FOTO: Dzejnieka Jāņa Petera jubileju atzīmē ar grandiozu koncertu
Saistītie raksti
Redaktores sleja /
27. marts
Zem lietussarga
Personība /
20. marts
Priecāšanās par mūziku
Personība /
6. marts
Visaugstākais piedevis
Pusdienās /
3. janvāris
Zināšanu universs
Veiksme /
13. septembris 2023
Noturēt latiņu augstu
Komentāri (23)
Ojārs 29.06.2014. 23.18
Imanta Kalniņa mūzika vēl jo vairāk. Kaut vai “Dziesma ar ko tu sācies” – īsta pretkrievu dziesma, sarakstīta 70-jos gados. Pauliņš jau tolaik, vēl būdams jauns ( un it kā gudrs), līda krieviem pakaļā
————————————–
džeris: Paula mūzika un Petera dzeja tāpēc nekļūst sliktākas.
0
Evita 29.06.2014. 19.58
Kapec nenodalu, visi nosauktie izcili muziki, bet galigi garam ka politiki, un cilveki ari, vai tad Mielavs nevaretu iztikt bez dziedasanas pie okupacijas pieminekla, vai Pauls bez jauna vilna, bet nu ta vinu izvele, problema jau ir taja ka pazistami cilveki tiek izmantoti, smadzenu skalosanai, bet drosi vien jau ar vinu piekrisanu, tacu nauda tomer dazreiz smird.
0
buchamona 29.06.2014. 19.14
Neapšaubāmi Atmodas laikā Peteram, tā pat kā citiem populāriem, galveno kārt radošo profesiju ļaudīm, bija liela ietekme uz notiekošo Latvijā. Tas, ka šie ļaudis nostājās LTF, LNNK uc priekšgalā, iedrošināja cilvēkus. Ne velti, liekas tas bija manifestācijā Mežparkā, tauta skandēja ” Peteru par prezidentu :)
Bet diez kāds ” radikālis” viņš tolaik tomēr nebija. Peters pieturējās pie saukļa ” Brīva Latvija brīvā Krievijā, ” un līdz pat pēdējam brīdīm ar mirdzošām acīm skatījās Gorbočovam mutē, bet pēdējās PSRS Augstākās padomes vēlēšanās, kā šo vēlēšanu deputāta kandidāta Ivara Ķezbera uzticības persona, no Liepājas estrādes skatuves aicināja nekaitināt krievu lāci un neblasot par Ivara Ķezbera sāncensi, kandidātu no LNNK – Eināru Repši :)
0
Ieva 29.06.2014. 15.21
Viss jau būtu labi, ja tik nebūtu tās dāvanas, ko dēls Krišjānis sagādāja tēvam, iestājoties Interfrontē..
6
Signija Aizpuriete > Ieva 29.06.2014. 15.37
———
Mūsu saknes – tie ir mūsu spārni.
Jānis Peters:”…..kā arī brālis Andrejs,kurš krita 1944.gada septembra beigās,kad līdz Rīgai Latviešu strēlnieku divīzijai bij’ palicis iet vairs tikai 3 nedēļas. Manas ģimenes dzīpari ieaužas mūsu visu lielajā ģimenē – tautā,dzimtenē, Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā,tās cilvēkos,kuri, dzīvi vai miruši,meklējami dažādās pasaules malās.”
(Nakts pēc tautasdziesmas. Autora priekšvārds pirmpublicējumam žurnālā Karogs,1984.g.nr.5)
0
ligakalnina > Ieva 29.06.2014. 15.54
Nu un kāds dēlam sakars ar tēvu, jādomā, dēls pats izlemj, ko darīt, tāpēc Paula mūzika un Petera dzeja tāpēc nekļūst sliktākas.
0
Ieva Priedenfelde > Ieva 29.06.2014. 17.45
Ne velti Peters bija vēstnieks Krievijā nevis Brazīlijā vai Izraēlā.
0
ligakalnina > Ieva 29.06.2014. 17.49
Un tu domā, ka Krievijā vēstnieku nevajag, vai tur vajag vēstnieku, tipa “iesalniekparādniekveidīgais vulgaris”, vispār, būt par vēstnieku Krievijā nav nekāda laime, toties atbildība liela gan.
0
Inese Birzniece > Ieva 29.06.2014. 21.45
Tēvs protams nav atbildīgs par dēlu; bet – kādā ģimenē izaug kangari?
0
janis17 > Ieva 30.06.2014. 01.36
Kāpēc peters un lembis nekad nav kandidējuši Saeimā? Tādēļ, ka ir maisā!
0
ligakalnina 29.06.2014. 13.59
Pauls ar Peteru ir izcili mākslinieki, kuru dziesmas, padomijas laikā, cēla tautas pašapziņu, viņi darīju visu iespējamo, ko tad varēja izdarīt, faktiski, daudzas viņu dziemas pārvērtas par tautasdziesmām.
Ar šiem abiem Latvijas tautai būtu jālepojas.
2
Signija Aizpuriete > ligakalnina 29.06.2014. 15.53
——-
Ar daudzu paveikto varam lepoties – galu galā Latviju, kas gulēja drupās 1945.g., četrdesmit gados bez iedvesmas līdz 1990.g.4.maija līmenim nepaceltu:
“(..)lai pastāvētu tas,kas nu mums pieder – sava sociālistiskā tautsaimniecība un kultūra, sava valoda un Latvijas valsts – viena no Padomju Sociālistiskajām Republikām, tātad – dzīva un reāla Latvija. Zeme,kurā nu tautas apliecināšana notiek jaunā lokā – ētisko un tikumisko vērtību lokā, uz ģimenes skatuves. Bērns kā turpinājums. Sakāpināta turpināšanās izjūta. Cīņa par telpu un tās harmoniju no dzīvokļa līdz dzimtenei.Nu tā.”
Jānis Peters,Nakts pēc tautasdziesmas
(Autora priekšvārds pirmpublicējumam žurnālā Karogs,1984.g.nr.5)
http://www.youtube.com/watch?v=xyyZ7DUH0Bs
0
ILZE > ligakalnina 30.06.2014. 00.59
dzeris49
Kas abiem prokrieviskiem mērgļiem liedza tādiem būt, lai ar tiem varētu lepoties, kā ar Imantu Ziedoni?
0
Evita 29.06.2014. 13.49
Un pareizi darija, es ari ar aizdomam skatos uz Kalninu, Paulu, Mielavu, izcils muzikis nenozime gudrs politikis, patriots. Ir lietas ko vajag nodalit.
Par Belsevicu, vai jus ari tanis nometnes piedalijaties, laikam ka kurators, no kada kantora.
2
Inese > Evita 29.06.2014. 14.33
Iz intervijas ar izcilo latvju dzejnieku Peteru:
– Kas tagad traucē mūsu rakstniekiem kļūt populāriem pasaulē?
– Latviešu kultūra Eiropā nekad nebūs tik pazīstama kā telpā, ko saucam par Krievijas impēriju.
– Kādēļ tā?
– Mēs pārāk ilgi esam bijuši Krievijas impērijā vai tuvu tai. Patīk vai ne, bet latviešu mentalitāte ir slāviskāka.
– Kādēļ zviedru rakstnieki, salīdzinoši mazas valsts pārstāvji, var sarakstīt starptautiskus bestsellerus?
– Zviedrija ir sena imperiālistiska valsts. Viņu impērija sniedzās arī Latvijas teritorijā. Ar zviedriem mēs nevaram sevi salīdzināt, drīzāk ar somiem.
0
ligakalnina > Evita 29.06.2014. 16.10
Un kāpēc tad pats nenodali mūziku un dzeju no politikas, ja jau pats saki, ka jānodala?
Ja te kādam arī ko varētu pārmest, tad tikai Kalniņam, izbijušajam nacionalistam, patreiz Putina un SC fanam, bet, tas jau to prātu vienkārši nodzēris.
0
Inese 29.06.2014. 13.35
Jānis Peters: Trimdas latvieši uz māksliniekiem no «sarkanās» Latvijas skatījās ar aizdomām. Daugavas vanagu bērnu nometnē kāds no vecajiem pat staigājis gar skapīšiem un konfiscējis Vizmas Belševicas grāmatiņas.
1
+1
0
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > Inese 29.06.2014. 16.02
——–
Kā gan savādāk? Galu galā,grozies kā gribi,bet bez dzejniekiem jau Padomju Latvija no 1940.gada līdz 1990.g.4.maijam nemaz pastāvēt nevarētu.
Pamatoti dzejniekus daudzi sumināja un sumina, bet daži “lēja” un turpina uz galvas “liet”:
“Bet kronis visam bija kāda vadoša darbinieka runa. Nu jau viņam esmu piedevusi, viņš pēc daudziem gadiem ir atvainojies. Tā nu viņš tai aulā runā, es aizgrābtībā klausos – manī ir gan sajūsma, ka esmu zudušajā Latvijā, gan traģiskā sajūta, ka, ak, Dievs, pēc divām nedēļām es braucu atpakaļ! Nav runa, ka negribu, bet tā taču Latvijā nekad nebūs. Viss jaucas kopā, un pēkšņi dzirdu no tribīnes – zināt, kādā veidā komunistu propaganda ietekmē mūsu jauniešus, kas ir galīgi neizvēlīgi un klausās visādas dziesmiņas, nezinu, kas autors, bet vārdi, ka Latvija ir tik maza, ka viena bez Padomju Savienības nevar iztikt. Es saprotu, ka viņš runā par Tik un tā. Un tad es neizturēju. Man sākās, nu, laikam histērija. Paldies Dievam, blakus bija draudzīgi cilvēki. Man bira asaras, un es sabruku. Tas bija traki. Mani aizveda prom, teica – neuztraucies, viņam tā jārunā!… Bet Sibīrijas pagātni īstenībā visu laiku esmu vilkusi… jutusies citādāka – gan jauno autoru sabiedrībā, gan vēlāk – protams, es par to nevarēju ne iepīkstēties.
Māra Zālīte: “Esmu saņēmusi tik daudz samazgu uz galvas, vairāk nekā padomju laikā”
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/138938/mara-zalite-patriotisms-nav-silta-ciba?utm_source=global&utm_campaign=portal&utm_medium=newsbox
0