Ieviesīs piekto centralizēto eksāmenu ķīmijā vai fizikā
Saistītie raksti
Viedoklis /
21. novembris
Kāpēc vilcinās ar lēmumu par jaunā izglītības finansējuma modeļa ieviešanu?
Ārpolitika /
20. novembris
Ticot uzvarai.* Vislabākajā skolā
Viedoklis /
18. novembris
Skolotāji – vecāku draugs, nevis ienaidnieks
Viedoklis /
15. novembris
Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?
Viedoklis /
13. novembris
Kā zinātne palīdz mācīt un mācīties?
Komentāri (20)
Danute Klaiva 08.01.2014. 23.40
@J.Bitops
Zinības kopumā matemātikā un fizikā nav dalāmas, bet tomēr katra satur savu nozīmi. Matemātika domāta lai prastu rēķināt, bet fizika lai prastu izpildīt kādas darbības, kas nav saistītas ar paša bioloģiju. Ģeogrāfiju jāzin lai indivīdam ir saprašana, kas notiekas ap viņu esošā telpā. Un tā var turpināt.
Nevar te izcelt kādu konkrētu mācības vielu ko jāzin obligāti un ko tā biški var apgramstīt. Vienkārši ir jābūt pamatotam iemeslam lai ko tādu pieņemtu, bet tādu nav. Esmu papētījis mazumiņu, kur bērni dodas studēt un fizmat. nozare ir dominējošā vietā. Bet kur paliek tie paši studenti pēc studijām? Varbūt tā vietā lai fantazētu jaunus eksāmenus, būtu sakārtojuši izglītības kvalitāti, kā tādu, skolotājiem normālas algas dotu, lai viņi neraujas uz pusēm naudu pelnot pa vairākām skolām un rezultātā darbu izdara pavirši. Beigās cieš skolēni, jo noguris skolotājs nespēj skolēnu ieintriģēt apgūt mācīto vielu.
0
Aivars Krauklis 08.01.2014. 12.51
Būtībā zinību komplekts „matemātika + fizika” ir nedalāms un neviena tā daļa nav aizstājama ar kādu citu priekšmetu, ne ar ķīmiju, ne bioloģiju vai ģeogrāfiju. Tikai – ne jau plikas matemātikas vai fizikas dēļ, bet sistemātiskas domāšanas un prāta disciplīnas attīstīšanai, kas absolūti neieciešams jebkuram skolniekam. Kopā ar valodām šīs zinības veido domāšanas pamatus, nepieciešamus jebkurā, arī tā sauktajā „radošajā” darbībā un to trūkums Latvijā diemžēl kļuvis par vispārēju nelaimi. (Paredzu „radošo personību” un citu analfabētisma aizstāvju sašutuma brēcienus)
0
Danute Klaiva 07.01.2014. 23.52
Jāsāk prātot, vai Latvijā nav laiks kādiem politiķiem iet sēnes lasīt?
Tas pat ir dīvaini, ka ministru kabinets, kurš ir atkāpies pieņem politiskus lēmumus. Ministru kabinets atkāpās 2013 gada decembrī un ar to zaudē tiesības pieņemt stratēģiskus lēmumus. Tad kurā galā Latvija ir tiesiska valsts?
Un šie idiotiskie lēmumi par 5 eksāmenu netur kritiku. Kāpēc fizika, vai ķīmija? Kur paliek ģeogrāfija, bioloģija, jeb Latvijā nav vairāk ieži ko pētīt, vai dabas? Ja jau vēlas droši zināt kad skolēns ir apguvis visu labi, tad ar šo papildu 5 eksāmenu ir jāizvērš plašāk un jāpapildina ar jau minētām ģeogrāfiju, bioloģiju un to var dot pēc izvēles. Skolēns ar svešvalodās var izvēlēties kurā valodā kārtos svešvalodas eksāmenu. Tad ļaujat ar 5 eksāmenu izvēlēties. Ne jau visi ir teicamnieki bijuši ķīmijā un fizikā. Kādam tieši ģeogrāfija ir bijusi kā konfekte, citam bioloģija.
Un ja runājam godīgi, Latvijas izglītība ir kropļaina. Ir valstis kur skolēni vispār nekārto gala eksāmenus, jo vis mācību cikls ir būvēts uz to kad skolēns ir spiests mācīties visu laiku, jo nemitīgi tiek pildīti testi visās mācību vielās, kas ir līdzīgi tam kad skolotājs ieliek atzīmi par atbildēto mācības vielu. Šie testi ko dod pildīti nav nekas šausmīgs, bet tie 100% dod novērtējumu vai konkrētais skolēns ir apguvis attiecīgo priekšmetu. Un ceturkšņa beigās var secināt cik labi ir mācījies skolēns. Tāpat skolotājs redz uzreiz kuram skolēnam ir problēmas un laicīgi var veikt pasākumu lai šo nezināšanu novērstu. Latvijā skolēnu ja neizsauc stundā, tad ar skolēns var izšmulēties neiemācījies kādu no mācību vielām, bet beidzot skolu, tas kā bumerangs nāk atpakaļ un ne jau izglītības ministrija cieš, bet paši skolēni. Labi kad vēl nav izdomājuši iekļaut vēsturi gala eksāmenā, jo to patiesums ir apšaubāms, katrs vēsturi groza kā grib un pārbaudīt vai tā tieši tas bija pirms gadsimtiem jau nevar.
3
Una Grinberga > Danute Klaiva 08.01.2014. 00.42
@canoss
Latvijas vispārējā izglītības sistēma ir tik slikta, ka vidusskolas beidzēji masveidā dodas studēt uz Rietumeiropu. Kur loģika? Tas, ka sistēma ir standartizēta un neeleastīga attiecībā uz skolēnu spējām, nenozīmē, ka kopumā sistēma ir slikta.
0
www.dfz.lv > Danute Klaiva 08.01.2014. 04.01
Labi, biologīja un ģeogrāfija arī it kā ir eksaktie priekšmeti. Tomēr jāņem vērā tas, ka vidusskolā ģeogrāfija ir diezgan lielā mērā sociāls priekšmets (cik nu pati esmu aplūkojusi mācību grāmatas vidusskolai, jo pati ģeogrāfiju nemācījos, tur bija pietiekami daudz cilvēka un sociālās ģeogrāfijas). Pie tam jāņem vērā tas, ka šobrīd CE ģeogrāfijā nemaz nepastāv- eksāmens gan ir, bet tas nav centalizēts.
Runājot par testiem, tos nevar uzskatīt par rādītājiem, kas pilnībā atspoguļotu zināšanu apguvi. Uz vienu testu dažu iepriekšējo stundu vielu tomēr ir vieglāk sazubrīties, nekā eksāmenam, tāpēc tas labāk spēj parādīt īstās zināšanas nevis to, kas iekalts uz dažām dienām. Cits jautājusm ir par eksāmenu grūtības līmeni, kas jau tagad nav īpaši augsts, bet noteikti kristos vēl, ja tas būtu jākārto visiem (vai gandrīz visiem) skolēniem. Tomēr tad varētu tikt vaļā no problēmas, ka skolotāji strādā tikai ar skolēniem, kuriem jākārto eksāmens, pārējiem atzīmes “uzdāvinot”. Bet tad vajadzētu arī skolotājus, kuri gan vēlas, gan māk nevis likt iekalt, bet veidot izpretni, un tā varētu būt problēma.
0
Danute Klaiva > Danute Klaiva 08.01.2014. 23.19
@melānija
Nu īsti nepiekritīšu ka ar testu sistēmu nevar noteikt skolēna zināšanas.
šos testus esmu redzējis pats un tur nav tikai tie jautājumi ko pirms kāda laika ir mācījušies. Tur iznirst arī tādi jautājumi ko ir mācījušies gadu vai pat divus iepriekš. Un pašu testu jautājumus ar sastāda dators, nevis cilvēks un tajos nekad neiznirs tādi jautājumi, ko skolēnam vēl mācīs. Paši skolēni nemaz nezin kad notiks test. Tas var būt divas, trīs reizes mēnesī un pat var būt reizi divos mēnešos. Skolēns ierodas stundā un pēkšņi viņam iedo testa lapas, pirms tam liekot visas grāmatas salikt somā. Bet eksāmenu veids gan varētu neatspoguļot patiesās zināšanas. Tur var būt kādi uzdevumi ko skolēns nav iemācījies un pašsaprotami, ka nevar atrisināt pareizi.
Vēl testu sistēma aptver visu klasi, bet nevis dažus, nevis kā Latvijas skolā kur zināšanas stundas laikā var pārbaudīt dažiem skolēniem. Jo tak pamatu vielu ar vēl jāmāca. UN ko nozīmē nemācījies ģeogrāfiju? Tad jau sanāk ka no planētas uzbūves neko nezināt un nezināt, kas ir ieži, magma? Un kā bez ģeogrāfijas zināšanām vispār var dzīvot? Tā tikai dzīvoja akmens laikmetā, kad neviens pat nesaprata, kas atrodas klints otrā pusē un vai vispār tur, kas atrodas. Bet tas tak nav nopietni vairs. Tad jau nav brīnums ja nezināt pasaules valstu izvietojumus uz kartēm.
Tad jau drīzāk ķīmiju var nemācīties, pietiktu ar primitīvām zināšanām tajā, iemācoties Meģelejeva tabulu no galvas. Nevis zināt kas notiks ja ko samaisīs kopā?
Pasaule mainās un bērniem vaig ar vien labākas zināšanas, beidzot skolu. Beigu beigās viņiem būs jāveido pasaule tālāk. Bet ne ar tādu grābstīšanos kā to dara tagad. Un visi šie jaunie eksāmenu noteikumi ir jāpieņem vismaz ar laika posmu 5 gadi, nevis jāpaziņo, ka pēc gada tev skolēn būs eksāmens tādā un tādā vielā.
Apmēram tāpat, kad Jums darba devējs stundu pirms darba pasaka kad algu maksās tagad pa daļām, nevis kā iepriekš ar diviem piegājieniem.
Diez cik labi nejustos, ja nāktos ik dienu saņemt naudiņu, jo tak parasti tādas nieku summiņas notērējas fiksi.
Bet bez filozofēšanas, izglītību vaig uzlabot, nevis radīt jaunus šķēršļus tās iegūšanai, gan sākumā gan beigās.
0
Una Grinberga 07.01.2014. 18.27
Vieni kliedz, kādēļ bērniem nemāca angļu valodu un programmēšanu no pirmās klases, bet citi kliedz, kādēļ vidusskolas beidzējiem būtu jāprot fizika un/vai ķīmija. Labi nebūs nekad! Apsveicams ministra lēmums, bet tas protams neatrisina to, ka skolās (it īpaši lauku) nav daudz labu fizikas un ķīmijas skolotāju un ka tiek iemācīts domāt nevis atprasa Medeļējeva tabulu.
0
Ildze Kront?le 07.01.2014. 18.27
diez kāds ir padomājis par to, ka ķīmija un fizika nav visiem vidusskolēniem? humanitārajos novirzienos tādu nepasniedz.
0
Adata 07.01.2014. 16.53
Mēģinājums tik panākt to, lai vecāki mudina savus bērnus pieņemt lēmumu par turpmākās karjeras izvēli jau 9. klasē, lai berni turpinātu macības nevis vidusskolā, bet jau koledžās vai arodskolās. Jo vēlas likvidēt visas vidusskolas. Kas ir pilnīgākais idiotisms!!!
No personīgās pieredzes varu teikt, ko pat beidzot vidusskolu nezinaju ar ko vēlos saistīt savu nākotni! Jo man nebija ne jausmas par to kādas profesijas pastāv, bet ja zināju kādu, tad man nebija ne jausmas kādi ir to darba pienākumi, lai arī aktīvi apmeklēju visādas zinību dienas, karjeras dienas, pildīju visadus testus… Savu aicinājumu atklāju tikai pēc 25 gadu vecuma. Kad biju pabeigusi augstskolu( par kuru vēl joprojam maksāju bankai), izgājusi dažādus akridetētus kursus gan Latvijā gan ārzemēs.
Kā lai 14-15 gadīgs bērns izdomā kas viņš vēlas kļūt un kādā profesijā vēlas savu karjeru??? Tāpēc arī ir tik daudz īgnu un nelaimīgu cilvēku kuriem riebjas savs darbs un darba vieta – riebjas tadēļ, ka izvēlējušies nepareizo ceļu – bet citu izglītību iegūt ir dārgi un nav laika ,jo visticamāk jāstrādā sev neinteresējošā darbā vēl vismaz turpmākos 10 gadus, lai nomaksātu bankai aizņemto kredītu par iegūto sev nepiemēroto izglītību… Reti kuram pietiek drosmes un mērķtiecības mainīt dzīvi uz sitienu, kad ir sapratuši ka neiet īsto dzīves ceļu.
1
Una Grinberga > Adata 07.01.2014. 18.36
@Kitija
14-15 gados tomēr jau vajadzētu rasties izpratnei, kas skolēnam padodas un kas ne… un ja skolēns spēj nokārtot visus obligātos eksāmenus labi, tad vispār nerodas jautājums, kur kāds var tikt vai ne. Diez vai tas ir pareizi sūtīt skolēnus vidusskolā ar domu, ka viņi nespēj apmierinoši nokārtot kaut vienu vispārizglītojošu priekšmetu. Bērnā jau laikus tiek “iedēstīta doma” – “tu to nevari!”, “tev to nevajag!”… un tā nu mēs dzīvojam ar prezidentu, kurš uzskata, ka viņa angļu valodas prasmes ir pietiekamas, bet angļu valodā varbūt 4 izspiestu (ja skolotāja apžēlotos) un Rīgas saimniecību vada žurnālists, kuram vispār nav nekādas minimālās ekonomikas izpratnes.
0
Kitija Līga 07.01.2014. 14.55
Kastas par stulbumu? Ir cilvēki, kuriem nepadodas šie priekšmeti. Es pats pabeidzu vidusskolu, fizikā un ķīmijā, es knapi dabūju 4. Ja man vēl būtu jāliek vēl viens eksāmens kādā no šiem priekšmetiem, es nebūtu pabeidzis skolu. Mēs, jaunieši, cenšamies kaut vai vidusskolu pabeigt, bet izglītības ministrija vēl vairāk pagrūtina mācības.
0
lebronj2356 07.01.2014. 14.47
Un interesanti zināt, ko tas dos ?! LV ķīmiķu un fiziķu par maz ?? Latvija ir čempions talantu šķērdēšanā un izputināšanā, jo piemēram daudziem mediķu studentiem neatrodas rezidentu vietas pēc studijām = ņemot vērā visa izmaksas pie mums, var teikt, ka profesionāli šie cilvēki ir LV zuduši, bet nauda iztērēta….un tā ir daudz kur ! Vajag sniegt iespējas cilvēkiem sevi attīstīt pilnvērtīgi, nevis bezjēdzīgi fokusēties uz dažām zinātnēm, nepamatoti cerot, ka tas kaut kādā veidā mūs izvirzīs !
0
www.dfz.lv 07.01.2014. 14.40
Tas ir visiem, visiem tāds eksāmens? It kā izklausās jau jauki, jo dabaszinātnes ir svarīgas mūsdienās un man būtu prieks, ja mūsu valsts zinātni veicinātu un cienītu vairāk, tikai interesanti, kas būs ar tiem skolēniem, kuri vidusskolā eksaktos priekšmetus nemācās vispār.
0