Reemigrācijas plāns un valsts nepārdomātā attieksme
Saistītie raksti
Labs bizness /
7. aprīlis
Pārdot emocijas
Naudas idejas /
7. aprīlis
Tu esi latvietis, tev ir paveicies!
Dzīve /
13. marts
Latviešu mērīšana
Recenzija /
14. februāris
Pirms ugunsgrēka
Komentāri (35)
janislabrencis 06.02.2015. 19.27
Aizsūtīt uz Angliju un Īriju visas mūsu 100 gudrās galvas un visi būs mājā bez kāda reemigrācijas plāna.
0
Mārcis Gobiņš 21.11.2014. 18.36
Pilnīgi piekrītu autorei. Latvijai (=mums ikvienam!) vajadzētu nevis krampjaini turēties pie saviem amatiem, bet aicināt šajos amatos ārvalstīs vērtīgu pieredzi guvušus tautiešus.
Nesen biju Latvijas Universitātē, grāmatas atklāšanā par vienu no LU pirmajiem rektoriem, prof. dr. Mārtiņu Zīli. Zīlem Odessā bija ļoti labs darbs, lieliska ārsta un zinātnieka karjera. Bet LU viņu aktīvi aicināja atpakaļ, un viņš piekrita. Pameta karjeras iespējas u.c. Odessā un atgriezās dzimtenē, lai palīdzētu to celt. Ļoti līdzīgs ir cita LU rektora, prof. dr. Mārtiņa Bīmaņa dzīvesstāsts, kas atgriezās dzimtenē no Maskavas, kur viņš starp citu bija projektējis kanalizāciju zem sarkanā laukuma.
Esmu pārliecināts, ka daudzi izcili apdāvināti latvieši arī šodien būtu gatavi atgriezties dzimtenē un strādāt šeit par mazākām algām, ja vien vispār kāds šeit viņus gaidītu. Ja viņiem rastos sajūta, ka kāds šeit viņu zināšanas un pieredzi novērtē, nevis tikai skauž!
0
Voldemārs Odišvili 17.11.2014. 18.19
90 – to gadu sakuma aizbraucu uz Londonu studet, kur velak ari apmetos uz dzivi. Dazus gadus atpakal (es taja laika viesojos Riga) avizes paradijas sludinajumi, ka Latvija trukstot kadi 300 skolataji. Es briesmigi nopriecajos, jo vienmer jutu nostalgiju pec dzimtenes un iztulkoju to ka debesu zimi, lai atgrieztos majas! Protams, uzreiz aizgaju uz izglitibas ministriju pieteikties. Liels bija mans izbrins, kad par mani tur neizradija nekadu interesi – pat nepiedavaja apsesties! Velak sapratu, ka tieku uzskatits par arpratigu – 20 gadu dzivo Londona un… mekle skolotaja darbu LV!
0
Jānis 17.11.2014. 12.44
Mūsu darba spējīgo cilvēku emigrācija ir tikai sekas galīgi neattīstītai ražošanai. Pavērojiet lielveikalos, cik ir pārdošanā Latvijā ražotas preces? Pārtika esot puse pašu ražotā no kopējā patēriņa, bet nepārtikas preces nebūs vairāk kā 1%. Tad kur mums Latvijā radīsies darbs? Vainīga ir mūsu nodokļu politika, kura ir piemērota tikai valstīs ar augsti attīstītu ražošanu, lai nolūkā uz ražošanas tālākas attīstības rēķina, gūtu lielākus ieņēmumus budžetā. Arī tirdzniecībā lielveikalu monopols veicina tikai importa preču tirdzniecību.
0
hugo 15.11.2014. 21.07
Raksts labs, taču vienpusīgs, kas koncentrējas uz konkrētā indivīda problēmām.
Un virsrakts varēja drīzāk būt ” Latvijā problēmas ar skype lietošanu valsts iestādēs”.
Manuprāt, šobrīd Latvijā darbu kā tādu atrast(vispārīgi) nav lielas grūtības, bet problēma ir saglabājusies iepriekšējā – darbu, kas nodrošina iztikai nepieciešamos līdzekļus(dzīvesvieta+pārtika)ar uguni jāmeklē. Ir kam ir, ja palaimējies izlozēt nozaru loterijā. Bet lielai daļai tomēr nav. Tādēļ domāt par reemigrāciju ir pāragri. Jāstrādā ir pie IIN nodokļiem un atalgojuma kopēja līmeņa celšanas. Tad var saukt un cerēt, ka kāds % atgriežas.
Un kāds vēl ceļš jāapmaksā. Ārzemēs strādājošie ir nodrošināti un ja nav apsitušies, tad iekrājumi arī ir ar ko mājās atbraukt un kādu laiku padzīvot.
0
angry 15.11.2014. 14.16
Un prasit atmaksat cela izdevumus tikai cilvekiem tikai tapec, ka vini ir arzemes, ari ir mazliet taa kaa nekauniba. Ja atmaksajam, tad visiem, neatkarigi vai tas ir e-talons vienam braucienam autobusa, vai 30 eiro benzina izdevumi braucienam no Daugavpils vai dazhi desmiti eiro vairak lidojumam no kadas arvalsts.
0
angry 15.11.2014. 13.52
Darba devejam ir svariga cilveka gataviba stradat. Kurs gan velesies darbinieku, kas pat uz darba interviju nevar laiku atlicinat. Cilveki, ja grib darbu, uz intervijam Riga brauc no Rezeknes, Daugavpils, Liepajas…, kas prasa pat ilgaku laiku, neka atlidot no Sveices. Atrasanas arzemes nevar but ne prieksrociba, ne attaisnojums
3
Kalvis Apsītis > angry 15.11.2014. 14.56
Atkarībā no tā, kāds ir darbs – ir vietas, kur vajag cilvēku, kurš var strādāt no nākamās pirmdienas; tad viņam ir jābūt uzreiz uz vietas. Bet ja ir runa par sarežģītiem darbiem ar lielu atlasi, tad tur ir vairāku līmeņu filtri (teiksim, 3 dažādas intervijas). Ir saprātīgi, ja cilvēks vismaz sākotnējos filtrus var iziet attālināti (intervijas pa telefonu/Skype) – lai nav veltīgi jābraukā uz nezcik vietām.
Darba intervijas ar telekonferencēm ir plaši pazīstama prakse – ja Latvijas darba devēji tās nemāk izmantot, tās ir viņu problēmas: viņi vienkārši mākslīgi sašaurina pretendentu loku (ar tiem, kuri dzīvo Rīgas rajonā, vai kuriem nav nekā cita labāka ko darīt, kā braukāt).
0
edge_indran > angry 15.11.2014. 15.04
——Kalvis Apsītis Atkarībā no tā, kāds ir darbs – ir vietas, kur vajag cilvēku,…
===============================================================================
Ir sava vieta Eiropas Savienības darba dalīšanas sistēma katrai valstij iedalīta:
“Varam kļūt par gultu klājēju nāciju. Saruna ar Ojāru Spārīti”
http://www.la.lv/varam-klut-par-gultu-klajeju-naciju/
0
kārlisr > angry 16.11.2014. 17.31
Nu, man vajaga savas 30 stundas, u mēneša ienākumus, lai tiktu uz interviju. Sālīti!
0
Kalvis Apsītis 15.11.2014. 10.55
Daži iespējamie iemesli:
(1) Latvijas valsts iestādes piesargājas no “overqualified” (pārāk kvalificētiem) kandidātiem. Jo tādiem cilvēkiem, kuri ir izglītojušies un ilgstoši darbojušies ārvalstīs, varētu būt paaugstinātas prasības pret darba vidi, vadības stilu (un daudzām citām lietām, kas varbūt nemaz nav saistītas ar atalgojumu). Šāda paša iemesla dēļ maģistratūras beidzējam varētu būt vieglāk atrast darbu valsts pārvaldē nekā zinātņu doktoram.
(2) Daudzās vietās galīgi trūkst “attālinātas komunikācijas” pieredzes. Ja darbavietā visas lietas risina klātienes sanāksmēs, viņiem varētu būt neuzticība elektroniskiem sakaru līdzekļiem kā sugai. Piemēram, bažas, ka uz darba intervijas jautājumiem pa telefonu/Skype atbildēs kāds cits cilvēks. Protams, šīs lietas ir diezgan viegli pēc tam pārbaudīt – bet tas prasa mazliet citu pieredzi vai citu domāšanas veidu. Tas var nozīmēt arī to, ka šī iestāde nelabprāt pieļaus darba uzdevumu pildīšanu no mājām, ja, teiksim, darbiniecei saslimis bērns vai tml.
(3) Varētu būt arī nepotisma jautājums: vēlme iebīdīt amatā kādu paziņu. Un konkurss tad ir tikai formalitāte. Mana pieredze gan neliecina, ka nepotisms būtu ļoti liela problēma – jo Latvijā tāpat kā citur trūkst sakarīgu darbinieku (un parasti visi, kuri tādi ir, jau sen ir kaut kur iekārtojušies). Parasti jau gara kūtrums un bailes no visa jaunā ir noteicošie – sk. iemeslus (1) un (2).
5
andrejs > Kalvis Apsītis 15.11.2014. 13.28
Un konkurss tad ir tikai formalitāte.
——————
zinu daudzus piemērus, kad konkurss ir tikai formalitāte un valsts iestādes darbinieku laika šķērdēšana. Pie atsevišķiem kandidātiem personāla atlases darbiniekiem pat liek speciāli doties uz tikšanos. Ir skaidri redzams, ka citi kandidāti ir labāki, bet darbā pieņem tieši šo īpašo. Reizēm gan gadās tā, ka tiem, kas palikuši, ja tā var teikt, 2. 3. vietās piedāvā nedaudz zemāku pozīciju.
0
Kalvis Apsītis > Kalvis Apsītis 15.11.2014. 14.41
Manuprāt, tiem, kuri vēlas atgriezties – un vēlas strādāt tieši publiskajā sektorā, ir jāatrod kāda sākotnējā niša, pirmais darbs Latvijā. Un tad jau arī paziņu tīkls izveidojas – un nepotisms tad nav tik bīstams. Jo Latvija jau ir maza – ja kādam ir laba reputācija, tad par to drīz vien uzzina arī potenciālie darba devēji.
Ar tiesāšanos sakārtot darba attiecības, manuprāt, ir grūti. (Tostarp arī pamatot, ka darbā pieņemšanā bijusi diskriminācija.) Ir, teiksim, bijis konflikts starp kādreizējo izglītības ministri Baibu Rivžu un kādreizējo IZM darbinieci Kristīni Jarinovsku, kas ne ar ko sakarīgu nebeidzās. Cik var saprast, tad uzņēmumu personāldaļām galīgi nepatīk cilvēki, kuri par kaut ko tiesājas. Lielās valstīs tas nevienam tā nerūp.
0
edge_indran > Kalvis Apsītis 15.11.2014. 15.01
——-Kalvis Apsītis Daži iespējamie iemesli:
(1) Latvijas valsts iestādes piesargājas no “overqualified” (pārāk kvalificētiem) kandidātiem….
===============================================================================
Lai V.Dombrovska vadībā īstenotu “veiksmes stāstu”, tad Latvijas valsts iestādēs nekādas bieži piesauktās “struktuālās reformas” īstenot nevajadzēja – galu galā pat ar 1.kursa studenta intelektuālo līmeni varēja sacerēt Nacionālās attīstības plānu. Un “plāna” izpildei arī nevajadzēs nekādus kvalificētos speciālistus:”– Manuprāt, vienu NAP daļu ir rakstījis viens autors, bet otru kāds cits un tad viss ir mehāniski salikts kopā. Varētu būt, ka plāns ir vienkārši pārtulkots no kāda pirmavota angļu valodā. Cilvēks, kurš ieraudzīja terminu «indirect tax rate», vārdu «indirect» ir attiecinājis nevis uz vārdu «tax», bet uz vārdu «rate»… Ar šādiem brīnumiem NAP ir pārsātināts. Ko nozīmē frāze «stimulēt inovāciju konkurētspējīgo priekšrocību nozarē»? Absurds vārdu virknējums. «Skaidri un konkurētspējīgi pamatnosacījumi». Kas ir skaidri nosacījumi uzņēmējdarbības sākšanai? To es saprotu, bet kas ir konkurētspējīgi nosacījumi? Kurš to izskaidros? Plāns sastāv no bezjēdzīgām frāzēm.” Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers.
http://nra.lv/ekonomika/79073-ivars-brivers-gaidams-paversiens-uz-ekonomikas-lokalizaciju.htm
0
edge_indran > Kalvis Apsītis 15.11.2014. 15.08
——–Kalvis Apsītis:”(..)(2) Daudzās vietās galīgi trūkst “attālinātas komunikācijas” pieredzes. Ja darbavietā visas lietas risina klātienes sanāksmēs, viņiem varētu būt neuzticība elektroniskiem sakaru līdzekļiem kā sugai.”
