Nosaukt vārdā traģēdijas cēloņus

23
⟵ Uz rakstu

Komentāri (23)

lilijao 21.11.2014. 21.05

Patiesībā Zolitūdes traģēdija ir likumsakarīga. 90. gados tika pieņemts Būvniecības likums, kurš atbilda visiem standartiem. Taču tas daudzus neapmierināja. Kā politiskā līmenī- lai vieglāk piesaistītu ārzemju investorus, tā arī pašmāju būvniekus-diletantus.Likums tika sistēmiski bojāts. Šādā pilnīgi sabojātā veidā tas nonāca Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kuru vadīja- varat vienu reizi minēt!- Andris Bērziņš.Viņš visos iespējamos veidos kratījās nost no vecā nesabojātā likuma un bīdīja jauno sabojāto uz priekšu.Viņa tiešā (ne)vadībā tika pieņemts jaunais likums, kurš it neko nemainīs. Un tagad šis pat Bērziņš jau no rīta atveda savu svecīti Uz maksimas masu kapa vietu.Laikam gatavojas uz otro periodu…. Neviens jau nezin viņa “lielo noslēpumu”….

0
0
Atbildēt

3

    apmulsis > lilijao 22.11.2014. 00.14

    Neatkarīgi no tā, ko, kad, kurš maina. Darbojas.

    “Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.”

    0
    0
    Atbildēt

    0

    apmulsis > lilijao 22.11.2014. 00.34

    Tāda ir tā sistēma.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Janis_L > lilijao 24.11.2014. 20.57

    Tik vienkārši tas tomēr gluži nav. Likums jau šādās situācijās maz ko spēj mainīt un ietekmē. 90 gadu likums atbilda visiem standartiem? Kādiem standartiem? Likums bija sava laika produkts, nebija nedz izcils, nedz ļoti slikts- tā vai citādi pildīja savu funkciju- cik nu iesaistīto pušu spējas, saprāts un atbildība ļāva. Taču ne jau likums kā tāds reglamentē projektēšanas un būvniecības normas- bet visa likumdošanas un normatīvu sistēma. Kura gan ir gaužu vāja un sadiegta no visādiem “auduma elementiem” – pats par sevi katrs nav tik slikts, bet nu kopumā – nekonsekventa un nesistemātiska un attiecīgi-vāji funkcionējoša. Un kuru ne jau viens A.Bērziņš (Saeimā pa laikam vairāki A.Bērziņi ir bijuši, ne jau visi ir valsts prezidenti) ir kaut kā veidojis vai ietekmējis. Tādu vai citu ” bērziņu” un ” kalniņu” ir bijis ļoti daudz un ne jau vieni vai otri grozījumi un ne jau lētākā cena (ko tik bieži piesauc un kurai ar šo objektu visai maz saistības) arī paši par sevi ir kā iemesls notikušajam. Tas ir komplekss vairāku un ļoti daudzu un dažādu iemeslu kopums , no kuriem tikai daži galvenie varētu būt;

    1) Ļoti nepilnīga reglamentācija par būvprojektu detalizāciju un darba rasējumiem- t.sk. metāla konstrukciju projektu izstrādes jomā. Kaut kas palicis no padomju laikiem, kaut kas tiek pārņemts no ES valstīm , tā rezultātā arī attiecīgā situācija. Arī trūkst skaidru vadlīniju- izvēles iespēja pietiekami lielas inženieriem, tikai- vairākumam šķiet, ka viņi prot atrast pareizos variantus, bet- tā gluži nav un kļūdu tomēr ļoti daudz.

    2) Mazkvalificēti speciālisti vai neatbilstoša slodze speciālistiem atbildīgākās pozīcijās- projektēšanā un būvdarbu vadīšanā, arī būvuzraudzībā. Projektu daļas top kur nu kurā, katrs kaut kā izdara savu darbu (cik nu prot un var) un attiecīgi kāds to visu sakopē mapītē un nosauc par projektu. Projekta nosaukums ir, bet projekta nav. Un kāds to Būvvaldē akcepē, jo – projekts ir, normām (kuras neviens nepārbauda) atbilst. Tad nu būvnieki spiesti visu šo risināt būvlaukumā – un tad gan laika ir maz, gan zināšanu var pietrūkt- attiecīgi arī rezultāti.

