Jāmirst klusībā… bez akcijas
Saistītie raksti
Radars /
25. janvāris 2023
Radars Latvijā
Pusdienās /
18. janvāris 2023
Nesalaužamie, ne upuri
Pilsētā /
14. septembris 2022
Ceļš uz pieņemšanu
Komentāri (45)
Arvis 28.11.2013. 09.31
“Jo princips vienmēr ir tas pats, ka nelaimē,kad tu pats vairs ne par ko nespēj padomāt, ir kāds, kas padomā, parūpējās tavā vietā.”
Manā rakstā paustais viedoklis ir pilnīgi pretējs: kaut arī būtu labi, ja būtu, kā Jūs sakāt, šis princips darbojas tikai tad, kad visi traģēdiju redz, jo nevar neredzēt, bet traģēdijas, kuras var neredzēt, tūdaļ arī neredz, un nekāds princips nedarbojas, pašam vien ar visu jātiek galā.
0
daiga_klava 28.11.2013. 00.08
Valdim. Piedodiet,lūdzu, asumus. Man tuviem cilvēkiem, kas nav upuri,šis notikums bijis emocionāli ļoti smags. Es saprotu, ka Jūs nevēršaties pret Zolitūdes upuriem, un mums līdzās cilvēki cieš katru dienu, un iespēju robežās mēs katrs cenšamies kādam palīdzēt. Tur visās tajās šausmās viss bija ļoti īsts un patiess: izmisums, dusmas, prieks,atvieglojums, bēdas, un bija sajūta, ka viens otru balstot- gan kopā raudot, gan padzerot tēju, mēs varam izturēt gandrīz jebko- Un tad atsākās ikdiena, kurā nav vainīgo, ir paraksti, normatīvi, alkatība, bezatbildība, būvniecības karteļi, un laikam jau izmisums, ka tomēr nekas nemainīsies, vainīgos netiesās, un tad izmisīgi gribas, lai tiem cilvēkiem vismaz attapšanās un atlabšanas brīdis ir mazliet vieglāks. Jo princips vienmēr ir tas pats, ka nelaimē,kad tu pats vairs ne par ko nespēj padomāt, ir kāds, kas padomā, parūpējās tavā vietā. Man tagad šķiet, ka mēs domājam līdzīgi, bet tās lietas, kuras dzīvību iegūst darot, teorijā nereti samežģās, jo nekad nav viennozīmīgas. Vēlreiz- lūdzu piedodiet, ja jūs aizskāru.
0
daiga_klava 27.11.2013. 17.38
Kaut kas kā smiltis tomēr šņirkst starp zobiem pēc šī raksta izlasīšanas…
Nāvi katrs sastop viens. Sava miršana ir brīdis ar ko neizbēgami jārēķinās.Vai tā atnāks ar pārslogotu betona gabalu vai ar dzērājšoferi, vai pēc pēkšņas slimības komplikācijām – tā atnāks, un tev būs jāmirst. Netaisnīga, cietsirdīga un mēma nāve. Jo uzskatāmi netaisnīgāk un cietsirdīgāk, jo neaizsargātāki jūtas palicēji.
Šķiet vienīgā lieta, kas vieno pilnīgi visus cilvēkus, kas jebkad dzimuši. Un šī neizbēgamā nolemtība mums liek noliekt galvas un paklusēt, kad kāds šo ceļu aiziet pirms mums. Svešs, savējais, viens no mums – cilvēkiem.Vai to drīkst un vajag salīdzināt?
Es nesapratu, kāds būtu sabiedrības ieguvums, ja par Zolitūdi vēstītu ar vienu rindkopu, jo, lūk, piedodiet- tāpat kā viņi, neskaitāmi cilvēki mirst katru dienu.
Vai rakstā izvirzītā galvenā problēma atkal ir nauda? Kompensācijas? Ko dzērāja upuri nesaņem, bet šo cilvēku tuvienieki saņems? Jo ceļi taču arī kāda vainas dēļ bedraini.Kas ir tas jēdzīgais, ko mēs varam izdomāt, domājot par šo traģēdiju no autora uzstādījuma? Ko autors vēlas pateikt tiem, kas pirms četrām naktīm stāvēja pie drupu kaudzes,cerēja un gaidīja, un tukšām acīm reaģēja uz visiem kompensāciju paziņojumiem? Vai vajadzēja ļaut nomirt tiem suņiem un nonākt bērnunamā bērniem tikai tāpēc, ka kādam šajā netaisnīgajā pasaulē tas bijis jāpiedzīvo?
Mēs pārāk reti darām kaut ko citiem, nedomājot par sevi, kāpēc, tad, kad tas notiek,vienmēr atrodas arī kāds, kurš apšauba motivācijas vai atrod pa kādam draņķīgam piemēram, lai tie, kas saņēmuši kādus latus vai dzīvības pagarinājumu, justos sliktāk, jo kādam ir paveicies vēl mazāk?
1
Arvis > daiga_klava 27.11.2013. 17.52
Ir ļoti pareizi, ka šīs traģēdijas upuriem tik daudzi palīdz. Daudzi turklāt patiešām nesavtīgi. Citi savukārt par “ziedojumiem” sauc savus lētos atpirkšanās mēģinājumus – kā piemēram Re&Re, kas “ziedoja” 100 tūkstošu latu (summu, kas mazāka par to, ko no tās firmas drīz vien pietiesās kā kompensāciju katram upurim, ja pasaulē ir kaut druska taisnības). Bet neatkarīgi no stimula katra summa cietušajiem noderēs. Savukārt es, mazs cilvēciņš, kas vienmēr principā uzreiz piezvana uz katru ziedojumu tālruni, šoreiz neziedoju. Jo šoreiz pietiks arī bez manis. Es ziedošu tam, kam neviens neziedo. Piemēram, ja es būtu bokseris Briedis, kurš savu prēmiju uzreiz ziedoja Zolitūdes upuriem, es šo žestu būtu veicis citādi: ziedojis kādam citam nevainīgi cietušajam, aicinot neaizmirst arī pārējos. Piemēram, apgāzušās Ecolines autobusa upuriem: nudien nesaskatu nekādu atšķirību, ar ko veikala griestu uzkrišana uz galvas ir negaidītāka par autobusa apgāšanos – gan veikala apmeklētāji, gan autobusa pasažieri ir vienlīdz nevainīgi un jūtas vienlīdz omulīgi un pārliecināti par savu drošību. Bet, protams, kas gribētu, tas arī to tāpat kā šo rakstu pasludinātu par vēršanos pret Zolitūdes upuriem.
0
Arvis 27.11.2013. 11.10
Ko nozīmē “nevajadzēja”… Kāpēc arī es nevarētu izteikt atšķirīgu viedokli, ko neviens cits neizsaka, starp neskaitāmajiem vienādajiem, ko bļauj visi?
0
liga_araja 27.11.2013. 07.34
Nevajadzēja dot publicēt! Sanāk, ka uzlēji ūdeni uz tām pašām dzirnavām. Masu nelaimes baro un baros gan medijus, gan politiķus. ASV par to visu jau organizētu filmas uzņemšanu.
0
oktaavs 26.11.2013. 18.38
Priekš tam ir NEATKARĪGA tiesu sistēma, kuras mums nav un nekad nav bijusi. Kad būs – nav zināms.
Amerikā tiesājas pat par nepareizi izteiktu vārdu un šķību skatienu, kur nu vēl par iemeslu, kura dēļ notikusi avārija ar cilvēku upuriem.
Labāk par daudz tiesāšanās, nekā klusēšana un raudāšāna zem spilvena, ja bijuši pat cilvēku upuri.
Un valstij ir jāapmaksā tiesu izdevumi tiem, kuriem nepietiek naudas šādos smagos gadījumos. Tas ir principa un vēl atlikušo iedzīvotāju pēdējās ticības jautājums šai zagļu un korumpantu paradīzei.
0
Annija 26.11.2013. 17.07
Lielisks raksts par aktuālu tēmu.
0
Ilze Nagla 26.11.2013. 15.49
Atļaušos norādīt, ka Ceļu satiksmes noteikumi ir ‘rakstīti’ ar daudzu cilvēku asinīm. Tas attiecas arī uz sodiem utt. Un tas nozīmē, ka gluži nepamanīti šo cilvēku likteņi nepaliek.
0
Arta Strode 26.11.2013. 15.15
Diemžēl ir briesmīgas lietas kuras cilvēki jau ir pieraduši ignorēt un pievērš tam uzmanību tikai ja tas notiek ar kādu viņiem pazīstamu cilvēku. Un par laimi ir briesmīgs lietas, ko viņi nevar piņemt un nepiekritīs ignorēt .. Un tas dod cerību, ka sabiedrība reiz kļūs vairāk Cilvēku. Es domāju, tas ir jautājums par to ko mēs izvēlamies: regresiju ( līdz vienaldzīga dzīvnieka stāvokļim ) vai progresēšanu ( pilnībā realizējot mūsu cilvēcisko potenciālu).
0
sinergie 26.11.2013. 14.54
Paldies autoram var nepopulāro, bet visnotaļ vajadzīgo redzējumu.
0
lindukjis 26.11.2013. 12.08
Jānis ir čakls galdnieks, kurš gatavo izcilus zārkus, bet viņam vajadzīgi vienmēr svaigi miroņi. Par prieku Jānim un visiem pārējiem, šonedēļ kādā MAXIMAS veikalā iebruks jumts. MAXIMA – par visiem padomāts!
1
Vineta > lindukjis 26.11.2013. 13.32
dullaisdauka
Ciniski bet šoreiz vietā.
Bez Maximas īpašnieku alkatības, nekas tāds nevarēja notikt. Normāli, pašā traģiskākā variantā, viens apsargs varēja aiziet bojā, ne vairāk.
0
Ojārs 26.11.2013. 11.57
Neko darīt: nelaime savā nodabā ir privāta problēma.
—————————-
Zolitūdes traģēdijas sakarā es tieši par to pašu padomāju. Ar ko atšķiras autoavārijā smagi cietis cilvēks no Maximā saspiestā veikala darbinieka?
0
buchamona 26.11.2013. 11.06
…Neviens tevis dēļ sēru karogus nekar un koncertus neatceļ. Tev neizsaka līdzjūtību prezidenti un pāvesti…+++ ir jau tā, ka katru dienu pasaulē negadījumos aiziet bojā cilvēki un katra šāda situācija ir traģēdija. Taču sākt svērt, kuram ir “laimējies” nomirt pamanītam, bet, kam šādi “nelaimējas” un, cik tas viss kopā ir taisnīgi – manprāt tas nav pareizi. “Izredzētība” šādās situācijās nav jāmeklē, jo tādas vienkārši nav. Ir dažādas sakritības, kuru dēļ viena traģēdija nonāk līdz sabiedrības apziņai, bet cita aiziet garām nepamanīta.
Cita lieta, ko es pamanīju šajās sēru dienās – es pamanīju dažu ļaužu vēlmi uz Maksima traģēdijas fona zīmēties, bīdīt savas lietas, meklēt sensācijas, taisīt savu politiku, un tas man šķiet nepieņemami. Visvairāk man iekrita acīs prezidenta Bērziņa runa, kurā viņš uz sagruvušā veikala fona pamanījās aktualizēt visas Latvijs problēmas, samest tās kopā vienā katlā un tur tās sākt risināt pēc sava ģīmja un līdzības. Kāds sakars Zolitūdē notikušajai traģēdijai ir ar topošo Satversmes preambulu, piemēram? utt..
Bet, ja par Valda Felsberga pārdomām – tām trūkst nobeiguma, ir ieskicēta problēma,bet nav piedāvāta autora atbilde uz paša formulēto jautājumu.
4
Arvis > buchamona 26.11.2013. 11.11
Gan literatūrā, gan publicistikā mani interesē tikai lasītājs ar savu galvu, kurš pēc tēmas izgaismojuma tālāk par risinājumu aizdomāsies pats.
0
buchamona > buchamona 26.11.2013. 11.26
valdis. Protams, ka katrs aizdomāsies pats. Bet izgaismot tēmu, jeb uzstādīt jautājumu, tas nav tas sarežģītākais, tas pat ir diezgan vienkārši. Grūtāk ir uz paša uzdoto jautājumu arī pašam rast atbildi.
0
Arvis > buchamona 26.11.2013. 11.37
Vainīgs, mans raksts ir pārāk vienkāršs. Par laimi, internets ir pilns sarežģītāku rakstu un katrs var atrast savai gaumei.:)
0
ilmisimo > buchamona 26.11.2013. 16.03
rinķī apkārt
………… ..Visvairāk man iekrita acīs prezidenta Bērziņa runa, kurā viņš uz sagruvušā veikala fona pamanījās aktualizēt visas Latvijs problēmas, samest tās kopā vienā katlā un tur tās sākt risināt pēc sava ģīmja un līdzības. Kāds sakars Zolitūdē notikušajai traģēdijai ir ar topošo Satversmes preambulu, piemēram? utt.
__________________
Viltīgs gan mūs Bērziņtēvs.
Vaiiii.. ku viltīgs.
0
Baiba Eglâja 26.11.2013. 10.21
Pateicība autoram. Būtu, tas noticis uz lauku ceļa, būtu gandrīz aprakstītais variants, mēs visi būtu nomiruši, nevienam nebūtu nekādu problēmu… Ja būtu… Tā nekad nav. Ir, kā ir. Jāsaka briesmīgais vārds -diemžēl, diemžēl tas notika uz braucamo pilnas šosejas, mediķi un policija esot bijuši drīz vien…
Zolitūde ir akcija, tā kļūst arvien lielāka akcija. Politiska akcija. Katrs tajā cenšas ko iegūt. Meli tupinās. Melo atklāti, neslēpdamies. Pēc tam brīnās – vai tad es tā teicu.
Tas, ka jumts nogalināja daudzus cilvēkus, ir briesmīgi. Vainīgais gan jau nav jumts, bet tie, kas to cēla, “lika tam sabrukt”. Ir tādi, kas lepojas, ka piederīgajiem savākts daudz naudas. Nu, ar naudu mirušo dzīvības neatgriezt. Miris ir miris. Slepkavas staigā apkāt. Ja teikšu, cik pelna uz citu nelaimes rēķina tie, kas vāc ziedojumus, man pārmetīs – tu gan esi nežēlīga un ļauna. Vai tad es nedrīkstu būt nežēlīga un teikt, ka dzīvniekiem joprojām ir dabiskā atlase, bet L-jā ir “eņģeļi”, kas ziedo savas kapeikas, lai kropls bērns eksistētu nākotnē? Lai būtu, kam nākamajam jumtam uzkrist. Tas, ka žēlotājiem pašiem “jumts aizbraucis” jau sen, nav nekas. Būtu šai sabiedrībai prāts vietā, Zolitūdes jumts nebūtu uzkritis nevainīgiem cilvēkiem
0
Arvis 26.11.2013. 09.17
AUTORA KOMENTĀRS:
Diemžēl mans raksts ir publicēts būtiski sagrozīts, ar gluži citu jēgu, tāpēc mēģināšu labot vismaz pašu galveno – virsrakstu. Autora virsraksts ir tāds:
“KLUSĪBĀ JĀMIRST BEZ AKCIJAS”
Ar cieņu
Valdis Felsbergs
14
Kaspars Špūle > Arvis 26.11.2013. 10.43
Diemžēl mans raksts ir publicēts būtiski sagrozīts, ar gluži citu jēgu
——-
Kas te notiek?
0
janis17 > Arvis 26.11.2013. 10.47
Autor, nu iepeistojiet šeit nesagrozītu rakstu.
0
raimondsb_mail_lv > Arvis 26.11.2013. 10.49
to valdis
Paldies par rakstu, arī es par to dažreiz aizdomājos.
Tas Jūsu aizrādījums “būtiski sagrozīts raksts” un “zaudējis jēgu” ir ļoti interesants – vai nevarētu lūdzu sīkāk ar iztirzājumu?
Kas sagrozīja, kad un kādā veidā tas varēja notikt?
Šī ir ļoti nopietna lieta, ja kas…
0
Arvis > Arvis 26.11.2013. 10.59
Rakstus vienmēr sagroza redaktori. Es to zinu, esmu suni apēdis uz šīs “ļoti nopietnās lietas” un attiecos pret to kā pret neizbēgamu stihiju: literāriem tekstiem jau a priori vienmēr kategoriski norādu, ka nevienu burtu manā tekstā cūkot nedrīkst. Pret publicistiku attiecos vieglāk, lai jau labo “kļūdas”, ja ir tāda profesionāla slimība, bet negaidīju, ka šoreiz tiks pilnībā apvērsta mana raksta jēga. Tomēr redaktore jau citus sagrozījumus pēc mana lūguma ir atlikusi vietā, vēl palicis tikai man nepieņemamais virsraksts ar pilnīgi pretēju jēgu tai, ko esmu paudis.
0
Inese > Arvis 26.11.2013. 11.55
Atkal Nellija visu sačakarējuse? Vai Miķelsone?
0
raimondsb_mail_lv > Arvis 26.11.2013. 11.56
to valdis
Mierā nelikšos, klāstiet vaļā – kāda redaktore, ko sagrozīja?
Varbūt Jūs pret to variet “attiekties vieglāk”, bet man, kā lasītājam un šā portāla lietotājam, ļoti svarīgi, lai autora rakstu nesagrozītu un jēgu nemainītu.
0
Arvis > Arvis 26.11.2013. 12.02
Es jau paskaidroju: tagad sagrozīts palicis vairs tikai virsraksts, kura pareizo versiju esmu skaidri uzrakstījis iepriekš. Nav svarīgi, kura to izdarīja, negribu nevienu konkrētu redaktoru apvainot, jo tā dara visi redaktori pilnīgi visur, ieskaitot tos mēdijus, kuros draudēts “iesniegtos tekstus nerediģējam”, bet nekā – vienmēr “rediģē”. Vajag dzīvi uztvert vienkāršāk: autora tekstu vienmēr visur pakļauj nelūgtai “palīdzībai”, un katram, kas kaut ko kaut kur iesniedz, jābūt gatavam cīnīties par sava teksta autentiskumu vai neņemt galvā. Es izvēlos pirmo, bet daru to bez histērijas: autora teksts ir autora onānisms, lasītāju viņa smalkumi tikpat neinteresē.
0
Ojārs > Arvis 26.11.2013. 12.22
Skumjais: Tas Jūsu aizrādījums “būtiski sagrozīts raksts” un “zaudējis jēgu” ir ļoti interesants – vai nevarētu lūdzu sīkāk ar iztirzājumu?
————————
vai tad neatceries, kā IR bija nosaucis Austrālijas latviešā Nāgela rakstu par Grendi, kurā viņš Kultūras ministri bija aizstāvējis? Rakstam IR bija devis nosaukumu: Sašutums par Grendi.
0
raimondsb_mail_lv > Arvis 26.11.2013. 12.40
to valdis
Cik noprotams, Jums svarīgi ir iznest savu(kā pats sakiet) “onānismu” publiskai apskatei…
Tas, ka redaktore “piekoriģē” Jūsu darbību, ko dēvējiet par “onānismu”, mulsumu pārāk neizraisa…?
Kurā brīdī(atvainojiet par jautājumu) gūstiet orgasmu..?
0
Arvis > Arvis 26.11.2013. 12.53
Piedodiet, es negribu ne ar vienu kasīties, arī ar Jums. Esmu pieradis, ka autoram vispār jābūt priecīgam, ja viņu publicē. Esmu publicējies daudz, zinu, ka vienmēr “rediģēs”, zinu, ka pašam no sākta gala stingri jāvienojas, ka tekstu cūkot nedrīkst, un tik un tā pirmajā reizē izcūkos, savu panākt izdosies tikai ar otro. Šoreiz vispār aizmirsu piekodināt – pats vainīgs. Acīmredzot tizlais visrsraksts tā arī paliks neizlabots, neko darīt, norakstu zaudējumos. Man ir citi darbi, es negrasos te tagad karot par šo publikāciju-viendienīti: nav jau literatūra ar paliekošu vērtību. “Mulsumu” manī izraisa viss, bet ar savu mulsumu es varu mierīgi iet bekot: kas kādam daļas gar katra grafomāna mulsumiem. Jūs laikam esat jauns karojošs sapņotājs, droši uz priekšu, bet mana zaudējuma apmērs ir tikai vienas publikācijas izcūkots virsraksts un es mierīgi, ar nesakacinātiem nerviem, atgriežos pie saviem darbiem.:)
0
raimondsb_mail_lv > Arvis 26.11.2013. 13.15
Es jau ar Jums nekasos, tik uzdodu jautājumus.
Lasītājiem ir grūti izprast rakstnieka – onānista grūto dzīvi. Mūžīgā kasīšanās ar redaktoriem, kuri (maitas) maisa pilnvērtīgi nodoties patīkamai procedūrai. Domās jau redzu Jūs nelaimīgu klīstam pa redakcijām, virinot mētelīti un piedāvājot savus “onānista” pakalpojumus.
PS
Turpmāk, kad redzēšu kādu portālu “uzkaramies”, zināšu, ka Jūs tur esiet iebrucis ar savām dīvainajām tieksmēm..
0
elinaliepina > Arvis 26.11.2013. 14.37
0
raimondsb_mail_lv > Arvis 26.11.2013. 16.43
To Uģis
Nē, man bruņas netraucē. Un ceru, ka Jums pinkas arī nemaisa dzīvot.
No sākuma man raksts patiesi likās OK, bet vēlāk ieinteresēja autora sāpe par raksta “apcirpšanu” un “izmainīto jēgu”. Nolēmu uzzināt īstenību – kas tad varēja tādā vienkāršā, nevainīgā rakstā tā traucēt redakciju, ka tā ņēma un visu “būtiski sagrozīja”?
Ņemot vērā autora vēlāko atzīšanos, kā viņš pats klasificē savu verbālo daiļradi, apmēram tiku skaidrībā, kas tika “apcirpts”.
Jāsaka, ka, pateicoties autora paskaidrojumiem, ieraudzīju pavisam citu raksta “jēgu” .
0
elinaliepina > Arvis 26.11.2013. 17.37
Es dzīvot varu arī bez matiem (sinonīms vārdam “pinkas”:)), šaubos, vai jums jebkad izdosies izlīst no savas konservu bundžas :(((…
Un taisnvirzienā domājošam indivīdam laikam ir neiespējami uztvert kādu domu vai izteikumu arī pārnestā nozīmē… Skumji un bezcerīgi…
0
LigitaBrodina 26.11.2013. 09.14
Paga, tad sanāk, ka arī 11. septembra terora akta upuri nav īsti pieminēšanas vērti, jo paši vainīgi, ka atradās Dvīņu torņos, un lidmašīnu pasažieriem vienkārši nepaveicās.
Te runa ir par skaitliski lielas sabiedrības drošību nesakārtotas sistēmas dēļ.
Atvainojiet, bet šādi raksti ir emocionāla kroplība. Veikalos nāves briesmām nav jāpastāv.
1
janis17 > LigitaBrodina 26.11.2013. 09.50
Veikalos nāves briesmām nav jāpastāv.
________________________________
un kur ir jāpastāv? Vai uz ceļiem ir jāpastāv? kādā stāvoklī ir Latvijas ceļi? Domāju, ka vēl daudz sliktākā, kā Latvijas jumti.
Ceļu dēļ mirušajiem piekabina birku – neizvēlējās atbilstošu braukšanas ātrumu. Pats vainīgs!
Bet vai ceļa bedres bija aizlāpītas? Vai tas bija nokaisīts? Kad pēdējoreiz remontēts, vai bīstamie līkumi aprīkoti ar atstarotājiem? Vai tiem, kas neredzami staigā kājām gar ceļa malu ir alternatīva iet pa gājēju jeb veloceliņu gar šoseju???
0
Mārtiņš 26.11.2013. 08.51
Manuprāt, tas, ko autors ir gribējis panākt – ir likt katram pašam aizdomāties par šādām situācijām. Un par sabiedrības vienaldzību, kas mūsdienās visapkārt valda. kad nelaime var notikt ne tikai ar tevi, bet arī ar tev nepazīstamu cilvēku – nestāvēt un nešausmināties, bet iet un palīdzēt – kā juristam, kā mediķim, kā amatpersonai, kā līdzcilvēkam, negaidot kkādu iesniegumu vai izmisuma pilnu saucienu pēc palīdzības. Cerams, ka sabiedrība vēl nav tik sapuvusi, ka steidz palīgā tikai tad, ja no tā var gūt kkādu labumu vai atlīdzību.
Es domāju, ka atbilde tev nav jāieliek ķešā, bet raksta doma ir likt aizdomāties, ko TU būtu gatavs darīt, redzot šadu nelaimi. Visticamāk – neko, vai ne?
1
inta_s > Mārtiņš 26.11.2013. 09.16
Paldies par Jūsu viedokli. Atzīšos ka esmu vainīgs jo neizlasīju līdz galam rakstu.
0
inta_s 26.11.2013. 08.28
Autors pasūdzējās… un?
Varbūt ir laiks šo mainīt? Ko autors iesaka darīt lai mainītu situāciju?
0