Vēsturnieki: Latvijas iedzīvotāji bija Otrā pasaules kara ķīlnieki bez izvēles

18
⟵ Uz rakstu

Komentāri (18)

3journalist 04.07.2022. 16.13

2highway

0
0
Atbildēt

0

jeers 08.05.2014. 11.00

Ko jūs iesaistāties diskusijās ar to klaunu kooperatīvu zem vārda ločmelis?! Tiem mēsliem jau tikai viens mērķis, pievērst savai smirdoņai uzmanību

+1
0
Atbildēt

0

esmeralda_se 08.05.2014. 01.17

Vēl, ločmel, par šo palasi, arī ar foto un starptautisku ekspertu liecībām:

https://www.google.lv/#q=Nemmersdorf+massacre

+2
0
Atbildēt

1

Jānis Derkusovs 07.05.2014. 23.56

Es izlasīju. Izlasi pats.

Arāja banda ir izņēmums, kas apstiprina likumu. Turklāt Arājs pēc mātes bija baltvācietis, kas arī bija viens no iemesliem, kāpēc nacisti viņam uzticējās.

Un tie noslepkavotie ebreji, starp citu bija Latvijas pilsoņi-kuriem nebija izvēles, tāpat kā tiem latviešiem, ko deportēja krievi, vai iesauca leģionā vācieši , vai savā armijā krievi.

Es ticu, ja Latvija būtu atguvusi neatkarību 1945.gada 8.maijā nevis nokļuvusi zem padomju okupācijas-Latvijas valsts būtu tiesājusi visus Arāja bandas vai citus noziedzniekus pret cilvēci par savu, Latvijas, pilsoņu slepkavībām.

Tie, kuri tika nogalināti bija ebreji pēc etniskās izcelšanās, bet Latvijas pilsoņi pēc valstiskās piederības.

Un latvieši būtu tikuši skaidrībā par notikušo.Tāpat kā holokausta pētīšanai savu dzīvi veltīja Andrievs Ezergailis. Latvietis, starp citu.

+6
-1
Atbildēt

2

    Inese > Jānis Derkusovs 08.05.2014. 00.47

    Arāja banda nebija izņēmums:

    Krievijas Atbrīvošanas armijas (KAA) aizmugures īpašo uzdevumu virsnieka poručika V. Baltiņa ziņojums KAA pārstāvim Rīgā pulkvedim V. Pozdņakovam 1944. gada 26. maijā:

    “1943. gada decembra vidū dienesta lietās man (kopā ar vairākiem līdzstrādniekiem) nācās būt Baltkrievijas rajonā (bij. Vitebskas guberņa) Kņazevas (Krasnoje), Barsuku, Rozaļino u.c. sādžās. Šīs sādžas bija ieņēmušas vācu daļas, kas izturējās pret iedzīvotājiem gluži ciešami, bet, kad tās nomainīja latviešu SS daļas, uzreiz sākās briesmīgs terors bez jebkāda pamata. Iedzīvotājiem naktīs nācās bēgt mežos, sedzoties ar palagiem (maskējoties sniegā apšaudes laikā). Ap šīm sādžām bija daudz sieviešu un vecu cilvēku līķu. No iedzīvotājiem es uzzināju, ka ar šīm nejēdzībām ir nodarbojušās latviešu SS.

    1944. gada 23. aprīlī man nācās būt Moročkovas sādžā. Tā visa bija nodedzi­nāta. Pagrabos dzīvoja esesieši. Manas ierašanās dienā viņi bija jānomaina vācu daļai, taču man tomēr izdevās parunāties latviešu valodā ar dažiem esesiešiem, kuru uzvārdus es nezinu. Es pajautāju vienam no viņiem, kādēļ ap sādžu ir nogalināto sieviešu, vecu cilvēku un bērnu līķi, simtiem neapglabātu līķu, kā arī nogalinātie zirgi. Gaisā bija stipra līķu smaka. Atbilde bija šāda:

    “Mēs viņus nogalinājām, lai iznīcinātu pēc iespējas vairāk krievu.”

    Pēc tam seržants aizveda mani pie nodegušas mājas. Tur gulēja daži apdeguši, pa pusei ar zemi apbērti līķi. “Bet šos,” viņš teica, “mēs sadedzinājām dzīvus…” Kad šī latviešu daļa aizgāja, par piegulētajām paņēma līdzi vairākas krievu sievietes un meitenes. Viņu pienā­kums bija mazgāt zaldātu veļu, kurināt pirtis, uzkopt telpas utt.

    … Maija sākumā Kobiļņiku sādžas rajonā kādā ieplakā mēs redzējām apmēram 3000 nošautu zemnieku līķu, pārsvarā sievietes un bērnus. Dzīvi palikušie iedzī­votāji pastāstīja, ka ar šaušanu nodarbojās “cilvēki, kas saprata krieviski, ar galvaskausu uz formas cepurēm un sarkanbaltsarkanu karodziņu uz kreisās piedurknes” – latviešu SS.

    Neatceros sādžas nosaukumu, kurā manu uzmanību saistīja mušu pūlis, kas riņķoja virs koka mucas. Ieskatījies mucā, es ieraudzīju nogrieztas vīriešu galvas. Dažas bija ar ūsām un bārdu. Sādžas tuvumā mēs atradām ne mazums nošauto zemnieku līķu. Pēc sarunas ar dzīvi palikušajiem iedzīvotājiem mums nebija nekādu šaubu par to, ka arī šeit darbojies latviešu SS, kas demonstrēja savu vīrišķību un bezbailību, izrēķinoties ar neaizsargātiem iedzīvotājiem.

    Viss pārējais, ko viņi bija pastrādājuši, šķiet nenozīmīgs salī­dzinājumā ar to šausmīgo mucu un mājā dzīvi sadedzinātām sievietēm.”

    (c) Latvija Otrajā pasaules karā. (Starpatautiskās konferences materiāli. 1999. gada 14. – 15. jūnijs, Rīga).

    Latvijas vēsturnieku komisijas raksti. 1. sējums

    Latvijas vēstures institūta apgāds

    Rīga, 2000

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    esmeralda_se > Jānis Derkusovs 08.05.2014. 01.06

    Ločmel, tu atkārtojies. Cita materiāla tev nav, kā vien šis diezgan apšaubāmais vienas personas savārstījums? Jums, vabuļiem taču KAA ir gandrīz tas pats, kas banderovci un SS, kā nekā nepareizajā pusē karoja?

    >>>Krievijas Atbrīvošanas armijas (KAA) aizmugures īpašo uzdevumu virsnieka poručika V. Baltiņa ziņojums KAA pārstāvim Rīgā pulkvedim V. Pozdņakovam 1944. gada 26. maijā>>>

    Atkārtošos arī es, un ieteikšu palasīt kaut vai šo, tur pilns ar atsaucēm un foto.

    Izlasi kaut vai šo rindkopu, mūdzi, un aizveries:

    >>>Following the Red Army’s capture of Berlin in 1945, Soviet troops raped German women and girls as young as eight years old.[73] Estimates of the total number of victims range from tens of thousands to two million.>>>

    http://en.wikipedia.org/wiki/Soviet_war_crimes

    Tu zini, ko nozīmē “two million”???

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Inese 07.05.2014. 20.41

Bez izvēles?!! Vienmēr ir izvēle – nogalināt savus līdzpilsoņus vai ne:

«Holokausts Latvijā» © Andrievs Ezergailis, 1999:

http://s1.bild.me/bilder/060112/120064045.jpg

Ne visus mazo pilsētu ebrejus nogalināja Arāja vīri. Dažreiz tādās vietās kā Jēkabpilī un Ilūkstes apriņķī ebrejus šāva tur noorganizētas šāvēju vienības.

Vēsturisks fakts ir arī tas, ka Arāja komanda, kas sastāvēja galvenokārt no latviešiem, bija unikāla vienība, kam nebija līdzinieka okupētajā Eiropā.

Iznīcināšanas vienībās pastāvēja īpaša attiecību saikne starp vīriešiem. Lai tās saprastu, mums jāsaprot to sociālais konteksts. Homofilija bija viens no vienību saistošajiem elementiem. Tā bija galēja vīriešu sabiedrība, kas sastāvēja no vīriem, kam patika vīriešu kompānijas. Arāja komandas kodols bija vīri no homofīliska rakstura apvienībām: karavīri, sportisti un korporeļi.

Komandas dzīves smērviela bija alkohols. Tas tika lietots pirms nogalināšanām, to laikā un pēc tam. Liepājas akciju laikā Baltijas jūras kāpās blakus bedrēm nolika piena kannu ar rumu. Ir vilinājums domāt, ka bez alkohola nebūtu bijis holokausta; neapšaubāmi, nebūtu bijis Arāja komandas.

Tieši alkohols salauza jauno vīriešu morālos spēkus un deva iespēju nogalināt pirmo reizi, un alkohols atveda viņus atpakaļ pie nogalināšanas vietām. Pēc slepkavošanas vīri piedzērās līdz apstulbumam.

Šāvējiem nekavējoties tika izsniegta pudele tīra spirta, un viņi to izdzēra uz vietas.

Pat ja var konstatēt, ka antisemītisms bija motīvs, kāpēc jaunie latvieši iesaistījās šāvēju komandās, tas varētu būt tikai viens no motīviem, nepietiekams problēmas pilnīgai izpratnei.

Vispirms tā bija alkatība, kas demoralizēja latviešus. Himlera-Heidriha plāns paredzēja nogalināt ebrejus un viņu īpašumu aizvest uz Vāciju. (Viena no iesaukām Rīgā nacistu partijas vāciešiem bija Teppich Roller – tepiķa rullētājs.)

Tomēr šķiet, ka V. Štālekers šo plānu ļoti ātri pārveidoja. Viņš atļāva, pat rosināja latviešus laupīt. Ciktāl notika grautiņi, tie bija laupīšanas grautiņi. Ebreju mantas piesavināšanās ar vāciešu ziņu notika gan provinces pilsētās, gan Rīgā. Mēs varam pieņemt, ka laupīšana bija ievads dalībai nogalināšanās.

+5
-9
Atbildēt

6

    Jānis Derkusovs > Inese 07.05.2014. 22.29

    >Meli

    Citē nu pareizi! Holokausts vācu okupētajā! Latvijā.

    Un ir bijušas latviešiem problēmas ar kolaboracionistiem-gan ar vācu režīmu, gan krievu. Un arī tagad, kad paskatās, kādi ļauži SC stājas…

    Bet Latvijā noziegumi pret cilvēci ir notikuši okupācijas režīmu laikā. Kad analogi noziegumi notika visā Eiropa teritorijā. Un latvieši tur bez vainas.

    Poļi joprojām krieviem nav piedevuši slaktiņu Katiņā.

    Tu gan vairāk par padomju noziegumiem varētu uztraukties.Bez skaita!

    +10
    -4
    Atbildēt

    0

    Inese > Inese 07.05.2014. 22.32

    Arāja komanda, kas sastāvēja galvenokārt no latviešiem, bija unikāla vienība, kam nebija līdzinieka okupētajā Eiropā.

    +2
    -9
    Atbildēt

    0

    Malda > Inese 07.05.2014. 23.06

    Ločmelītis kā vienmēr mīl vispārināt. Bariņš latviešu, kas piedalijās ēbreju šaušanā, nepadara latviešus par antisemītiem vai slepkavām kopumā. Tik pat labi var pateikt ka visi PSRS armijas karavīri bija dzērāji, izvarotāji un marodieri – bija tak arī tādi. Jo tālāk uz Rietumiem PSRS armija gāja jo vairāk karavīri zaga un varoja.

    Iepazīsties, mīļumiņ. http://en.wikipedia.org/wiki/Rape_during_the_occupation_of_Germany

    Par šiem lietām redz Ločmelis klusē.

    Ločmelēns laikam nav pazīstams ar Faulty generalizations :)

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    Malda > Inese 07.05.2014. 23.12

    9. maijā atzīmēsim arī šo zvērību veicēju “uzvarus pār fašistiem”.

    http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/c/c2/Germans_killed_by_Soviet_army.jpg/300px-Germans_killed_by_Soviet_army.jpg

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Jānis Derkusovs > Inese 07.05.2014. 23.18

    Nū… Pārējā Eiropā ar holokaustu tika galā daudz, daudz vērienīgāk.

    Bet Arāja banda noteikti nav nekas tāds ar ko latvieši lepotos, tāpat kā nelepojas ar latviešiem, kas strādāja krievu čekā ….Ļoti asiņaini tipi

    Krievi un vācieši paši slepkavoja un bija priecīgi, ka ir kāds līdzskrējējs.

    Bet Latvijas valsts laikā , kad pie varas ir bijuši latvieši, tādi tipi vienmēr ir savaldīti-viņiem nekad nav bijis un nav ļauts tā uzvesties.

    Nu nav Latvijas valsts laikā notikuši noziegumi pret cilvēci! Nu nav!

    Tikai pie krievu un vācu okupācijas režīmiem.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

    Inese > Inese 07.05.2014. 23.45

    Jautājum, izlasi vismaz virsrakstu:

    Vēsturnieki: Latvijas iedzīvotāji bija Otrā pasaules kara ķīlnieki bez izvēles

    Un atkomentē manu sacījienu:

    Bez izvēles?!! Vienmēr ir izvēle – nogalināt savus līdzpilsoņus vai ne.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0
@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saistītie raksti

Vēsture / 24. aprīlis
Somu neatkarības brīnums
Proza / 24. aprīlis
Nolaupītie Rietumi jeb Centrāleiropas traģēdija
Viedoklis / 16. aprīlis
Kā zināt, ka mūsu bērnus skolās nebaro ar Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktiem? 1
Intervija / 10. aprīlis
Mēs spējam ātri atjaunoties
Recenzija / 3. aprīlis
Kā nesadegt kara liesmās