša vilkšanu katram uz savu pusi, pat attaisnojam un visādi cenšamies to racionalizēt.

Un visā šajā budžeta pieņemšanas mākslīgi radītajā steigā pavisam nenovērtēta palika frakcijas “Saskaņa” atturēšanās izšķirīgajā balsojumā. Kāpēc lielākā opozīcijas partija nebija pret šo un šādi sagatavotu valsts budžetu? Atbalstīti tika A.Klementjeva divi priekšlikumi: 47 000 eiro (papildus finansējums Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” Tehnisko palīglīdzekļu centram) un 58 500 eiro (miega laboratorijas izveidei Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā – Gaiļezera novietnē), kā arī 700 000 eiro Olimpiskā centra “Rēzekne” būvniecībai. Patiešām Latgales reģiona pievilcības vairošanai vai tomēr “Saskaņas” pirkšanai?

Redzot, kā šī partija strādā Rīgā un Rēzeknē, tad gan jau šajā summā varētu būt ierēķināti savi 10-20%, kas, iespējams, pamazām iekrājas pirmsvēlēšanu vajadzībām. Pašā koalīcijā neesot bijusi pārliecība, ka viss balsojumā iešot gludi, tāpēc jau savlaicīgi tika aizlikts vārds (un kāds eiro) lielākās opozīcijas partijas labā. Nekā personīga – tāds politiskais bizness.

Kā to mainīt?

Vairāki koalīcijas deputāti pēc sēdes, kurā tika skatīts likums par valsts budžetu, pienāca klāt un vismaz neoficiāli atzina, ka nevēlas ilgtermiņā piekrist šādai aplamai finanšu sadalījuma kārtībai. Tas dod cerību, ka nākotnē tomēr varam situāciju mainīt. Katrā no frakcijām bija vismaz viens deputāts, kas iebilda pret šāda veida līdzekļu izdāļāšanu, lai arī palika īsti neuzklausītā mazākumā.

Ļoti iespējams, ka tādu, kuri juta un joprojām jūt sirdsapziņas pārmetumus par šādu valsts budžeta veidošanu koalīcijas frakcijās, ir vēl vairāk, tomēr viņu iebildumi netiek pausti diezko skaļi, pakļaujoties pie varas esošajai dažu cilvēku elitei. Sistēma mainīsies, tiklīdz katrā Saeimas sasaukumā jaunievēlētie deputāti sāks apzināties, ka viņiem nav jābūt par vienkāršu balsošanas mašīnu – mūžīgi pateicīgu partijas vadībai par labāku vietu vēlēšanu sarakstā. Jā, parlaments ir sabiedrības spogulis, taču kādam jāmainās pirmajam, un Saeimas simtam to droši vien būtu vieglāk izdarīt nekā Latvijas diviem miljoniem.

Lai mums visiem izdodas!

Autors ir 12.Saeimas deputāts, Latvijas Reģionu apvienība

 

Komentāri (41)

Ebenemezers-3 07.01.2015. 07.48

cik man zinaams jaunpienaakušais deputaats jau paaris meenešu laikaa sprot ka jaabalso pareizi , jo par pareizu balsojumu itkaa nošķindot iisziņa ar tekstun juusu kontaa ieskaitiiti tik un tik euro , tas ievadaa par jaunpienaaceejiem , taalaak , par pareizu budžeta naudas sadaliijumu , pirmkaart jau nauda jaadod tiem valsts kantoriem un instituucijaam , kuri naudu nepelna , jo priek’;s kam tad maksaajam nodokļus? lai vareetu valsti uztureet un tas buutu , skolotaaji medmaasas , dakteri, policisti pažarnieki , tiesas ,partijas, protams virsotnee deputaati un valdiiba , peec tam , ja kas paari palicis , tad stimuleet taas vietas no kurienes var visvairaak budžetaa ieņemt , galu galaa mums eenu ekonomika neiet mazumaa , taa kaa ir virs 40% taair, nu bet as taču teju otrs budžets , pie patreiz iestraadaataas sisteemas mums buus veel ijgi jaapaliek . jo kaa redzat tautas izbalsotie vienalga salien atpakaļ tur kur tie jaatur lielgabala šaaviena attaalumaa , priekšgalaa korupcija , nenoviidiiba , draugu un radu buušana , valsts nauda tiek teereeta lai vara no rokaam neizkristu , taa ir iisti mafioza struktuura , kuru ieviesuši vecie kompartijas stagneejošie priekšnieki un viņu pakaļskreejeei stipendiaati.Muusu valsts ir tik maziņa , vai tiešaam nevaram savaa miestaa ieviest kaartiibu? cik ilgi tajaa kaartiibu noteiks smagos noziegumos apsuudzeets cilveeks , kauns no kaimiņiem , esot ES mees to izliekamies neredzam, gaidiisim kad Eiropa ar pirkstu paraadiis kas daraams? pienaaks briidis kad muus no turienes izmetiis kaa grieķus.