===============================================================================
Latvijas valsts iestādēs (drošības struktūrās-!) max uzticība “neuzticīgajai sugai”, – sekas likumsakarīgas:
“Aizsardzības ministrijas preses sekretāre dienesta sarakstē smej par NBS komandieri un premjeri”
http://www.pietiek.com/raksti/aizsardzibas_ministrijas_preses_sekretare_dienesta_sarakste_smej_par_nbs_komandieri_un_premjeri
0
edge_indran > Kalvis Apsītis 15.11.2014. 15.14
——-Kalvis Apsītis:”(..)(3) Varētu būt arī nepotisma jautājums: vēlme iebīdīt amatā kādu paziņu.”
===============================================================================
“Čomu kapitālisms” darbojas saskaņā ar objektīviem likumiem – te kādiem jautājumu uzdevējiem ātri pa pēcpusi uzdod:
“Oficiālais lidostas “Rīga” valdes “aizstaidzināšanas” iemesls – nepārliecinošs”
http://www.pietiek.com/raksti/oficialais_lidostas__riga__valdes__aizstaidzinasanas__iemesls_-_neparliecinoss
0
Normunds 14.11.2014. 15.44
Vislabākais veids, kā atsaukt mājās ārvalstīs dzīvojošos, ir nodrošināt viņiem iespēju kandidēt uz darba vietām Latvijā
=================
Lielbritānijā, ja cilvēks nopelna 500 paundus, valdība viņam piemaksā vēl 200 un priecājas, ka cilvēks strādā. Latvijā no 625 eur valdība noplēš 200, tādejādi sakot, lai vācās prom no Latvijas vai lai labāk sēž uz pabalstiem.
3
Raicha > Normunds 14.11.2014. 16.45
Normund, kas ir “paunds”?
0
Normunds > Normunds 14.11.2014. 21.51
pound – britu mārciņa
0
Unabomberz > Normunds 15.11.2014. 18.57
Tad varbūt tā arī raksti?
0
edge_indran 14.11.2014. 13.51
——–Ieva Birka:”No valsts puses būtu naivi cerēt…..”
===============================================================================
Būsim reāli, “šīs” valsts sociālā sistēma nekad nebūs “tās” valsts, kad reālai reemigrācijai bija pamats nodrošināts:
“Patiesībā lēmums par manu atgriešanos bija jau pieņemts. Mana dzīve nav iespējama bez teātra atmosfēras, bez darba tajā, un vienīgi Dzimtene man deva cerības uz to.
1962.gada pavasarī no miglainās Albionas salas sākās mans ceļš mājup.”
Jānis Zariņš, režisors (Mans darbs teātrī.R.,Liesma 1974,- 128.lpp.)
0
Skaistule 14.11.2014. 13.03
Tas,taču, skaidrs kā diena! Jūs esat konkurenti esošajiem, uz vietas strādājošiem. Kam vajadzīgs konkurents uz nodrošinātu un stabilu atalgojumu? Kopš neatkarības esmu strādājusi tikai privātā sektorā un pašas radītās vietās. Drīz būšu sasniegusi pensijas vecumu un tad gan man būs stabili ienākumi katru mēnesi. Jo ar privāto struktūru ( ar atalgojumu ) ir tā kā ar putnu zarā. Tie, kuri muld par privātā struktūra algām, ka tās ir lielākas kā valsts – tie, iespējams, ir kopuzņēmumi. Parastos sia-mia, vienkāršiem mirstīgajiem algas nesniedz valsts atalgojumu.
1
edge_indran > Skaistule 14.11.2014. 13.41
——–
Skaidrs gan, taču ne jau šī raksta autorei, kura ļoti nopietni uztver kaut kādus tur “plānus”, bet neanalizē valsts pārvaldes reālo plānošanas darbu un tā rezultātus.
Informācija pārdomām:
“Ja izdotos sasniegt mērķi par 100 tūkstošu tautiešu atgriešanos atpakaļ dzimtenē, situācija mainītos uz slikto pusi, Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” pauda sociologs Tālis Tisenkopfs.” http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/sociologs-tautieshu-masveida-atgrieshanas-mainiitu-situaciju-lat.a84325/
https://www.youtube.com/watch?v=UOL5HSQmvKo
0
Raicha 14.11.2014. 11.29
Hm, ziniet, ir vēl viens moments…
Esmu piedalījies darba intervijās no abām pusēm – arī kā viens no tiem, kas tiekas un izlemj, kuru no kandidātiem pieņemt, un ir tā, ka nozīme ir arī tam, cik potenciālais darba ņēmējs ir ieinteresēts dabūt konkrēto darbu. Nesaku, ka nepieciešams būt gatavam nakts vidū bez iepriekšēja brīdinājuma triekties uz Latviju no Austrālijas, vai izpildīt citus ekstrēmus noteikumus, tomēr ja cilvēks mēnešus/nedēļas iepriekš zin par nepieciešamību ierasties un nav gatavs izkārtot šādu iespēju, tad rodas jautājums, vai viņš patiesi grib šo darbu? Jo laba rezultāta sasniegšanai amatā nepietiek tikai ar labu diplomu un rekomendācijām, svarīga ir arī vēlme strādāt tieši piedāvātajā darbā un to ilgtermiņā saglabāt. Nav nebūt tas viss tik vienkārši.
0
Absints 14.11.2014. 11.08
Domāju gan, ka iemesls ir pavisam prozaisks. Valsts iestādes nespēj pat tuvu piedāvāt atalgojumu, kas speciālistam (un nevis melnstrādniekam) tiek maksāts ārzemēs. Tāpēc ir diezgan skaidrs, ka šinī posmā kandidāts pārstās būt kandidāts. Un tas notiek ne jau tāpēc, ka iestādes darbinieki negribētu, neapzinātos, ka kandidāts ir ļoti labs, būs noderīgs, būs ar labu atdevi, bet tāpēc, ka ir fiksēts algu fonds, izdalīts budžets utt. Bez tam, ja ir divi līdzvērtīgi kandidāti, tad tam, kas pastrādājis ārzemēs tikai par to taču lielāku algu nemaksāsi…Līdz ar to tika atrasts formāls iemesls, lai darbu ar kandidātu neturpinātu..
Katrā ziņa reemigrācija plāna galvenais trūkums ir tieši “kredīta” pieškiršana āzremniekiem. Nu nekādi nav pamatojam tas, ka “ārzemnieks”, par to vien, ka ir aizbraucis no Latvijas, ir labāks par to, kas sakostiem zobiem ir cīnijies tepat Latvijā. Tāpēc jebkurš reemingrācijas plāns ir muļķības. Kamēr Latvijā VISIEM nebūs pievilcīgi apstākļi, tikmēr ekonomiskā migrācija pastāvēs. Runas par reemigrācijas plāniem ir tikai tukša runāšana.
Vienīgā iespēja, kur var reāli atgriezties – ir sava uzņēmuma taisīšana- ar to pieredzi un kontaktiem, vides izpratni, kas iegūta esot emigrācijā.
0
Anonīms 14.11.2014. 10.28
Mana pieredze gluži pretēja – strādāju ārzemēs līdz brīdim, kad valsts pārvaldes iestādē izturēju konkursa visas kārtas un uz darba interviju ierados tieši tā, kā raksta autore to būtu pati gribējusi – ar Skype starpniecību.
Bet viennozīmīgi piekrītu autorei par to, ka, neizmantojot mūsdienās tik vienkāršu un pašsaprotamu saziņas veidu, tiek ierobežotas mūsu tautiešu iespējas atgriezties Latvijā. Zaudētājos paliek arī pašas iestādes, kuras, iespējams, labāko amata kandidātu būtu atradušas ārvalstīs.
0
traductrice 14.11.2014. 10.27
Raksta autore kaut kā tendenciozi manipulē. Autore a priori ir pieņēmusi, ka konkrētajām valsts iestādēm tieši viņa ir tā, kas varēja būt vispiemērotākā un labākā attiecīgajā vakancē, ka vienīgi viņa ir ar “izcilu angļu valodu un pieredzi starptautiskajos projektos” un ka valsts nav izmantojusi visas iespējas, lai pārvilinātu konkrēti autori no Šveices, kur autorei pašreiz ir acīmredzot interesants un perspektīvs darbs (lai gan šķiet, terminēts).
Bet paskatīsiemies no otras puses. Ir augstprātīgi pieņemt, ka neviena cita kandidāta ar līdzvērtīgām kompetencēm nav. visticamāk, ka kandidāti bija, pieteicās un atrada arī iespēju ierasties uz otro atlases kārtu. Un visticamāk, iestādes atrada sev darbinieku. Varbūt kāds no Anglijas, Īrijas, Vācijas vai tepat no Preiļiem bija vairāk motivēts veidot karjeru tieši Latvijā, nevis citur.
Man rādās, ka autore nav varējusi vienkārši salikt prioritātes. Šobrīd prioritāte ir darbs Šveicē. Un tas ir labi. Kad par prioritāti kļūs darbs Latvijā, nešaubos ne mirkli, autore atradīs gan LAIKU, gan IESPĒJU satikties ar potenciālo darba devēju, lai pārrunātu visus svarīgos jautājumus.
Lai veicas!
5
+3
-5
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+5
-4
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Vita > traductrice 14.11.2014. 14.01
Tradutrīce, Jums nešķiet, ka tik lieli lēmumi, kā pārcelšanās no vienas valsts uz otru būtu jāplāno laicīgi – vismaz kādus mēnešus iepriekš, ja ne gadu? Es ne soli nekustētu prom no vienas darba vietas, ja man nebūtu parakstīts jauns darba līgums jaunajā dzīvesvietā.
Man šķiet, ka prioritāte ir nevis darbs Šveicē vai kur citur, bet darbs kā iztikas avots. Nevis ierasties Latvijā un teikt – te nu es esmu, dodiet man darbu un ātri.
0
Krix > traductrice 14.11.2014. 14.28
Interesanti gan – kas tad ir darbs, ja ne iztikas avots ?! Bet šāda vienkāršās definīcijas alcheimera sindroms ir daudziem Latvijā, kas piedāvājot kapeikas brīnās, ka neviens nevēlās strādāt !
0
traductrice > traductrice 14.11.2014. 14.40
Vita,
protams, ikvienam lēmumam ir jābūt izsvērtamm un manis teiktajā nav ne kripatas nosodījuma.
Es gribēju akcentēt vien to, ka konkrētajā situācijā visticamāk abas puses – gan iestāde, gan autore – objektīvi saprata, “ka nesanāks”. Tā mēdz dzīvē notikt. Un nevajag vainot “reemigrācijas plānus”. Neviens plāns nepiespiedīs atgriezties tādus, kas nav tam iekšēji gatavi un kas nav vismaz “pusceļu” līdz mājai jau pieveikuši.
0
edge_indran > traductrice 14.11.2014. 15.05
——-traductrice:”(..) Neviens plāns nepiespiedīs atgriezties tādus….”
===============================================================================
Neviena demogrāfijas un migrācijas speciālistu prognoze nepiespiedīs valdošos un vadošos mainīt savu plānošanas filosofiju. “Pēc mums kaut vai ūdens plūdi” jeb, kā izteicās liberastu ideologs F.Haijeks:”Nevajag rūpēties par nākamajām paaudzēm, jo viņas par jums parūpēties nevar”:
“Vīķe-Freiberga: Daba nemīl tukšumu – ja latvieši aizbrauks, te ievāksies kāds cits” http://www.diena.lv/latvija/viedokli/vike-freiberga-daba-nemil-tuksumu-ja-latviesi-aizbrauks-te-ievaksies-kads-cits-14077278
0
Vita > traductrice 17.11.2014. 08.51
Krix, mēs katrs protams spriežam katrs no savas pieredzes. Iespējams, ka piederu pie tiem laimīgajiem, kam darbs vienmēr ir bijis daudz vairāk kā iztikas avots. Izņemot pirmo gadu pēc skolas beigšanas, kad strādaju salīdzinoši labi apmaksātu darbu, par kuru galvenās atmiņas – nenormāla garlaicība un gumijas stiepšana.
Svarīgākais, ko es sagaidu no darba ir 2 lietas: alga, no kuras var samaksāt rēķinus, un profesionāli izaicinājumi katru dienu, lai neviena diena nejustos veltīgi izšķērdēta.
0