Skolēnu zināšanas vissliktākās vēsturē un matemātikā

Nū…Visu lietu mērs tiek noteikts salīdzinājumā…

Ja ieviesīs obligātos eksāmenus ķīmijā un fizikā, tad ar sliktākajiem rezultātiem pārliecinoši līderēs tie.

Augstākie vērtējumi centralizētajos eksāmenos bijuši krievu un franču valodās

—

Tam, kas izdomājis šādu virsrakstu, latviešu valodā liekams apaļš divnieks. Acīmredzot, skolā neiemāca ne tikai eksaktos priekšmetus, bet arī ar humanitārajiem iet visai bēdīgi.

Bet, par tēmu runājot, būtu interesanti zināt vēstures eksāmena rezultātus tajās skolās, kas tika jauši/nejauši iesaistītas “Aizliegtais paņēmiens” eksperimentā (tas bija par vēstures notikumu izpratni). Jo diez kā var nokārtot valsts eksāmenu, ja mācās pēc citas valsts propogandētajiem materiāliem?

Te gan būtu jādala – rezultāti skolās, kuras strādā valsts valodā un rezultāti ” krievu” skolās.

Ja pusei latviešu ģimenēs augušo bērnu zināšanas savas valsts vēsturē ir novērtējamas ar – vidēji, tas ir apdraudējums valstij, jo arī nākotnē Saeimas vēlēšanu rezultāti būs atkarīgi no tā, kā LR pilsonis izprot procesus Latvijā, bet bez labām zināšanām vēsturē tas nav iespējams.

Protams, ka matemātika ir pamatu pamats, tā pat kā fizika un ķīmija, taču Latvijā ir bīstami novērtēt par zemu, atstāt pašplūsmā tādu priekšmetu kā vēsture uz kā balstās izpratne, kas tas ir Latvijas Republika, kādēļ ir svarīgi uzsvērt, ka mūsu valsts ir dibināta 1918.gadā un nevis 1991. gadā utt

Nu lūk rezultāts “humanizācijai”. Atkal pietrūks gribētāju uz eksaktajām profesijām, būs pārprodukcija biznesa vadībā, politoloģijā, juristos un filozofos.

Labs IZM darba rādītājs. Kā tas iet kopā ar ministres-filoloģes vēlmi likvidēt centralizētos eksāmenus? Pieaugs pusaudžu vēlme neiet vieglākos ceļu , bet mācīties eksaktos priekšmetus?

Zivs pūst no galvas. Vienmēr!