Sikorskis: Izteikumi intervijā par Ukrainas sadalīšanu ir “interpretēti” (papild.)

Ļoti daudzi Polijā gribētu uzzināt, par ko Putins un toreizējais Polijas premjerministrs Donalds Tusks sarunājās bez lieciniekiem 2009. gada septembrī Sopotā

http://media.wpolityce.pl/cache/1a/c9/1ac9bf711fbcb64f1e430fd43b08374f.jpg

Pēc sešiem mēnešiem Krievijā gāja bojā Polijas prezidents, Donalda Tuska politiskais pretinieks Lehs Kačiņskis.

> andrejs

Noteikti eksistēja Krievijas plāns sadalīt Ukrainu iesaistot Poliju. Jau pēc Krimas notikumiem par to pilnā balsī brēca “sabiedriskās domas testeris” Žirinovskis. Pati savām ausīm to dzirdēju Solovjova raidījumā.

Ja tauta nebūtu gāzusi Janukoviču, gan putlers sagrābtu visu Ukrainu. Dotu gāzi un kredītus un tad vienā brīdī iekostos “brāļu” tautai rīklē…

Putlers nesaprot, ka nevar apiet 3. Ņūtona likumu par darbību un pretdarbību, sējot naidu, melojot un krāpjoties, uzurpējot varu un nogalinot, nevar cerēt uz labām ilgtermiņa attiecībām.

Krievija ar putleru ir nolemta… bet tā kā viņiem tas patīk (vismaz nospiedošajam vairākumam), tad tā ir viņu izvēle. Mums jādraudzējas ar sev līdzīgajiem – Lietuvu, Igauniju, Poliju, Ukrainu un, jā, ar Baltkrieviju…

Poļu valodas pratēji šeit var paskatīties, ko toreizējais Polijas premjerministrs Donalds Tusks 2008. gadā stāstīja pēc atgriešanās no Maskavas, kur – saskaņā ar tagadējo Sikorska apgalvojumu – saņēmis Putina piedāvājumu pievākt Ļvivu

http://www.youtube.com/watch?v=1ZljD4puJmY

Un tagad arī šis “blast from the past” varētu būt uztverams mazliet citādi…

Наш человек в Варшаве

http://www.gazeta.ru/politics/2008/02/07_a_2627803.shtml

Par Hitleru un vācu tautu pietiekoši daudz sarakstījuši tie, kuri to tuvumā redzējuši. Iesākumam der paskatīties vācu kinohronikas ar sajūsmā bļaujošiem pūļiem. Var arī palasīt izdzīvojušo 1943.gada atentāta dalībnieku atmiņas.

Lasīts arī, ka dažās Staļina nometnēs iespundētie ilgu laiku nav runājuši savā starpā, jo katrs skaidri zinājis, ka visi pārējie ir tautas ienaidnieki, tikai viņš viens kļūdas dēļ. Vēl tagad augstāko benžu mazdēli brēc, ka ūsainis netaisnīgi represējis patiesus ļeņiniešus, (kuriem pašiem rokas līdz elkoņiem asinīs). Tās ģimenes ta zināja patiesību i tad, i tagad.

TV un pat radio tajā laikā bija pavāji abiem.

Pazemoti krievi nav vairāk, kā pirms abiem lielkariem (Uz Dardaneļiem, urrā!), pirms Ziemeļu vai Livonijas kara un vēl senāk.

Pareizi, un krievi arī jūtas pazemoti pēc PSRS sabrukuma, un tāpēc viegli manipulējami.

vācu tauta nebija slikta, vācu tauta bija pazemota pēc 1.pk!

protams, ka 99% alka revanša, bez tam Hitleru “radīja” staļins.

Tad jautājums – vai Hitlers bija tāds, tāpēc ka vācu tauta bija tik slikta, vai, tomēr, Hitlers vācu tautu par tādu pataisīja ar propagandu?

Un pēc kara amerikāņi ar citu propagandu pagrieza to par 180 grādiem?

Ar tautu var manipulēt, un ja Putinam arī piemīt kādi talanti, tad, manipulatora talanti, pateicoties KGB izglītībai.

Ja krieviem no rīta līdz vakaram borētu pa MM, cik labi ir rietumi, demokrātija, amerikāņi, nepaietu ne pāris mēneši, un vairākums tā arī domātu.

Atkal otrādi – nevis Puķins kaut ko „inducējis”, bet gan rezonē savas tautas vēlmēm. Ja to nedarītu, sen būtu jau aizmirsts.

Primārais ir diženā krievu tauta un „russkij mir”, Puķins vai Navaļņijs (arī viens krimnaš) var nākt vai iet, maz kas no tā mainītos.

Murgains psihs arī var uzvesties it kā pilnīgi adekvāti, tai pat laikā, inducējot ar saviem murgiem visus apkārtējos, it sevišķi, ja tie ir tendēti tam ticēt, un tā ir arī ar to Putinu un Krieviju, ko viņš caur MM inducējis ar tiem saviem impēriskiem murgiem, atraisījis viszemiskākos instinktus, un izmanto savā labā.

Psihs nav sinonīms muļķim, viņš var būt ārkārtīgi gudrs un viltīgs, bet, tai pat laikā, pilns ar dažādām murgainām idejām, un viņa reakcijas, bieži vien, ir neprognozējamas.

Nevaru piekrist ne tam, ka Puķins psihs, ne – ka apkalpe tankā grib atraut viņu no kloķiem. Kad valdnieks Krievijā virzījis valsti ne tur, kur tautai patīk, viņš ātri zaudējis varu un parasti – kopā ar dzīvību.

Gudrāki krievi jau pirms daudziem gadiem formulējuši, ka Krievzemē valdniekam ir milzīga patvaļa attiecībā uz atsevišķu cilvēku, pat augsti situētu, bet ārkārtīgi mazas iespējas mainīt sabiedrības uzskatus, vēlmes un attīstības virzienu. Pētera III, Pāvila I, Aļeksandra II, Ņikitas likteņi pretstatā Katrīnai II, Josifam S, Leonīdam B. – Puķins arī zina savas tautas vēsturi, jūt un saprot, kas jādara, lai saglabātu savu ādu un ieguvumus. Prāvoslāvije, samoģeržāvije, NARODNOSĶ! (Parķija i narod – jeģīni!)