Quo vadis, Ekonomikas ministrija?

Komentāri (29)

Ieva Priedenfelde 13.02.2014. 06.08

Kāds lieto LED gaismekļus ikdienā? Kādas ir subjektīvās sajūtas?

Atbildēt

Ieva Aile > Ieva Priedenfelde 13.02.2014. 23.34

Ieskrūvēju dzīvojamajās istabās,atšķirību no ekon, spuldzēm gaismas spektrā nejūtu,vienīgi uzreiz kļūst spilgtas un ievērojama el.ekonomija.Pirku maximā 7 W.

Atbildēt

Ansis 12.02.2014. 20.52

Nesen ievēroju, ka mūsdienās ražo ļoti “kvalitatīvas” spuldzes. “Kvalitatīvas” tajā ziņā, ka ļoti precīzi atbilst norādītajam ieslēgšanas reižu skaitam – un tiklīdz tas sasniegts, tā tiešām nekavējoties izdeg.

Senāk ražotās spuldes dažkārt bija tik nekvalitatīvas, ka atļāvās kalpot tik ilgi, ka mušu sūdu dēļ kļuva brūnas – tagad tā vairs nenotiek. Labi vismaz, ka tagad spuldes ražo no biodzīvsudraba, kas nav kaitīgs videi!

(piedodiet – galva sāp un kašķīgs noskaņojums)

-1

Atbildēt

brigita_damme_rtk_lv > Ansis 12.02.2014. 23.26

Ļoti ekonomiskas spuldzes – vakar no četrām ieskrūvētām viena pateica “pokš!”, un viena vispār neko neteica :) pirms nedēļas tādas pašas no tās pašas partijas tika saskrūvētas pāri par 30 un viss kārtībā…

Atbildēt

andris902 12.02.2014. 19.42

…un vēl….

…autoram gribējās pavīpsnāt par Kamparu, taču….piemirsa pieminēt:

…2009.gada februārī, I.Godmaņa (LPP/LC) valdības pēdējās dienās atjaunojamās enerģijas atbalstam tika piemērota jauna formula, kas paaugstinātu mazo HES ražotās elektrības cenu vēl par aptuveni 30%. MK “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” tika pieņemti bez plašas publicitātes un izskaidrošanas. Par noteikumiem atbildīgais Ekonomikas ministrijas ierēdnis Uģis Sarma vēlāk apgalvoja, ka valsts atbalsta apjoms palielināts, lai veicinātu zaļās enerģijas ražošanu, cenas esot noteiktas ekspertu diskusijās.

Šis nepārtrauktais alternatīvās enerģijas iepirkuma cenu pieaugums ir pretrunā ar valsts atbalsta jeb dubultā tarifa būtību – atbalstīt alternatīvās enerģijas ražotājus to darbības pirmajos gados, lai tādējādi tiktu atpelnītas investīcijas, pēc 7-10 gadiem uzņēmējiem liekot pelnīt pašiem. 2009.gada maijā V.Dombrovska valdība panāca, ka valsts atbalsts alternatīvās enerģijas ražotājiem tiek samazināts par trešdaļu, lai gan pret to iebilda Tautas partijas ministri….

2010.gadā EM sāka izstrādāt jaunu atjaunojamās enerģijas atbalsta likumu, kas likvidētu kvotu sistēmu un ļautu “Latvenergo” iepirkt alternatīvo enerģiju par tirgus cenu, bet atbalsts ražotājiem tiktu nodrošināts ar piemaksām. Paredzams, ka jaunie nosacījumi samazinātu alternatīvās elektroenerģijas iepirkuma cenu.

Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma, kas bija atbildīgs par 2009.gada februārī apstiprinātajiem, politiķiem pietuvinātajiem uzņēmējiem labvēlīgajiem MK noteikumiem, pameta amatu 2009.gada augustā. Dažus mēnešus vēlāk viņš kļuva par Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktoru, 2010.gada janvārī sāka strādāt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā par Enerģētikas departamenta direktora vietnieku….

http://www.deputatiuzdelnas.lv/notikumu-hronika/politizeta-energ-tika/valsts-atbalsts-atjaunojamajiem-energoresursiem.html

-2

Atbildēt

piziks > andris902 12.02.2014. 19.48

Vai tādēļ Kampars atzīstams par pozitīvo varoni?! Diez vai…

Atbildēt

andris902 > andris902 12.02.2014. 19.55

…nē, Optiskais Tēmekli, tam nav nekāds sakars ar varonību…tā ir notikumu hronika, ko esam jau piemirsuši…

-4

Atbildēt

Ansis > andris902 12.02.2014. 20.54

Tur nav ko strīdēties – neviens ekonomikas ministrs savējos nelaimē (bez kāda dubulttarifa) savējos neatstāj.

Atbildēt

andris902 12.02.2014. 19.35

…Zalāna kungs, vai Jums ir informācija, kā atrisināts jautājums par atjaunojamās enerģijas kvotu sadali?…kvotu sadale tika iesaldēta 2011.gada maijā līdz 2013.gadam….agrāk veikliem cilvēkiem bija iespēja AEK iegūt un pēc tam tās pārdot tālāk…līdz ar to ikviens valsts iedzīvotājs nodrošina peļņu kādam nezināmam ārzemniekam….daudzi ražotāji, kas saņēmuši kvotas iepriekšējos gados, tās plāno sākt izmantot tikai tagad, tā sadārdzinot elektroenerģijas cenu…

…vai nebūtu saprātīgi:

1. ieviest laika limitu, cik ilgā laikā jāsāk enerģijas ražošana pēc kvotu ieguves?….lai valsts nenokļūtu situācijā, kādā nonāca ar Karvas HES – saņemot pagarinājumu pēc pagarinājuma….

2. ierobežot AEK kvotu pārdošanu ārzemniekiem….

…iespējams, ka šādas izmaiņas ir īstenotas, bet sabiedrībai par to nav informācijas…

-1

Atbildēt

Ansis > andris902 12.02.2014. 20.56

2. ierobežot AEK kvotu pārdošanu ārzemniekiem….

—————————————————-

Zane – kur Tev tik ķecerīgas domas – tas tak ir pret ES kodolu – nu vispār jau pret iestašanās līguma galveno domu par brīvu konkurenci un brīvu kapitala un preču plūsmu!

Atbildēt

Ernests 12.02.2014. 16.07

Neliels papildinājums rakstā minētajam.

1) Aplama ir ES naudas izlietošana enerģijas ražošanai t.i. Latvenergo TEC un HES modernizācijā. Ja šie līdzekļi būtu izlietoti pieprasījuma optimizācijas pusē t.i. patērētāju: publisko un dzīvojamo ēku, uzņēmumu elektroierīču efektivitātes uzlabošanā efekts būtu lielāks gan valstij, gan iedzīvotājiem. Iedomājieties, ka izmantojot kādu valsts programmu esat nomainījis veco boileri vai ledusskapi un spuldzes kā rezultātā samazinājāt sava mājokļa patēriņu par 20 – 30%. Šobrīd neviens nerunātu par starta tarifu un nebūtu arī vajadzības.

2) Aplama ir OIK maksāšana par enerģiju, kura tiek saražota no Krievijas gāzes. Kur atkal lielākā daļa OIK aiziet Latvenergo. MŪSU NAUDA!

Rezultātā Latvenergo iegūst naudu investīcijām no nodokļu maksātāju kaatām, OIK komponenti par HESos un TEC saražoto el.enerģiju un viņi paceļ tarifu līdz līmenim kas apdraud uzņēmumu konkurēt spēju.

Atbildēt

Signija Aizpuriete > Ernests 12.02.2014. 16.51

——-

Rokas nost no Latvenergo un Ekonomikas ministrijas! Latvenergo un EK ierēdņi spilgi parādi to veidu, kā tiks panākts “ekonomiskais izrāviens” – kā pirms Nacionālā attīstības plānā noteiktā 2020.g. panākts fantastisks ekonomikas pacēlums.

Atbildēt

olbox > Ernests 18.02.2014. 15.08

Piedodiet, bet man kautrīgi jānorāda, ka Jūs īsti nepārzināt tematu, ko komentējat. 1) Cik man zināms, “ES nauda” (laikam domāti ES fondi) TEC un HES modernizācijā netika ieguldīta. Tika ieguldīta aizņemta nauda, kas ir jāatdod. Latvenergo ilgtermiņa saistības ir aptuveni 850 MEUR. Par atbildīgu rīcību un ieguldījumiem patēriņa pusē piekrītu – bija, ir un būs jāiegulda vairāk, lai gan izglītotu patērētāju, gan lietotu energoefektīvākas tehnoloģijas un risinājumus. 2) OIK par gāzi tiešām maksājām daudzus gadus, taču kopš šī gada janvāra vairāk nē. Viens no ne pārāk daudzajiem darbiem, ko Pavļutam izdevās izdarīt. Par HESiem gan maldies – Latvenergo tieši par HESiem nesaņem nekādus atbalsta maksājumus un HESU elektrība ir vislētākā, tādēļ tiek eksportēta, lai gūtu lielāko peļņu, ko iemaksāt budžetā caur dividendēm. Līdz ar to HESi nekādi neapdraud uzņēmumu (kādu?) konkurētspēju. Arī visu mājsaimniecību laišana tirgū nekādi neietekmēs uzņēmumu konkurētspēju, jo juridiskās personas elektrību pērk par tirgus cenu jau sen un šis solis attiecas tikai uz mājsaimniecībām.

Atbildēt

sausins 12.02.2014. 15.32

Visumā jau problēmas ieskicētas pareizi, taču vai tas ir kaut kas nezināms un jaunatklāts ?!?!?

No cilvēka, kas sevi nosauc par neatkarīgu pētniecisko žurnālistu, prasītos gan vairāk analīzes gan precīzas un korekti interpretējamas informācijas, kaut vai par sekojošo:

1.Autors apgalvo ka elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām Latvijā esot slēgts, bet Lietuvā jau atvērts, kas neatbilst patiesībai – nevienai mājsaimniecībai Latvijā nav aizliegts pirk eketroenerģiju tirgū savukārt pēc manā rīcībā esošās informācijas Lietuvā tirgu mājsaimniecībām plāno atvērt tikai no 2015. gada 1 janvāra;

2. Lēmums vairs neiepirk ” zaļo enerģiju’ nav tikai atkarīgs no EM gribas;

3. Tas ka Latvenergo ir peļņa nav noslēpums, taču kaut kā izpaliek analīze vai tas ir daudz vai maz un attiecībā pret ko, piemēram LVM pelņa ir vēl lielāka pie krietni mazāka apgrozījuma, arī LMT un Lattelecom ir valsts daļas un nemazā peļņa, kāpēc tad ar to nepapildina budžetu un kā vispār vērtēt šādu poltiku – valsts uznēmumu peļna valsts budžeta neatņemama sastāvdaļa ?!??!?;

4. Igaunijā un Lietuvā elektroenerģijas cenas esot zemākas kā jau šobrīd Latvijā – nevar saprast ko tad autors mēgina salīdzināt regulēto Latvijas un Lietuvas gala cenu patērētājam ar Igaunijas bīvo tirgu vai tikai pašas elektrenergijas cenu !??!?! Analogi ar pelņas analīzi atrauti no tirgus modeļiem, jo pārdod taču ne tikai mājsaimniecībām !

-3

Atbildēt

Jana Liepina > sausins 12.02.2014. 15.49

Jājautā, no kurienes ir informācija, ka Lietuvas elektrības tirgus nav atvērts? Šeit ir links ar pretēju informāciju un vēl citviet arī ir pretēja informācija atrodama.

http://balticbusinessnews.com/article/2013/4/16/latvia-may-not-open-electricity-market-in-2013

Both Estonia and Lithuania have had completely open electricity markets since 1 January 2013.

-1

Atbildēt

Jana Liepina > sausins 12.02.2014. 15.58

Bet paldies par komentāru, Jums taisnība, ka tur tirgus ir atvērts visām kompānijām, bet ne mājsaimniecībām. Raksts tiks attiecīgi precizēts.

-1

Atbildēt

Uģis > sausins 12.02.2014. 16.28

Te, savukārt, rakstīts, ka Lietuvā tirgus mājsaimniecībām tiks atvērts 2015.gada 1.janvārī.

http://financenet.tvnet.lv/zinas/485354-no_nakama_gada_1aprila_atvers_elektroenergijas_tirgu_majsaimniecibam

Kuram taisnība?

-1

Atbildēt

Signija Aizpuriete > sausins 12.02.2014. 16.59

——jurrri:”(..)Kuram taisnība?”

==============================================================================

Kas redzīgs, tas saredzēs,- kas dzird, tas sadzirdēs, – kas lasīt māk, tas apjēgt spēs!

http://www.youtube.com/watch?v=_UwqyfXZYiM

Latvju zeme vaļā stāv / Tā kā dzīsla pušu rauta,/

Iztek asins, iztek spēks, / Latvju zeme vaļā stāv.

Latvju zeme vaļā stāv,/ Vēji staigā iekšā, arā, /

Izplēš sēklu, izrauj saknes,Latvju zeme vaļā stāv./

Krusta ceļiem pienaglota, / Krusta vējiem caurvējota.

-2

Atbildēt

Uģis > sausins 13.02.2014. 12.17

edge_indran

===========

mums katram pa mīnusam:

man par to, ka pajautāju,

Tev par to, ka atbildēji :-)

Atbildēt

lailabidzane 12.02.2014. 12.53

Visai skaļš uznāciens autoram padevies. Tikai, kurš un ko no šī visa vēl nezināja?

Par to taču runā visi. Visticamāk, ir jau arī par ko runāt. Bet kur ir pētnieciskajai žurnālistikai raksturīgie (tā vajadzētu būt) pierādījumi un liecības?

Kāpēc tieši tagad, ja nekā īsti jauna nav? Un kāpēc šādā rakursā, ja tāpat ir skaidrs, ka stāsts patiesībā nav tikai par EP?

Kam veltīta šī fona mūzika – vai tiešām elektrības tirgum?

-3

Atbildēt

Ieva Priedenfelde 12.02.2014. 10.40

Piekrītu visam. OIK lielākā daļa ir uz Latvenergo rēķina – Latvenergo pats no sevis iepērk ar Krievijas gāzi saražoto enerģiju par dubulto tarifu!

-1

Atbildēt

Ieva Priedenfelde > Ieva Priedenfelde 12.02.2014. 10.48

Visiem labi – Latvenergo purniem labi, partiju sponsoriem labi, politiķiem labi, kremlim labi, tik latviešu baurim par to visu jāmaksā.

-1

Atbildēt

olbox > Ieva Priedenfelde 18.02.2014. 14.41

Es teiktu, ka visi elektrības lietotāji solidāri samaksā, lai dividendes no Latvenergo peļņas varētu pārskaitīt valsts budžetā un apmaksāt valsts tēriņus. Piemēram, nodrošinot kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijas sistēmu. Vai pieliekot dažus latus skolotāju atalgojumam. Vai tas ir taisnīgi – to jums pašiem spriest.

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam