Jūrā pazudušā kaitbordista līķi vietējais iedzīvotājs atrod Rojas novadā
Saistītie raksti
Veiksme /
22. novembris 2023
Ar pūķi pār Zemgales laukiem
Personība /
17. maijs 2023
Sfinksas spēks
Aktuāli /
18. aprīlis 2023
Speciālizlaidums: Vai esam gatavi X stundai?
Tēma /
5. aprīlis 2023
Kā rīkoties X stundā?
Aktuāli /
13. marts 2023
Speciālizlaidums: Cik bīstamas ir Latvijas vecās dzīvokļu mājas?
Komentāri (47)
Edgars Avotiņš 06.01.2015. 14.38
Tur risinājums tikai viens – tiem Kaitniekbordistiem pašiem ir IEPRIEKŠ jāsagādā glābeji ar ekipējumu, kas tur viņus uzvaktē, pirms doties jūrā. Ja salasās kaitniekbordistu bariņš ap 10 cilveki, tad katram tā iemaksa nemaz nebūtu tik liela, lai noalgotu glābejus.
Pat ja ugunsdzēsēji būtu superapgādāti … paziņošana, atbraukšana, samkelēšana izglābšana … cik laika tas prasa? Vismaz stundu! Jebkurā variantā glābjamais jau būs beigts.
9
klusais > Edgars Avotiņš 06.01.2015. 14.52
Edgar – par kādu Tu aprīkojumu runā ? Tur vilnim bija jabūt ap 3-4 m … domā to jūras speku katamarānu ? Kurš tad to var noīrēt …
0
Krotow > Edgars Avotiņš 06.01.2015. 15.15
Tā ir izvēles iespēja starp dzīvot un nedzīvot. Pavisam labi saprotu vēlmi paslidināties pa lieliem viļņiem, kādi Latvijā nav bieži sastopami. Tomēr risks jāāpzinās pašam. Vienam lēkāt šādā vētrā un temperatūrā ap i ir pašnāvība. Diemžēl tā izpildījās līdz galam. Starp citu – kaitotāji nemēdz būt nabagi. Ja salasās lielāks bariņš (15+), gan jau ka var noīrēt kaut ko nopietnu kļūmīgo gadījumu izzvejošanai. Jāņem piemērs no Jaunzēlandes un Havaju salu sērferiem, kuri plosās pa 20-metrīgiem viļņiem, taču viņi tur nemēdz peldēt vieni un ir komanda, kas vajadzības gadījumā palīdz. Arī tur gadās visādi, taču risks, ka tu aiziesi bojā tikai tāpēc, ka laicīgi netiki izzvejots, ir salīdzinoši mazs.
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 06.01.2015. 15.40
ja 3-4 metri … nu tad nevajag zvanīt uz VUGD un traucēt cilvekus
Tad jau jaliek psihenē izdzīvojušos
Bet no tekstiem gan bija saprotams, ka to cilveku kādu brīdi varēja redzēt … tad jau nu nebija 3-4metri
Cik saprotu, tad atbraukušie VUGD jau ari iebrauca jūrā – tikai tūlīt ari tumsa uznāca un brauca ārā … bet tātad varēja iebraukt ar piepūšamu motorlaivu
0
DD1 > Edgars Avotiņš 06.01.2015. 15.42
> Edgars Avotiņš
“risinājums tikai viens – tiem Kaitniekbordistiem pašiem ir IEPRIEKŠ jāsagādā glābeji ar ekipējumu”
> Krotow
“Tā ir izvēles iespēja starp dzīvot un nedzīvot.”
Riskus, protams, vajag minimizēt, citādi tas robežojas ar pārdrošību vai pat (negribas tik traģiskā brīdī teikt, tomēr stulbumu).
0
Ivars > Edgars Avotiņš 06.01.2015. 15.53
Pašorganizēšanās ir liels spēks, un pašlaik pūķotāju sabiedrībai tāda ir pa spēkam. Tepat Latvijā ir pozitīvi piemēri it kā ierastākos, bet būtībā riskantos sporta veidos. 2010. gada aprīlī Campo vīri un daudzi brīvprātīgie dežurēja un palīdzēja tikt laivotājiem laukā pirms Amatas “Likteņegles”. Neraugoties uz stipro straumi un ļoti bīstamo šķērsli visas upes platumā, togad upe nevienu nepaņēma. Kolkā ar pliku entuziasmu būs par maz, bet visi kopā to varētu atļauties.
0
Ivars > Edgars Avotiņš 06.01.2015. 16.08
Atsevišķas 3-4 m bangas varēja būt pie paša raga, kur kopā saplūst viļņi no vairākiem virzieniem.
Kaitnieki, psihenē likšana… Edgar, kas ar tevi šodien? Vienkārši pamēdīties gribas, pateikt kaut ko ļoti gudru, vai arī kas nopietnāks uz sirds?
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 06.01.2015. 18.45
Nopietno es uzrakstīju augšā.
Bet ja kāds sērfo 3-4 metru vilņos … tad nav ko zvanīt VUGD – paši stulbi, paši vainīgi.
0
klusais > Edgars Avotiņš 06.01.2015. 19.26
Ivars – viļņiem matemtika ir samērā vienkārša – paņem vēja ātrumu mezglos , nomet i un būs tev max viļņu augstums . 20 m/s apmēram 40 mezgli , no tā 4 metri. Roņu rietumi un dienvidi tiešām ir sekli un akmeņaini , bet nu vismaz versija … un kāds tur aizvējs pi 20 m/s … bet tā tik versija protams . Pie tā vēja līdz roņiem tiktu līdz tumsai …
0
v_rostins > Edgars Avotiņš 06.01.2015. 21.58
Krotow
Jāņem piemērs no Jaunzēlandes un Havaju salu sērferiem, kuri plosās pa 20-metrīgiem viļņiem
_________________
Serferi mēdz nosisties un arī no haizivīm jābaidās, bet pie mums jūrā iekritušu drošsirdi ziemā nenovēršami nogalina aukstums. Reidz karstā vasaras dienā trijatā iebraucām jūrā vējam palīdzot Kolkā ar mazu gumijas laiviņu, Kad sapratām, ka trijatā atpakaļ neizairēsimies, diviem no mums nācās peldēt. Varen ilgi aizgāja laiks uz aptuveni pus kilometra un tai dienā līdz pat vakaram tā arī nesasilu.
0
Ivars 06.01.2015. 11.49
Labākos viļņus Renāram aizsaulē!
1) Par riskiem un burātāju atbildības līmeni nevajadzētu spriest pēc medijos saceltās ažiotāžas. Preses mērķis ir pārdot reklāmu un ģenerēt klikšķu statistiku, tādēļ žurnālisti izvēlas eksotiskas tēmas, kas uzbudina lasītājus.
2) Nelaimes gadījumu statistika ir tāda, ka šī ir otrā reize nepilnu desmit gadu laikā, kad jūrā pazudis sērferis (2006. gadā jūrā pazuda vindsērfinga instruktors Andris Bīriņš, R.I.P.)
7
klusais > Ivars 06.01.2015. 11.55
Bet vieta un laiks laikam nebija izvēlēts pietiekami drošs …
Vai Rietums todien pūta ?
Kas visa sakarā pārsteidz – samērā precīzi bija nomodelēts laiks un vieta , kur viņu atradīs .
0
traductrice > Ivars 06.01.2015. 12.14
diez vai tā būs. šepat 2014.gada 30.jūnija raksts par “kaitbordista nāvi Kauguru pludmalē”. Akurāt pusgads ir pagājis. Turklāt, kaitbords laikam jau nav nekāds masveida sporta veids.
Bet par šo konkrēto faktu runājot, man tomēr (kā pilnīgu nespeciālistu) tomēr pārsteidz meklēšanas darbu mērogs un ilgums – laivas, helikopteri, cilvēkresursi – kas nedeva nekādu rezultātu, un triviālais iznākums – mirstīgās atliekas pēc 2 dienu “klaiņošanas” atrastas vien 20km attālumā no notikuma vietas. Tātad, nelaimes brīdī nekur tālu no savas atrašanās vietas viņš nebija. Un iemesls tam, ka cilvēku 2 dienas nevarēja atrast, nebija ne straumes, ne vējš, ne citi dabas faktori. Drīzāk – pārāk liels meklēšanas rādiuss.
0
klusais > Ivars 06.01.2015. 12.17
tradutrīce – tādos viļņos cilvēku ir grūti ieraudzīt … un todien pūta nepajokam …
0
andrejs > Ivars 06.01.2015. 13.16
nedeva nekādu rezultātu,
——————————
kad ieradās glābēji, bija jau iestājusies pilnīga tumsa, jo tas nelaiķis taču bija ķēris adrenalīnu 15:00. Cikos paliek tumšs 3.janvārī?
nezinu, kurš varēja cerēt, ka viņš būs dzīvs nākamajā rītā ap plkst. 9.
0
Ivars > Ivars 06.01.2015. 13.47
Klusais, virziens bija tīrs rietumvējš. Cik atceros prognozi, pamatvējš Kurzemes piekrastei bija ap 20m/s, uz ziemeļiem vairāk, pie Kolkas raga stipras brāzmas. Jebkurā gadījumā arī negaidītu inventāra problēmu dēļ paskriešana garām ragam ir tikai paša vaina. Tajā vietā un apstākļos nevienu citu vainot neklājas.
Tradutrice, es pieminēju nelaimes gadījumus, kuriem cēlonis bija nerēķināšanas ar krasta līnijas, vēja un straumes virzienu, kam seko “pazušana jūrā”. Konkrētajā gadījumā meklēšana jau līdzinājās loterijai – stiprās straumes dēļ kaitbordists varēja aizdreifēt kaut līdz Roņu salai un tālāk. Pēc tam līdz ar vēju satraumē mainīja virzienu. Arī daudz maz precīzs meklēšanas apgabals nepalīdzētu – sportam domātajiem hidrotērpiem un vējjakām nav gaismu atstarojošu elementu, pūķiem audumā nav radara reflektoru, šāda veida nelaimes gadījumi Latvijā ir bijuši tik reti, ka par individuālu glābšanas līdzekļu līdzņemšanu, kas jūras glābšanas dienestiem ļautu noteikt aptuveno atrašanās vietu un sarežģītos jūras apstākļos vizuāli pamanīt cietušo, kaitbordisti līdz šim nedomāja.
0
klusais > Ivars 06.01.2015. 14.49
Ivars – nezinu cik ilgi fiziski var tādos apstākļos kaitot , bet laikam vienīgā reāla iespēja pie tā vēja bija džekam meģināt vilkt uz Roņiem – kādas 15-20 j.j. Pie kam Roņos ir labs orientieris – bāka un mobīlā tel. tornis , ko tajos viļņos varētu labi redzēt… Pie 20 m/s vajadzēja būt kādam 3-4m vilnim … bet pie tā stresa pieņemt tādu lēmumu … tur būtu jābūt iekšai … Un vēl tā viļņu putra pie Kolkas …
Un par glābēju aprīkojumu … nespēju iedomāties kādam tam būtu bijis jābūt , lai pie tiem apstākļiem mēģinātu līst jūrā … reāli tikai no gaisa varēja ko līdzēt …
0
Ivars > Ivars 06.01.2015. 15.32
Teorētiski tā būtu labākā iespēja. Tā kā Renārs droši vien bija mērojis daudzus kilometrus gar krastu lejup pa vējam, vēl 20 jj. tumsā un viļņos Latvijā varbūt būtu pa spēkam tikai dažiem braucējiem. Ir gadījies ar snovu stipras snigšanas laikā iebraukt mogula trasē, kad redzamības dēļ pazūd visi vizuālie orientieri. Vilnis tumsā ir daudz nopietnāk. Par laimi nezinu, cik nopietnāk.
Aculiecinieki raksta, ka pūķis bijis ūdenī. Iespējams, straume ienesa vai pats iebrauca aizvējā, kur ir turbulences un pūķis neturas gaisā. Ja pūķi samaļ plīstošs vilnis, pacelt var arī vairs neizdoties. Kolkā satiekas un plīst viļņi no vairākiem virzieniem – īsts haoss, kuram cauri ne katrs izbrauks, nenogāžot pūķi. Arī tad, ja izdotos tikt līdz Roņu salai, rietumu piekraste kartē izskatās pēc gaļas mašīnas – vieni vienīgi akmeņi, tumsa, vētra. No austrumu puses pieiet nevar – aizvējš, turbulences.
0
Edgars Avotiņš 06.01.2015. 14.38
Tur risinājums tikai viens – tiem Kaitniekbordistiem pašiem ir IEPRIEKŠ jāsagādā glābeji ar ekipējumu, kas tur viņus uzvaktē, pirms doties jūrā. Ja salasās kaitniekbordistu bariņš ap 10 cilveki, tad katram tā iemaksa nemaz nebūtu tik liela, lai noalgotu glābejus.
Pat ja ugunsdzēsēji būtu superapgādāti … paziņošana, atbraukšana, samkelēšana izglābšana … cik laika tas prasa? Vismaz stundu! Jebkurā variantā glābjamais jau būs beigts.
7
Krotow > Edgars Avotiņš 06.01.2015. 15.15
Tā ir izvēles iespēja starp dzīvot un nedzīvot. Pavisam labi saprotu vēlmi paslidināties pa lieliem viļņiem, kādi Latvijā nav bieži sastopami. Tomēr risks jāāpzinās pašam. Vienam lēkāt šādā vētrā un temperatūrā ap nulli ir pašnāvība. Diemžēl tā izpildījās līdz galam. Starp citu – kaitotāji nemēdz būt nabagi. Ja salasās lielāks bariņš (15+), gan jau ka var noīrēt kaut ko nopietnu kļūmīgo gadījumu izzvejošanai. Jāņem piemērs no Jaunzēlandes un Havaju salu sērferiem, kuri plosās pa 20-metrīgiem viļņiem, taču viņi tur nemēdz peldēt vieni un ir komanda, kas vajadzības gadījumā palīdz. Arī tur gadās visādi, taču risks, ka tu aiziesi bojā tikai tāpēc, ka laicīgi netiki izzvejots, ir salīdzinoši mazs.
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 06.01.2015. 15.40
ja 3-4 metri … nu tad nevajag zvanīt uz VUGD un traucēt cilvekus
Tad jau jaliek psihenē izdzīvojušos
Bet no tekstiem gan bija saprotams, ka to cilveku kādu brīdi varēja redzēt … tad jau nu nebija 3-4metri
Cik saprotu, tad atbraukušie VUGD jau ari iebrauca jūrā – tikai tūlīt ari tumsa uznāca un brauca ārā … bet tātad varēja iebraukt ar piepūšamu motorlaivu
0
DD1 > Edgars Avotiņš 06.01.2015. 15.42
> Edgars Avotiņš
“risinājums tikai viens – tiem Kaitniekbordistiem pašiem ir IEPRIEKŠ jāsagādā glābeji ar ekipējumu”
> Krotow
“Tā ir izvēles iespēja starp dzīvot un nedzīvot.”
Riskus, protams, vajag minimizēt, citādi tas robežojas ar pārdrošību vai pat (negribas tik traģiskā brīdī teikt, tomēr stulbumu).
0
Ivars > Edgars Avotiņš 06.01.2015. 16.08
Atsevišķas 3-4 m bangas varēja būt pie paša raga, kur kopā saplūst viļņi no vairākiem virzieniem.
Kaitnieki, psihenē likšana… Edgar, kas ar tevi šodien? Vienkārši pamēdīties gribas, pateikt kaut ko ļoti gudru, vai arī kas nopietnāks uz sirds?
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 06.01.2015. 18.45
Nopietno es uzrakstīju augšā.
Bet ja kāds sērfo 3-4 metru vilņos … tad nav ko zvanīt VUGD – paši stulbi, paši vainīgi.
0
klusais > Edgars Avotiņš 06.01.2015. 19.26
Ivars – viļņiem matemtika ir samērā vienkārša – paņem vēja ātrumu mezglos , nomet nulli un būs tev max viļņu augstums . 20 m/s apmēram 40 mezgli , no tā 4 metri. Roņu rietumi un dienvidi tiešām ir sekli un akmeņaini , bet nu vismaz versija … un kāds tur aizvējs pi 20 m/s … bet tā tik versija protams . Pie tā vēja līdz roņiem tiktu līdz tumsai …
0
v_rostins > Edgars Avotiņš 06.01.2015. 21.58
Krotow
Jāņem piemērs no Jaunzēlandes un Havaju salu sērferiem, kuri plosās pa 20-metrīgiem viļņiem
_________________
Serferi mēdz nosisties un arī no haizivīm jābaidās, bet pie mums jūrā iekritušu drošsirdi ziemā nenovēršami nogalina aukstums. Reidz karstā vasaras dienā trijatā iebraucām jūrā vējam palīdzot Kolkā ar mazu gumijas laiviņu, Kad sapratām, ka trijatā atpakaļ neizairēsimies, diviem no mums nācās peldēt. Varen ilgi aizgāja laiks uz aptuveni pus kilometra un tai dienā līdz pat vakaram tā arī nesasilu.
0
Krotow 06.01.2015. 11.36
Būšu cinisks, taču tā ir dabiskā izlase. Vienīgais labums, ka bojāgājējs aizlidoja individuāli, nevis ar šahīda jostu pilnā autobusā. Un tas, ko lasīju par vakardienas meklēšanas nakti, vispār bija kronis visam. Nebūtu pārsteigts, ja šorīt būtu jau pieci jauni pazudušie.
Starp citu – ja aizgājušais kadrs ar čomiem esot turīgi ļaudis, kamdēļ neorganizēja savu drošības komandu, kuri forsmažora gadījumā uzreiz nāk palīgā un izzvejo?
5
DD1 > Krotow 06.01.2015. 12.01
> Krotow
“Nebūtu pārsteigts, ja šorīt būtu jau pieci jauni pazudušie.”
Vienmēr apbrīnoju (bet sevī arī nosodu) tos cilvēkus, kas, piemēram, kāpj Alpos, riskējot ar savu dzīvību, pavasarī, kad liela nošļūdeņu iespējamība. To pat nav iespējams aizliegt ar likumu, lai gan, glābjot lavīnās apraktos, bieži vien iet bojā pat vairāki glābēji.
0
klusais > Krotow 06.01.2015. 12.04
DD1 – tas ir adrenalīns un to laikam ir jāizjūt pašam , lai saprastu .
0
andrejs > Krotow 06.01.2015. 13.12
DD1 – tas ir adrenalīns un to laikam ir jāizjūt pašam , lai saprastu .
—————————-
tad lai nevaino valsti, kā tas bija šajā gadījumā.
esmu kalnu slēpotājs amatieris, patīk nobraukt arī pa melnajām trasēm, bet nekad nelienu ārpus trases. Ja pareizi atceros, tad ārpus trases slēpojošos no sūdiem glābj tikai tad, kad viņi piekrīt pilnībā apmaksāt visus ar glābšanu saistītos izdevumus. Apdrošināšanu (vismaz normālo, standarta) arī viņi nesaņem
0
klusais > Krotow 06.01.2015. 13.27
andrejs – tāda nu esam tauta , ka tik kādu vainot … par adrenalīnu … kāds var tev teikt , ka tu kā dullais brauc pa melnajām trasēm , vai tad nepietiek ar zilajām un sarkanajām :) tev tak ar patīk sevi pārbaudīt un izjust šīs emocijas . Par konkreto gadījumu tā tomēr manuprat bija pārgalvība , kas noveda pie šādām sekām … ar jūru nekad nevajag jokot , tāpat kā ar kalniem .
0
Ivars > Krotow 06.01.2015. 14.30
Emocijas, kādas sniedz jūra, ir tik stipras, ka viegli aizmirst brauciena plānu un riskus, par kuriem iepriekš ir labi zināms. Prieks ir liels, riska cena zināma, R.I.P. Žēl tikai, ka seko šī paštaisnā ķengāšanās par kaitbordistiem un diemžēl daudzos komentāros arī par glābējiem.
0
Ivars 06.01.2015. 11.49
Labākos viļņus Renāram aizsaulē!
1) Par riskiem un burātāju atbildības līmeni nevajadzētu spriest pēc medijos saceltās ažiotāžas. Preses mērķis ir pārdot reklāmu un ģenerēt klikšķu statistiku, tādēļ žurnālisti izvēlas eksotiskas tēmas, kas uzbudina lasītājus.
2) Nelaimes gadījumu statistika ir tāda, ka šī ir otrā reize nepilnu desmit gadu laikā, kad jūrā pazudis sērferis (2006. gadā jūrā pazuda vindsērfinga instruktors Andris Bīriņš, R.I.P.)
6
klusais > Ivars 06.01.2015. 11.55
Bet vieta un laiks laikam nebija izvēlēts pietiekami drošs …
Vai Rietums todien pūta ?
Kas visa sakarā pārsteidz – samērā precīzi bija nomodelēts laiks un vieta , kur viņu atradīs .
0
traductrice > Ivars 06.01.2015. 12.14
diez vai tā būs. šepat 2014.gada 30.jūnija raksts par “kaitbordista nāvi Kauguru pludmalē”. Akurāt pusgads ir pagājis. Turklāt, kaitbords laikam jau nav nekāds masveida sporta veids.
Bet par šo konkrēto faktu runājot, man tomēr (kā pilnīgu nespeciālistu) tomēr pārsteidz meklēšanas darbu mērogs un ilgums – laivas, helikopteri, cilvēkresursi – kas nedeva nekādu rezultātu, un triviālais iznākums – mirstīgās atliekas pēc 2 dienu “klaiņošanas” atrastas vien 20km attālumā no notikuma vietas. Tātad, nelaimes brīdī nekur tālu no savas atrašanās vietas viņš nebija. Un iemesls tam, ka cilvēku 2 dienas nevarēja atrast, nebija ne straumes, ne vējš, ne citi dabas faktori. Drīzāk – pārāk liels meklēšanas rādiuss.
0
andrejs > Ivars 06.01.2015. 13.16
nedeva nekādu rezultātu,
——————————
kad ieradās glābēji, bija jau iestājusies pilnīga tumsa, jo tas nelaiķis taču bija ķēris adrenalīnu 15:00. Cikos paliek tumšs 3.janvārī?
nezinu, kurš varēja cerēt, ka viņš būs dzīvs nākamajā rītā ap plkst. 9.
0
Ivars > Ivars 06.01.2015. 13.47
Klusais, virziens bija tīrs rietumvējš. Cik atceros prognozi, pamatvējš Kurzemes piekrastei bija ap 20m/s, uz ziemeļiem vairāk, pie Kolkas raga stipras brāzmas. Jebkurā gadījumā arī negaidītu inventāra problēmu dēļ paskriešana garām ragam ir tikai paša vaina. Tajā vietā un apstākļos nevienu citu vainot neklājas.
Tradutrice, es pieminēju nelaimes gadījumus, kuriem cēlonis bija nerēķināšanas ar krasta līnijas, vēja un straumes virzienu, kam seko “pazušana jūrā”. Konkrētajā gadījumā meklēšana jau līdzinājās loterijai – stiprās straumes dēļ kaitbordists varēja aizdreifēt kaut līdz Roņu salai un tālāk. Pēc tam līdz ar vēju satraumē mainīja virzienu. Arī daudz maz precīzs meklēšanas apgabals nepalīdzētu – sportam domātajiem hidrotērpiem un vējjakām nav gaismu atstarojošu elementu, pūķiem audumā nav radara reflektoru, šāda veida nelaimes gadījumi Latvijā ir bijuši tik reti, ka par individuālu glābšanas līdzekļu līdzņemšanu, kas jūras glābšanas dienestiem ļautu noteikt aptuveno atrašanās vietu un sarežģītos jūras apstākļos vizuāli pamanīt cietušo, kaitbordisti līdz šim nedomāja.
0
klusais > Ivars 06.01.2015. 14.49
Ivars – nezinu cik ilgi fiziski var tādos apstākļos kaitot , bet laikam vienīgā reāla iespēja pie tā vēja bija džekam meģināt vilkt uz Roņiem – kādas 15-20 j.j. Pie kam Roņos ir labs orientieris – bāka un mobīlā tel. tornis , ko tajos viļņos varētu labi redzēt… Pie 20 m/s vajadzēja būt kādam 3-4m vilnim … bet pie tā stresa pieņemt tādu lēmumu … tur būtu jābūt iekšai … Un vēl tā viļņu putra pie Kolkas …
Un par glābēju aprīkojumu … nespēju iedomāties kādam tam būtu bijis jābūt , lai pie tiem apstākļiem mēģinātu līst jūrā … reāli tikai no gaisa varēja ko līdzēt …
0
Ivars > Ivars 06.01.2015. 15.32
Teorētiski tā būtu labākā iespēja. Tā kā Renārs droši vien bija mērojis daudzus kilometrus gar krastu lejup pa vējam, vēl 20 jj. tumsā un viļņos Latvijā varbūt būtu pa spēkam tikai dažiem braucējiem. Ir gadījies ar snovu stipras snigšanas laikā iebraukt mogula trasē, kad redzamības dēļ pazūd visi vizuālie orientieri. Vilnis tumsā ir daudz nopietnāk. Par laimi nezinu, cik nopietnāk.
Aculiecinieki raksta, ka pūķis bijis ūdenī. Iespējams, straume ienesa vai pats iebrauca aizvējā, kur ir turbulences un pūķis neturas gaisā. Ja pūķi samaļ plīstošs vilnis, pacelt var arī vairs neizdoties. Kolkā satiekas un plīst viļņi no vairākiem virzieniem – īsts haoss, kuram cauri ne katrs izbrauks, nenogāžot pūķi. Arī tad, ja izdotos tikt līdz Roņu salai, rietumu piekraste kartē izskatās pēc gaļas mašīnas – vieni vienīgi akmeņi, tumsa, vētra. No austrumu puses pieiet nevar – aizvējš, turbulences.
0
Krotow 06.01.2015. 11.36
Būšu cinisks, taču tā ir dabiskā izlase. Vienīgais labums, ka bojāgājējs aizlidoja individuāli, nevis ar šahīda jostu pilnā autobusā. Un tas, ko lasīju par vakardienas meklēšanas nakti, vispār bija kronis visam. Nebūtu pārsteigts, ja šorīt būtu jau pieci jauni pazudušie.
Starp citu – ja aizgājušais kadrs ar čomiem esot turīgi ļaudis, kamdēļ neorganizēja savu drošības komandu, kuri forsmažora gadījumā uzreiz nāk palīgā un izzvejo?
2
+3
0
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
@DD1 > Krotow 06.01.2015. 12.01
> Krotow
“Nebūtu pārsteigts, ja šorīt būtu jau pieci jauni pazudušie.”
Vienmēr apbrīnoju (bet sevī arī nosodu) tos cilvēkus, kas, piemēram, kāpj Alpos, riskējot ar savu dzīvību, pavasarī, kad liela nošļūdeņu iespējamība. To pat nav iespējams aizliegt ar likumu, lai gan, glābjot lavīnās apraktos, bieži vien iet bojā pat vairāki glābēji.
0
andrejs > Krotow 06.01.2015. 13.12
DD1 – tas ir adrenalīns un to laikam ir jāizjūt pašam , lai saprastu .
—————————-
tad lai nevaino valsti, kā tas bija šajā gadījumā.
esmu kalnu slēpotājs amatieris, patīk nobraukt arī pa melnajām trasēm, bet nekad nelienu ārpus trases. Ja pareizi atceros, tad ārpus trases slēpojošos no sūdiem glābj tikai tad, kad viņi piekrīt pilnībā apmaksāt visus ar glābšanu saistītos izdevumus. Apdrošināšanu (vismaz normālo, standarta) arī viņi nesaņem
0