+5
-1
Atbildēt

3

    valdemir > 07.01.2015. 11.18

    Jūs vēl ilgi katra vārda galā piesauksiet to smagos noziegumos apsūdzēto, kuru apsūdzējuši pagaidām ( uzsveru – pagaidām ) vēl neapsūdzētie?

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    Ēriks > 07.01.2015. 18.57

    Šito arī Lembergs?

    Lai gan Latvija ir apņēmusies likvidēt Salaspils reaktora piesārņojumu, tas netiek darīts, un īslaicīgi risinājumi tiek meklēti vien tad, kad negadījumi jau notikuši, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Indriķis Muižnieks, Latvijas Universitātes prorektors.Nesen notikusī radioaktīvā ūdens noplūde esot laikus pamanīta un novērsta. Taču, ja ap pieciem miljoniem eiro, kas nepieciešami reaktora sakārtošanai, netiks atrasti, nākamo noplūdi var arī laicīgi nepamanīt, un tad jau riski ir lielāki.

    „Ja mēs nebūtu to savlaicīgi notvēruši, tad radioaktivitāte nokļūtu dziļākajos apakšzemes ūdens slāņos. Un tad ir divi sliktie scenāriji. Vai nu tas aiztek lēnā garā uz blakus esošajām ģipšakmens ieguves vietām, ko izmanto „Knauf”, un tad ir problēmas ar viņu ražoto materiālu. Tad ir aprēķināmi zaudējumi, kurus nāktos kompensēt. Vai nu otrs variants – nokļūst dzeramā ūdenī, un tad ir milzīgas problēmas ar visu ūdens apgādes pārstrukturēšanu, un droši vien var parādīties kādas veselības problēmas,” skaidroja Muižnieks.

    https://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-zinatne/dzive/eksperts-salaspils-reaktora-nakamreiz-var-nepaveikties-ar-negadi.a112698/

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ebenemezers-3 > 07.01.2015. 12.27

    ā, jau noilgums?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

dzeris49 07.01.2015. 07.52

Skaidrs, ka tā ir pilnīgi ačgārna prakse, tas ir tikpat skaidrs, ka šī prakse nekur neizzudīs, jo izdevīga visai politiskajai “elitei”, gan pozīcijai, gan opozīcijai SC izskatā.

Dažos jautājumos, it sevišķi, ja tas skara pašu politiķu intereses, opozīcija un pozīcija mums izrāda apbrīnojamu vienprātību, un, īstenībā, veido vienotu koalīciju, kuras galvenais mērķis – nepielaist pie varas nevienu “no malas” un saglabāt savu vietu un savas ietekmes “lauciņu”, savu “nozari” ( NA novedusi tieslietas līdz kliņķim, bet, tai tāpat tās tiek “piešķirtas”).

Politiķu interses, diemžēl, ne vienmēr sakrīt ar valsts intersēm, bet, tāda ir realitāte, un, cik zināms, Latvija nav vienīgā valsts, kur tā notiek.

Un otrs faktors – politiskā korupcija, par kuru jau minēja iepriekšējais komentētājs, un kur Latvija, vēl arvien, vienā no pirmajām vietām ES, un, spriežot pēc attieksmes pret KNAB, tā, drīzāk, cīnīsies pret korupcijas apkarotājiem, nevis pret korupciju, jo tāda situācija vairākumu apmierina.

Bet, ko lai dara, pārfrazējot zināmo teicienu – “citas politiskās elites mums nav”, kāda ir, ar to jādzīvo.

+2
-2
Atbildēt

2

    Edgars Avotiņš > dzeris49 07.01.2015. 09.56

    SC šeit izdevība nekāda – tradīcija paredz, ka šos pāris miljonus sadala tikai pozīcijas “labajiem darbiem”.

    No otras puses – lielam satraukums pamata nav – jo tā ir smieklīgi maza summma valsts mērogā.

    Tā ir tāda savdabīga balva/uzpirkšana pozīcijas deputātiem balsošanai par budžetu.

    Tiesa gan – no valsts viedokļa – pilnīgi stulbs un neracionāls pasākums.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > dzeris49 07.01.2015. 10.42

    Svarīga nevis summa, bt, šoreiz, princips, kā mums valstī viss notiek.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

dzeris49 07.01.2015. 07.52

Skaidrs, ka tā ir pilnīgi ačgārna prakse, tas ir tikpat skaidrs, ka šī prakse nekur neizzudīs, jo izdevīga visai politiskajai “elitei”, gan pozīcijai, gan opozīcijai SC izskatā.

Dažos jautājumos, it sevišķi, ja tas skara pašu politiķu intereses, opozīcija un pozīcija mums izrāda apbrīnojamu vienprātību, un, īstenībā, veido vienotu koalīciju, kuras galvenais mērķis – nepielaist pie varas nevienu “no malas” un saglabāt savu vietu un savas ietekmes “lauciņu”, savu “nozari” ( NA novedusi tieslietas līdz kliņķim, bet, tai tāpat tās tiek “piešķirtas”).

Politiķu interses, diemžēl, ne vienmēr sakrīt ar valsts intersēm, bet, tāda ir realitāte, un, cik zināms, Latvija nav vienīgā valsts, kur tā notiek.

Un otrs faktors – politiskā korupcija, par kuru jau minēja iepriekšējais komentētājs, un kur Latvija, vēl arvien, vienā no pirmajām vietām ES, un, spriežot pēc attieksmes pret KNAB, tā, drīzāk, cīnīsies pret korupcijas apkarotājiem, nevis pret korupciju, jo tāda situācija vairākumu apmierina.

Bet, ko lai dara, pārfrazējot zināmo teicienu – “citas politiskās elites mums nav”, kāda ir, ar to jādzīvo.

+2
-2
Atbildēt

1

    Edgars Avotiņš > dzeris49 07.01.2015. 09.56

    SC šeit izdevība nekāda – tradīcija paredz, ka šos pāris miljonus sadala tikai pozīcijas “labajiem darbiem”.

    No otras puses – lielam satraukums pamata nav – jo tā ir smieklīgi maza summma valsts mērogā.

    Tā ir tāda savdabīga balva/uzpirkšana pozīcijas deputātiem balsošanai par budžetu.

    Tiesa gan – no valsts viedokļa – pilnīgi stulbs un neracionāls pasākums.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Ēriks > Ēriks-18 07.01.2015. 18.57

Šito arī Lembergs?

Lai gan Latvija ir apņēmusies likvidēt Salaspils reaktora piesārņojumu, tas netiek darīts, un īslaicīgi risinājumi tiek meklēti vien tad, kad negadījumi jau notikuši, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Indriķis Muižnieks, Latvijas Universitātes prorektors.Nesen notikusī radioaktīvā ūdens noplūde esot laikus pamanīta un novērsta. Taču, ja ap pieciem miljoniem eiro, kas nepieciešami reaktora sakārtošanai, netiks atrasti, nākamo noplūdi var arī laicīgi nepamanīt, un tad jau riski ir lielāki.

„Ja mēs nebūtu to savlaicīgi notvēruši, tad radioaktivitāte nokļūtu dziļākajos apakšzemes ūdens slāņos. Un tad ir divi sliktie scenāriji. Vai nu tas aiztek lēnā garā uz blakus esošajām ģipšakmens ieguves vietām, ko izmanto „Knauf”, un tad ir problēmas ar viņu ražoto materiālu. Tad ir aprēķināmi zaudējumi, kurus nāktos kompensēt. Vai nu otrs variants – nokļūst dzeramā ūdenī, un tad ir milzīgas problēmas ar visu ūdens apgādes pārstrukturēšanu, un droši vien var parādīties kādas veselības problēmas,” skaidroja Muižnieks.

https://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-zinatne/dzive/eksperts-salaspils-reaktora-nakamreiz-var-nepaveikties-ar-negadi.a112698/

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu