Ģeopolitiskais ierocis – enerģētika

27

Komentāri (27)

Ludmila 09.05.2014. 09.54

aivarsk

Varbūt ir tā …Somi dedzina šķeldu , ražo siltumu UN elektrību . Iespējams pareizi būtu teikt ..ražo elektrību un siltums kā blakus produkts . Par saražoto elektrību saņem lielāku samaksu ,jo ražo taču “ekoloģiski”

+1
0
Atbildēt

0

Ludmila 08.05.2014. 19.57

Neticis

Salmu (un arī lapu u.tml.) energoietilpība ir tik maza, ka to dedzināšana var būt tikai “zaļāks” atkritumu apsaimniekošanas nevis enerģijas ieguves veids.

………….

Nestrīdos …BET kapēc Jelgavā tikko atvēra lielu http://www.fortum.com/countries/lv/par-fortum/biomasas-kogeneracijas-stacija/bio-kogeneracijas-stacija-jelgava/pages/default.aspx

Varbūt pie vainas izkropļotās šķerssubsīdijas .

+1
0
Atbildēt

1

    janis17 > Ludmila 09.05.2014. 00.21

    ozolnieki, kāpēc atvēra, tāpēc, ka somi nesaņem naudu no gazpromsavicka, kā mūsu deputāti un valdības locēkļi, tāpēc viņi saprot, ka lētāk un labāk ir biokurināmo pārvērst enerģijā šeit uz vietas, nevis Zviedrijā un viņi nealkst pirkt gāzi no gazproma un kurināt… jo tas nav izdevīgi

    Stulbie somi :)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Anita Priede - Pried 08.05.2014. 10.45

Pārvietot saspiestu gāzi masīvos apjomos ir sliktākais, ko var darīt ar fosilo kurināmo.

Vai tiešām mistiskas bailes pret kodolenerģiju ir tik lielas, ka gāzes tankera sprādziens šķiet mazāk bīstams par modernu kodolreaktoru?

Daudz vairāk par amerikāņu gāzi Latvijas enerģētikas neatkarību stiprinās eksaktās zinātnes, kodolpētniecība un lokāla kodolenerģētika.

+1
-1
Atbildēt

5

janis17 08.05.2014. 10.36

Latvija varētu samazināt gāzes importu vispār par 70-80%, ja vien sāktu izmantot savus resursus – šķeldu, salmus, lapas utt.

Mēs eksportējam šķeldu uz Zviedriju, nevis radām šeit lielāku pievienoto vērtību, sadedzinot to pašu šķeldu TEC 2. Tā vietā mēs iepērkam gāzi no krievijas par miljonu EUR dienā.

Kad tiesās tos noziedzniekus un korumpētos, kas pieņēma lēmumu, vai izrādīja bezdarbību, kurināt TEC2 ar krievijas gāzi?

+4
0
Atbildēt

4

    Anna Gaigule > janis17 08.05.2014. 10.55

    Salmu (un arī lapu u.tml.) energoietilpība ir tik maza, ka to dedzināšana var būt tikai “zaļāks” atkritumu apsaimniekošanas nevis enerģijas ieguves veids.

    Pat koksni (malku, šķeldu), tās salīdzinoši nelielās energoietilpības dēļ, var (ekonomiski pamatoti) izmantot tikai lokālās centrālēs, netālu no ieguves vietas (piemēram, novadu pilsētās).

    Vai kāds ir rēķinājis, kādas būtu izmaksas un ieguvumi salīdzinot ar citiem enerģijas projektiem Daugavpils HES?

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    janis17 > janis17 08.05.2014. 11.04

    Tu laikam esi mazinformēts. Ņemot tikai tos 3.6 miljonus cieškubikmetru koksnes, ko Latvija gada laikā eksportē, tas būtu pietiekams daudzums, lai uz šo resursu pārietu ne tikai visu lielāko pilsētu katlu mājas, bet arī Rīgas TEC1 un TEC2. Nekur pasaulē nededzina dabasgāzi tikai siltuma iegūšanai, turklāt biomasas izmantošana siltuma ieguvei sanāk apmēram trīs reizes lētāka par fosilajiem kurināmajiem,» prezentējot Vides aizsardzības pasūtīto pētījumu par Latvijas iespējām sasniegt Eiropas Savienības (ES) noteiktās vides un enerģētikas normas līdz 2020. gadam, teica Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.

    http://public.monitorings.lv/2011_08/Izglitiba/22/DB-22082011-8,9.pdf

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Anna Gaigule > janis17 08.05.2014. 11.24

    Tieši tāpēc norādīju “(ekonomiski pamatoti)”. Zviedri pērk mūsu šķeldu politisku motīvu dēļ. Ja mēs pērkam krievu gāzi bet tālāk pārdodam šķeldu, tad kopējā enerģijas plūsma ir no Krievijas uz Zviedriju, bet gāze ir “pārkrāsota” par šķeldu, un zviedri var labi justies, jo pērk “zaļu” enerģiju, nevis fosilo kurināmo.

    Mūsu labklājība ir veidotu nevis vienkārši uz ārējas enerģijas avotiem, bet gan _lētiem_ avotiem.

    Visi alternatīvie enerģijas avoti, kas ir mazāk energoietilpīgi (vēja un saules gadījumā arī mazāk pieejami) par fosilo kurināmo ir attiecīgi dārgāki. Ar nelieliem izņēmumiem, kur alternatīvo enerģiju lieto lokāli, visur citur tā ir “pārkrāsots” (un attiecīgi dārgāks) fosilais kurināmais.

    Principā vilcienu var kurināt ar malku, māju sildīt ar saules baterijām. Jautājums — cik tas maksās un cik daudzi to varēs atļauties?

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    janis17 > janis17 09.05.2014. 00.08

    Ja mēs pērkam krievu gāzi bet tālāk pārdodam šķeldu,

    __________________________________

    Tad esam vai nu idioti, vai korumpēti!

    +2
    0
    Atbildēt

    0

emb_riga 08.05.2014. 10.31

Vieni jautājumi,tikai vieni jautājumi.Viens muļķis var uzdot tik daudz jautājumu,ka 10 gudro nespēs atbildēt.No EM gaidām atbildes ne jautājumus.

+1
0
Atbildēt

0

janis17 08.05.2014. 10.29

Varbūt ASV slānekļa gāzi uzticēs gazproma meitas firmai LG inčukalnā apsaimniekot? :)

+3
0
Atbildēt

0

Þanis Bezmers 08.05.2014. 09.05

” Pats aktuālākais ir jautājums, vai ir iespējams panākt reģiona drošību par saprātīgu cenu.” Man patīk! Kaut ko tādu var pateikt tikai ļoti “īpašs” cilvēks.

+2
0
Atbildēt

0

dzintarz 08.05.2014. 09.00

a/s „Valmieras stikla šķidra”

======

Pilnīgi noteikti Slaviks šito rakstu izveicis pats, turklāt lielā steigā.

Taisnība vien būs – “elitei” tomēr jāzin valstsvalodu (visviens – ukraiņu, latviešu, lietuvju, poļu vai franču).

Steidzieties – jums diezgan labi izdodas!

+1
-1
Atbildēt

0

inta_s 08.05.2014. 08.49

juhans 08.05.2014. 08.24

“…neskatoties uz to, ka Inčukalna dabasgāzes krātuve padara Latviju par loģisku vietu reģionālajam LNG terminālam…”,

bet skatoties uz to, kam šī gāzes krātuve pieder un, kas negatavojas no tās atteikties.

+4
0
Atbildēt

2

    dzintarz > juhans 08.05.2014. 09.03

    ..bet skatoties uz to, kas šo gāzes krātuvi pārdevis un, kas negatavojas atteikties no tās “menedžmenta”..

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    archoftriumph > juhans 09.05.2014. 18.03

    incukalna glabatuve ir tikai neliela dalja no latvijaa iespeejmaam glabaatuveem.

    Latvijā ir koncentrēta unikāla ģeoloģiska struktūra, kas ļauj izveidot dabasgāzes krātuves vismaz 11 vietās ar kopējo kapacitāti līdz 50 miljardiem m³. Tie ir aptuveni 10 % no Eiropas Savienības gada patēriņa un aptuveni tikpat, cik ir kopējā krātuvju kapacitāte visā Eiropas Savienībā. Uzglabāšana iespējama tāpēc, ka Latvijā zemes dzīlēs ir poraina smilšakmens slānis, kam ir labas kolektorīpašības un kas pārklāts ar gāzi necaurlaidīgu iežu slāņiem, turklāt šīs ģeoloģiskās struktūras atrodas optimālā 700-800 m dziļumā, ļaujot dabasgāzi uzglabāt droši un ekonomiski efektīvi.

    skat http://www.dabasgaze.lv/?id=194&lang=lat

    0
    0
    Atbildēt

    0

manatuja 08.05.2014. 07.49

Tagad redzami lielākie ieguvēji no AES sprādziena Japānā un Ukrainas krīzes. Radīts noieta tirgus gāzei no ASV… bet kur eiropai jāiet mēs jau dzirdējām no gana augstas amatpersonas.

0
-3
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam