Eiropai jādod pretspars ekstrēmistiem

Varbūt vispirms vajadzētu atrisināt problēmas, kas satrauc cilvēkus, kas balsoja par labējiem ekstrēmistiem? Nav jau tā, ka cilvēki ar lielu prieku balso par galēji labējām partijām tikai tāpēc, ka tie ir ekstrēmisti. Vienkārši neviens cits šīs vēlētājiem būtiskās problēmas nevēlas risināt, tieši otrādi. Tāda sajūta, ka ļaudis, kas brīnās un ir sašutuši par šiem vēlēšanu rezultātiem, dzīvo uz citas planētas (t.i., pārvietojas limuzīnos un taksometros, nevis ar sabiedrisko transportu).

Citāts: “mani dziļi satrauc fakts, ka jaunajā parlamentā ir ievēlēti tik daudz labējo ekstrēmistu”

Un kreisie ekstrēmisti viņu nesatrauc?

Dīvaina pieeja…

Eiropai jādod pretspars ekstrēmistiem

_____________________

Kā tad.

Šteinmaijeriem jāpārstāj “‘šrēderēt” ar moskovītiem.

Nebūs jāvaimanā.

07.07.2014 13:54 (#)

“Исключительно военными методами конфликт не решить”, – глава МИД Германии советует начать переговоры с сепаратистами

Министр иностранных дел Германии Франк-Вальтер Штайнмайер настойчиво советует контактной группе Украины, России и ОБСЕ начать переговоры с сепаратистами с целью достижения договоренности о прекращении огня на востоке Украины.

censor.net.ua/n292896

===============

Зять бы эту тварь довезти до первого блок-поста ДНР и выбросить им, пускай переговаривается.

http://grani.ru/Politics/World/Europe/Ukraine/d.230848.html#comments

Ja Eiropas kreisie darītu kaut ko, lai apturētu imigrantu pieplūdumu Eiropā, tad par labējiem ekstrēmistiem neviens nebalsotu. Par labējiem balso tikai tāpēc, ka Eiropas kreisie nez kāpēc uz Eiropas rēķina grib atrisināt visas Āfrikas problēmas, nevis rūpējas par Eiropiešiem.

Būtībā kreisie paši ir iegrūduši Eiropu tādā situācijā, ka imigrācijas jautājumam ir primāra nozīme, savukārt pārējie (ekonomiskie) jautājumi ir pakārtoti. Un tā kā paši kreisie šo jautājumu nerisina, cita varianta, kā balsot par labējiem ekstrēmistiem nav.

Ja ES nopietni grib cīnīties pret ekstremismu, pirmais, kas tai būtu jādara, jāaizliedz visu Krievijas TV kanālu retranslācija, visa tā propaganda un naida kurināšana, kurai nav nekas kopējs ar vārda brīvību.

Nesen jau EDSO kopā ar Krieviju atkal izplatījusi jaunu paziņojumu, kas aicina “pārtraukt asinsizliešau” kam viņi to aicina un ar ko Ukrainai būtu jāsarunājas – ar teroristu Besleru ( Besu), kurš, protams, pievienojies aicinājumam pārtraukt ATO, paziņodams, ka, ja ATO turpināsies, katru stundu tiks nošauti divi ķīlnieki, redz, kādi mums te cīnītāji par mieru, ES, terorists Beslers, un Krievija, ak jā, vēl jau HRW norūpējusies par “civiliedzīvotāju upuriem”, pie kuriem vainīga, protams, Ukrainas armija.

Un ES politiķi, vēl arvien, vairāk par visu norūpējušies par “labējo ekstrēmismu” un “antisemītismu”, Krievija un Besi tos nesatrauc, tas, ka Francija piegādā Putinam jaunākos ieročus, un patreiz apmāca krievu jūrniekus, tas neuztrauc, tas, ka vairākums vāciešu uzskata, ka Putinu nevajag kaitināt, lai dara, ko grib, kamēr mūs neaiztiek, tas ir normāli?

ES tapat ka ASV rezims isteni kolektivisti- balso par ko mes izvelesimies, lai nav nozines kam balsi atdevat – kurss nemainisies

Dziļi riebjas tas rusofīlais eirolīdējs, Šrēdera garīgais radinieks. Un vispār, kā īsi un kodolīgi izteicās augsta ASV valsts amatpersona – fuck EU!

Astras kokam taisnība par šiem “demokrātiskajiem” politiķiem, kas rāda ar pirkstu uz nacionālistiem kā uz galvenajiem Putina atbalstītājiem, kamēr paši ne tikai bēg no sankciju izsludināšanas pret Krieviju kā velns no krusta, bet pat nenobloķē “mistrāļu” piegādi. Liekuļi!

Vāciešiem ieteiktu vispirms beigt laizīt pakaļu Putinam un spiest uz Ukrainu Krievijas interesēs. Ja daļa to labējo eiroskeptiķu, ko šeit par ekstrēmistiem dēvē vācu ārlietu ministrs, atbalsta Putinu, tad reāli neko viņi izdarīt nevar, tikai vārdos to atbalstīt. Tai pat laikā pats autors kopā ar Vācijas valdību, lai arī atklātu atbalstu Putinam neizsaka, tad ar darbiem (kas ir daudz nozīmīgāk, kā ar saukļiem), šobrīd spiežot uz Ukrainu, reāli atbalsta Putinu ar daudz lielāku ietekmi un rezultātu nekā tie labējie vispār varētu sapņot.

Bet, ja Eiropā turpināsies ceļš uz federalizāciju, uz minoritāšu nesamērīgu atbalstu salīdzinot ar pamatgrupām, ar izvairīšanos no stratēģisku jautājumu nopietnas lemšanas tā vietā aizraujoties ar mazāksvarīgiem jautājumiem (piem.,ko var un ko nevar cilvēks ēst,tādējādi ierobežojot cilvēka izvēli), un tādā garā, tad tādi labējie eiroskeptiķi nākamajā parlamentā tiks savēlēti vēl daudz vairāk.

———

Kādus tādus secinājumus par “zaudēto paaudzi” izdarīs mūsu bāleliņu – “auseklīšu mafijas” pārstāvji kārtējā jampadrača 25. jubilejas sakarā?

EU Immigration’s Shocking New Trend

http://www.youtube.com/watch?v=lGcrV4e6cT0

Par kādu taupību jūs runājat? Mums joprojām ir budžeta deficīts – tātad tērējam vairāk nekā nopelnam? Kur tur ir kāda taupība?

Un nevajag stāstīt, ka valstīm budžeta deficīts ir normāla lieta. Lielām valstīm ar ietekmi uz pasales ekonomiku varbūt jā, bet ne tādām kā Latvija.

Un attīstības tempi mums arī ir normāli. Arī bezdarbs samazinās. Ir lietas kas jāuzlabo – nodokļu struktūra, pārdale u.tml., bet nevajag aizrauties ar Latvijas noniecināšanu. Nauda ir tik, cik viņa ir, un attīstības temps (IKP pieaugums) ir ļoti normāls. Ja tas būtu daudz straujāks, mēs atkal ātri nonāktu problēmās. Izņemot varbūt tikai tad, ja straujā izaugsme būtu uz ražošanas pievienotās vērtības rēķina. Bet pievienotā vērtība var celties tikai uz jaunāku tehnoloģiju un inovāciju ieviešanas rēķina, bet arī tas nekad nenotiek ļoti strauji un vienlaicīgi visās tautsaimniecības nozarēs.

Tā kā šādā ziņā par ekonomikas attīstības tempiem mēs sūdzēties nevaram. Un nekad arī nebūs tā, ka vidējais atalgojums pēkšņi strauji augs. Tā nenotiek un tā objektīvi nevar notikt. Bet jebkurā gadījumā mums pašlaik aug gan nodarbināto skaits, gan vidējais atalgojums. Pie tam vidējais atalgojums aug straujāk gan par inflāciju, gan par IKP pieaugumu. Bet, ja cilvēks grib vēl straujāku pieaugumu, tad parasti viņam ir jāmaina darbs vai jāceļ kvalifikācija, vai jāpakāpjas pa karjeras kāpnēm. Nekad nebūs tā, ka tajā pašā amatā esot katru gadu augs alga par 10 un vairāk procentiem. Tieši tādēļ cilvēki izglītojas un taisa karjeras. Tie, kas sēž visu mūžu vienā darbā vienā un tajā pašā amatā un sūdzās, ka alga pietiekami neaug, tiem nav īsti kārtībā ar galvu.

“Tie, kas sēž visu mūžu vienā darbā vienā un tajā pašā amatā un sūdzās, ka alga pietiekami neaug, tiem nav īsti kārtībā ar galvu.”

Paliek neatbildēts jautājums – kas tad sēdēs tajos “badamaizes” amatos un darīs mazkavlificētu darbu, ja visi gribēs “celt kvalifikāciju” un “taisīt karjeru”, lai nav jādzīvo no rokas mutē? Visas Eiropas problēmas ar imigrantiem sākās ar darba devēju alkatību un vēlmi taupīt (lai vairāk nosēžas kabatā pašam) uz vienkāršā darba darītāju dzīveslīmeņa, bet to jau “buržujisko uzskatu” pārstāvji nekad neatzīs. Ja nav vēlmes maksāt arī sētniekam vai apkopējai algu, kas jūtami pārsniedz iztikas minimumu, tad risinājumi ir divi – vai nu nepārtraukts imigrantu pieplūdums (nepārtraukts tāpēc, ka nedaudz “apsildījuši degunu” arī viņi vairs nevēlēsies šos darbus darīt “par sviestmaizi”) vai vispārējā robotizācija.

Zirnekliene, es nesaku, ka alga nav jāmaksā. Bet ja pat tam sētniekam būs ļoti laba alga, tā neaugs katru gadu un neaugs arī ļoti nozīmīgi ilgtermiņā. Un tā tas būs ne tikai sētnieka, bet jebkurā amatā. Ja grib būtisku lēcienu savas algas apjomā, tad nevar cerēt uz ekonomikas izaugsmi, jo ekonomikas izaugsme nekad nebūs 20-50% gadā un algas pieaugums nekad nebūs būtisks arī labas ekonomiskās izaugsmes gadījumā. Vienīgie risinājumi ir meklēt tādu pašu darbu lielākā vai maksātspējīgākā uzņēmumā, vai arī celt savu kvalifikāciju, izglītoties un kāpt pa karjeras kāpnēm esošajā uzņēmumā vai pārejot uz citu uzņēmumu.

Un mazkvalificēta darbinieka alga vienmēr būs maza, neatkarīgi no valsts un ekonomikas. Attīstītā ekonomikā tā būs lielāka, bet vidēji uz tās pašas ekonomikas citu amatu algu fona tā tik un tā būs maza. Tas ir tādēļ, ka mazkvalificēts darbaspēks ir viegli aizstājams, nav vajadzīgas nekādas īpašas prasmes. Un tiešām mazkvalificētu darbu izpildei ilgtermiņā ir jāorientējas uz robotizāciju.

Tai pat laikā labas algas saņemšanai nav obligāti jābūt augstākai izglītībai un jāieņem kāds jurista vai ārsta amats. Piemēram, ASV lielāko algu saņēmēju topā aiz juristiem, ārstiem un veterinārārstiem turpat netālu nāk galdniecības/kokapstrādes meistari un arī automehāniķi.

Lai saņemtu labu algu, svarīgi ir lai profesija būtu pieprasīta un lai tā būtu tāda, kurā nepieciešamas īpašas prasmes, tādai, kuru nevar pildīt jebkurš uzreiz ienākot no ielas.

“Lai saņemtu labu algu, svarīgi ir lai profesija būtu pieprasīta un lai tā būtu tāda, kurā nepieciešamas īpašas prasmes, tādai, kuru nevar pildīt jebkurš uzreiz ienākot no ielas.”

Realitāte ir tāda, ka pārdevējas vai apkopējas profesija ir gana pieprasīta, bet lai to būtu ar mieru darīt tas hipotētiskais “jebkurš”, tad arī algai būtu jābūt tādai, lai 1-2 ist. Rīgas guļamrajona dzīvokļa apmaksa ziemas mēnešos nebūtu nepaceļama problēma, jo dzīvot ūķi bez 21.g.s. ērtībām pa 5 vienā istabā būs ar mieru tikai svaigi iebraukuši imigranti. Tādā veidā mēs ātri nonāksim pie eloju un morloku sabiedrības, ko savulaik aprakstīja Velss.

Tāpēc, kamēr robotizācija nav dienaskārtībā, zemākajām algām jābūt vismaz nedaudz pāri reālajam iztikas minimumam, ja mēs negribam nākotnē maksāt krietni dārgāk par problēmām, ko neizbēgami radīs imigranti.