Lauksaimniecības zeme – kas ir un kas nav valsts interesēs
Saistītie raksti
Viedoklis /
19. marts
Eiropas zaļā kursa ziepes
Viedoklis /
8. marts
Kā sabalansēt lauksaimnieku un sabiedrības intereses?
Veiksme /
14. februāris
Traktorā labāk domājas
Komentārs /
6. decembris 2023
Nodokļus zupā!
Vēsture /
27. oktobris 2023
Atņemt nedrīkst kompensēt
Komentāri (41)
esmeralda_se 18.06.2014. 00.40
Starp citu,
http://www.delfi.lv/bizness/lauksaimnieciba/zemes-kreditesanas-programma-pieskir-vel-577-miljonus-eiro-programma-pagarinata-par-sesiem-gadiem.d?id=44625168
KURŠ biznesa veids vēl šādi tiek atbalstīts? Ak jā, neveiksmīgi baņķieri un metalurgi…
0
simpsons 17.06.2014. 21.53
Likuma sākumā strīdējās par to, vai vajag ierobežot tirgu. Kāpēc gan politiķiem būtu jāregulē, kam īpašnieks drīkst pārdot zemi un mežu un kam nē?
Tagad jau iet runa par labajiem sīkzemniekiem un sliktajiem/ļaunajiem lielzemniekiem. Un kaudzēm ir ekonomikas ‘ekspertu’, kuriem neefektīvas sīksaimniecības ir ilgtspējīgas lauku attīstības stūrakmens.
Tie raksti ir tik stulbi, ka vienīgais izskaidrojums ir, ka šis likums ir kādas shēmas pamats.
1. Likums no tirgus izslēgs pircējus kas vēlas pirkt zemi (lielsaimnieki) un kas var pirkt (investīciju fondi).
2. Lauku zemes cena nokritīsies un to par lēto sapirks cilvēki ar vajadzīgajiem papīriem, bet reāli daži pelēkie kardināli.
3. Pēc 3 gadiem likumu mainīs vēlreiz un pelēkie kardināli pārdos zemi bez ierobežojumiem tiem pašiem investīciju fondiem par labu cenu.
10
Ieva Aile > simpsons 17.06.2014. 22.55
http://www.db.lv/foto-video/foto/deseles-darzi-nostiprinas-zemenu-biznesa-415177
0
esmeralda_se > simpsons 17.06.2014. 23.09
>>>Pēc 3 gadiem likumu mainīs vēlreiz >>>
Bez šaubām, ka mainīs. Kad sapratīs, ka auzās iebraukuši līdz ausīm. Viss pārējais jūsu komentārā ir garām.
Tieši mūsu pašu lielsaimnieki miljonāri ir tie, kam naudiņas pietiek, atnāk uz ZM un pie Bērziņa, atver ar kāju durvis un liek šādu likumu pieņemt:)
Ārzemnieki pie šodienas cenu līmeņa vairs neredz ātru peļņu un interese no viņu puses sāk atslābt:)
0
simpsons > simpsons 17.06.2014. 23.37
>>> Raiča
Likuma oficiālā versija ir palielināt lauksaimniecībā izmantoto zemju platības un apkarot ‘spekulantus’. Vai Tava doma ir, ka lielsaimnieki iepirks zemi lai neizmantotu un spekulētu? Viņiem pieder daudz hektāru zemes un nomā pārējo. Kurš īpašnieks gribētu, lai viņa īpašuma (zemes) vērtība samazinātos?
0
esmeralda_se > simpsons 18.06.2014. 00.02
aivars15:
Par spekulantiem varētu piekrist… Bet nu viņu laiks tā kā tā aiziet. Ziedu laiki bija dažus gadus atpakaļ, kad l/s zemes cena auga pa dienām. Turklāt viņiem 3% nodoklis par neapstrādāšanu ai, kā griež, komplektā ar augošajām kadastrālajām vērtībām…
Par apstrādi/neapstrādi un lielsaimniekiem – KAS tad mainīsies? Vai lielsaimniekiem bija ierobežojumi kaut ko pirkt? Nē, nebija. Būs? Nē, nebūs. Nu tak pērciet un apstrādājiet, kas traucē?
Bet “mazsaimnieks” tiek nostādīts neizdevīgākā pozīcijā, visvairāk jau ar plānoto pirmpirkuma tiesību regulāciju.
Savukārt cilvēkam, kam noriebies Rīgas ofiss, un kurš savos 45 (tad daudzus sāk “vilkt pie zemes”) ir izdomājis uzsākt saimniekošanu, šāda iespēja vispār ir gandrīz liegta.
0
simpsons > simpsons 18.06.2014. 00.07
>>> Ērik
Siltumnīcas 40 hektāru platībā, manuprāt, ir lielsaimniecība.
Apskaužamas spējas, plānot zemeņu eksportu no Latvijas un iegūt 4X lielāku ražu kā skandināviem. Ja Latvijā trūkst vietas vēl kādam tik pat spējīgam saimniekam, esmu gatavs parādīt neizmantotus laukus.
P.S. Pie reizes kliedētu saimnieka maldus par PVN. ‘PVN Polijā ir daudz zemāks, un, ja importē starp ES valstīm, PVN nav jāmaksā.’ Viņa zemenes Polijā apliktu ar tik pat lielu PVN kā poļu zemenes. Un otrādi.
0
Ieva Aile > simpsons 18.06.2014. 00.25
40 hektāri ir un paliek 40 hektāri,kāpēc lai Latvija savu zemi pārsvarā neizmantotu tieši tā un graudu audzēšanu atstātu Ukrainai vai citiem graudkopībai piemērotiem melnzemju līdzenajiem rajoniem?
«Klimatiskie apstākļi ir, zemes resursi ir tādi, par ko varētu sapņot Norvēģijas, Lielbritānijas, Holandes un citu valstu uzņēmēji. Īpaša bagātība ir ūdens, ko var uzreiz izmantot laistīšanā atšķirībā, piemēram, no Lielbritānijas, kur trūkst ūdens laistīšanai un uz katru ha gadā jātērē ap pieci tūkstoši mārciņu tikai šim mērķim,» uzsver uzņēmējs.
0
simpsons > simpsons 18.06.2014. 01.03
>>> Ēriks
kāpēc lai Latvija savu zemi pārsvarā neizmantotu tieši tā un graudu audzēšanu atstātu Ukrainai vai citiem graudkopībai piemērotiem melnzemju līdzenajiem rajoniem?
——————
O! Uzradies vēl viens ‘ekonomists’! Izrādās, ka Latvija ir īpaši piemērota zemeņu audzēšanai. Un šķērslis visas ārRīgas noklāšanai ar plēvi ir tie nelieši, kas audzē labību, kartupeļus un barību lopkopībai, jo šīm kultūrām Latvija nav piemērota.
0
Ieva Aile > simpsons 18.06.2014. 11.27
Holandē arī droši vien varētu lieliski izaudzēt kartupeļus un graudus,bet šie nez kāpēc masveidā audzē puķes un sparģeļus,bet mūsu cilvēki brauc peļņā uz anglijām lasīt zemenes.
0
simpsons > simpsons 18.06.2014. 18.55
>>> Ēriks
Tiešām ‘ekonomists’.
Tavuprāt zeme ir vienīgais specializāciju nosakošais faktors? Tas, ka Nīderlandē iedzīvotāju blīvums ir 10X lielāks kā Latvijā, izglītības un darba kultūras līmenis tomēr ir augstāks, pieejama praktiskā zinātne nav faktori? Cik liels tirgus ir Latvijā + 4 stundu attālumā un cik liels tas ir Nīderlandē?
0
Ieva Aile > simpsons 18.06.2014. 21.31
Vai Holandieši visu izaudzēto patērē paši,neko neeksportē?Vai mūsu zemeņu lasītājiem,aizbraucot uz Angliju,strauji paceļas izglītības un darba kultūras līmenis?Vai mūsu izglītības un darba kultūras līmenis ir pietiekošs,lai audzētu kartupeļus un graudus,varbūt mums jāaudzē ko vienkāršāku?Ja mēs turpināsim līdzšinējo politiku,vai Holandē drīz nebūs 20x lielāks iedzīvotāju blīvums?
0
marchaeva 17.06.2014. 16.01
Kāpēc gan šo likumu nenosauc īstajā vārdā – Latvijas lielsaimnieku zemes ieguves un lobija likums.
Likuma autori citē gan Francijas, gan Ungārijas pieredzi, bet nepasaka, ka Francijā tiek atbalstīti tieši jaunsaimnieku ģimenes, kam rocība neļauj tikt pie pirmajiem 50 ha. Līdz ar to vajag valsts starpniecību. Ungārijā toties ir atbalsts tieši mazajiem un kooperācijai, nevis lielajiem īpašniekiem, kā paredz mūsu likumprojekts.
Zeme ir tirgū, lai pērk vai nomā, kas grib strādāt, kur nu tas tiešām vēl rentabli bez subsīdijām. Leišmalē un Latgalē daudz brīvu lauku. Un ja nav rentabli bez subsīdijām, lai dod lieso zemi mežot vai maksā par nopļaušanu, būs vismaz pļavas, putniem un tradicionālā lauku ainava.
0
Ieva 17.06.2014. 11.00
Sekojot autora loģikai:
Ja ņemtu lāpstu, neizmantotu tehniku, lielos laukus sadalītu mazos pleķīšos, lauksaimniecība nodarbināto skaits būtu vajadzīgs vēl lielāks.
Secinājums- izeja ir agrārajā saimniecībā…
Tik.. tik nezinu vai būtu ko ēst..
Lauksaimniecības industrializācija ir neizbēgama. Atkal Latvija grib ignorēt to, kas notiek citās valstīs un domā, ka ir gudrāka, un spēs izgudrot jaunu riteni, labāku par kaimiņu.
Produktivitātes celšana nav iespējama agrārajās saimniecībās. Tieši tās lielums kļūst ierobežojošais faktors. Lielsaimniecību vai kooperatīvu veidošanās ir vienīgā izeja, lai efektīvi un lēti ražotu lauksaimniecības produkciju.
Tieši lauksaimniecībā ir Latvijas potenciāls -1) tāpēc, ka ir attiecīgais klimats, lai audzēt klimatam atbilstošas kultūras; 2) tāpēc, ka iedzīvotāju skaits uz pasaules aug ģeometriskā progresijā, un visiem vajag ēst. Savukārt, ir daudz valstu uz pasaules, kur apstākļi lauksaimniecībai nav piemēroti. Tas nozīmē, ka lauksaimniecības produkcijas cenas tikai augs. 3) iepriekš bijušie zemie EU platību maksājumi, ir padarījuši mūsu zemnieku konkurētspējīgāku par pārejiem – tikko apstākļi sāk vienādoties.
Tāpēc nevajag likt šķēršļus produktivitātes kāpumam. Pašā faktā, ka ārzemnieki var iegādāties lauksaimniecības zemi un to apstrādāt, nav nekas slikta (katrs zin kādu “dāni”, kas veiksmīgi strādā un ražo) Slikts ir fakts, ka mūs bāleliņam nav pietiekamu līdzekļu, lai stāvētu blakus ārzemju spekulantam. Ir jārisina šī problēma, nevis jāveicina lauksaimniecībā nodarbināto skaits likumiski samazinot lauksaimniecības produktivitāti un tādējādi arī konkurētspēju.
20
Ieva Aile > Ieva 17.06.2014. 11.16
No kurienes bažas par pārtikas trūkumu?Nu,ja paskatāmies netālā vēsturē,bija tādi ulmaņlaiki,tad tās saimniecības nebija sevišķi lielas,laukos daudz cilvēku,strādāja ar zirgiem un izkaptīm un saražoto pārtiku vēl varēja eksportēt.Kas tad tagad par vainu?Zeme sliktāka,cilvēki,kuru skaits nemitīgi samazinās, neveiklāki palikuši?
0
esmeralda_se > Ieva 17.06.2014. 11.30
Pārtikas trūkums vispār ir totāls mīts:) Patiesībā runa ir tikai un vienīgi par tās cenu.
0
Ieva > Ieva 17.06.2014. 11.35
…it sevišķi Sudānā…
0
Ieva Aile > Ieva 17.06.2014. 11.47
Cena… lauksaimniecība ir tā modernizēta un mehanizēta,ka 100 cilvēku vietā darbu tagad var izdarīt viens darbinieks un produkciju uz ha saražot krietni vairāk.Un tad vēl saimniecības sūdzas,ka nevar izdzīvot,platība par mazu.Bet cilvēki vairs nevar nopirkt dabisku pārtiku un pērk visādu ķimizētu mēslu.Kur loģika?
0
esmeralda_se > Ieva 17.06.2014. 11.50
Ķīps – ja būtu, kas maksā, piemēram, Latvijas cenu, Sudāna būtu piegāzta ar pārtiku. Tur jautājums ir par to, kāpēc tie cilvēkiem nav naudas? Nemāk/nevar/neļauj nopelnīt?
0
Ieva > Ieva 17.06.2014. 11.53
Uz Ēriku. Nav taisnība. Var nopirkt. Ja grib. Arī Latvijā. Tikai dārgāk. Un tas ir neizbēgami, jo agroķīmija paceļ produktivitāti, un tādējādi padara produkciju lētāku.
Savukārt, cik ir tādu, kuri izvēlas ābolu ar tārpu caurumu, kā indikatoru tam, ka tas ir ekoloģiski tīrs, nevis to spīdīgo smuko ābolu?
0
Ieva > Ieva 17.06.2014. 11.55
uz Raicha. Tad tāpēc ejam atpakaļ uz agrāro saimniecību?
0
esmeralda_se > Ieva 17.06.2014. 12.09
Nē. Bet šobrīd mēs ejam uz kaut kādu kompāniju tipa ls, kurRīgas biznesmeņa labā raujas 20 vietējie izkonkrētie pusnabagi.
0
Ieva Aile > Ieva 17.06.2014. 12.10
Visi nevar nopirkt,jo modernizācija rada liekus cilvēkus,kam nav ko darīt un konkurences saasināšanās spiež algas uz leju..
0
Ieva > Ieva 17.06.2014. 12.22
uz Ēriku. Tad tāpēc ejam atpakaļ uz agrāro saimniecību?
0
esmeralda_se > Ieva 17.06.2014. 12.53
Ķīp, man jāstrādā. Vēlāk vēl, te nudien nav runa par naturālajā saimn. Un no telefona grūti rakstīt.
0
Ieva Aile > Ieva 17.06.2014. 15.56
Arī mazākas saimniecības var modernizēt.Tālāk,ir mazāk darbietilpīgas un darbietilpīgas lauksaimniecības nozares,kur teikts,ka mums Latvijā jānodarbojas ar graudkopību lielās platībās,kur vajag maz cilvēku,tāpēc lauki izmirst,varbūt labāk audzēt ābolus vai zemenes?Un vēl,kāpēc mums neaudzēt bioloģisko pārtiku,to var dārgāk pārdot?
0
Ansis > Ieva 17.06.2014. 16.38
Ķīp – pat ja latviešu zemniekam piedāvatu lētus kredītus – nevar ļoti īsā laika paplašināt saimniecību līdz 500+ Ganampulka izkopšanai vajag vairākus gadus, celtniecībai gads-divi
Tapēc vajadzīgs likums, kas neļauj ļoti īsā laikā šo zemi sapirkties Skandinaviem un apstadīt ar eglitēm – ka tas masveidā notiek Madonas apkārtnē. Mezš prasīs daudz mazāk darbaroku salīdzinot kautvai ar lopkopību no tas pašas teritorijas – un mazāk arī atdeve. Bet galvenais – ko tad tie lauku iedzīvotaji šeit tad darīs? Neko – aizbrauks uz “Īriju”
Un vēl – 2000ha – graudus un rapsi Zemgalē tā var audzēt.
Bet Vidzemes pauguros un salīdzinosi nelielajos tīrumiņos – 500 ha jau ir ļoti daudz. Ko prasa kaut vai mežmalas krūmus katru gadu aizdzīt atpakaļ mežā? Tie sanāk simtiem kilometru mežmalas.
0
Ieva > Ieva 17.06.2014. 17.16
10 ha zemnieku saimniecības tīrumi mazi, labības laukos agrotehniku neizvērsīsi, kombainu novākšanai nepirksi. Labākajā gadījumā tas viss tiks īrēts, un produkcija, neizbēgami, būs dārga… Tagad ir tādi traktori – ar iebūvētu GPS, lai maksimāli efektīvi apstrādātu laukus (nebrauktu pa vienu vietu divreiz un neatstātu neapstrādāts vietas). 10 ha zemnieku saimniecība tādu nepirks. A lielsaimniecībai tas ātri apmaksāsies, jo darbu izdarīs ļoti precīzi, ātri un galvenais, efektīvi.
Un nekāda politika nepadarīs mazo zemnieku saimniecību tikpat rentablu, cik lielsaimniecība… Protams, valsts var segt zaudējumus, tik valstij kaut kur tā nauda būs jādabū- pareizi- no mūsu nodokļiem…
Visu komentāri ir par tēmu – jāsaglabā mazās saimniecības, jo tad būs darba vietas. Bet kā sekas – būs dārga produkcija, un paši veikalā pirksim leišu vai poļu ražojumus. Un tāpēc, ka tā būs dārga, tāpat daudzi dezertēs uz Īriju, Angliju vai Džersiju. Cik garš, tik plats.
Tāpēc, lai cik mums dārga nebūtu tradicionālā Latvijas lauku idille, ir jāskatās patiesībai acīs un jāatzīst, ka tā nav izeja. Darba vietas ir jāatrod citādi- pārstrādes galā vai apkalpojošā sfērā. Sīkszemniecībai un sadrumstalotībai nav nākotnes.
Tā ir ļoti muļķīga politika – celt pašizmaksu, mākslīgi nodrošināt darba vietas. Jo tas var notikt tikai uz cenu rēķina. Es neparakstos uz daudzām mazām zemnieku saimniecībām, ja būs dārga maize. Skatieties tak patiesībai acīs!
0
Ieva Aile > Ieva 17.06.2014. 21.55
Ķīps,teikt,ka komentāri veltīti tikai darba vietām,nav taisnība.10 ha saimniecība graudu ražošanai ir smieklīgs lielums,bet 10 ha zemeņu lauks jau ir liels.
”Zemeņu audzēšanā svarīgākais ir zināšanas un resursi, atzīst Dēseles dārzu vadītājs Aldis Vīksne.
Viņš ir izveidojis vienu no modernākajām zemeņu audzēšanas saimniecībām Latvijā un šobrīd jau raugās eksporta virzienā.
Svarīgas tehnoloģijas
Zemenes ainaviski pievilcīgajā Embūtes pagastā uzņēmējs sāka audzēt pirms aptuveni pieciem gadiem – blakus Dēseles dzirnavām, kur šobrīd kā papildu bizness izveidots viesu nams.
Sākums zemeņu biznesam bijis pushektārs, kad iedēstīti pirmie Frigo zemeņu stādi, taču augustā, kad bija jāvāc raža, uznāca liels karstums, krusa un lietus, rezultātā puse ražas aizgāja bojā. Tad A. Vīksne sācis iedziļināties tehnoloģijās, ko lieto pasaulē, lai mazināt risku lauksaimniecībā, nonācis pie tuneļu tehnoloģijas. «Tā minimizē ražošanas risku, un kopš tā laika visu audzējam tuneļos, vienmēr iegūstam ražu,» – tā saimnieks. Strādnieki var strādāt jebkuros laikapstākļos un ražu var novākt, tiklīdz ir pasūtījumi no lielveikaliem.
Pavisam Dēseles dārzi apsaimnieko aptuveni 40 ha, no tiem stādījumi ir ap 10 ha, kur trīs hektāros tiek audzētas zemenes, pārējos – citas kultūras. Šobrīd Embūtes saimniecība ir lielākā Latvijā, kas izmanto šādu tehnoloģiju. Uzņēmējs atklāj, ka daudz resursu tiek veltīti eksperimentiem, izmantojot dažādas audzēšanas sistēmas, un arī rezultāti ir atšķirīgi. Izaicinājums ir citu ogu kultūras – rudens avenes, krūmmellenes, arī ķirši, vīnogas. «Zemenes ir ogas numur viens, īpaši pirmās. Daudzi jautā, kāpēc atšķiras vietējo un ievesto zemeņu garša. Pirmkārt, zemenes ārzemēs tiek vāktas to tehniskajā gatavībā, nevis nogatavojušās. Tas nozīmē, ka 70–80% tās ir iekrāsojušās, tajās nav daudz cukuru, aromātvielu. Turklāt zemenes tiek transportētas refrižeratoros vairākas dienas no dienvidu valstīm, kur dienas un naktis ir siltas. Aromātvielas attīstās labāk, ja ir liela dienas un nakts temperatūras amplitūda, kā tas ir Latvijā. Visi šie faktori ietekmē rezultātu,» nianses atklāj uzņēmējs.
http://www.db.lv/foto-video/foto/deseles-darzi-nostiprinas-zemenu-biznesa-415177
0
Ieva Aile > Ieva 17.06.2014. 22.04
Vēl ir runa par intensīvās lauksaimniecības ietekmi uz vidi.
”Lauksaimniecības zemēm ir svarīga loma bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas uzturēšanā. Lauksaimniecības zemju pamešana un aizaugšana, veicina raksturīgo lauksaimniecības biotopu un ar tiem saistīto bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās notiek arī lauksaimnieciski intensīvi apsaimniekotajās platībās, kur netiek ievērotas aizsargjoslas, samazinot iespēju saglabāties dabiskajai videi raksturīgajiem augiem. Aktuāls jautājums no vides aizsardzības viedokļa ir lauksaimniecības radītais piesārņojums. Intensīvo lauksaimniecības tehnoloģiju ietekme un Latvijas klimatiskie apstākļi sekmē augu barības vielu, pesticīdu u.c. savienojumu izskalošanos no augsnes. Lai gan mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu (AAL) pielietojums Latvijā atpaliek no vidēji izlietotā daudzuma ES valstīs, pēdējos gados novēro minerālā mēslojuma un AAL pielietojuma palielināšanos, kas var sekmēt augsnes un ūdens piesārņojumu. Piesārņojuma veicinošs apstāklis ir noplicinātās, paskābinātās augsnes, kurām ir samazināta buferspēja. Latvijā pieaug augsnes degradācijas procesi, kurus izraisa augsnes paskābināšanās, organiskās un augu barības vielu satura samazināšanās augsnē un citi faktori, ko veicina vienveidīgā augmaiņa un organiskā mēslojuma trūkums.
Latvijā paralēli tradicionālajai lauksaimniecībai attīstās arī netradicionālā lauksaimniecība. Vērojams lēns, bet stabils specializēto un videi draudzīgo lauksaimniecības uzņēmumu skaita pieaugums. Latvijā šobrīd ir vairāk par 200 saimniecībām, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Viens no bioloģiskās lauksaimniecības mērķiem ir samazināt lauksaimniecības tehnoloģiju negatīvo ietekmi uz vidi.
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/piesarnojums/
Tas nozīmē,ka mēs ar intensīvo lauksaimniecību pārtikas lētumu iegūstam uz mūsu vides degradācijas rēķina.Tās vides,kur mums pašiem jādzīvo.
0
Ieva Aile > Ieva 17.06.2014. 22.14
Nulle,pa šiem 200 gadiem nekas būtiski nav mainījies,tā arī periodiski notiek,kamēr cilvēki neatklāj jaunas nozares,kur darboties un pelnīt.Pie tam bieži vien tādas nozares,kuras cilvēkiem kā tādiem neko nedod vai pat ir kaitīgas.
0
esmeralda_se > Ieva 17.06.2014. 23.35
Nu tā, ir druscīt laiks ko vairāk uzrakstīt. Vairāk tā kā Ķīpam, bet lielsaimnieku viedoklis ir arī starp citiem populārs:)
Tātad, paši ekonomikas pamati – brīvais tirgus vienmēr ir efektīvaks par ierobežotu? Ir. Izņēmumi ir dažas sensitīvas jomas (piem. ieroči, medicīna, utml, kur regulējumi nepieciešami sabiedrības drošībai). Brīva konkurence nodrošina efektīvāko uzņēmēju izvirzīšanos, ekonomē resursus un nodrošina lētāku produktu.
KO dara apskatītais likums? – Konkurenci nopietni ierobežo… Labi, saprotu, ārzemnieki. Latvijas zeme, utt. (bet Ķīp, jums kā brīvā tirgus piekritējam šādi emocionāli faktori taču ne visai???) ATBILDIET, kādēļ es savos 45 nevaru pārcelties uz laukiem un sākt nodarboeties ar l/s? Kādēļ vidējam saimniekam, kuram pieder 300 ha, zemes tirgū tiek radīti sliktāki noteikumi, kā lielajam ar tūkstošiem ha? (skat. punktu par pirmpirkuma tiesībām?)
KAS ir teicis, ka es bez akadēmiskās augstākās neprotu saimniekot??? Bet nē, nevar… Kadēļ es drīktu pirkt auto, ja man nav vadīšanas tiesību??? Es varu izveidot autotransporta, mežizstrādes, tirdzniecības, juridisko pakalpojumu uzņēmumu – un nevienu neinteresē, vai man ir izglītība nozarē, vai nav…
Tad nu vēl viens citāts:
————————–
Visu komentāri ir par tēmu – jāsaglabā mazās saimniecības, jo tad būs darba vietas. Bet kā sekas – būs dārga produkcija, un paši veikalā pirksim leišu vai poļu ražojumus.
————————–
Vai jums neliekas, ka atbilde ir gauži vienkārša? Tirgus noliks to visu pie vietas. Ja nepirks dārgo, pārdevējam(ražotājam) naksies pārdot lētāk… Un viss.
Šobrīd nenotiek “cīņa” starp 100 ha un 500 ha saimniekiem. 50, arī 100 ha lauksaimnieki, ja vien nav specifiska niša, ir nolemti, un paši vai augstākais, bērni, pārdosies ar visām parpalām.
Zemes resursa pārdales epicentrs tagad ir starp 250/500ha zemniekiem un tūkstošniekiem, kuri dzīvo Rīgā/Zviedrijā/Īrijā un l/s uztver auksti un racionāli. Un nospļauties viņiem par lauku vidi etc. Esmu dažus tādus saticis.
Rezultātā, uz 5000 ha, kur varētu dzīvot 10 vidusslāņa latviešu zemnieku ģimenes, būs 1 – 2 lauksaimniecības uzņēmumi, ar 2 – 3 labi + 15 draņķīgi atalgotiem strādniekiem (nu tā, lai neaizmūk)…
Konkrētais likums ir vērsts negatīvi, PSRS stilā, aizliegt, neļaut, ierobežot konkurenci… Sviests.
Ja jau tā vajag – nu tak atbalstiet mūsējos, lai pērk to zemi brīvā tirgū – bija taču zemes iegādes atbalsta programmas, nauda bija, bija pēc tās pierasījums. Bet nē, zeme par dārgu… Vajag lētāk. Vajag otro, trešo miljoniņu…
Ieskrāpējiet kaut kur – ja šo likumu pieņmes tādu, kāds plānojās – vairāk par 2 gadiem tas neizturēs – sekas būs pārāk acīmredzamas.
No manis par šo tematu viss
P.s. Neesmu lauksaimnieks, bet no laukiem gan:)
0
Ieva Aile > Ieva 18.06.2014. 00.22
”Arī nemitīgi paustais viedoklis, ka citās ES dalībvalstīs visu lauksaimniecības nozares struktūru un pamatu veido tikai lielās saimniecības un tās ir konkurētspējas un nākotnes pamats ir tukši apgalvojumi, jo regulārās lauksaimnieku, lauksaimnieku organizāciju un valsts institūciju pārstāvju vizītēs un pieredzes apmaiņas braucienos – tiek pierādīts pretējais – lielāko daļu ES dalībvalstu nosedz mazās un ģimenes saimniecības – vienīgā atšķirība – citās valstīs šīs saimniecību formas spēj „sadzīvot”, taču Latvijā ir uzsākts mērķtiecīgs process, lai izdzīvotu tikai lielas saimniecības.”
http://www.losp.lv/node/2071
0
Ieva > Ieva 20.06.2014. 11.39
uz Raicha.
Papildinot Jūsu domu – kārtīgs ierēdnis nedomā, kārtīgs ierēdnis aizliedz..
Es principā piekrītu Jūsu un citu komentētāju paustajām domām. Protams, var stimulēt vidējās saimniecības, protams, ka var atrast kultūras, kuras var audzēt rentabli, protams, ka tirgus “noliks visu vietā”.
Visam pamatā ir pašizmaksa. Būtībā nav svarīgi kādās saimniecībās produkciju ražo- lielās vai mazās- svarīgi lai produktam būtu zema pašizmaksa,un tas būtu konkurētspējīgs. Un te ne ir tā industrializācijas virziena priekšrocība. Tas kopumā pie tā noved. Kopumā, jo arī lielsaimniecībā var saimniekot gana neefektīvi.
To, ko Latvija dara, sauc par protekcionismu. Un nekur Pasaulē tas pie nekā laba nav novedis. Jau teicu, ka jārada apstākļi, lai pašu bāleliņš var stāvēt blakus ārzemju zemju spekulantam. Šī doma izskanēja arī vienā citā komentārā. Mums Latvijā politiķiem dikti patīk aizliegt. Tas tak ir tik viegli. Tik tie aizliegumi kaut kā Latvijā nedarbojas – nedrīkst alkoholu tirgot pēc 22:00- ir uzplaukusi točku kustība, nāves Preiļos un Jelgavā, alkohola patēriņš pieaug. Aizliedzam dedzināt kūlu – kūlas ugunsgrēku rekords šogad. Aizliedzam azartspēļu domainus ,pat nemēģinot iedziļināties, ka tehniski tas nav iespējams. Galvenais ir aizliegt. Kārtīgs ierēdnis nedomā, kārtīgs ierēdnis aizliedz!
0
lebronj2356 17.06.2014. 10.29
Pašreizējais likumprojekts, lai arī ar krietnām izmaiņām no sākotnējā zemnieku saeimas(nebūtu viņi arī mazo burtu pelnījuši) izlolotā lobijprojekta, tomēr strādā tikai un vienīgi lielsaimnieku labā, nostādot tos privileģētā situācija attiecība pret pārējiem LV iedzīvotājiem un mazajiem lauksaimniekiem ! Jāsaprot, ka visi lielie gabali praktiski jau ir pārdoti un arī ārzemnieki ir ieguvuši ko vēlas LV laukos – šis likums liegs zemes īpašniekiem piemeklēt piemērotu pircēju, savukārt zemes pircēji to vnk nevarēs izdarīt, jo tiem nebūs “zemkopības zināšanu”…protams tas viss no 10ha(tādi gabali reti kad parādās pārdošanā) + vēl būs visādi pirmpircēji utt., kas varēs sabotēt noskatīto pirkumu !
0