Kad VOX POPULI nav VOX DEI

45
⟵ Uz rakstu

Komentāri (45)

Signija Aizpuriete 07.08.2014. 14.28

—–

Āfrikas cūku mēris atklāts arī Madonas novadā http://www.ir.lv/2014/8/7/afrikas-cuku-meris-atklats-ari-madonas-novada

Ja Baltijas ceļa 25. gadadienā vēl joprojām “VOX POPULI nav VOX DEI”, tad vēl 25 gadus diezin vai varēs spēlēt demokrātijas spēlītes un “muļķi laist”. Viens otrs ko sācis apjēgt, priekšlikumus dod:

“Un patiesībā tas nozīmē tikai to, ka valsts pārvalde jau ilgstoši vienkārši agonē. Visnopietnāk tieši kopš 2008. gada, kad, manuprāt, prezidentam vajadzēja izsludināt ārkārtas stāvokli, jo beidzot vajadzēja atņemt partijām ministriju vadība.” D.Beitner-LaGalla,socioloģe.

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/arnis-terzens-paldies-globalizacijai-saruna-ar-dagmaru-beitneri-fragmenti.d?id=34904003#ixzz39hkktJ45

0
0
Atbildēt

0

juhans 07.08.2014. 09.45

Izcils raksts. Par labu apzinātai mežu dedzināšanai runā 2 “zinātniski pamatoti” argumenti:

– “…varētu domāt, ka „Silavas” vadība ar „tautas balss” palīdzību šoreiz it kā mēģinājusi ieriebt dabaspētniekiem un „zaļajiem”…”,

– un tā tautas balss – “…dabas aizsardzības jautājumos neizglītoti vietējie iedzīvotāji…”. Fui!

Atkal tie laucinieki. Ne viņiem patīk, ka lācītis pastaigājas pa pagalmu, ne ka meža cūciņas uzņem kalorijas, ne ka mežam pielaiž uguni. Citiem vārdiem sakot – tumsoņas!

+3
-1
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > juhans 07.08.2014. 10.42

    ———-

    Tautas dzejnieka vārdiem:

    “Viens zābakus māk šūt, cits uzart līdumu,/ bet nespēj paredzēt ne grimumu, ne plaukumu, / un tāpēc kādā agrā rīta svīdumā / tos visus nošauj tirgus laukumā.”

    (Ojārs Vācietis, 1970)

    ==============================================================================

    Pašreiz notiekošais vienam otram liks ne tikai rokas, kājas- arī galvas smadzenes kustināt – citādi būs jāsaplūst ar ES kodolu.

    PriHvatizācija, denacionalizācija,konsolidācija – tagad likumsakarīgi seko likvidācija (t.sk. ar dedzināšanu):

    Balodis: Visas mājas cūkas Āfrikas cūku mēra inficētajā teritorijā izkaus

    “Saimnieks saņems kompensāciju, parakstot vienošanos, ka gadu cūkas šajā saimniecībā neturēs.” http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/519866-balodis_visas_majas_cukas_afrikas_cuku_mera_inficetaja_teritorija_izkaus

    0
    0
    Atbildēt

    0

gundega_heiberga 07.08.2014. 06.44

Ir tautas, kas dieva vārda nedaudzina, ir “mazas zaglīgas tautiņas, kas dzīvo kokos”, kurām koku likteni lemj tautā populāri komponisti, notiek citas rituālās darbības. “Par provi” ņemam Rīgas Pils apstādījumus, kuru sakopšanas projektu pūlis “nokoda” dēļ “mūžameža” neaizskaramības.

Apskatāmajā gadījumā vienīgā iespējamā loģika būtu šajā lappusē pieminētā bērnu cīņa par vecā Granta mīlestību. Pilnīgi nevaram izslēgt arī pliku latvisku skaudību. Bet, ja arī tas nav iemesls, paliek vien amatnieku vidē pesimistiskākā prognoze – no Jūsu rokām tiek slēpts, ka pleci viņām ir audžu vecāki. Patiesībā viņu izcelsmes vieta atrodas tālāk no galvas.

0
0
Atbildēt

0

brigita_damme_rtk_lv 07.08.2014. 01.25

„Sabiedrības neizpratnes dēļ” Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības pārvalde tikko atcēlusi Gaujas Nacionālā parka dabas atveseļošanas projekta FOR-REST gaitā paredzēto meža zemsedzes (nevis meža!) kontrolēto dedzināšanu ekosistēmas atjaunināšanas un atveseļošanas nolūkos.

—————-

Sabiedrība prot lasīt un mēģina “poņaķ i prosķiķ”

————————–

Tipiskā nodegušā dabiskā mežā parasti ir liels

apjoms mirušas degušas koksnes un dažādā biezībā saglabājušies dzīvie koki, kas ir labi apstākļi, lai notiktu meža dabiska atjaunošanās.

…pirms kontrolētas dedzināšanas izveidojami līdz 4-5 (vidēji un vienmērīgi uz katra hektāra) ap 200m² lieli klaji apļveida laukumi, tajos nocērtot visus kokus un atstājot tos, guļam turpat zemē.

…Pirms kontrolētas dedzināšanas veicināma degmateriāla izveidošanās, nozāģējot un atstājot zemē, paaugas eglītes un daļu no priedītēm vai arī, saglabājot audzē ciršanas atliekas, ja notiek pieļautā koku retināšana un izvešana.

…Dedzināšana. No ekoloģiskā skatupunkta šajā gadījumā (kur nav laukumu ar īpaši aizsargājamām sugām vai meža elementiem, kas būtu speciāli jāpasargā no uguns – FORREST objektos tādi nav konstatēti) atbilstošākais būtu ļaut degšanai notikt netraucēti visas paredzētās platības ietvaros. Tomēr, ņemot vērā, ugunsdrošības apsvērumus degšanas gaitu ieteicams kontrolēt, speciālistu vadībā veicot atļautos pasākumus, kas norādīti B punktā.

http://www.ldf.lv/upload_file/30131/20140521_9010_programma.pdf

———-

Tātad zemsedzi tikai, nevis mežu?…

+2
-1
Atbildēt

3

Signija Aizpuriete 07.08.2014. 01.18

——–

Ir īvāniešiem-snipēniem acīmredzams tas fakts,ka tāda nejēdzība un absurda situācija,kad “karo divas ar Latvijas mežu pētniecību saistītas zinātnieku grupas” nebija iespējama pat teorētiski padomju sociālās sistēmas ietvaros,kad “Leons Vītols no 1971. līdz 1990. gadam bija mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrs, ar viņa atbalstu izveidots Gaujas nacionālais parks un Teiču rezervāts, paplašināta Slīteres un Grīņu rezervāta platība, kā arī uzbūvēts vērienīgs meža zinātnes un ražošanas centrs Salaspilī.”

http://apollo.tvnet.lv/zinas/vike-freiberga-velas-paplasinat-valsts-apbalvojumu-loku/275248

0
0
Atbildēt

0

Juris Dzelme 07.08.2014. 00.59

tak lai pēta to,kas jau tāpat izdedzis ! un to ietaupīto naudiņu lai lieto kādam cēlam mērķim.

+1
-1
Atbildēt

0

Signija Aizpuriete 07.08.2014. 00.52

———Dainis Īvāns:”Kas tur apakšā – profesionāla greizsirdība, cīņa par projektiem – grūti spriest. Acīmredzams tikai tas, ka divas ar Latvijas mežu pētniecību saistītas zinātnieku grupas diemžēl nevis sadarbojas, bet karo.”

===============================================================================

Nav nekāds “diemžēl” – ir mākslīgi uzspiestās Rietum-krātijas sociālās organizācijas (vara+ekonomika+ideoloģija) ieviešanas likumsakarīgās,nejēdzīgās sekas. Starp citu,socioloģe D.Beitnere-LaGalla nedaudz dziļāk spējusi iekatījusies tai “apakšā”:

“Mūsu mentalitātē, manuprāt, arī ļoti pietrūkst iekšēja solidaritāte, izmanība un atbalstoša rīcība.(..)

Un, raugoties no kultūras, no uzvedības modeļa pozīcijām, mēs skaidri redzam, ka viena sociālā grupa – juristi ar visu valdības aparātu – nenormālā ātrumā un daudzumā ražo tik daudz normatīvos aktus, ka cilvēks, atnākot šodien uz darbu, lāga nezina, vai drīkst sākt strādāt vēl pēc vakardienas normatīviem. Un patiesībā tas nozīmē tikai to, ka valsts pārvalde jau ilgstoši vienkārši agonē. Visnopietnāk tieši kopš 2008. gada, kad, manuprāt, prezidentam vajadzēja izsludināt ārkārtas stāvokli, jo beidzot vajadzēja atņemt partijām ministriju vadība.(..)

Savā pagājušā gada [2009]pētījumā biju spiesta konstatēt, ka esam atgriezušies pie Viduslaikiem raksturīgās gan politiskās, gan ekonomiskās uzvedības.”

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/arnis-terzens-paldies-globalizacijai-saruna-ar-dagmaru-beitneri-fragmenti.d?id=34904003#ixzz39eQDm8FX

0
0
Atbildēt

0

Andris Jautriņš 06.08.2014. 20.53

Vot D īvāns! A kas vainas bija Daugavpils HES būvniecībai? Vajadzēja paprasīt dokumentēšanu pirms un mierīgi svilināt, t.i. slīcināt!

+1
-2
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > Andris Jautriņš 07.08.2014. 00.31

    ——-

    Kam ko vajadzēja…..”Morīši” īvānieši-snipēni savu darbiņu darīja, a grūtupieši-levitieši savējo:

    “Ticis runāts, ka, kamēr tūkstoši vicināja sarkanbaltos karodziņus manifestācijās Daugavmalā un Mežaparkā, bijusi cilvēku grupa, kas jau 80.gadu beigās Rīgas kartē iezīmēja ēkas, kuras varēs par lētu naudu privatizēt, ja finansiāli atbalstīs parlamentā pārstāvētās partijas. Dinevičs uzskata, ka izmanīgi cilvēki ir bijuši visos laikos. “Iestājoties par valsts neatkarības atgūšanu, viņi neaizmirsa arī savu labumu. Tā laika eiforijā, iespējams, par maz tika domāts par Latvijas tālāko virzību,” viņš atzina.”

    Dinevičs: Latvijas Tautas fronte nerealizēja visu solī

    http://m.diena.lv/latvija/viedokli/dinevics-latvijas-tautas-fronte-nerealizeja-visu-solito-13967727

    0
    0
    Atbildēt

    0

Kaspars 06.08.2014. 17.07

VOX POPULI ≠ VOX DEI Saeimas vēlēšanās.

+1
-1
Atbildēt

1

Arnis Asais 06.08.2014. 16.55

Visiem, kuri vicina “bet kūlu dedzināt nedrīkst” karogu – MEŽS un PĻAVA ir divas pilnīgi dažādas ekosistēmas ar dažādu barības vielu aprites ciklu un faktoriem, kas tos uztur labā stāvoklī. Mežs ir mūsu platuma grādos dabiska ekosistēma, kurā nepieciešami dabiskie traucējumi – veco koku atmiršana, ugunsgrēki, vējgāzes u.tml. Cilvēks vairumu no šiem traucējumiem savās saimnieciskajās (un dažkārt estētiskajās) interesēs ir izslēdzis, līdz ar to mežu bioloģiskā daudzveidība samazinās. Pēc nejaušajiem ugunsgrēkiem apdegusī koksne tiek izvākta un mežs atjaunots saimnieciskās interesēs – līdz ar to, tas nav ne pētāms, ne arī tam būs pozitīvs iespaids uz bioloģisko daudzveidību.

Pļavas un ganības, savukārt, mūsu reģionā ir cilvēka radītas ekosistēmas, un gadu simtiem tās ir uzturētas ar ganīšanu un pļaušanu – NEVIS dedzināšanu, jo tādas kūlas savulaik nebija, visu zāli nopļāva vai noganīja. Dedzināšana pļavas ietekmē negatīvi, izdzīvo tikai tās augu sugas, kas var pielāgoties jebkuriem apstākļiem, un retās sugas ar laiku iznīkst – jo zālājs NAV pielāgojies dedzināšanai, tas ir jāpļauj vai jānogana. Kūlas dedzināšana ir pieļaujama kā vienreizējs pasākums, atsākot apsaimniekošanu, ja citādi tehniski nav iespējams pļavu nopļaut, šādus pasākumus speciāli plāno un pēc tam nodrošina vajadzīgo apsaimniekošanu.

Brīžiem, lasot komentārus “kāpēc tad neļauj dedzināt kūlu”, rodas sajūta, ka komentētāji ir kaut kādi aizvainoti piromāni, kam skauž, ka meža apsaimniekošanas speciālisti drīkst kaut ko dedzināt, bet viņi paši nedrīkst…

+4
-4
Atbildēt

6

    ILZE > Arnis Asais 06.08.2014. 17.04

    Antuanete

    Mežs ir mūsu platuma grādos dabiska ekosistēma, kurā nepieciešami dabiskie traucējumi – veco koku atmiršana, ugunsgrēki, vējgāzes u.tml. Cilvēks vairumu no šiem traucējumiem savās saimnieciskajās (un dažkārt estētiskajās) interesēs ir izslēdzis, līdz ar to mežu bioloģiskā daudzveidība samazinās.

    ______________

    Kā reiz meža ugungrēkus “cilvēks”, nometot zemē izsmēķus, atstājot mežā stikla pudeles vai nenodzēstus ugunskurus, sausā laikā uz vietas stāvot, darbinot mašīnas motoru, kā arī dedzinot pļavās kūlu, ir vairojis līdz ārprātam, lai kāds plānprātiņš aicinātu vēl dedzināt.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    esmeralda_se > Arnis Asais 06.08.2014. 17.05

    >>>Pēc nejaušajiem ugunsgrēkiem apdegusī koksne tiek izvākta un mežs atjaunots saimnieciskās interesēs – līdz ar to, tas nav ne pētāms, ne arī tam būs pozitīvs iespaids uz bioloģisko daudzveidību.>>>

    Kas liedz GNP pēc kāda no ugunsgrēkiem neizvākt un pētīt??? Kādēļ lielo Slīteres degumu (1995?) satīrija? Ķemeru tīreli (1999?) Unikālas iespējas pētīt sekas desmitos un pat simtos hektāru, dažādu vecumu, sugu nodegušās audzēs, dažādos augšanas apstākļos.

    P.s.

    Esmu mežsaimnieks pēc izglītības un nodarbošanās:) Un, kā jau augstāk teicu, neesmu pret šādiem eksperimentiem principā, bet gan pret to ka tas tiek pasniegts tā ka “mūsu dumjā tauta neko no biodiversitātes nesaprot”. Ejiet dziļi GNP rezervāta zonā tālu prom no acīm un sviliniet, kam lieki tautu kaitināt?

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    Arnis Asais > Arnis Asais 06.08.2014. 17.22

    Slīteres degumu rezervāta teritorijā kā reiz nesatīrīja (lai arī bija balsis, kas uzstājīgi aicināja to darīt). Tagad tur joprojām ir ļoti interesants mežs no biodaudzveidības viedokļa. Par to, kāpēc GNP tika izvēlēta konkrētā platība (apkārt vecas mežaudzes, no kurām ienākt retajām sugām, iespējams nodrošināt tehnikas piebraukšanu dedzināšanas kontrolei u.t.t.) jau ir vairākkārt skaidrojuši projektā iesaistītie speciālisti. Pie pašreizējā uzkurinātā tautas noskaņojuma nevienā rezervāta zonā laikam nebūtu pietiekami “tālu prom no acīm” :)

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    Ieva > Arnis Asais 06.08.2014. 17.32

    Pārkopēju savu 7. aprīļa komentāru. Varu tikai piebilst, ka vēlāk tika fiksēts kūlas ugunsgrēku rekords- 2014. gadā to bija visvairāk Latvijas vēsturē.

    Pievienoja viedokli pie raksta Ekstāze 7.aprīlis 2014 11:23

    Īstenībā upuri rodas nevis no tā,ka likumi ir par maz, vai sodi ir par švakiem, bet tāpēc, ka tie ir nereāli, tos ievērot nav iespējams, un faktiski tie panāk pretējo efektu. Ja agrāk kūlas dedzināšana notika organizēti, un to pieskatīja, tad tagad, baidoties no soda, piemet špicku un aizmūk. Rezultātā uguns deg nekontrolēti, un viss kas arī nodeg.

    Tagad pa punktiem:

    Vai tāpēc, ka pārkurina krāsnis, un nodeg pa kādai mājai, aizliedzam kurināt krāsnis? Vai tāpēc, ka līkumā kāds ieskrien kokā, un nositas, aizliedzam braukt ar auto?

    Bet- tāpēc, ka netiek ievēroti ugunsdrošības noteikumi, aizliedzam dedzināt kūlu. Cēlonis jau ir tur, nevis pašā dedzināšanā.

    Kūlas un mežu ugunsgrēkus kontrolēti izraisa ASV, Kanādā, tie nav dabai nekas pretdabīgs, ir par augi, kas labi attīstās izdegušās platībās. Latviešu zemnieki kūlu ir dedzinājuši gadsimtiem. Arī dabiski ugunsgrēki ir un būs, pat, ja mūsu puritāņi aizliegs Zibeni, par ko gan nebrīnītos, jo pēc būtības jau tas būs tas pats – likums, kas nedarbojas.

    Tagad par esošajiem likumiem – deg arī sakoptas teritorijas. Palīdz tikai pļaušana vēlu rudenī, lai attāls nedabū paaugties, kas savukārt nu nekādi nav ne ekonomiski, ne lauksaimnieciski pamatots. Tā kā runas par nesakoptām teritorijām ir muļķības. Savukārt uzlikt saimniekam sodu par to, ka kāds viņu zemē ir aizdedzinājis kūlu, ir pretrunā ar juristu pamatbausli – nevainības prezumpciju- jo, kā var nosargāt 100 vai vairāk hektāru lielas teritorijas. Valsts atbalsta apsardzes firmu algošanai nav. A pensionāru pārim dziļos laukos pat pēc viņu zemes neviens nekāro- pircēju nav, jo nav lielu lauksaimniecības platību, vien aizaugušas mežā noras. Kā var uzlikt sodu Latvijas Dzelzceļam, ka deg viņu dzelzceļmalas? Dzelzceļam jāsargā? Cik cilvēku jāpieņem? Te ir atkal piemērs likumam, kas ir pareizs, bet muļķīgs. Tālāk par pašu dedzināšanu. Sodīt var tajā brīdi, kad kāds ar degošu špicku ir pielicies pie kūlas kušķa. Citādi tā ir dzēšana. Jo pierādīt pretējo nav iespējams. Tagad par mīļajiem kukainīšiem. Nu nepamostas viņi tad, kad nokūst sniegs. Un, bez tam – pirmās mostoties ērces. Un ko nozīmē “kukainīšus” saglabāt, lai pēc tam pļavu nomiglotu ar raundapu? To drīkst! Tāpēc, ja dedziniet – dedziniet agri! Ja pieķer – sakiet, ka dzēšat! Bez tam kaut kā iznāk, ka visi gudrie spriedelētāji nezin, kas ir izkapts, un ko nozīmē izpļaut grāvi. Zemnieki vasarā varētu organziēt dabas draugu – pļāvēju brigādes. Tik zinu, ka čiks vien iznāks. Jo tas nav kā pieņemt likumus, kas nedarbojas, vai gudri kratīt pirkstus zemnieku virzienā. Toties zemnieki zin, ka pērnās zāles nodedzināšana ir viens no efektīvākajiem zemes sakopšanas veidiem pavasarī.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    ILZE > Arnis Asais 06.08.2014. 17.50

    Ķīps

    Ko citu no kremļjaģu, RP/V, fanāta varēja gaidīt? Ja pirmos desmit ļauprātīgos dedzinātājus pašus uzgrillētu, par biedinājumu pārējiem, bet īpašniekus, kuru zeme dedzināta, sodītu ar bargu naudassodu, šī padumjā palieka tiktu izskausta.

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    esmeralda_se > Arnis Asais 06.08.2014. 22.51

    Antuanete

    >>>Slīteres degumu rezervāta teritorijā kā reiz nesatīrīja (lai arī bija balsis, kas uzstājīgi aicināja to darīt).>>>

    Nezinu, varbūt VISU nesavāca… Bet pats esmu tur bijis pāris gadus pēc deguma prakses laikā, kad skatījāmies meža dabisko atjaunošanos pēc degumiem. Desmitiem hektāru bija novākti “pa tīro”, degušu un nenovāktu neredzēju (varbūt neparādija vienkārši).

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Gatis 06.08.2014. 16.13

Es dzīvoju naivās ilūzijās, ka zinātNIEKI ir beidzot nākuši pie atziņas, ka cilvēks nav radības kronis, bet izrādās-nekā!

Grupa apsviedīgu ļaužu atrod iespēju nopelnīt, Eiropa iedod viņiem naudu, lai nodedzina gabaliņu manas zemes(es sapratu, ka ir runa par mūsu visu īpašumu).

Un Latvijas sabiedrība metas strīdēties, kurš civilizētāk diskutē un gatavojas meža dedzināšanai.

Ja raksta autors ir tas Dainis Īvāns, kas izglāba Daugavu, tad man ar steigu jātaisās pa skuju taku, cilvēki, kas man bija autoritātes, gatavojas meža vivisekcijai!

Ik pēc 20 gadiem zinātNIEKI atklāj, ka iepriekš atklātais ir mūža meža maldi! Kaisīja dustu bērnu gultiņās, baroja veselu paaudzi ar fluoru, ko visu nesadarīja, lai pārbaudītu, cik izturīgs ir radības kronis. Tagad metīsies svilināt paši savas mājas! Mežs vairs nav planētas plaušas, tagad novērsīs paredzamo pārtikas krīzi ar murķeļiem un vabolēm. Jūs esat pilnīgi pārliecināti, ka kokam nesāp?

Pie teikšanas ir nauda un pašapmierinātas viduvējības, es esmu nogurusi no šitā murga un tāpēc nepiedalos!

+5
-4
Atbildēt

0

Ansis 06.08.2014. 15.14

Visa problēma, ka vismaz 30 gadus mūs māca, ka kontrolētā dedzinašana ir slikti – un saukļi kā reiz no “zaļās tēmas” – kukainīši, putniņi utt sadegšot. Un vēl CO2 un benzopirēni, dioksīni utt ķīmija un kvēpi, kas rodas no nepilnīgas sadegšanas

Pēkšņi uzrodas daži, kas atklāti taisās šādu pat dedzinašanu veikt, piedevām nevis tīrumā, bet mežā un vēl ES par naudu.

Protams, ka tam konkrētajam priežu meža gabalam daudzveidībai tas par skādi nenāktu, bet tieši zaļo divkosība ir tā, kas rada visu šo neizpratni – nebūtu 30 gadus aizlieguši cilvekiem kurināt kūlu, tad arī jums neviens tagad netraucētu nosvilināt kūlu, sūnas, zarus, zemsedzi vai pat visu mežu. Bet tagad nu izbaudiet paši savas stulbības rezultātu!

p.s.

Bet nu vispār jau tā ir naudas izcūkošana – pilnīgi noteikti to naudu var izmantot kādiem praktiskākiem nolūkiem (nu kautvai kādai noderīgākai zinātnei) un tas mežs gan jau agrak vai vēlāk tīri nejauši nodegs arī bez ES finansējuma.

Nu un ja gribas kukaiņus skaitīt …

Nu var taču pieRīgā paņemt kādu nesen degušu priežu meža gabalu (starp Jaunciemu un Carnikavu)- un tad skaitīt tieši pašā degumā un tur pat blakus nedegušajā.

+9
-4
Atbildēt

1

    esmeralda_se > Ansis 06.08.2014. 15.20

    Galvenais punkts jau šajā stāstā ir “finansējums”:)

    Projektam paredzēts lērums piķa – PR, transporta izdevumi, datortehnika, atalgojums etc.

    Nav rezultāta (nodedzinātās platības) – nav piķa. Skumji, bet tieši tik vienkārši.

    P.s. Lai gan pietiktu ar pāris centiem – sērkociņiem…:)

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

Ieva 06.08.2014. 15.02

Piekrītu. Kontrolēta degšana tiek praktizēta daudzās valstīs, un tikai to izpētot, var likt tai strādāt arī Latvijas labā.

Tā ir vēl viena ilustrācija ierēdnieciskai pirmā līmeņa domāšanai. Tā ir tāda, kas nozīmē “aizliegt”. Otrais līmenis ir “atļaut”, bet atļaut, tā lai tas strādā visu labā. Latvijā uz otro līmeni neesam spējīgi. Neviens praktiski-, ne iedzīvotāji, ne ierēdņi, ne politiķi, ne zaļo lozungu izkliedzēji. Aizliegt. un viss. Tā ir visvieglāk! Tā arī dzīvojam, un dzīvosim…

+3
-2
Atbildēt

3

    ILZE > Ieva 06.08.2014. 15.25

    Ķīps

    Aizliegt. un viss. Tā ir visvieglāk! Tā arī dzīvojam, un dzīvosim…

    _______________

    Vai valsts vara nav pārmērīgi aizrāvusies ar visa atļaušanu? Vai vēl nepietiek ar izvazāto LM, Zolitūdes slaktiņu, tūkstošiem izdalīto uzturēšanas atļauju krievu bandītiem un čekistiem, čekas gatavoto PV afēru, kurai EK atteica finansējumu? Vai nepietiek ar RD čekistu, komunistu un krievu visatļautību, notirgojot visu rīdzinieku īpašumu un naudu sadalot?

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    brigita_damme_rtk_lv > Ieva 07.08.2014. 01.34

    Latvijas PSR labā turpinām pētīt latvāņus – vara, paaudzes un prioritātes ir mainījušās, bet latvāņi ne…

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    ILZE > Ieva 07.08.2014. 10.40

    mūsu alus

    Latvāņi ir izcila medus, lopbarības un enerģētiskā kultūra ar pamatīgu zaļās masas apjomu un tā audzēšana ierobežotās platībās, jādomā, nākotnē notiks. Latvāņus ļoti labprāt ēd gaļas liellopi, bet lieliski ierobežo tā izplatību aitas, kas jaunos dzinumus sistemātiski izplūc, ka pēc 2-3 gadiem Latvānis ir izskausts. Pļaušana, vai nedod Dievs, ķīmiskā apstrāde ir tikai līdzekļu izšķiešana.

    0
    0
    Atbildēt

    0

esmeralda_se 06.08.2014. 14.50

Interesanti gan, kad “populi” brēc par “mežu izciršanu”, tad “populi” ir taisnība. Pat R.Pauls ir satraucies par izcirtumu daudzumu, un tas jau kaut ko nozīmē.

Kad iebilst pret neskaidri pamatotu (Latvijā gadā notiek simtiem meža ugunsgrēku, pētiet uz velna paraušanu) meža dedzināšanu, tad “populi” vairs nav taisnība – ko gan tā stulbā tauta sajēdz no bioloģijas?!

P.s. Mana nostāja galvenajā jautājumā – par kontrolēto meža ugunsgrēku izpētes un meža biotopa atjaunošanas vajadzībām – ir neitrāla.

+1
-1
Atbildēt

0

Mārtiņš 06.08.2014. 14.43

Very Serious People’ talk to each other more often than they talk to people acquainted with the data. http://t.co/SDiOqcXWMT

0
-3
Atbildēt

0

ILZE 06.08.2014. 14.42

Jāpiekrīt Gundara Bojāra Dīvānam, ka izdegumā labi aug murķeļi, tikai, vai vajag tik daudz murķeļu. Vai pētīšanai nepietiek jau ar citu plānprātiņu izpostītām meža platībām?

+2
-4
Atbildēt

1

    Ansis > ILZE 06.08.2014. 15.22

    p.s. Man šopavarar murķeļi lielos apjomos saauga pagajušā gada izcirtumā.

    Un naktsvijoles … kuras baigi aizsargajamas skaitās … un kuras tapēc pļaut nedrīkstot …

    Pirms 10 gadiem artā gabalā ar nabadzīgu augsni tika audzēta labība, pēc tam iesēta zāle un regulāri plauts un lopi ganīti un naktsvijoles – ne sētas, ne sargātas – aug griezdamās!

    Vienkārši mazāk jāklausās “zaļo” mulķības, tad dabas daudzveidība būs mazāk apdraudēta!

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

Aivars Krauklis 06.08.2014. 14.39

„…Spriežot pēc publikācijām presē, pirmā vārdos nenosauktās „sabiedrības” daļa, kas iebildusi biologiem, bijuši vairāki dabas aizsardzības jautājumos neizglītoti vietējie iedzīvotāji, par kuru „neizpratni” nav ko brīnīties…”

Tieši tādā pat kompetences līmenī aktīvā publika ne bez žurnālistu atbalsta jau gadiem diskutē par globālo sasilšanu vai, tautas balsij klausot, novadu deputāti pieņem lēmumus par ĢMO.

Arī par zinātnieku brēku nekāda izbrīna nav.

„Rotaļas ar publikas neziņu vai tumsonību līdzīgos gadījumos ir…” gan politiķu, gan zinātnieku, vecā Granta konkurējošo bērnu, iztikas līdzeklis.

+10
-1
Atbildēt

0

elinaliepina 06.08.2014. 14.30

Pilnīgi piekrītu Īvānam. Un diemžēl jau sen radies secinājums, ka, kamēr cilvēkiem galvās turēsies tāda putra, kvalitatīvu valsts vadību un pārvaldi izveidot nebūs reāli. Kādi vēlētāji, tāds rezultāts!

+9
-4
Atbildēt

1

andrisskrastins 06.08.2014. 14.15

Šis diemžēl uzskatāmi parāda Latvijas diskusiju kultūras neeksistenci un dažāda līmeņa politisko lēmumu baiso atkarību no populisma, nevis lemšanas pēc būtības. Un jā, regulāro savstarpējo kašķi pašmāju speciālistu vidū.

+15
-1
Atbildēt

1
@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saistītie raksti

Viedoklis / 20. marts
Kur mirst Latvijas zinātne?
Klimats / 10. marts
Pazemes brīnums
Viedoklis / 1. marts
Kā neapmaldīties biezoknī jeb Dažas idejas saprātīgai mežu un cilvēku aizsardzībai 1
Radars / 24. janvāris
Radars Latvijā
Analīze / 6. decembris 2023
Cirtīs vai saudzēs? 2