Šteinhaueri – iedvesma latviešu uzņēmībai un pašcieņai

Komentāri (22)

Egitazz 23.07.2014. 19.09

Šodien rātes kungi bez satraukuma var izmantot brīvās Latvijas likumdošanu un atsauksmes uz Eiropas Savienības nosacījumiem, lai zemes un namīpašumus iztirgotu ārzemniekiem, mierinot satrauktos latviešus, ka nekur jau svešinieki prom to latviešu zemi neizvedīšot.

hm, interesanti, a kurš ja ne tie satrauktie latvieši nobalsoja par tām partijām, kas pieņēma tādus nosacījumus un ļāvušas tagad bez ierobežojumiem ārzemniekiem iegādāties īpašumus? Un atgādināšu, ka zemju un mežu lielākie īpašnieki nemaz nav austrumu ārzemnieki, bet skandināvi.

Ja jau latvieši gribēs, esošajā situāciju to māju vai dzīvokli ārzemniekam no austrumiem ātri atņems. Bet lai pamēģina zemi vai mežu atņemt skandināvam! ātri vien kļūst klusāki kā Dombrovskis, ka vienu reizi atļāvās skaļi pateikt, ka skandināvu bankas vainīgas arī pie krīzes un lai arī maksā – viņam ātri izskaidroja, kam viņš uzbrauc – un vairāk no viņa tādu skaļu paziņojumu nebija, tā viss i palika kluss

-2

Atbildēt

gundega_heiberga 23.07.2014. 15.32

edge_indran,

Tu arī saņemsi. Tu jau zini, pie kurām durvīm Tev jāklauvē.

Atbildēt

Signija Aizpuriete > gundega_heiberga 24.07.2014. 01.19

——-

Šteinhaueri – iedvesma latviešu uzņēmībai un pašcieņai.

===============================================================================

“9.Tā arī Es jums saku: lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts.

10. Jo ikkatrs, kas lūdz, dabū, kas meklē, atrod, un, kas klauvē, tam atvērs.”

http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/lukasaevangelijs/Lukasevang11.htm

Atbildēt

Signija Aizpuriete 22.07.2014. 17.30

——-Ilmārs Latkovskis:”Šteinhaueru dzimtas stāsts ir pretmets gaudu vēsturei, ka latvieši līdz 20.gadsimtam Rīgā bijuši nekas.”

===============================================================================

Jūs tur NA vēl panāksiet,lai Latvijas skolu programmā atkal Raiņa lugu “Uguns un nakts” iekļauj,lai atkal skolnieciņi ar Rīgas varenības patiesajiem cēlājiem sāk lepoties?

SPĪDOLA: Nevienam es Rīgas nedodu, / Tik tiem, kas cēla tās stiprumu, / Kas viņu lielu un staltu dara: / Tā darba ļaužu sūrsūra vara,/ Kas cirta, raka, sita un kala, / Kas sviedrus lēja un lies vēl bez gala. – / Tie ļaudis, tiem Rīgai būs piederēt, /Priekš strādniekiem es gribu to paturēt.

(Lilita Bērziņa, Spīdola — Jāņa Raiņa — Uguns un nakts (1947), Staļina prēmijas laureāte)

-1

Atbildēt

gundega_heiberga > Signija Aizpuriete 22.07.2014. 22.57

edge, draudziņ!

Re kā sanāk ar to Raini. Viņš pamanījās nomirt nepabeidzis stāstu ar Daugavmalā gulošo Kalnbērziņu, kuram uz pazoles bija rakstīts: “bez 5 Ls/st nemodināt”. Rainis nerubīja fišku kā rodas nākamie PSKP LPSR sekretāri, kā tie iznirst no Rīgas cēlāju vidus.

Pavisam cita lieta Vilis Lācis – gan savu romānu tēliem dzīvi izmainīja, gan pašam.

Atbildēt

Signija Aizpuriete > Signija Aizpuriete 23.07.2014. 14.41

——-

“Bet varbūt es tas putns esmu / Ko nespēj pelnu plēnes segt!/

Ar dziesmas neslāpēto dvesmu / Es mūžam ceļos dzīvei degt.”

Mirdza Ķempe,Atdzimstošā liesma (Kr.Rīta vējš,1946)

– Par galveno lietu nevajag aizmirst – galu galā Staļina prēmijas,ordeņus un atzinības rakstus vieniem haltūristiem jau nepiešķīra:

“– Kad 1951. gadā pārņēmu kolhozu, no govs slauca 900 litrus. Vienā gadā pacēlām uz 1100 litriem, otrā gadā pielikām vēl tūkstoti, kamēr slaukums sakāpa līdz 4500 – 5000 litriem gadā. Un kā tūkstoti paceļ, tā ordenis klāt. Tāda tolaik takse.”Jānis Blūms: Godīgi sakot, es to esmu nopelnījis

http://www.la.lv/janis-blums-godigi-sakot-es-to-esmu-nopelnijis-3/

Atbildēt

Signija Aizpuriete > Signija Aizpuriete 23.07.2014. 15.01

——-eiserts edge, draudziņ!

(..)

Pavisam cita lieta Vilis Lācis – gan savu romānu tēliem dzīvi izmainīja, gan pašam.

===============================================================================

“Mūža balvu par ieguldījumu literatūrā saņems Alberts Bels” http://riga2014.org/lat/news/1147-muza-balvu-par-ieguldijumu-literatura-sanems-alberts-bels

Albertam Belam savās grāmatās par dzīvi pēckara gados Latvijā nekas nav jāmaina:

“Jā,bija par ko priecāties.Lielie teica,ka ikviens latvietis jūtas kā nāvei no rīkles izkļuvis. Tiesas prāvās atklājās nacistu drausmu pilnie plāni,maniakālās ieceres, iznīcīgais liktenis,kādu fašisti bija gatavojuši arī latviešu tautai.Kāškrustainie žokļi nepaguva aizcirsties. Tagad nu visi patiešām priecājās,kad vien bija iespējams.(..)

Laiks ritēja,godības skanēja. Tad bandīti aizveda un nošāva Mirdza otro vīru. Godības pieklusa un līksmība pierima.

Naids vēl dzīvoja un cīņa turpinājās.

Pēc nedēļas kāds saimnieks uzrādīja bandītu bunkuru mežā, bet neviens no bandītiem nepadevās, uzspridzināja kopā ar bunkuru.”

( Bels A. Saknes, R.,Liesma 1982,- 166.-167.lpp.)

Atbildēt

Jânis Bankoviès 22.07.2014. 16.13

Rakstam nav ne vainas, bet….

• 17./18. gs Baltijā ( arī Sv. Romas impērijas zemēs- CentrālEiropā,Rečpospoļitā) bija feodālisms (Franču revolūcija noritēja 18./19.gs. mijā) ar visu savu sabiedrisko struktūru uzbūvi utt..

• Baltijā lingua franca bija lejasvācu valoda ( poļu, zviedru, un no 18.gs. 30t ajiem Igaunijā Vidzemē, Rīgā krievu, bija sizerēna valoda komunikācijai ar centru, bet ne savā starpā)

• Tie kas neprot lingua franca, tie bija nevāci, valsts valodu neprotošie, tie kas prot un ir iesituši saimniecisku rocību, tie bija vāci, pilntiesīgi šīs teritorijas pilsoņi. Zemniekiem viensētās un ciemos dzīvojot, jau nevajadzēja lingua franca, jo parasti jau paši feodāļi daudz ātrāk tika galā ar vietējo valodu, lai atvieglotu komunikāciju ar pakļautajiem, galu galā arī laiks šamiem bija kudī vairāk.

• Šteinhaueri bija vāci, tajā nozīmē kādā to lietoja tajos laikos-sociālajā ziņā, tāpat kā visi , kas Livonijas laikā un vēlāk (līdz pat 19.gs. sākumam) kļuva par vasaļiem, feodāļiem, pilsētniekiem , neskatoties no sākotnējās izcelsmes ( Vācijas zemju iedzīvotājs, lībis, kursis, latgalis, leitis, igaunis, vai krievs, jauktenis). Tam ,ka šai dzimtai ir vietējā izcelsme, nozīmē tieši to pašu ko Līveniem, Tīzenhauzeniem, Gaiļiem, Patkuliem utt. Viņi visi bija mūsējie, tie nav nekādi ļaunie ienācēji, vienkārši tajos laikos bija tāda sabiedriskā kārtība. Ja sāksim ar mūsdienu olekti mērīt tā laika valstis, Dieva zīmes vien sanāks.

• Tas, ka dažas vēsturiskās labiešu dzimtas saglabāja savu atškirīgo identitāti (Tondegodes, Kalēji, Peniķi utt..), nozīmē tikai to ,ka pagānisms dažās LR vietās saglabājās bez maz līdz 19./20. gs..

• KrImp bija tā , pateicoties kam ieviesa ārprātīgāko dzimtbūšanas sistēmu Baltijā-ASV āfrikāņu verdzības ekvivalentu, no kuras cieta tieši nevāci, zemniecība-latvieši, mūsdienu LR sabiedrības priekšteči, visvairāk jau tieši Vidzemē ( 1721-1819, 98 gadus), vismazāk Kurzemē (1795-1817, 23gadus), atšķirības mentalitātē vēl jo projām redzamas.

• Savukārt tieši vietējā vēsturiskā Baltijas elite ( rakstā vācieši, bet patiesībā vācbalti) bija tā, kas panāca šīs verdzības atcelšanu 19.gs. sākumā, atšķirībā no pārējās impērijas ,kas atcēla šo kaunpilno cilvēka statusu pat pēc ASV āfrikāņu vergu brīvlaišanas 1865. gadā.

• Lai iekarotājs pārvaldītu teritoriju ,ar kuru nav ne kopīgas baznīcas , ne ekonomiskās sistēmas, ne valodas, ne kultūras, kura ir ekonomiski pārāka un efektīvāka par centru ( akurāt kā Holande Spānijai savulaik), nekas cits neatliek kā uzpirk eliti ( ar amatiem, naudu) un padarīt šīs teritorijas sabiedrību vājāku, sējot iekšējos konfliktus ( skaldi un valdi, izsenis KrImp iemīļota taktika, starp citu arī Holande praksē tika sadalīta pēc šī paša principa Beļģija/Nīderlandes, katoļi/protestanti) . Baltijas teritorijā vislabākais dalījums, kuru varēja izvērst, ( tā laika terminos) vāci-patricieši, aristokrātija, pilsētnieki, muižnieki, utt.. versus nevāci( zemniecība, pilsētu plebss). Tikai nevajag vācus-nevācus jaukt ar mūsdienu izpratni par šiem terminiem, no kā arī visas LR identitātes problēmas radušās un īpašās attiecības ar sociāldemokrātiju, komūnismu.

Atbildēt

Timurs Čuntonovs 22.07.2014. 13.30

Latvieši un lībieši – tas ir svarīgi, taču vajadzētu atcerēties, ka vēl joprojām mūsdienās Latvijas Republikas pierobežā – Latgalē – nav nodrošināta bezmaksas Latvijas valsts televīzijas pārraidīšana. Latviešu dvēselēm jāmirkst krievu mēslos, ja nav pietiekoši līdzekļu, lai interaktīvi lietotu Lattelekom televīziju. Tikmēr Lattelekom šefs Gulbis un citi augsti šefi sēž smalkos pasākumos kopā ar DIŽENĀS RĪGAS VALSTS mēru kņazēviču Ušakovu, kurš “katru dienu Putinam nezvanīšot”.

P.S. Naivs jautājums – kādēļ pionierim Ušakovam jāzvana Putinam, ja viņam visu laiku tiešais Putina vads iesprausts.

Atbildēt

Signija Aizpuriete > Timurs Čuntonovs 22.07.2014. 13.48

——-

Pinokio “naivus jautājumus” uzdod? Pasaki,kas ir tavs draugs….

Vladimir Putin Meets Angela Merkel Chancellor of Germany

http://www.youtube.com/watch?v=wzyal6uZQjU

“(..)речь идет об интеграции элит и капиталов – а это уже произошло; о чем сегодня спорить?” http://www.peremeny.ru/books/osminog/8494

-3

Atbildēt

gundega_heiberga > Timurs Čuntonovs 22.07.2014. 22.34

edge, šito klipiņu gan pietaupi. Viņa vērtība ir daudzkārt augusi. Pat līdzīgu vairs nebūs. Nekad.

Atbildēt

Timurs Čuntonovs > Timurs Čuntonovs 23.07.2014. 10.48

Patīk man tāda tipa cilvēki, kas vienmēr atradīs piemērotu obrazu, lai ilustrētu citu muļķību vai kļūdas (arī tādas, ko pats obrazu piemeklētājs iedomājas esam kļūdas). Par obrazoterapevtu vajag iet strādāt. :)

Atbildēt

mariam 22.07.2014. 10.26

Nezinu par grāmatas satura kvalitāti (autors laikam taču žurnālists, nevis vēsturnieks), tomēr noteikti pozitīvi vērtējams fakts, ka stāsts par pirmajiem Rīags latviešu uzņēmējiem nu ir grāmatā. Ikdienā sanāk braukāt garām vietai, kur slavenākajam no Šteinhaueriem bija muižiņa ar dzirnavām, – pirmā Rīgas papīrfabrika.

Tomēr hernhrūtiešu devumu daži šodien vērtē pretrunīgi. No vienas puses brāļu draudžu kustība bija pirmā tāda modernizācija, faktiski latviešu pirmā “atmoda”, kas latviešu zemniekus lielā mērā padarīja par lasīt-rakstīt pratējiem utml.. bet arī – latviešu tā īsti no pagāniem par kristiešiem pārvērta. Tāpēc pagāniskā mantojuma apoloģēti droši vien nav priecīgi. Kā zināms, – tajos apvidos, kur brāļu draudzes darbojās, vēlāk – Krišjāņa Barona laikos varēja vismazāk dainu savākt.

-1

Atbildēt

Signija Aizpuriete > mariam 22.07.2014. 13.34

———Ilmārs Latkovskis:”Latviešu uzņēmēji Šteinhaueri savu karjeru sāka kā prasmīgi mastu šķirotāji. Šis saimnieciski nozīmīgais arods tolaik bija pārsvarā latviešu rokās.”

===============================================================================

Ar Pētera I rīkojumu Matīss Šteinhauers atgriezās Rīgā, kur strādāja kā kroņa mastu šķirotājs, kūrējot visu valstij stratēģiski svarīgo koku biznesu.

http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/latviesu-kapitalisma-celmlauzi-254323

Šitādi šteinhaueri jau to “Jauno Krieviju” būvēja – to Rīgā dzimušais rakstnieks J.Germans spilgti savā romānā aprakstījis,pēc kura arī TV seriāls reiz tika uzņemts. Vēstures kontekstu vajadzētu apjēgt,tad arī filosofu Latkovski par politkorekto eseju varēs uzslavēt.

http://www.youtube.com/watch?v=DP1Z2z_Gqok

-4

Atbildēt

gundega_heiberga > mariam 22.07.2014. 22.20

Indran, paldies.

Beidzot skaidrs no kurienes aug kājas muļķīgajam novēlējumam par septiņām pēdām zem ķīļa. Tautas ar senu un attīstītu jūrniecību vienmēr lietojušas TRĪS PĒDAS ZEM ĶĪĻA. Bet, ja tā paraugāmies uz krievu flotes vēsturi, tām septiņām pēdām ir sava jēga. Gribas minūti paklusēt šai sakarā. Nu kas gan tur labs varēja sanākt, ja flote celta uz parāda, kas nenomaksāts tatāru Hanam. Šīs šovinistu tukšās plātības skatīties man pietika pacietības vien padsmit minūšu, bet paldies par to pašu. Atradu kaudzē graudu, kuru sen meklēju.

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam