FOTO: Dzejnieka Jāņa Petera jubileju atzīmē ar grandiozu koncertu • IR.lv

FOTO: Dzejnieka Jāņa Petera jubileju atzīmē ar grandiozu koncertu

23
Dzejnieka Jāņa Petera 75. jubilejas koncerts "Arēna Rīga". Dita Lūriņa ( no kreisās), Jānis Peters un Ance Krauze. Foto: Gints Ivuškāns, F64

Koncertā piedalījās vairāk nekā 700 koristu, kas pārstāv 24 korus no 11 Latvijas pilsētām un novadiem

“Arēnā Rīga” sestdienas vakarā notika grandiozs dzejnieka Jāņa Petera 75.jubilejas koncerts “Jānim Peteram – 75/ No Jāņiem līdz Pēteriem…”. Koncertam līdzi varēja sekot arī Latvijas Televīzijā.

Koncertā, piedaloties koriem un solistiem, izdziedāja ne vien populārākās estrādes un teātra melodijas, bet arī izcilākās un “spēcīgākās” dziesmas no koru repertuāra.

Koncertā uz skatuves kāpa maestro Raimonds Pauls, komponisti Mārtiņš Brauns, Zigmars Liepiņš un Valdis Zilvers, dziesmām iegūstot jaunu spēku un skanējumu komponista Jāņa Strazda aranžējumos, kā arī instrumentālās grupas, solistu un kopkora izpildījumā, ziņo LETA.

Dziesmas ar Petera dzeju izdziedāja Igo, Ance Krauze, Ingus Pētersons, Marija Naumova, Viktors Lapčenoks, Aija Andrejeva, Andris Ērglis, Dainis Skutelis, Dita Lūriņa, Intars Busulis, Antra Stafecka, Atis Auzāns, Jānis Paukštello un “Dzeguzīte”.

Koncertā piedalījās vairāk nekā 700 koristu, kas pārstāv 24 korus no 11 Latvijas pilsētām un novadiem.

Kora virsdiriģents Ints Teterovskis pastāstīja, ka atlasīti spējīgi kori no visas Latvijas, lai apvienotos jaunā – Petera dziesmu – korī. Pēc diriģenta teiktā, Petera dzeja ir tik melodiska un labskanīga, ka dzied pati par sevi. “Ne velti koru mūzikā dziesmas ar viņa vārdiem ir ieguvušas “zelta klasikas” zīmolu,” norādīja Teterovskis.

Sagaidot dzejnieka Jāņa Petera 75.dzimšanas dienu, maestro Raimonds Pauls sadarbībā ar aktieriem un dziedātājiem Madaru Botmani un Juri Jopi ierakstījis ekspresīvu dziesmu albumu “Latvijas čigānu motīvi”.

 

Komentāri (23)

buchamona 29.06.2014. 19.14

Neapšaubāmi Atmodas laikā Peteram, tā pat kā citiem populāriem, galveno kārt radošo profesiju ļaudīm, bija liela ietekme uz notiekošo Latvijā. Tas, ka šie ļaudis nostājās LTF, LNNK uc priekšgalā, iedrošināja cilvēkus. Ne velti, liekas tas bija manifestācijā Mežparkā, tauta skandēja ” Peteru par prezidentu :)

Bet diez kāds ” radikālis” viņš tolaik tomēr nebija. Peters pieturējās pie saukļa ” Brīva Latvija brīvā Krievijā, ” un līdz pat pēdējam brīdīm ar mirdzošām acīm skatījās Gorbočovam mutē, bet pēdējās PSRS Augstākās padomes vēlēšanās, kā šo vēlēšanu deputāta kandidāta Ivara Ķezbera uzticības persona, no Liepājas estrādes skatuves aicināja nekaitināt krievu lāci un neblasot par Ivara Ķezbera sāncensi, kandidātu no LNNK – Eināru Repši :)

+11
0
Atbildēt

0

Ieva 29.06.2014. 15.21

Viss jau būtu labi, ja tik nebūtu tās dāvanas, ko dēls Krišjānis sagādāja tēvam, iestājoties Interfrontē..

+10
0
Atbildēt

6

    ligakalnina > Ieva 29.06.2014. 17.49

    Un tu domā, ka Krievijā vēstnieku nevajag, vai tur vajag vēstnieku, tipa “iesalniekparādniekveidīgais vulgaris”, vispār, būt par vēstnieku Krievijā nav nekāda laime, toties atbildība liela gan.

    +1
    -10
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > Ieva 29.06.2014. 15.54

    Nu un kāds dēlam sakars ar tēvu, jādomā, dēls pats izlemj, ko darīt, tāpēc Paula mūzika un Petera dzeja tāpēc nekļūst sliktākas.

    +3
    -10
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > Ieva 29.06.2014. 15.37

    ———

    Mūsu saknes – tie ir mūsu spārni.

    Jānis Peters:”…..kā arī brālis Andrejs,kurš krita 1944.gada septembra beigās,kad līdz Rīgai Latviešu strēlnieku divīzijai bij’ palicis iet vairs tikai 3 nedēļas. Manas ģimenes dzīpari ieaužas mūsu visu lielajā ģimenē – tautā,dzimtenē, Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā,tās cilvēkos,kuri, dzīvi vai miruši,meklējami dažādās pasaules malās.”

    (Nakts pēc tautasdziesmas. Autora priekšvārds pirmpublicējumam žurnālā Karogs,1984.g.nr.5)

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    janis17 > Ieva 30.06.2014. 01.36

    Kāpēc peters un lembis nekad nav kandidējuši Saeimā? Tādēļ, ka ir maisā!

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Priedenfelde > Ieva 29.06.2014. 17.45

    Ne velti Peters bija vēstnieks Krievijā nevis Brazīlijā vai Izraēlā.

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

    Inese Birzniece > Ieva 29.06.2014. 21.45

    Tēvs protams nav atbildīgs par dēlu; bet – kādā ģimenē izaug kangari?

    +7
    0
    Atbildēt

    0

Evita 29.06.2014. 19.58

Kapec nenodalu, visi nosauktie izcili muziki, bet galigi garam ka politiki, un cilveki ari, vai tad Mielavs nevaretu iztikt bez dziedasanas pie okupacijas pieminekla, vai Pauls bez jauna vilna, bet nu ta vinu izvele, problema jau ir taja ka pazistami cilveki tiek izmantoti, smadzenu skalosanai, bet drosi vien jau ar vinu piekrisanu, tacu nauda tomer dazreiz smird.

+8
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu