Būvniecība zem lupas?

BŪVUZRAUGI LV ir līderis Latvijas būvkompāniju tirgū. Uzņēmumā strādā pieredzējušakie būvinženieri un būvniecības eksperti. BŪVUZRAUGI LV sniegto pakalpojumu klāstā ietilpst gan būvuzraudzība un kvalitātes kontrole, gan projektu vadība un citi ar būvniecības koordināciju saistītie pakalpojumi. Sīkāku informāciju par kompāniju, tās sniegtajiem pakalpojumiem un jau realizētajiem projektiem meklējiet mājas lapā: http://www.buvuzraugi.lv/

Ja atmiņa neviļ, tad prasība pēc augstākās pedogoģiskās izglītības izraisīja papildus kadru deficītu tajos pašos bērnudārzos un skolās, ko tagad mēģina kompensēt, piemēram, ar tādām akcijām, kā “Iespējamā misija”, kuras dalībniekiem nez kāpēc šī paša pedogoģiskā augstākā izglītība nav nepieciešama.

Radīt mākslīgus šķēršļus dažiem amatā strādājošiem nav problēma? Kaut arī tehniķis būtu papildus izglītojies, sertificēts būvuzraudzībā, tā nav problēma? kaut kur jau dzirdēts tāds domas lidojums – nav cilvēka, nav problēmas. Kāpēc amatu protošiem un zinošiem speciālistiem likt papildus šķēršļus?

Vai anekdotē “iz dzīves” būvuzraugam bija augtākā izglītība un viņš bija sertificēts, vai arī vainīga iesakņojusies sistēma un attieksme?

Vienā jautājumā gan autorei jāpiekrīt – paceltā problēma patiesībā neeksistē, bet tā tiek radīta. Radīta lai it kā novērstu citu problēmu, bet diemžēl nenovērš un rada citas.

Man arī ir vairāki “anekdotiski gadījumi iz dzīves”, piemēram par to kā pieredzējusi medicīnas māsa, izpildot jaunizceptās prasības pēc izglītības, no savas mazās algas knapinājās lai to iegūtu, un rezultātā saņēma 4 latus pie algas. Kā Mākslas akadēmiju beidzis,nesen precējies vīrietis, strādāja skolā par skolotāju, piemītot fenomenālam kontaktam ar bērniem un viņu vecākiem, bet tad nāca prasības pēc pedogoģiskās izglītības, un vīrietis izlēma būt vairāk kopā ar ģimeni un pelnīt ārpus skolas. Tiešām – smiekli nenāk it nemaz.

Domāju, arī raksta autore mazliet uzšvirkst, neskatot jautājumu pēc būtības.

Viena problēma – kopš 21.11. daudzreiz dzirdēta doma: Svarīgi, ko teiks juristi. Ne jau par likumiem, bet par līgumiem būvniecības sakarā – tiek uzsvērts, ka jurists var “pārspļaut” būvniecības speciālistu tieši tehniskajās niansēs. Vai tas tā ir un va būves tagad ceļ juridiski pareizi, bet varbūt ne tik pareizi celtniecības sakarā? Ir kāda analīze – līgums un konkrēta celtne?

Otra problēma – 50. gados īsu brīdi tika sagatavoti zobārsti ar vidējo izglītību. Strādāja visus padomju gadus un krietnu laiku pēc tiem, kamēr izdomāja sertifikāciju. Kaut daži, bet tie devās pensijā, arī regulāri apmeklējuši kvalifikācijas kursus. Sastapu dažus pasniedzējus, kas teica: Tie (ar vidējo) saņēma tādu praksi un rūdījumu, ka nozarē bieži vien pārspēja stomatologus ar augstāko… Vai kāds ir apsvēris – kā saņemtā augstākā izglītība (izņemot maka satura izmaiņas) mainījusi pedagogu darbu? Domāju, tas daudzos gadījumos ir kādas mācību iestādes lobijs un stulba stratēģija – būs papīrs, būs prakse! Trešais – skatos uz Rīgas centra lieliskajiem namiem. Varbūt ir vērts nevis sajūsmā revidēt darbojošos būvnieku izglītības dokumentus, bet paskatīties arhīvos – kā būvēja ēkas, kas priecē joprojām. Ko zināja, ko nezināja, ko darīja? Procesa maksimāla vienkāršošana varētu dot daudz labākus rezultātus kā visai apšaubāma likuma pildīšana ar dokumentiem mēģinot aizsegt problēmas sakni. Ko darīt gadijumā, ja visus dokumentus saņēmušais būvnieks sertificēti uzraudzījis pareizi (likumīgi) būvētu manu, kas sabrūk… Tad principā viss ir kārtībā, vai atkal mainīsim likumu? Šķiet, savulaik strādāja labi, kvalitatīvi, ko redzam vēl šodien, un prasību bija daudz mazāk, toties pēc šiem būvniekiem rinda stāvēja! Nez vai tagad būvē tikpat labi un daudz?

1. Būvniecību zem lupas? Noteikti vajag zem lupas. Arī zem mikroskopa, — kā pēc Zolitūdes, un būvniecību zem lupas un mikroskopa vajadzēja arī pirms Zolitūdes. Nebija, jo laikus pseidotaupīšanas — ekshibi-cionistiskas taupīšanas! — dēļ tika likvidēta jau tā vārgā valsts būvinspekcija. Sajūsmā Valda Dombrovska pirmās valdības veiksmju teiku teicēji, sajūsmā… arī Rīgas un citu pašvaldību attīstītāji, sajūsmā — mazliet vēlāk — Slava Dombrovskis un Daniels Pavļuts, kam — tīrā sakritība! — pašiem lieli parādi, toties vēl lielākas ambīcijas valsts apsaimniekošanā. Visi minētie un daudzi neminamie — aiz viņiem.

2. Visas šīs jezgas apgaismo mediji. Gaismo žurnālistika, kuras maz, gaismo PR/publisko tēlu veidotāji, kuru daudz. Medijiem, cik lasītāju/skatītāji, kas atšķirs precīzi vāju, aptuvenu, paviršu, mazprofesionālu žurnālistiku no tendenciozas spekulatīvas publisko tēlu veidotāju un vēl jau arī jau apsūdzēto un vēl neapsūdzēto personu un kompāniju, arī politpartiju … ADVOKĀTU/juristu!

3. Blakus Agritas Lūses blogam būtu jābūt, jāparādās arī… piem., Aināra Dimanta blogam( A.D. kādreiz esot bijis žurnālists, tagad atbildīgs esot par sabiedriskajiem elektroniskajiem medijiem.) Varbūt derētu arī Latvijas TV vadītāja Ivara Beltes viedoklis, — varbūt blogs, kaut vai laba PR veidotāja … vismaz konsultēta… uzstāšanās? Kādēļ? Agita Lūse piemin būvtehniķu, būvuzraugu un vēl citu būvniecības personu un to statusu jaukšanu. Latvijas TV to visspilgtāk izdarīja… jā, kas atbildēs Latvijas mediju patērētāju priekšā? Kas un kurš atbildēs par šo maldināšanu un putras vārīšanu mediju patērētāju galvās? Kurš, kad un kā pateiks, vai TV žurnālisti sajauca būvtehniķus ar kaut ko citu un taisīja pseidosensāciju netīšam un par velti, vai — tikpat loģiski — tīšām un par nelielu, bet taisnīgi samaksu? Man aizdomas, ka tik daudz prāta, lai “tīšām un par mazu samaksu”, žurnālistes lomas spēlētājām šoreiz nepietika. Vēl precīzāk — prāta jau pietiktu, bet nepietika izizglītības, precīzas informācijas = KOMPETENCES. Pārmest vien — bezatbildīgi un nekonstruktīvi. Agrāk, cik dzirdēts, katrā atbildīgā — vismaz sabiedriskajiem medijiem tādiem vajadzētu būt — medijā žurnālisti specializējās. Pat Latvijas Televīzijā, kaut gan populistisks bija arī vecais un jau tolaik bieži un pamatoti apsmietais “Panorāmas (ne-Ainārs) Dimants”, tam Dimantam blakus bija un Panorāmā vēl tagad reizēm parādās Vecais Volmārs, kurš, ja nespecializētos kultūrā, bet celtniecībā, būvtehniķi ar būvuzraugu nesajauktu.

3. Un, ja — vismaz sabiedriskajā — medijā kāds/kāda ir kļūdījies/kļūdījusies, tad… mediju patērētājiem pienāktos atvainoties.

Interesanti, vai Beltes k-gs uzskatītu, ka De facto/reizēm — defecato TV varenaijai kopai pienāktos atvainoties LTV skatītājiem un tiem būvniekiem, kas tādu putru par LV nodokļmaksātāju naudu… kaut mazu… tomēr nav pelnījuši?

4. Ja kādu beibi no LTV par putrošanos tikpat dekoratīvi un uzreiz patreiktu, izskatītos formāldaiļi, bet, — kas ar patriekšanu būtu līdzēts?

Līdzēts nebūtu. Ar ko līdzēt varētu? Ar atbildīgu, loģisku mācīšanu, kvalifikācijas celšanu, ar cieņpilnu izturēšanos pret medija radāmo — nevis maldināmo un deozorientējamo Latviju/tās sabiedrību.

M? Derētu? Man aizdomas, ka derētu gan.

——–A.Lūse:”Bardaks” būvlaukumā un ziņās par būvniecību.

===============================================================================

“Kauja” būvlaukumā un smiekli birdinot asaras (lasot ziņas).

http://www.youtube.com/watch?v=f8WrRMtZHhw