Iemesli, kādēļ ir labi būt Latvijā

22

Komentāri (22)

Kalvis Apsītis 21.11.2014. 23.37

Prieks par “Accenture” panākumiem – vēl jo vairāk tādēļ, ka daudzus darbiniekus tur arvien pazīstu. Uzņēmums, kurā iekšējā komunikācija notiek angliski (jā, arī sekretāres izsūta visus atgādinājumus angliski; jauno darbinieku apmācības notiek angliski), kur līdzās dažādu tautību Latvijas iedzīvotājiem strādā arī lietuvieši, indieši, baltkrievi. Studenti, kuri IT biznesā darbojas pirmos mēnešus jau var iesaistīties starptautiskos projektos un diendienā sazināties ar kolēģiem un klientiem Ziemeļvalstīs. Iespēja darbiniekiem apgūt jaunas tehnoloģijas, piedalīties kursos – kaut arī, diemžēl, ne vienmēr uzņēmumam izdodas saņemt Eiropas struktūrfondu atbalstu, kas tam varētu pienākties par darbinieku apmācīšanu. Laba lieta ir arī darbinieku vispusīga ikgadēja izvērtēšana; pamatota pārliecība par to, ka karjera un darba samaksa ir atkarīga no darbinieka spējām un atbildības – nevis no subjektīviem faktoriem. Pārdomāta personāla vadība (Accenture to sauc HR jeb “Human Resources Management”) ir uzņēmuma stiprā puse; daudzi citi Latvijas uzņēmumi ir paviršāki tur, kur ir runa par paaugstinājumiem un algas pielikumiem. Visur ir apmierinātie un neapmierinātie – bet “Accenture” pret saviem darbiniekiem izturas prognozējami un godprātīgi. Varbūt tas ir arī Somijas “Accenture” filiāles tradīciju mantojums – viņi bija tie, kuri 2002.g. beigās dibināja Rīgas filiāli.

Un vēl viena lieta, par ko Maksimam Jegorovam pienākas liela atzinība – viņa neatlaidība IT izglītības uzlabošanā. Daudzus gadus turpinās Accenture sadarbība ar augstskolām (RTU, TSI); un pēdējā gada laikā arī ar vidusskolām – apmācot jauniešus programmēt Javā (sk. http://startit.lv/ ). “Accenture” ir sponsorējusi veselu kaudzi tālmācības materiālu par Android ierīču programmēšanu un Javu latviski, kā arī apmācījusi informātikas skolotājus.

Diemžēl pats Accenturē jau labu laiku nestrādāju – pirms kādiem 6 gadiem pārspecializējos datortīklos. Tāpēc kritisku feedback šoreiz nerakstīšu. Gan jau IRa lasītāju vidū būs accentur-isti, kuri pielabos un papildinās.

+4
-2
Atbildēt

5

    mūsu alus > Kalvis Apsītis 22.11.2014. 13.50

    Ai cik labi būt Latvijā, ja darbinieku iekšējā komunikācija ir angliski…

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Ēriks > Kalvis Apsītis 22.11.2014. 15.28

    Šāda kompānija var ātri pārcelties uz citu vietu,mītnes zeme tai nav svarīga.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Tim Hollins > Kalvis Apsītis 22.11.2014. 16.32

    Kamer izmaksas vel zemakas neka R-Eiropa tikmer vel darbosies Latvija. Mums jasak pasiem veidot specigas blices, kas paliks un darbosies, kad sie bus pazudusi.

    http://www.subway-delivery.co.uk/

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    tonijs > Kalvis Apsītis 23.11.2014. 11.19

    Kāpēc gan pārcelties, ja ir labi tepat? Mītnes zeme uzņēmumiem ir pat ļoti svarīga no biznesa vides viedokļa. Tāpat arī Latvijai ir svarīgi, lai šādi uzņēmumi šeit būtu. Visiem labi, tikai Ērikam nav labi.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Ēriks > Kalvis Apsītis 23.11.2014. 21.12

    Man ir labi,ja šeit ir tādi uzņēmumi,kuros var strādāt mūsu gudrie ļauži,bet man nepatīk svešvalodu invāzija.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Ebenemezers-3 21.11.2014. 19.04

galvenais vai maaki krieviski , paareejais pokui

+3
-4
Atbildēt

0

Vilis 21.11.2014. 13.39

Labs raksts.Īsta medusmaize.

+6
-2
Atbildēt

1

    edge_indran > Vilis 21.11.2014. 14.12

    ——Maksims Jegorovs:”Taču, analizējot situāciju, ir skaidri redzams, ka ir daži elementi, kādēļ Latvija ir labākā vieta, kur attīstīt un uzturēt savu biznesu.”

    ===============================================================================

    Kā nu kurš kādus elementus analizē, kā nu kurš to sa-analizēto spēj izmantot.

    Latvija tiešām pēc 2004.g.1.maija ir kļuvusi par īstu medusmaizi Eiropas Savienības īstajiem pārvaldītajiem:

    “Stradiņš: grūžam jaunos zinātniekus emigrācijā.”

    http://nra.lv/latvija/108166-stradins-gruzam-jaunos-zinatniekus-emigracija.htm

    0
    -5
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam