Netraucēt mūs ar diasporu!

Tēma svarīga, dzīvojam tagad daudz pasaulīgāk nekā tas bija dzelzs priekškara trijās pusēs, un kaut kur būtu jābūt kādai statistikai — http://www.loib.lv neatbild — iesp€jams der€tu €iro integrācijas izp€tes biedrības Lapas :)…

http://nra.lv/latvija/82075-latviesu-skaits-arzemes-arvien-pieaug.htm

? derētu šī gada dati

Nāgela k-gs jau atkal uzstājas kā arlatviešu absolūtpozitīvai karodziņš.

Nāgela k-gam dferētu arī izteikt savu un citu ārlatviešu viedokli uzmeklēt par tādu ārlatviešu ladrbību Latvijā kā tikko redzējām Baibu Rubesu: zvaigznīti, kas savulaik spīdēja ar Ls 12 500 parādu par savu dzīvokli, bet tikko bija gatava tēlot LV sirdsapziņu, piesmērējoties Zolitūdes nelaimes sabiedriskajai komisijai.

Politkorektuma dēļ ar to latviešu skaitu ārzemēs ir radīts liels sajukums. Tomēr vajadzētu kaut kā sadalīt to “valstspiederīgais” jēdzienu – pilsoņi; latvieši/sveštautieši un nepilsoņi (nenaturalizējušies kolonisti). Citādi ar Latviju pametušo (jaunākā laika)skaitu manipulē. Visbiežāk uzdodot visus par latviešiem; pazīstamais “bļāviens” – latvieši bēg no savas valsts. Vai tā ir? Vai vairums aizbraukušo nav no tiem sveštautiešiem, kurus atpakaļ vis negaidām?

Diahroniski skatoties, pirms kāda Latvijā dzīvojoša ļaužu grupa jebkad kļuva par īsteniem latviešiem, tai bija jāiziet cauri pārbaudes fāzei, kurā tie bija latvijieši. Un tā tas ir arī šodien. Tāpēc varbūt nav jāņem ļaunā nevaļīgajiem ministriju ierēdņiem, ka tie palaikam sajauc latvijiešus ar latviešiem (pastāvīgā iedzīvotāja statusu ar pavalstniecību). Savukārt tautība, īpaši tur, kur to nosaka voluntāri, ir gluži efemērs jēdziens.

Jaunā gada ierosme:

demokrātijas vārdā!- izveidot portālā atsevišķas sadaļas:

Ločmemļa vieduoklis

ēžas indrāna -vieduoklis

viedouklis.lv- Sīrijas alavītu zieduoklis…

Lai pilnīgi un galīgi ievēruotu troļļu un spambotu tiesības

aicinājums portāla redakcijai- apkop savu namu!

LTV galvenie komentētāji ir bijuši LKP CK propagandisti, pat čekas virsnieki. Ta nav, kavs zaudējuši atmiņu. Acu priekšā LTV komentētāju kažoiku otrāda apvilkšana. Zinu, ka daudzi latvieši Latvijā neatgriezīes, ja piemēram patiesu korupcijas atklājēju atlaiž no darba oligarhu ieliktnis, bet jauno Ministru prezidentu meklē komunistu apcirkņos, prezidents komunists, kolaborants. Lasot laikakstu LATVIETIS patiesi var sajust cik daudz latviešu pametuši korumpēto un komunistu pārvaldīto Latviju. Patiesībā jātver komunistu sarakstus, bet ne tā saucamos čekas pelavmaisus. Jo ceka valdīja pār čeku un ne otrādi kā daudzi savā dumībā domā.

Varbūt ne gluži par tēmu, bet tā ” diaspora” sen jau tracina. Priekš kam sarežģīt vienkāršas lietas ? Ir Latvijā un ārzemēs dzīvojoši latvieši. Nav svarīgi, kad un kāpēc viņi emigrējuši. Galvenais, ka viņi sevi par tādiem vēl joprojām uzskata un tādi jūtas. Amerikas, Kanādas vai Īrijas latvieši skan vienkārši un saprotami. Kāda vēl “diaspora ” ?

Mums te vienu “diasporu”sen jau grib iesmērēt. Kāpēc – tas jau ir cits, bet visiem zināms jautājums.

Ļoti labi, ka šādas ārzemju latviešu preses relīzes par kultūras un sabiedriskās dzīves notikumiem ir – te milzīgs paldies G.Nāgela kungam un viņa kolēģiem, brīvās pasaules latviešu žurnālistiem un citiem rakstītājiem!

Ja sākam analizēt, par ko runā un raksta Latvijas sabiedriskie mēdiji, tad parasti tās būs lietas, kas interesē viņu pašreizējo auditoriju. Raidījumu reitingus mēra, izlases kārtībā apsekojot zināmu skaitu Latvijas mājsaimniecību, kur joprojām skatās televizoru (auditorijas pētījumi izmantojot TNS “TV Metrus” u.c. ierīces). Nelaime tā, ka sabiedrisko mēdiju pārklājums ne vienmēr sasniedz pat visas Latvijas mājsaimniecības – nerunājot nemaz par tiem, kuri atrodas ārzemēs. Sk. http://www.tns.lv/wwwtnslv_resources/images/Mediju_petijumu_gadagramata/2011-2012/05_TV_auditorijas_petijums.pdf .

Tiešākais ceļš, kā varētu daudzināt diasporas latviešu sasniegumus – vairāk piedāvāt sabiedriskā mēdija saturu pašiem diasporas latviešiem; tad viņi arī noteiks saturu, ko tur rāda. Piemēram, dzīvojot Latvijā, televīziju neskatos – man viņu raidījumi neinteresē un televīzijas aparāta mājā nav. Savukārt, ilgstoši uzturoties ārzemēs (studiju un komandējumu laikus saskaitot kopā – arī man iznāktu vairāki dzīves gadi) – varbūt sentimentālu apsvērumu dēļ arī kaut ko skatītos. Bet tad sabiedriskajam mēdijam ir vajadzīgs kvalitatīvs portāls vai kvalitatīva video straumēšana (streaming video) – piemēram, sadarbībā ar Akamai vai līdzīgu WAN paātrināšanas infrastruktūru.

Un kas Latvijā ir zināms par ārzemju latviešu dzīvesveidu? Vai televīzijā, laikrakstos, ziņu portālos katrs piektais raksts ir par mūsu tautiešiem ārzemēs?

=========================

Ko vēl Nāgela k-gs nesagribēja. A par lielāko daļu t.s. ārzemju latviešu dzīvesveidu visiem viss tāpat skaidrs – tie ir ekonomiskie bēgļi, kas jaunākajā emigrācijas vilnī pārsvarā strādā mazkvalificētu un zemu atalgotu darbu.

p.s. Tipisks stāsts par aizbraucējiem:

Viesstrādnieks Ivars puravu fermā Lielbritānijā izveidojis vergturību

Britu raidorganizācija BBC atklājusi Austrumeiropas viesstrādnieku apkrāpšanas shēmu, kura galvgalī ir cilvēks no Latvijas – Ivars Mežals. Viņa „padotie” tiekot spiesti maksāt Mežalam kukuļus, lai vispār tiktu pie darba puravu plantācijās, taču aizvilināti uz Lielbritāniju šie cilvēki ir ar svētu solījumu: te ir darbs. http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/131383/viesstradnieks-ivars-puravu-ferma-lielbritanija-izveidojis-vergturibu