    3) Lielāka cena reizēm var ko palīdzēt, bet ja ir ļoti liela vēlme ietaupīt un nav neviena, kas to nepieļauj uz kvalitātes rēķina- t.sk. būvuzraudzība, kurai tomēr ļoti liela ietekme- tad taupīs arī pie laba izmaksu līmeņa;

    4) Pasūtītāja nekompetence. Pasūtītājs taču ir tas kas vada procesu (laikam jau tie paši Rietumvalstu pasūtītāji šoreiz)- nepietiek tikai ar- izvēlējamies labāko un viss labi. Pasūtītājs taču ir tas, kurš redz visu procesu un kura labā strādā visi- gan projektētāji, gan būvnieki, gan būvuzraugi;

    5) Atļaut šādā veidā strādāt virs darbojoša veikala un nepieprasīt nekādu būvdarbu laika ierobežojumu (ārpus veikala darba laika utml.)- un pēc tam apgalvot, ka viss normatīvu robežās- tur nepalīdzēs nekāda sistēmas maiņa , komisijas, būvinspektori, likumi utt. Jā, tagad var ierakstīt, ka nedrīkst- bet tāpat kāds atradīs iespēju šādi strādāt utml. Tā būvvaldes atbildība tomēr.

    6) Ēkas ekspluatācija un dažādu drošības normu neievērošana- signalizāciju ignorēšana, neskaidra rīcība pēc ugunsgrēka (vai izvērtēta tā ietekme pilnībā utml.) Var diskutēt – vai tas ko ietekmē, bet nu arī viens no elementiem.

    7) Un, protams, tam var zināmā mērā piekrist- ārvalstu investīciju faktors- neviens nevēlas kavēt ārvalstu investora darbošonos, jo- ja nu kas, tad būs sūdzība , raksts, atlaišana, skandāls utt. Visi čakli kā komanda strādā un zināmu laiku ir pat visai labi.

    Mazliet neizprotami, ka diskusijās pamatā par situāciju pēc gada piedalās pamatā no nozares visai tālu esoši cilvēki, nav neviena būvkonstrukciju projektētāja , būvdarbu vadītāja vai kaut būvuzrauga. Parasti par medicīnas jomas vai izglītības tēmām neizsakās visu citu profesiju pārstāvju. Bet nu būvnieki laikam pie tā pieraduši, ka būvniecībā visi speciālisti.

    0
    0
    Atbildēt

    0

gustaps 21.11.2014. 09.59

1. Turpināsim meklēt Sistēmisko Kļūdu. Bet Sistēmiskā Kļūda ir ezītis miglā. Tas ir mūža darbs sistēmanalītiķiem, juristiem un citiem augstu plauktu spečukiem.

2. Stipri vienkāršāks ir jautājums , vai kļūda bijusi projektā vai izpildījumā (varbūt, ka jau noskaidrots, bet neesmu pamanījis). Obligāti gan bez vārdu pieminēšanas – periodiska linčošana mūsu organismam ir vitāli nepieciešama (piem., Maxima).

Imho, šie divi virzieni noskaidrojami elementāri un publicējami – kāpēc gan nē?. Pat ja abi pastāv vienlaikus (principiāla kļūda projektā un liktenīgs pārkāpums realizēšanā – arī tā pie mums var gadīties).

3. Izmeklēšana, tiesāšana, apelācijas utt būs ilgstoša un sola maizi un karjeras iespējas daudziem jo daudziem augstas raudzes juristiem. Pieteikumu skaits uz Juridisko fakultāti tuvākajos gados veidos sastrēgumus!

4. Visveiksmīgāk no sūdiem izkāpis Prezidents. Noreaģēja tiešām zibenīgi ar savu paziņojumu par tīšu un aukstasinīgu slepkavību. Lidz ar to vainu pamatoti uzliekot visai valsts vadībai, pats paliekot ārpus tās. Reakcijas ātrums raksturo Personību un tās piemērotību ieņemamam amatam. Cepuri nost!

0
-2
Atbildēt

1

    v_rostins > gustaps 21.11.2014. 16.28

    Nosauca lietas īstos vārdos. Valstsvīra cienīga rīcība.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

aivars15 20.11.2014. 22.10

Maxima sabruka, jo tika pieļautas vairākas rupjas kļūdas. Vairākas kļūdas nozīmē, ka sistēmā ir problēmas.

Policija noskaidros 1 vai 2 vainīgos. Mainīt sistēmu nav policijas uzdevums. Savukārt pieredze ar Parlamenta izmeklēšanas komisijām – Latvenergo 3 miljoni, politiķu-pedofīlu – lietas rāda, ka Saeimas izmeklēšanas labākajā gadījumā nedod neko. Saeimas izmeklēšanas rezultāti par Maximu ir zināmi jau tagad. Vienotība vainos Rīgas Domi, Saskaņas centrs – Dombrovski; pārējie priecīgi piekritīs, ka vainīgi ir abi.

Sabiedriskās izmeklēšanas komisija Anglijā maksā vismaz 10 miljonus mārciņu un var sasniegt 200 miljonus. Diemžēl Latvijā domā, ka sabiedrisks=bezmaksas; komisijā jābūt žurnālistiem, nevis cilvēkiem kas kaut ko izmeklējuši; labs rezultāts ir nevis izmaiņas sistēmā, bet vainīgo saraksts, kurus nolinčot.

Kopš Maximas ir iebrukuši griesti birojā un arī skolā. Laimīgi, bez sekām. Un cik projektēšanas/celtniecības kļūdas ir veiksmīgi noslēptas. Gaidam nākamo Maximu?

+3
0
Atbildēt

0

J.Biotops 20.11.2014. 18.59

Nesapratu, kas šis tāds par opusu, kamēr netiku līdz parakstiem. Par to Providus par laimi maz ko zinu, bet Ķepas nepretenciozā kautrība „…Delnai ir pieredze vērtēt korupcijas riskus būvniecībā…” skan tik pārliecinoši, ka vai apraudāties. Tad jau laikam kāda naudas plūsma būs izsīkusi, ka tādi sacerējumi jāpublicē.

+8
0
Atbildēt

1

    Optiskais Tēmeklis > J.Biotops 21.11.2014. 18.26

    Delna ir elementāru veģetantu/dēļu/piesūcekņu brigāde, kas vēlas turpināt šļūkt == arī! — uz Zolitūdē bojāgājušo ādām. Visu gadu Delnas nebija, nebija vairs Rubesas tipa visur bāžamo tapu, pašas komforttāmju meistari un maitu ērglieni Inesi Voiku, kas “izmeklēs” sabedriski, no jauna uzradies Suņubūdas pidžačoku pārzinis, kurš terorizē tos, par kuriem labi zināms, ka pa purnu — kaut senpelnīti — neiekraus, un nu barosies arī no Zolitūdes līķiem.

    0
    0
    Atbildēt

    0

andrejs 20.11.2014. 12.23

Vainīgie noteikti jātiesā un pēc iespējas ātrāk. Nesaprotu tos, kas atbalsta kolektīvo bezatbildību, spriedelē par “sistēmas nepilnībām” un tamlīdzīgi.

+3
-5
Atbildēt

2

aivarsk 20.11.2014. 11.58

Visi zina, ka pirms vairāk nekā simts gadiem nogrima Titāniks. Neskaitāmas filmas, versijas un vainīgo meklēšanas.

Kāds ir rezultāts? Kurš vainīgs?

Kapteiņa vēlme pārspēt transatlantisko rekordu?

Stūrmanis, kas laicīgi nepagrieza kuģi?

Konstruktori, kas neparedzēja glābšanas laivas, jo kuģis bija “nenogremdējams”?

Matrozis – uz priekšu skatītājs, kurš miglā par vēlu pamanīja aisbergu?

Kuģa projektētājs, kurš neparedzēja bojājumus pus borta vai 5 neappludināmo sektoru garumā?

Vai tas piegādātājs, kurš tērauda kniežu vietā piegādāja lētākas, čuguna kniedes, kuras neizturēja aisberga spiedienu un salūza, lai gan tērauda kniedēm vajadzēja izturēt.

Kāds tās kniedes iekniedēja, redzēja, ka nav augstākā labuma?

Kuru pakārt?????

Tipiski latviskā atbilde būtu – visus – visi ir maukas un zagļi…

+5
-6
Atbildēt

0

Mantrausis 20.11.2014. 11.56

Neviens normatīvais akts neizvietos profesionalitāti un izpratni. Joprojām nebeidz un nebeidz pārsteigt institūciju, kas faktiski būtu gatavas cīnīties ar birokrātiju un līdzīgām aplamībām, stingra turēšanās pie rakstītā burta. Likums jau vairāk norāda uz atbildību, tas nez vai paredzēs katru kļūmi… Ja pirms 100 gadiem ik būvnieks iztika ar dažām lapām, uz kurām bija ēkas rasējums, tagad viss ir … Tur, kur ir.

Nekas nemainīsies, ja namu cels amatieri, kas skatīsies papīros un nesapratīs nenieka… Jo – domāju – nevienu nepārsteigs, ka būtībā daudz kas sabrūk likumīgi, jo likums taču neparedz to vai šo, vai ko vēl… Viss. Ejam mājās!

+6
-2
Atbildēt

0

Jānis 20.11.2014. 11.56

Zolitūdes traģēdija tiek izmeklēta, eksperimentu ieskaitot, visaugstākā politiskā, bet diletantiski profesionālā līmenī.Šādu nesošo celtniecības elementu izturības aprēķini ir zināmi un stingri noteikti. Vispirms nosaka vislielāko iespējamo slodzi uz konstrukcijām, tad izvēlas pēc pases vai sertifikāta datiem nesošās konsrtukcijas ar attiecīgo drošības rezervi. Pavisam mazsvarīgas konstrukcijas drošības rezerve varētu būt 1,5 līdz 2, bet ja apakšā uzturas cilvēki, tad izturības rezervei jābūt pat 5 līdz 6 kārtīgai!!! Bet tagad izrādās, ka nesošās konstrukcijas ar šādu nestspējas rezervi maksā vismaz 2 līdz 3 reizes dārgāk! Savukārt iepirkuma nosacījumi atļauj būvēt tam, kurš to izdarīs lētāk!!? Ja būtu ievērota šī 5 kārtīgā izturības rezerve, tad varētu kraut virsū arī akmeņus un nekas nenotiktu. Tātad pirmkārt: nesošās konstrukcijas tika izvēlētas lētākās ar nepietiekošu izturības rezervi. Otrkārt: cilvēks, kurš projektēja un atļāva jumtu apzaļumot, nepārliecinājās par esošo konstrukciju nestspēju. Man 1961. gadā prof. Lepiks mācīja, ja konstrukcijai sabrūkot, iet bojā cilvēki, tad projektētājam anulē inženiera diplomu un tiesā. Tas viss ir sekas tam, ka mums nav Celtniecības ministrijas un neviens par to neatbild.

+10
-3
Atbildēt

0

aivarsk 20.11.2014. 11.38

sistēmiski vērtēt, atrast vainīgos un sakārtot nozares normatīvos aktus, sistēmiskiem trūkumiem, atsevišķās darba grupās un sanāksmēs, par traģēdijas izgaismotajām sistēmiskajām kļūdām, izrunāt šādā formātā, ar iesaisti, sistēmisko kļūdu labošanas nepieciešamību, konkrētiem ieteikumiem, savas ekspertīzes jomās, cietušie pateicās, iesaistītie pateicās par padarīto darbu.

Rūpīgi izdarījuši mājas darbu, Latvija nekad neatgūtos.

normatīvo aktu “caurumi”,Sistēmisko kļūdu labošana

Delna aicināja sabiedrisku komisiju, sniegtu ieteikumus, identificēt sistēmiskos brāķus

___________________________

Nu tēlaināku frāžainību nācies redzēt tikai pskp ck ziņojumos par tautsaimniecības attīstības plāniem nākamajā piecgadē :)

Tālāk pat negribās lasīt.

Pretīgākais ir šo “sabiedrisko organizāciju” iespēja uzvārīties “ekspertējot”.

+9
-5
Atbildēt

1

    Oskars Caune > aivarsk 21.11.2014. 00.20

    aivrs15, vispirms jānoskaidro atbildīgie un tikai tiesai ļauts atzīt vainīgos!

    Būsim saprotoši un nejauksim šos terminus!

    Un vēl – būvniecība un nevis celtniecība…Runāsim pareizā latviešu valodā vispirms un tad “linčosim”!

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Absints 20.11.2014. 11.37

Latvijā valda tā sauktā “noziegumu brīvība”. Brīvība izdarīt noziegumus un netikt par to sodītam. Šis laiks sākās ar Latvenergo 3 miljoniem – vainīgo nav, Kempmayer – sodīto nav. IZM 6 miljoni – pat netika nosaukts ierēdnis, kas nemāk veikt aritmētiskās darbības. Balvos policisti noslekavoja cilvēku – sodīto nav. Tagad Zolitūde…

Zolitūdē nu viss akcents ir uz tehnisko ekspertīzi, to gaida, no tās nu dancos. Bet tā nebūs tik konkrēta, ka nosauks uzvārdus. Faktiski apstiprinās zināmus faktus. Būsim tieši ,kur tagad. Un tagad nekas nenotiek. Un – un neviens sodīts netiks. Varbūt būs tiesa. Bet advokātam tai dienā būs iesnas, pārcels to uz gadi, tad neieradīsies apsūdzētais, pārcels vēl, tad vajadzēs papildus ekspertīzi, un .. un iestāsies noilgums

Noziegumu brīvība!

+10
-4
Atbildēt

5

    edge_indran > 20.11.2014. 12.33

    ——–

    Saules mūžu 4.maija režīmam! Nekādas “cekas” un “čekas” te vairs nebūs!!

    Tikai “brīvība” – visiem un visam!!!

    Ar labvakariešu “trīnīšiem” – uz priekšu, pretim pilnīgai un galīgai saplūšanai ar ES kodolu!!!

    http://www.youtube.com/watch?v=FuCJcSx6IPQ

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    apmulsis > 20.11.2014. 13.11

    Ķīps

    Jā, slikti laiki pienākuši.

    Kādreiz būvprojektus realizēja šādi un, kā stāsta, katru, kas aizmirsa regulāri garuma mēru kalibrēt, sodīja ar nāvi.

    http://youtube.com/watch?v=3zkzZM51LyE

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    Absints > 20.11.2014. 16.31

    Staļina laikā kādus desmit nevainīgus nošautu. Padomju laikā sodītu partijas sekretāru par nepietiekamu komunistisko audzināšanas darbu, un atlaistu no darba duci inženieru, kuri, visdrīzāk, tur nebūtu piedalījušies. Toreiz vainīgos – pārmijniekus vajadzēja atrast par katru cenu. Mūsdienās padiskutējam sociālajos tīklos, izgāžama žulti portālos, un sasaucam komisiju. Un- viss. Ir viļņošanās, bet sodu par noziegumiem vairs nav. Demokrātija!

    +3
    -4
    Atbildēt

    0

    apmulsis > 20.11.2014. 17.50

    Ķīps

    Rodas iespaids, ka valda vispārējs šoks. Iespējams, arī bailes.

    Ar atbildības noteikšanu problēmām nevajadzētu būt – tas ir atrunāts līgumos, pienākumi pret darbiniekiem un klientiem arī zināmi.

    Pieejamā informācija šausmina un mulsina, nevar saprast vai tiešām visus var pārņemt tāda rutīna:

    “Latvijas arhitektūras labāko darbu skates konkurss, kurā noteica pēdējo gadu kvalitatīvākos arhitektūras pieteikumus”

    Latvijas arhitektūras GADA BALVA 2011 laureāti

    http://db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/latvijas-arhitekturas-gada-balva-2011-laureati-370825

    “… paļaujoties tikai uz skrūves vītni visnoslogotākajā punktā, ir pilnīgs ārprāts.”

    Maximas kopne un skrūves

    http://mspoki.tvnet.lv/vesture/Maximas-kopne-un-skruves/676630

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    aivarsk > 21.11.2014. 15.25

    Straujuma padara krievu valodu par oficiālo!!!

    https://twitter.com/straujuma/status/535776731249246208

    +1
    -1
    Atbildēt

    0
@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saistītie raksti

blank-post-image
Redaktores sleja / 15. novembris 2023
Rūpes par dārgāko 11
Tēma / 15. novembris 2023
«Vairs neticam» 25
Radars / 25. janvāris 2023
Radars Latvijā
Pusdienās / 18. janvāris 2023
Nesalaužamie, ne upuri
Radars / 23. novembris 2022
Radars Latvijā