Pirmais un pats galvenais – ņemot vērā, ka visvairāk Krieviju skartu naftas cenu kritums, bet ES un ASV sankcijas attiecībā uz naftas produktu pirkšanu no Krievijas tās paceltu, tādējādi krietni mazinot sankciju sāpīgo efektu, tāpēc ir divi ārējie apstākļi, kas būs izšķiroši svarīgi Krievijas ekonomikai – būs vai nebūs Ķīnā ekonomiskā krīze (stagnācija), krīzes gadījumā naftas cenas kritīsies ļoti būtiski un otrs – vai tiks panākta vienošanās ar Irānu un attiecīgi sankciju atcelšana. Attiecībā uz pirmo rietumiem nav gandrīz nekādas ietekemes, bet uz otro ietekmes iespējas ir. Ja notiks tā, ka Ķīnā sāksies stagnācija (IKP pieaugums nevis 7-8%, bet 1-2%) un vēl Irāna atsāks naftas ražošanu un pārdošanu pasaules tirgū pilnā apjomā, tad liels naftas cenu kritums ir garantēts. Un tas būs daudz spēcīgāk par jebkurām sankcijām,kuras rietumi var uzlikt Krievijai
Otrais – esošās sankcijas darbosies daudz vairāk netieši: ārvalstu bankas negribīgāk finansēs projektus Krievijā, kas ir visai sāpīgi lielajiem uzņēmumiem, jo Krievijas banku procentu likmes ir ļoti nedraudzīgas un kļūs vēl vairāk tādas rubļa vērtībai krītoties un inflācijai palielinoties
Gazprom jau tagad piedāvājot atsevišķām ES valstīm atlaides gāzei. Arī tie ir zaudējumi Krievijas ekonomikai. Plus vēl kapitāla aizplūšana – gan ārzemju, gan vietējā.
Papildus tam Eiropa var vairāk iespringt uz enerģijas taupīšanu, slānekļa gāzes apgūšanu un sašķidrinātās gāzes termināļu būvniecību – pasākumiem, kas ilgtermiņā pat ir izdevīgi pašai Eiropai, bet, kas vēl vairāk samazinātu Krievijas ienākumu plūsmu.
To visu savelkot kopā, man ir sajūta, ka Krievijas ekonomikas un līdz ar to valsts ceļš ir tikai uz leju, kas, savukārt, agrāk vai vēlāk noved pie sociāla sprādziena un vēl lielākām problēmām. Tā kā vajag tikai turēt savu līniju un gaidīt.
Ļoti vienpusējs raksts. Kurš pie tam nez kāpēc apskata sankciju jautājumu tikai kaut kādā nelielā, ierobežotā segmentā – Krievijas attiecības ar Eiropu, ASV. Pasaule sen vairs nav pat divpolāra. Ķīna jau krietnu laiciņu ir Pasaules otra lielākā ekonomika un drīz būs pirmā. Demonstrējot Krievijai lielisku piemēru, kā vajag izturēties prat Rietumu kaprīzēm. Pieklājīgi uzkausīt zēnus … un darīt tā, kā pašiem tīk …
Bet atbildot uz virsrakstā uzdoto jautājumu – atbilde ir pozitīva. Pilnīgi noteikti. Ar sankcijām var un Eiropa pat noteikti izmainīs Krievijas ārpolitiku. Tikai nez vai Eiropai to izmaiņu rezultāts patiks.
Krievi jau krietnu laiciņu ir dziļās pārdomās, vai nav pienācis laiks daudz ciešāk un saturīgāk sākt sadarboties ar Ķīnu, Indiju, Brazīliju – jaunajiem Pasaules ekonomiskajiem tīģeriem, nevis tērēt laiku ar protekcionistiskās Eiropas liekuļiem. Sankcijas viņus pārliecinās galīgi, ka tas brīdis ir pienācis. Šobrīd Ķīna importē gāzi no Āfrikas vidienes, paši tur būvēja gāzes vadu un nepārtraukti ir spiesti nervozēt par bardaku un lokālajiem kariem Sudānā, cauri kurai gāzes vads iet. No Krievijas noteikti sanāks tuvāk, lētāk un drošāk. Un Ķīnas tirgus ir spējīgs aprīt JEBKURUS dabas resursu kvantumus,ko Krievija var piedāvāt.
Patiesībā krievi no sankcijām tikai iegūs, ja to rezultātā sašaurinās sadarbību ar Rietumiem un stratēģiski pārorientēsies uz Austrumiem.
Vienpusējs Tev šķiet tikai tāpēc, ka Tu ir neizglītots un nezini, cik liela ir Krievijas tirdzniecība ar Ķīnu un cik ar ES. Un tāpēc, ka ir liela ilūzija, ka Ķīna pirks no Krievijas visus dabas resursus. Prakse rāda, ka, ja pirks, tad ar lielu, lielu atlaidi – labs piemērs ir vienīgais gāzes vads, kuru ar lielām mokām un runāšanu Krievija uztaisīja uz Ķīnu (pa kuru var transportēt kādus 5% no Krievijas gāzes ieguves. Un tas ir viss, ko var, jo nav infrastruktūras – ne gāzes vadu, naftas vadu, ne SG termināļu un pat ne entuziasms no Ķīnas puses
“Газпром” рассчитывает в мае заключить 30-летний контракт о поставках газа в Китай в объеме 38 миллиардов кубометров в год, заявил глава российского газового холдинга Алексей Миллер.
“В среднесрочной перспективе мы можем довести поставки в азиатском направлении до объемов, которые будут сопоставимы с поставками газа в Европу”, — сказал Миллер.
Ķīna uz Gazproms jau gadus 10 nevar vienoties par cenām, jo Ķīna ar mieru pirkt gāzi daudz lētāk, kā ES.
Bez tam, Ķīnā atrsata un attīsta to slanekļa gāzi daudz straujāk, kā ES, un viņi, pēc gadiem 10, tās ieguvi plāno palielināt desmitām reižu.
Tikai idiots var iedomāties, ka Ķīna ir kāds Krievijas draugs un Krievijai palīdzēs, drīzāk, izmantos Krievijas grūtības savā labā, var jau būt, ka to gāzi pirks, tikai, par kādu cenu, Krievijai kritums par 10 – 20 dol. jau ir katastrofa.
Jo visspēcīgāk finansiāli un ekonomiski Ķīna saistīta ar ASV, praktiski, tie vairs cits bez cita nevar, ja Ķina kādam palīdzēs, tad, drīzāk, Amerikai.
Dzirdēju amerikāņu ekonomista Bernštaina viedokli, ka rietumu bankām tikai būtu jāatsakās no Krievijas kompāniju parādu, kas ir ap 700 miljardiem doll. refinansēšanas, un Krievija to izjustu diezgan spēcīgi, toties ASV un ES tas neko daudz nemaksātu.
Patreizejās “sankcijas”, pareizāk sakot, parodija uz sankcijām, izsauca att. biržas reakciju – Krievijas akciju cenas augušas, un, līdz ar to, Krievijas amatpersonu jautrību.
Baltkrievijā sankcijas piemērotas ap 150 amatpersonām, un Batjka tikai smejas.
Bez ieņēmumiem no naftas eksporta Krievijas federālajā budžetā būtu deficīts, kas pārsniegtu 10% no IKP, lai gan ar šiem ieņēmumiem budžets ir līdzsvarā.
===========================
Pārsniegtu 10% – no kurienes tāds skaitlis? 2013. gada decembrī Medvedevs žēlojās, ka budžetā atkal vairāk kā PUSE ienākumu nāk no naftas un gāzes.
Pirms dažiem gadiem Gazprom pamatoja vēlmi celt gāzes cenu Krievijā ar faktu, ka valsts noteikto zemo cenu dēļ no pārdošanas Krievijā cieš zaudējumus. Tas nozīmē ka, bez eksporta, no Gazproma Krievijas budžetā būtu nevis ienākumi, bet gan Gazproms prasītu dotācijas no budžeta.
To var redzēt, piemēram, SVF ziņojumā pēc pēdējām t.s. 4.panta (Article IV) konsultācijām. Protams, arī citās analītiskās publikācijās.
10% deficīts ir, rēķinot no IKP, no budžeta ieņēmumiem tas veido vairāk nekā ceturto daļu, tātad, ja ieņēmumu no naftas eksporta nebūtu, tad vismaz katrs ceturtais rublis izdevumos nebūtu segts ar ieņēmumiem. Taču šāds naftas eksporta embargo radītu ļoti būtisku naftas cenu pieaugumu pasaules tirgū, vismaz īstermiņā.
Nu, draņķi, UN ģenerālo asambleju pavēroji? Čurčurkins nelaimīgs izskatījās, i pa dirsu sadeva, i Putleram labu ziņu nav… Dauskas, jums čaļi! Turpiniet slepkavot, melot, krāpt, un, visu pārejo, ko vēl jūs protat! Pasaules giljotīna jau tiek asināta, i Annuška eļļu jau izlējusi…
Labs, analītisks raksts, kas pierāda vienu tēzi, ka, lai jūtami vājinātu Krieviju ir jānospiež uz leju resursu cenas, bet tas ir grūti izdarāms, jo ne jau viena vien Krievija ir ieinteresēta pelnīt no zemes izpumpēšanas – tieši tādi paši ir mūsu “jauno perspektīvo tirgu” pārstāvji S Arābija, Katara utml. Arī ASV slānekļa naftai ir kritiska cenas robeža, zem kuras nav ekonomiski pamatota šī resursa ieguve. Ja ir iespējams plānveidīgi samazināt ogļūdeņražu cenu pasaulē, tad ir iespējama KF agresīvo darbību ierobežošana….Vienpusējas Latvijas sankcijas komplektā ar pašreizējiem regulējumiem īpašumu un LV mantas andelei sola tikai lielus mēslus un pēcak par kapeikām izpirktu tēvzemi, kur protams parastiem latviešiem darīt nebūs ko…
Krievijas salīdzināšana ar kaut kādām arābu pavasara tuksnešā valstiņām ir vienkārši muļķīga, jo ~1/6 daļu zemeslodes ar praktiski visiem resursiem, Mendeļējeva tabulu, milzu aramzemes platībām, ūdens resursiem un mežiem + mazapdzīvotību. Vājais rublis arī neko nenozīmē, jo pretēji LB korifeju svētai pārliecībai, vājai valūtai arī ir ne mazums plusu.
milzu aramzemes platībām, ūdens resursiem un mežiem + mazapdzīvotību.
———————-
kaut cik paēduši jau viņi būs, bet švaki. Varbūt baltkrievi viņiem palīdzēs iemācīties audzēt kartupeļus… gaļas trūks, piena. Bet cerēt uz tautas nemieriem ir diezgan nereāli. Drīzāk var cerēt, ka oligarhi uzmetīs Puķinu, ja viņiem bizness sāks bremzēties, un būs jādzīvo izolētā valstī.
Krix. Amerika jau izmet % savu naftu tirgū, Irānai embargo atcelšana, slānekļa gāzes ieguve, investīcijas “stop”, Ķīnai brīvas rokas metālu tirgošanā utt.,utt.- benzīntanks ar pretenzijām uz valsts statusu sabrūk pāris setos kā kāršu namiņš.
Vai, labais, tik sen neesam pļāpājušies… Vispār jau, ja krievija var iegūt citas suverēnas valsts teritoriju, kāpēc lai citas nemēģinātu ar maigo ekonomisko varu ietekmēt tās Amoka skrējienu — pašiem krieviem tikai labāk. Un vispār, nah..n tik garš raksts pie tāda virsraksta? Būtu pieticis ar vienu atbildes vārdu: Var, un beigta balle. Vai tāpēc jāsaskaņojas ar kādiem ārvalstu izevumiem, kas arī var radīt izdevumus IRam.
Ločmeļa kungs, jums ir kur augt, mani nepatīkami pārsteidza Jūsu zemā līmeņa rētorika pie šamā raksta. Es saprotu — uzmanīšanās no DP, lai nepāršautu pār strīpu, bet dēmagoģijā vēl ir tik daudz paņēmienu, ko savos cienījamos gados pagaidām neesat apguvis…
vispār jau pavasarī tieši pēc gavēņa vajdzētu ķerties klātu sējas darbiem, kāds tur nogurums?
Arī par to visapkārt valdošo stulbumu negribu Jums piekrist, jo, piemēram, kad par ko līdzīgu sūdzējās Valdis Zatlers, kāds mākslinieks, kas arī nav bez grēka ar savu stulbo niekošanos un bezatbildīgajiem izteikumiem politikā, ieteica viņam, manuprāt, visai trāpīgi, mainīt savu vidi, lai nebūtu jāsaietas ar stulbeņiem.
Jums nav paveicies, lasot un dzirdot radikālus viedokļus no “pretējām” pusēm, kas nevar viena bez otras pastāvēt, nu, tad varbūt jāmaina tā informatīvā vide, jo es, piemēram, saskatu ļoti daudz saprātigu viedokļu un to paudēju. Mans vispārējais ieteikums Jums ir pievērsties valsts finansētajiem MKL, jo privātās lapeles un porķiki (no krievu porķiķ, šajā gadījumā — portāli) ir komerciāli un ieinteresēti intereses uzkurināšanā par katru cenu, kas izriet no klasiskās marksisma politekonomijas, savukār sabiedriskie TV un radio (arīdzan krievu valodā) nerīkojas tik rupji un uzturēdami svētu viedokļu daudzveidību kā žurnalistikas principu (atšķirībā no privāto mēdītāju žurnaļugām) spēj noturēt pretrunu plosīto sabiedrību kauč kādos rāmjos. Manuprāt, Jūs būtu ļoti informēts eksperts tieši sabiedriskā mēdijā uzturot stingri vienas puses pozīciju, pat nezinu, ko varētu nolikt Jums “pretī”, savukārt šajā vietnē Jūs tiekat rupji izmantots kā persona, kas papildina rakstus, ko lasīt abu “karojošo” pušu inteliģentiem, lai tad pīpētavā varētu teikt “a kak skazal!”
Kādi vēl sējas darbi manā vecumā? :) Ja runā par konkrēto portālu, man še vislabāk patīk perfektā komentu indeksācija meklētājos, ja kaut ko esmu uzrakstījis, tad arī ātri atrodu gūglē ar site:ir.lv )) Un vispār, kādi vēl varianti? ;)
Negribētu piekrist autoru viedoklim ka Krievija var darīt ko grib un tai tik un tā neko nevarēs izdarīt.
Vairākas lietas liecina par to ka jau tagad ir pamatotas bažas par ilgtermiņa saistību izpildi.
1.Spiediens uz rubli – lai gan pēdējās dienās eiforijas pārņemts rublis aptur brīvo kritienu, centrālā banka tā glābšanā jau ir ieguldījusi 70 miljardus dolāru.
2.Vācija ļoti konstanti mazina savu atkarību no Krievijas resursiem
3.ja nemaldos ASV jau ir atcēlušas naftas&gāzes eksporta ierobežojumus un 2016 gadā plāno kopā ar Kanādu sākt gūt labumus no slānekļa gāzes resursiem
4 Irānai noteiktās sankcijas drīz vien beigsies un naftas tirgū tiks iepludināts milzīgs apjoms
starp citu Irānas piemērs labi demonstrē ka sankcijas spēj koriģēt valsts politiku.
Likums par jēlnaftas eksportu nav mainīts. Ir taisnība ka rafinēto naftas produktu eksporta apjoms pieaug (t.i. liela daļa Eiropas auto tagad lej amerikāņu benzīnu ) bet jēlnaftu eksportēt nedrīkst.
Lai eksportētu sašķidrinātu gāzi (LNG)ir nepieciešama Enerģijas Departamenta (DOE)atļauja katram terminālam. Atļaujas ir vieglāk dabūt uz valstīm ar kurām ir brivas tirdzniecības līgums (ar ES tāds nav). Esošie LNG termināli tika celti ar domu importēt gāzi un attiecīgi nav cauruļvadi uz gāzes ieguves rajoniem. Atļauju process ir ilgstošs un kā jau demokrātijā bieži saskaras dažadi pretēju interešu lobiji. Attiecīgi pašlaik ASV vairāk importē LNG un ir reāli gaidīt ievērojamu LNG eksporta apjomu tikai uz kādu 2020 gadu.
“In 1940 Japan invaded French Indochina in an effort to embargo all imports into China, including war supplies purchased from the U.S. This move prompted the United States to embargo all oil exports, leading the Imperial Japanese Navy to estimate that it had less than two years of bunker oil remaining and to support the existing plans to seize oil resources in the Dutch East Indies. “
Zālīti, noņem rozā brilles. Vislabākā sankcija pret Krieviju, būtu naftas cenu samazināšana – noņemt jebkādus ierobežojumus citām naftas eksportētājvalstīm. Kā arī sankcijas pret visu varas eliti, viņu radiniekiem – vīzu anulēšana, kontu iesaldēšana utt.
“Turklāt rubļa vērtības kritums un akciju cenu sabrukums Krievijai nerada tik lielas problēmas, kā sākotnēji varētu domāt, vismaz ne īstermiņā.”
Krievija importē >20% pārtikas un >40% patēriņa preču.
Rubļa vērtības kritums vai sankcijas strauji sadārdzinātu šīs preces vietējā tirgū.
“Arābu Pavasaris” tieši ar to arī sākās – ar strauji pieaugušām pārtikas cenām.
Runājot par sankciju ietekmi Krievijas kontekstā – PSRS taču sabruka lielākoties naftas cenu svārstību dēļ.
Un, kā jau rakstā minēts, Krievija ir vēl atkarīgāka no naftas / gāzes ienākumiem nekā jebkad.
Tātad šo cenu svārstības vai pieprasījuma svārstības tikpat labi var novest arī pie Krievijas bankrota.
Gāzei ir alternatīvas īstermiņā un ilgtermiņā (sākot no 2016.g. – imports no ASV/Kanādas), naftai ir alternatīvas neatkarīgi no termiņa, jo infrastruktūra eksistē un potenciāli ir arī piedāvājums.
Visbeidzot, šībrīža sankciju filosofija ir “mērķētas sankcijas” pret konkrētiem režīma funkcionāriem.
Rakstā ir apskatīta tikai sankciju ietekme uz valsts budžetu, nav apskatīti potenciāli citi efekti, kas arī būtu pieskaitāmi pie ekonomiskiem:
1. Sankciju ietekme uz patēriņa cenām un ar to potenciāli saistītā neapmierinātība un politiskā nestabilitāte.
2. “Mērķētu” sankciju ietekme uz Krievijas režīma noskaņojumu.
Rakstā arī runa par īstermiņu, bet potenciālās problēmas, ko rada Krievijas pašreizējā rīcība nav īstermiņa, attiecīgi, arī sankcijas būtu jāvērtē dažādos termiņos.
Krievijā ir ļoti augsta nevienlīdzība un zem nabadzības sliekšņa ir 13% iedzīvotāju, kas nozīmē, ka jebkādas izmaiņas pirmās nepieciešamības precēm uzreiz skars ievērojamas masas.
Tāpat Krievijas oligarhiem Rietumos ir ļoti ievērojami aktīvi un to iesaldēšana būtu būtisks motivators izmaiņām Krievijas politikā.
Rubļa vērtības kritums, protams, palielinās inflāciju, taču Krievijai ir pietiekami resursi, lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi uz maznodrošinātajiem. Tā kā sociālā atbalsta pasākumi parasti seko cenu kāpumam ar nobīdi laikā, ietekme uz budžetu īstermiņā jebkurā gadījumā būtu pozitīva.
Piekrītu, ka gāzei ir alternatīvas, taču gāzes īpatsvars Krievijas eksportā ir salīdzinoši neliels – tas ir vairāk nekā četras reizes mazāks par naftas un naftas produktu eksportu.
“Rubļa vērtības kritums, protams, palielinās inflāciju, taču Krievijai ir pietiekami resursi, lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi uz maznodrošinātajiem. Tā kā sociālā atbalsta pasākumi parasti seko cenu kāpumam ar nobīdi laikā, ietekme uz budžetu īstermiņā jebkurā gadījumā būtu pozitīva. ”
Jāņem vērā, ka:
1. Cenas nekāptu proporcionāli rubļa kritumam. Pirmās nepieciešamības precēm un precēm, kas ir ilgstoši uzglabājamas tās kāptu straujāk, īpaši sākotnējā (panikas) periodā. Ja sankcijas ietvertu embargo cenas kāptu jau pēc vēl straujākas dinamikas.
2. Tie ir papildus budžeta izdevumi. Īstermiņā varbūt, bet vidējā-ilgā termiņā pozitīva efekta šeit nav.
3. Komplektā ar citām sankcijām, kas attiecas uz ieņēmumiem (naftas cena, naftas eksporta embargo), tas strādātu tikai īstermiņā.
“Piekrītu, ka gāzei ir alternatīvas, taču gāzes īpatsvars Krievijas eksportā ir salīdzinoši neliels – tas ir vairāk nekā četras reizes mazāks par naftas un naftas produktu eksportu.”
Arī naftai ir alternatīvas un īpatsvars ir lielāks.
Un izskatās, ka ASV grasās “atrisināt” Sīrijas krīzi, kas ilgstoši uztur naftas cenas augstas.
Raksta virsraksts ir “vai var ekonomiski piespiest”, bet apskatīts ir tikai īstermiņš un tikai ietekme uz valsts budžetu, kas arī ir nepilnīga, jo nav aprēķinu par to kādi papildus izdevumi varētu budžetam rasties saistībā ar cenu kāpumu/embargo.
Президент отметила, что россияне на протяжении всей истории своей страны испытывали трудности, и «они могут выдержать все, что угодно, а это объединит их с Путиным против Запада. Хотим ли мы этого?».
“Я знаю, как думают россияне, и, поверьте, они не боятся экономических санкций, и если экономические санкции будут применены сегодня, по горизонтали, это скажется на каждом гражданине России, а Путин скажет – “видите, я не виноват, это Запад, Европа и американцы плохо поступают с вами”, – сказала Грибаускайте.
“Это обернется против нас, и ничего не будет достигнуто”, – подчеркнула она.
Grībauskaite pilnīgi pareizi pateica. Krievi ir vergi. Un ko vergiem vajag? Vergiem vajag, lai no viņa vergtura visa pasaule baidītos un tas skaitītos pats “varenākais”.
Tas jau agrāk ir bijis. Staļina laikā dzīvoja sūdos, bez ēdiena, bez brīvības, bet ar vergturi, no kura visi baidījās. Tas zvēriem krieviem ir svarīgāk par ēdienu, tāpēc sankcijas viņus nebaida.
Un vispār, kāpēc lai VERGI baidītos no sankcijām? Viņiem tāpat nav ko zaudēt.
Komentāri (47)
marchaeva 20.03.2014. 19.29
Tas jau viss naftas tirgus rokās. Izskatās, ka Irānas un ASV nafta savu uzdevumu padarīs. Benzīntanka valsts varēs finansēt Ķīnas ekonomiku.
0
Ojārs 20.03.2014. 11.08
Fikseris Pilnīgi piekrītu. Šodien krievija par sankcijām smejas.
————————————
par kurām sankcijām ir runa? par tām, kas vērstas pret veseliem 5 Krimas “vadītājiem” un 10 Krievijas ierēdņiem? To taču krievi uztver kā joku.
0
JIC biznesa inkubatora Jēkabpils nodaļa 20.03.2014. 00.17
Labs raksts informācijai.
Mani secinājumi ir tādi:
Pirmais un pats galvenais – ņemot vērā, ka visvairāk Krieviju skartu naftas cenu kritums, bet ES un ASV sankcijas attiecībā uz naftas produktu pirkšanu no Krievijas tās paceltu, tādējādi krietni mazinot sankciju sāpīgo efektu, tāpēc ir divi ārējie apstākļi, kas būs izšķiroši svarīgi Krievijas ekonomikai – būs vai nebūs Ķīnā ekonomiskā krīze (stagnācija), krīzes gadījumā naftas cenas kritīsies ļoti būtiski un otrs – vai tiks panākta vienošanās ar Irānu un attiecīgi sankciju atcelšana. Attiecībā uz pirmo rietumiem nav gandrīz nekādas ietekemes, bet uz otro ietekmes iespējas ir. Ja notiks tā, ka Ķīnā sāksies stagnācija (IKP pieaugums nevis 7-8%, bet 1-2%) un vēl Irāna atsāks naftas ražošanu un pārdošanu pasaules tirgū pilnā apjomā, tad liels naftas cenu kritums ir garantēts. Un tas būs daudz spēcīgāk par jebkurām sankcijām,kuras rietumi var uzlikt Krievijai
Otrais – esošās sankcijas darbosies daudz vairāk netieši: ārvalstu bankas negribīgāk finansēs projektus Krievijā, kas ir visai sāpīgi lielajiem uzņēmumiem, jo Krievijas banku procentu likmes ir ļoti nedraudzīgas un kļūs vēl vairāk tādas rubļa vērtībai krītoties un inflācijai palielinoties
Gazprom jau tagad piedāvājot atsevišķām ES valstīm atlaides gāzei. Arī tie ir zaudējumi Krievijas ekonomikai. Plus vēl kapitāla aizplūšana – gan ārzemju, gan vietējā.
Papildus tam Eiropa var vairāk iespringt uz enerģijas taupīšanu, slānekļa gāzes apgūšanu un sašķidrinātās gāzes termināļu būvniecību – pasākumiem, kas ilgtermiņā pat ir izdevīgi pašai Eiropai, bet, kas vēl vairāk samazinātu Krievijas ienākumu plūsmu.
To visu savelkot kopā, man ir sajūta, ka Krievijas ekonomikas un līdz ar to valsts ceļš ir tikai uz leju, kas, savukārt, agrāk vai vēlāk noved pie sociāla sprādziena un vēl lielākām problēmām. Tā kā vajag tikai turēt savu līniju un gaidīt.
1
Nika > JIC biznesa inkubatora Jēkabpils nodaļa 20.03.2014. 06.47
Pilnīgi piekrītu. Šodien krievija par sankcijām smejas. Pēc 5-10 gadiem raudās. Un pēc 10-15 gadiem Krievijas Federācija vairs neeksistēs.
0
Dina 20.03.2014. 00.15
Ļoti vienpusējs raksts. Kurš pie tam nez kāpēc apskata sankciju jautājumu tikai kaut kādā nelielā, ierobežotā segmentā – Krievijas attiecības ar Eiropu, ASV. Pasaule sen vairs nav pat divpolāra. Ķīna jau krietnu laiciņu ir Pasaules otra lielākā ekonomika un drīz būs pirmā. Demonstrējot Krievijai lielisku piemēru, kā vajag izturēties prat Rietumu kaprīzēm. Pieklājīgi uzkausīt zēnus … un darīt tā, kā pašiem tīk …
Bet atbildot uz virsrakstā uzdoto jautājumu – atbilde ir pozitīva. Pilnīgi noteikti. Ar sankcijām var un Eiropa pat noteikti izmainīs Krievijas ārpolitiku. Tikai nez vai Eiropai to izmaiņu rezultāts patiks.
Krievi jau krietnu laiciņu ir dziļās pārdomās, vai nav pienācis laiks daudz ciešāk un saturīgāk sākt sadarboties ar Ķīnu, Indiju, Brazīliju – jaunajiem Pasaules ekonomiskajiem tīģeriem, nevis tērēt laiku ar protekcionistiskās Eiropas liekuļiem. Sankcijas viņus pārliecinās galīgi, ka tas brīdis ir pienācis. Šobrīd Ķīna importē gāzi no Āfrikas vidienes, paši tur būvēja gāzes vadu un nepārtraukti ir spiesti nervozēt par bardaku un lokālajiem kariem Sudānā, cauri kurai gāzes vads iet. No Krievijas noteikti sanāks tuvāk, lētāk un drošāk. Un Ķīnas tirgus ir spējīgs aprīt JEBKURUS dabas resursu kvantumus,ko Krievija var piedāvāt.
Patiesībā krievi no sankcijām tikai iegūs, ja to rezultātā sašaurinās sadarbību ar Rietumiem un stratēģiski pārorientēsies uz Austrumiem.
4
JIC biznesa inkubatora Jēkabpils nodaļa > Dina 20.03.2014. 00.24
Vienpusējs Tev šķiet tikai tāpēc, ka Tu ir neizglītots un nezini, cik liela ir Krievijas tirdzniecība ar Ķīnu un cik ar ES. Un tāpēc, ka ir liela ilūzija, ka Ķīna pirks no Krievijas visus dabas resursus. Prakse rāda, ka, ja pirks, tad ar lielu, lielu atlaidi – labs piemērs ir vienīgais gāzes vads, kuru ar lielām mokām un runāšanu Krievija uztaisīja uz Ķīnu (pa kuru var transportēt kādus 5% no Krievijas gāzes ieguves. Un tas ir viss, ko var, jo nav infrastruktūras – ne gāzes vadu, naftas vadu, ne SG termināļu un pat ne entuziasms no Ķīnas puses
0
Inese > Dina 20.03.2014. 01.51
Būs gan Sibīrijas spēks, gan šis līgums:
“Газпром” рассчитывает в мае заключить 30-летний контракт о поставках газа в Китай в объеме 38 миллиардов кубометров в год, заявил глава российского газового холдинга Алексей Миллер.
“В среднесрочной перспективе мы можем довести поставки в азиатском направлении до объемов, которые будут сопоставимы с поставками газа в Европу”, — сказал Миллер.
http://ria.ru/economy/20140304/998086359.html#ixzz2wSJxfMGc
0
ligakalnina > Dina 20.03.2014. 06.28
Ķīna uz Gazproms jau gadus 10 nevar vienoties par cenām, jo Ķīna ar mieru pirkt gāzi daudz lētāk, kā ES.
Bez tam, Ķīnā atrsata un attīsta to slanekļa gāzi daudz straujāk, kā ES, un viņi, pēc gadiem 10, tās ieguvi plāno palielināt desmitām reižu.
Tikai idiots var iedomāties, ka Ķīna ir kāds Krievijas draugs un Krievijai palīdzēs, drīzāk, izmantos Krievijas grūtības savā labā, var jau būt, ka to gāzi pirks, tikai, par kādu cenu, Krievijai kritums par 10 – 20 dol. jau ir katastrofa.
Jo visspēcīgāk finansiāli un ekonomiski Ķīna saistīta ar ASV, praktiski, tie vairs cits bez cita nevar, ja Ķina kādam palīdzēs, tad, drīzāk, Amerikai.
0
Nika > Dina 20.03.2014. 06.40
Ja Ķīna importēs gāzi no krievijas, tad cena nebūs augstāka par $150/1000 kubiem. Tāpēc, pat ja tas notiks, krievijai tas būs absolūti neizdevīgi.
0
efeja60 19.03.2014. 22.53
Noņemt visus ierobežojumu Irānas naftas eksportam. Izraēla būtu pret, bet kas mums par daļu?
0
ligakalnina 19.03.2014. 21.46
Dzirdēju amerikāņu ekonomista Bernštaina viedokli, ka rietumu bankām tikai būtu jāatsakās no Krievijas kompāniju parādu, kas ir ap 700 miljardiem doll. refinansēšanas, un Krievija to izjustu diezgan spēcīgi, toties ASV un ES tas neko daudz nemaksātu.
Patreizejās “sankcijas”, pareizāk sakot, parodija uz sankcijām, izsauca att. biržas reakciju – Krievijas akciju cenas augušas, un, līdz ar to, Krievijas amatpersonu jautrību.
Baltkrievijā sankcijas piemērotas ap 150 amatpersonām, un Batjka tikai smejas.
0
simpsons 19.03.2014. 20.45
Bez ieņēmumiem no naftas eksporta Krievijas federālajā budžetā būtu deficīts, kas pārsniegtu 10% no IKP, lai gan ar šiem ieņēmumiem budžets ir līdzsvarā.
===========================
Pārsniegtu 10% – no kurienes tāds skaitlis? 2013. gada decembrī Medvedevs žēlojās, ka budžetā atkal vairāk kā PUSE ienākumu nāk no naftas un gāzes.
Pirms dažiem gadiem Gazprom pamatoja vēlmi celt gāzes cenu Krievijā ar faktu, ka valsts noteikto zemo cenu dēļ no pārdošanas Krievijā cieš zaudējumus. Tas nozīmē ka, bez eksporta, no Gazproma Krievijas budžetā būtu nevis ienākumi, bet gan Gazproms prasītu dotācijas no budžeta.
2
Ojārs > simpsons 19.03.2014. 20.55
Pārsniegtu 10% – no kurienes tāds skaitlis? 2013. gada decembrī Medvedevs žēlojās, ka budžetā atkal vairāk kā PUSE ienākumu nāk no naftas un gāzes.
——————
ŠIe eksperti speciāli samazina šos ciparus, lai labāk pamatotu ekonomisko sankciju neefektivitāti.
0
kristaps-alsbergs > simpsons 20.03.2014. 15.39
To var redzēt, piemēram, SVF ziņojumā pēc pēdējām t.s. 4.panta (Article IV) konsultācijām. Protams, arī citās analītiskās publikācijās.
10% deficīts ir, rēķinot no IKP, no budžeta ieņēmumiem tas veido vairāk nekā ceturto daļu, tātad, ja ieņēmumu no naftas eksporta nebūtu, tad vismaz katrs ceturtais rublis izdevumos nebūtu segts ar ieņēmumiem. Taču šāds naftas eksporta embargo radītu ļoti būtisku naftas cenu pieaugumu pasaules tirgū, vismaz īstermiņā.
0
Ojārs 19.03.2014. 17.25
ukraiņi jau bēg no Krimas. Ilarionova prognoze piepildās ar absolūtu precizitāti.
0
Inese 19.03.2014. 17.21
http://fbcdn-sphotos-e-a.akamaihd.net/hphotos-ak-ash3/t1.0-9/1012264_1387270821548528_795519067_n.jpg
3
SIEKSTA.LV > Inese 19.03.2014. 23.39
Nu, draņķi, UN ģenerālo asambleju pavēroji? Čurčurkins nelaimīgs izskatījās, i pa dirsu sadeva, i Putleram labu ziņu nav… Dauskas, jums čaļi! Turpiniet slepkavot, melot, krāpt, un, visu pārejo, ko vēl jūs protat! Pasaules giljotīna jau tiek asināta, i Annuška eļļu jau izlējusi…
0
Inese > Inese 20.03.2014. 00.22
Nezinu, kam tu to prasi, bet ANO ģenerālās asamblejas 68. sesija paredzēta 20. martā. 67. sesija tika atklāta pagājuša gada septembrī.
0
Nika > Inese 20.03.2014. 06.31
Bilde vairāk attiecīnāma ja Ukraina pievienotos krievijai.
0
lebronj2356 19.03.2014. 16.12
Labs, analītisks raksts, kas pierāda vienu tēzi, ka, lai jūtami vājinātu Krieviju ir jānospiež uz leju resursu cenas, bet tas ir grūti izdarāms, jo ne jau viena vien Krievija ir ieinteresēta pelnīt no zemes izpumpēšanas – tieši tādi paši ir mūsu “jauno perspektīvo tirgu” pārstāvji S Arābija, Katara utml. Arī ASV slānekļa naftai ir kritiska cenas robeža, zem kuras nav ekonomiski pamatota šī resursa ieguve. Ja ir iespējams plānveidīgi samazināt ogļūdeņražu cenu pasaulē, tad ir iespējama KF agresīvo darbību ierobežošana….Vienpusējas Latvijas sankcijas komplektā ar pašreizējiem regulējumiem īpašumu un LV mantas andelei sola tikai lielus mēslus un pēcak par kapeikām izpirktu tēvzemi, kur protams parastiem latviešiem darīt nebūs ko…
Krievijas salīdzināšana ar kaut kādām arābu pavasara tuksnešā valstiņām ir vienkārši muļķīga, jo ~1/6 daļu zemeslodes ar praktiski visiem resursiem, Mendeļējeva tabulu, milzu aramzemes platībām, ūdens resursiem un mežiem + mazapdzīvotību. Vājais rublis arī neko nenozīmē, jo pretēji LB korifeju svētai pārliecībai, vājai valūtai arī ir ne mazums plusu.
Tā kā kopumā sliecos piekrist autoru viedoklim !
4
Ojārs > lebronj2356 19.03.2014. 16.18
milzu aramzemes platībām, ūdens resursiem un mežiem + mazapdzīvotību.
———————-
kaut cik paēduši jau viņi būs, bet švaki. Varbūt baltkrievi viņiem palīdzēs iemācīties audzēt kartupeļus… gaļas trūks, piena. Bet cerēt uz tautas nemieriem ir diezgan nereāli. Drīzāk var cerēt, ka oligarhi uzmetīs Puķinu, ja viņiem bizness sāks bremzēties, un būs jādzīvo izolētā valstī.
0
Inese Birzniece > lebronj2356 19.03.2014. 20.17
andrejs. “tautas nemieri”. Pat vergs varētu sākt protestēt; sovoki – nekad.
0
Inese Birzniece > lebronj2356 19.03.2014. 20.27
Krix. Amerika jau izmet % savu naftu tirgū, Irānai embargo atcelšana, slānekļa gāzes ieguve, investīcijas “stop”, Ķīnai brīvas rokas metālu tirgošanā utt.,utt.- benzīntanks ar pretenzijām uz valsts statusu sabrūk pāris setos kā kāršu namiņš.
0
manatuja > lebronj2356 20.03.2014. 01.44
Atliks pilnīgi izolēties un veidot pašpietiekamu valsti.
0
Inese 19.03.2014. 16.03
Un kāda vella pēc un ar kādām tiesībām t.s. Rietumi lai censtos mainīt suverēnas valsts ārpolītisko kursu?
6
LieneNorberg > Inese 19.03.2014. 16.55
Vai, labais, tik sen neesam pļāpājušies… Vispār jau, ja krievija var iegūt citas suverēnas valsts teritoriju, kāpēc lai citas nemēģinātu ar maigo ekonomisko varu ietekmēt tās Amoka skrējienu — pašiem krieviem tikai labāk. Un vispār, nah..n tik garš raksts pie tāda virsraksta? Būtu pieticis ar vienu atbildes vārdu: Var, un beigta balle. Vai tāpēc jāsaskaņojas ar kādiem ārvalstu izevumiem, kas arī var radīt izdevumus IRam.
Ločmeļa kungs, jums ir kur augt, mani nepatīkami pārsteidza Jūsu zemā līmeņa rētorika pie šamā raksta. Es saprotu — uzmanīšanās no DP, lai nepāršautu pār strīpu, bet dēmagoģijā vēl ir tik daudz paņēmienu, ko savos cienījamos gados pagaidām neesat apguvis…
0
Daina Nikolâjeva > Inese 19.03.2014. 16.57
Tieši tā!!!!!
Ja suverēna valsts grib nozombēt savus pilsoņus un padarīt tos par pilna spektra idiotie, tad neviens nedrīkst tai traucēt.
Otrkārt, katram bandītam ir tiesības izvēlēties, kuram iedot pa ķobi šodien, rīt un aizparīt.
Kas vēl nebūs ja sāks ierobežot cara Putina tiesības iebrukt kaut vai austrālijā?
Patiesībā visiem jābūt pateicīgiem par iebrukumu, jo pēc iebrukuma ierodas dostojevskis, pavļiks morozovs un kašpirovskis un atnes KULTŪRU!!!!
Tā ka mežoņi stājieties rindā!!!
Pilnīgi atbalstu rašisma politiku!!!
Lai dzīvo RAŠISMS! RAŠ PUTIN!!!
0
Aivars > Inese 19.03.2014. 17.02
Man no DP nav bail it nemaz! Man, te mūsu mazajā kolhozā DP taisa katru dienu. No rīta ar Sašku un Petjku, vakarā janka nāk palīgā.
0
Inese > Inese 20.03.2014. 01.54
Ciņa k-gs, gluži vienkārši t.s. pavasara nogurums. Un visapkārt valdošais stulbums.
0
LieneNorberg > Inese 20.03.2014. 03.08
Ločmeļa k-gs,
vispār jau pavasarī tieši pēc gavēņa vajdzētu ķerties klātu sējas darbiem, kāds tur nogurums?
Arī par to visapkārt valdošo stulbumu negribu Jums piekrist, jo, piemēram, kad par ko līdzīgu sūdzējās Valdis Zatlers, kāds mākslinieks, kas arī nav bez grēka ar savu stulbo niekošanos un bezatbildīgajiem izteikumiem politikā, ieteica viņam, manuprāt, visai trāpīgi, mainīt savu vidi, lai nebūtu jāsaietas ar stulbeņiem.
Jums nav paveicies, lasot un dzirdot radikālus viedokļus no “pretējām” pusēm, kas nevar viena bez otras pastāvēt, nu, tad varbūt jāmaina tā informatīvā vide, jo es, piemēram, saskatu ļoti daudz saprātigu viedokļu un to paudēju. Mans vispārējais ieteikums Jums ir pievērsties valsts finansētajiem MKL, jo privātās lapeles un porķiki (no krievu porķiķ, šajā gadījumā — portāli) ir komerciāli un ieinteresēti intereses uzkurināšanā par katru cenu, kas izriet no klasiskās marksisma politekonomijas, savukār sabiedriskie TV un radio (arīdzan krievu valodā) nerīkojas tik rupji un uzturēdami svētu viedokļu daudzveidību kā žurnalistikas principu (atšķirībā no privāto mēdītāju žurnaļugām) spēj noturēt pretrunu plosīto sabiedrību kauč kādos rāmjos. Manuprāt, Jūs būtu ļoti informēts eksperts tieši sabiedriskā mēdijā uzturot stingri vienas puses pozīciju, pat nezinu, ko varētu nolikt Jums “pretī”, savukārt šajā vietnē Jūs tiekat rupji izmantots kā persona, kas papildina rakstus, ko lasīt abu “karojošo” pušu inteliģentiem, lai tad pīpētavā varētu teikt “a kak skazal!”
0
Inese > Inese 23.03.2014. 06.39
Kādi vēl sējas darbi manā vecumā? :) Ja runā par konkrēto portālu, man še vislabāk patīk perfektā komentu indeksācija meklētājos, ja kaut ko esmu uzrakstījis, tad arī ātri atrodu gūglē ar site:ir.lv )) Un vispār, kādi vēl varianti? ;)
0
Bīters 19.03.2014. 15.54
Negribētu piekrist autoru viedoklim ka Krievija var darīt ko grib un tai tik un tā neko nevarēs izdarīt.
Vairākas lietas liecina par to ka jau tagad ir pamatotas bažas par ilgtermiņa saistību izpildi.
1.Spiediens uz rubli – lai gan pēdējās dienās eiforijas pārņemts rublis aptur brīvo kritienu, centrālā banka tā glābšanā jau ir ieguldījusi 70 miljardus dolāru.
2.Vācija ļoti konstanti mazina savu atkarību no Krievijas resursiem
3.ja nemaldos ASV jau ir atcēlušas naftas&gāzes eksporta ierobežojumus un 2016 gadā plāno kopā ar Kanādu sākt gūt labumus no slānekļa gāzes resursiem
4 Irānai noteiktās sankcijas drīz vien beigsies un naftas tirgū tiks iepludināts milzīgs apjoms
starp citu Irānas piemērs labi demonstrē ka sankcijas spēj koriģēt valsts politiku.
4
ARNO > Bīters 19.03.2014. 17.18
3. nav gluži tā.
Likums par jēlnaftas eksportu nav mainīts. Ir taisnība ka rafinēto naftas produktu eksporta apjoms pieaug (t.i. liela daļa Eiropas auto tagad lej amerikāņu benzīnu ) bet jēlnaftu eksportēt nedrīkst.
http://www.cfr.org/oil/case-allowing-us-crude-oil-exports/p31005
Ar gāzi ir savādāk.
Lai eksportētu sašķidrinātu gāzi (LNG)ir nepieciešama Enerģijas Departamenta (DOE)atļauja katram terminālam. Atļaujas ir vieglāk dabūt uz valstīm ar kurām ir brivas tirdzniecības līgums (ar ES tāds nav). Esošie LNG termināli tika celti ar domu importēt gāzi un attiecīgi nav cauruļvadi uz gāzes ieguves rajoniem. Atļauju process ir ilgstošs un kā jau demokrātijā bieži saskaras dažadi pretēju interešu lobiji. Attiecīgi pašlaik ASV vairāk importē LNG un ir reāli gaidīt ievērojamu LNG eksporta apjomu tikai uz kādu 2020 gadu.
https://www.ferc.gov/industries/gas/indus-act/lng.asp
http://www.americanprogress.org/issues/green/report/2013/11/05/78610/u-s-liquefied-natural-gas-exports/
0
Janis > Bīters 19.03.2014. 17.22
Jā, man arī ļoti dīvains likās apgalvojums par nespēju ietekmēt ārpolitiku, izmantojot sankcijas.
Piemēru ir pietiekami daudz un tie ir pietiekami neseni:
– Lībija
– Z-Koreja
– Irāna
– Vācija (3. reihs)
– Vācija (Vācijas impērija 2. pasaules kara laikā)
– Japāna 2. pasaules karā – šis vispār ir ļoti labs piemērs, jo tiek uzskatīts, ka karš Klusajā okeānā sākās tieši ASV naftas embargo dēļ
http://en.wikipedia.org/wiki/Events_leading_to_the_attack_on_Pearl_Harbor
“In 1940 Japan invaded French Indochina in an effort to embargo all imports into China, including war supplies purchased from the U.S. This move prompted the United States to embargo all oil exports, leading the Imperial Japanese Navy to estimate that it had less than two years of bunker oil remaining and to support the existing plans to seize oil resources in the Dutch East Indies. “
0
efeja60 > Bīters 19.03.2014. 23.00
Zālīti, noņem rozā brilles. Vislabākā sankcija pret Krieviju, būtu naftas cenu samazināšana – noņemt jebkādus ierobežojumus citām naftas eksportētājvalstīm. Kā arī sankcijas pret visu varas eliti, viņu radiniekiem – vīzu anulēšana, kontu iesaldēšana utt.
0
manatuja > Bīters 20.03.2014. 01.39
Lūk par ASV ārpolitikas maiņu attiecībā uz Irānu ir radījusi satraukumu Izraēlā…
0
Janis 19.03.2014. 14.43
“Turklāt rubļa vērtības kritums un akciju cenu sabrukums Krievijai nerada tik lielas problēmas, kā sākotnēji varētu domāt, vismaz ne īstermiņā.”
Krievija importē >20% pārtikas un >40% patēriņa preču.
Rubļa vērtības kritums vai sankcijas strauji sadārdzinātu šīs preces vietējā tirgū.
“Arābu Pavasaris” tieši ar to arī sākās – ar strauji pieaugušām pārtikas cenām.
Runājot par sankciju ietekmi Krievijas kontekstā – PSRS taču sabruka lielākoties naftas cenu svārstību dēļ.
Un, kā jau rakstā minēts, Krievija ir vēl atkarīgāka no naftas / gāzes ienākumiem nekā jebkad.
Tātad šo cenu svārstības vai pieprasījuma svārstības tikpat labi var novest arī pie Krievijas bankrota.
Gāzei ir alternatīvas īstermiņā un ilgtermiņā (sākot no 2016.g. – imports no ASV/Kanādas), naftai ir alternatīvas neatkarīgi no termiņa, jo infrastruktūra eksistē un potenciāli ir arī piedāvājums.
Visbeidzot, šībrīža sankciju filosofija ir “mērķētas sankcijas” pret konkrētiem režīma funkcionāriem.
Rakstā ir apskatīta tikai sankciju ietekme uz valsts budžetu, nav apskatīti potenciāli citi efekti, kas arī būtu pieskaitāmi pie ekonomiskiem:
1. Sankciju ietekme uz patēriņa cenām un ar to potenciāli saistītā neapmierinātība un politiskā nestabilitāte.
2. “Mērķētu” sankciju ietekme uz Krievijas režīma noskaņojumu.
Rakstā arī runa par īstermiņu, bet potenciālās problēmas, ko rada Krievijas pašreizējā rīcība nav īstermiņa, attiecīgi, arī sankcijas būtu jāvērtē dažādos termiņos.
Krievijā ir ļoti augsta nevienlīdzība un zem nabadzības sliekšņa ir 13% iedzīvotāju, kas nozīmē, ka jebkādas izmaiņas pirmās nepieciešamības precēm uzreiz skars ievērojamas masas.
Tāpat Krievijas oligarhiem Rietumos ir ļoti ievērojami aktīvi un to iesaldēšana būtu būtisks motivators izmaiņām Krievijas politikā.
5
+7
-7
Atbildēt
+8
-1
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+1
-6
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
@kristaps-alsbergs > Janis 19.03.2014. 15.49
Paldies par komentāriem!
Rubļa vērtības kritums, protams, palielinās inflāciju, taču Krievijai ir pietiekami resursi, lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi uz maznodrošinātajiem. Tā kā sociālā atbalsta pasākumi parasti seko cenu kāpumam ar nobīdi laikā, ietekme uz budžetu īstermiņā jebkurā gadījumā būtu pozitīva.
Piekrītu, ka gāzei ir alternatīvas, taču gāzes īpatsvars Krievijas eksportā ir salīdzinoši neliels – tas ir vairāk nekā četras reizes mazāks par naftas un naftas produktu eksportu.
0
Janis > Janis 19.03.2014. 16.48
“Rubļa vērtības kritums, protams, palielinās inflāciju, taču Krievijai ir pietiekami resursi, lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi uz maznodrošinātajiem. Tā kā sociālā atbalsta pasākumi parasti seko cenu kāpumam ar nobīdi laikā, ietekme uz budžetu īstermiņā jebkurā gadījumā būtu pozitīva. ”
Jāņem vērā, ka:
1. Cenas nekāptu proporcionāli rubļa kritumam. Pirmās nepieciešamības precēm un precēm, kas ir ilgstoši uzglabājamas tās kāptu straujāk, īpaši sākotnējā (panikas) periodā. Ja sankcijas ietvertu embargo cenas kāptu jau pēc vēl straujākas dinamikas.
2. Tie ir papildus budžeta izdevumi. Īstermiņā varbūt, bet vidējā-ilgā termiņā pozitīva efekta šeit nav.
3. Komplektā ar citām sankcijām, kas attiecas uz ieņēmumiem (naftas cena, naftas eksporta embargo), tas strādātu tikai īstermiņā.
“Piekrītu, ka gāzei ir alternatīvas, taču gāzes īpatsvars Krievijas eksportā ir salīdzinoši neliels – tas ir vairāk nekā četras reizes mazāks par naftas un naftas produktu eksportu.”
Arī naftai ir alternatīvas un īpatsvars ir lielāks.
Un izskatās, ka ASV grasās “atrisināt” Sīrijas krīzi, kas ilgstoši uztur naftas cenas augstas.
Raksta virsraksts ir “vai var ekonomiski piespiest”, bet apskatīts ir tikai īstermiņš un tikai ietekme uz valsts budžetu, kas arī ir nepilnīga, jo nav aprēķinu par to kādi papildus izdevumi varētu budžetam rasties saistībā ar cenu kāpumu/embargo.
0
andris902 > Janis 19.03.2014. 21.01
…Strazda kungs…ir arī atšķirīgs viedoklis:
http://www.forbes.com/sites/energysource/2014/03/18/playing-the-energy-card-in-crimea/
0
Inese > Janis 19.03.2014. 21.28
Grībauskaite beidzot nākuse pie prāta:
Президент отметила, что россияне на протяжении всей истории своей страны испытывали трудности, и «они могут выдержать все, что угодно, а это объединит их с Путиным против Запада. Хотим ли мы этого?».
“Я знаю, как думают россияне, и, поверьте, они не боятся экономических санкций, и если экономические санкции будут применены сегодня, по горизонтали, это скажется на каждом гражданине России, а Путин скажет – “видите, я не виноват, это Запад, Европа и американцы плохо поступают с вами”, – сказала Грибаускайте.
“Это обернется против нас, и ничего не будет достигнуто”, – подчеркнула она.
http://ru.delfi.lt/news/politics/gribauskajte-o-sankciyah-protiv-rossii-eto-obernetsya-protiv-nas.d?id=64318842#ixzz2wRFQuoOk
0
Nika > Janis 20.03.2014. 06.29
Grībauskaite pilnīgi pareizi pateica. Krievi ir vergi. Un ko vergiem vajag? Vergiem vajag, lai no viņa vergtura visa pasaule baidītos un tas skaitītos pats “varenākais”.
Tas jau agrāk ir bijis. Staļina laikā dzīvoja sūdos, bez ēdiena, bez brīvības, bet ar vergturi, no kura visi baidījās. Tas zvēriem krieviem ir svarīgāk par ēdienu, tāpēc sankcijas viņus nebaida.
Un vispār, kāpēc lai VERGI baidītos no sankcijām? Viņiem tāpat nav ko zaudēt.
0