Laiks izlemt – pārtika cilvēkiem vai automašīnām

21

Komentāri (21)

Vineta 20.11.2013. 01.07

autoram
Protams, cilvēku automašīnām, ne jau nu smirdīgu parazītu vairošanai.

0
0
Atbildēt

0

oskaar 15.11.2013. 23.42

Kautkas līdzīgs ir arī ar biogāzes koģenerācijas stacijām.
Itkā skaisti- blakus kādai lopu fermai uzceļ kublus, kuros tiek iegāzti lopu mēsli, un tad nu veidojas biogāze, ar kuru tiek baroti dzinēji, kuri ražo elektrību un siltumu.
Tomēr, cik gadījies saskarties ar konkrētiem projektiem, neviena no šīm koģenerācijas stacijām nespēj darboties, pamatā izmantojot lopu radīto. Lielāko daļu no kublos gāžamā sastāda laukos izaudzētā zaļās masas piedeva- to paredz tehnoloģiskais process, un, cik saprotu, bez šīs zaļās masas piedevas gāzes ieguve vienkārši nav iespējama tīri bioloģisku iemeslu dēļ.
Cita blakusparādība- iegūtais siltums tiek formāli pārdots kādai draudzīgai struktūrai, kura to vienkārši izkūpina gaisā- jo ienākumi ElEn obligātā iepirkuma ietvaros ar uzviju nosedz niecīgos izdevumus par siltuma ražošanu un neizmantošanu.
Vispār jau laikam ir jādomā par to- kā enerģiju iegūs mūsu bērnubērni pēc gadiem 100 vai 200, kad visa nafta un gāze no zemes būs izsūknēti. Bet varbūt pagaidām to prātīgāk būtu veikt kaut kādos mazos izmēģinājumu lauciņos, nevis masveidā (t.i.- obligātā iepirkuma komponente) piespiežot par šiem eksperimentiem maksāt visiem elektroenerģijas lietotājiem.

0
0
Atbildēt

1

    oskaar > oskaar 17.11.2013. 00.21

    Nulle
    Nav jautājuma par to- vai labāk maksāt Gazpromam. Tam nav nekādas saistības ar sīkajām atjanojamo resursu elektrostacijām.
    Var nemaksāt Gazpromam, bet no kaut kurienes vest šurp sašķidrināto gāzi, būvēt savas atomelektrostacijas vai kaut ko tamlīdzīgu.
    Bet šie sīkie ar atjaunojamo enerģiju strādājošie energoapgādes objekti pagaidām vēl nespēj pretendēt uz to- lai ar to palīdzību kaut cik nodrošinātu VISU Latvijas energoresursu patērētāju pieprasījumu. Kāda ir jēga no tā, ka kādam piederoša uz tiem pašiem lopu mēsliem itkā balstīta koģenerācijas stacija ražo valsts mērogiem niecīgu elektroenergijas apjomu, saražoto siltumu pārdod meitas uzņēmumam, kurš to izkūpina gaisā, un par saražoto ElEn saņem naudu saskaņā ar MK noteikumiem Nr.262? (labi- tur ir vēl vieni MK noteikumi, starp tiem ir kaut kādas nianšu atšķirības, bet tas šajā gadījumā nav būtiski).
    Var jau būt, ka mūsu lauksaimniekiem nāk par labu- ka šādas te mēslu kurinātavas (nesaku to ar ļaunu prātu- bet varbūt žēl, ka nav pieprasījuma pēc cilvēku patēriņam nepieciešamām kultūrām) nespēj darboties bez būtiskas zaļās masas piedevas. Varbūt tas veicina vismaz kaut kādu lauksaimniecību.
    Bet kopējā shēma man tomēr šķiet stulba.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

esmeralda_se 15.11.2013. 23.31

whateva >>>Jā, putnus ir žēl, bet cerams, ka ziemas kļūs tik siltas ka tiem vairs nebūs nepieciešams ceļot uz Āfriku pārziemot, kur viņiem nav kur palikt, jo vietējie ar saviem lopiem pārvērš zemi tuksnešos un biodegvielas ražošana vai neražošana putnus šeit pilnīgi neietekmē – ir pilns ar daudziem citiem apstākļiem par kuriem būtu jāsatraucas.>>>

Runājot par putniem, ļoti interesantus (tiesa gan, ne visai iepriecinošus) rezultātus ir devusi ornitologu šī rudens akcija, kurā bija iespējams sekot 8 Latvijas melno stārķu lidojumam uz Āfriku – https://www.facebook.com/DzivibasLidojums

Rezultāts īsumā ir tāds, ka 4 no 8 stārķiem gāja bojā pārceļojuma laikā, turklāt ļoti “prasti” – vadi, malumedības, plēsīgie putni…
Varbūt mūsu melnie stārķi, kas citējot ornitologus, “Latvijā(!) nonākuši uz izmiršanas sliekšņa” patiesībā uz šī “sliekšņa” nemaz nenonāk Latvijā? Ņemot vērā to, ka pie mums uz viņu pusi pat elpot īsti nedrīkst?

Vēl viena ļoti interesanta lieta, par ko labprāt uzzinātu no bioenerģijas noliedzējiem, ir tas, ko viņi piedāvā kā alternatīvu – acīmredzot turpināt dedzināt visu veidu fosilo kurināmo, tādējādi turpinot atbrīvot zemes dzīlēs dabiski deponēto Co2… (biodegvielas ražošana un lietošana, pieņemot, ka ražošanā tiek lietota tā pati biodegviela, ir Co2 neitrāla. Protams, paliek minerālmēslu un pesticīdu problēma).

Nezinu, kā ar šo lietu ir citās zemēs, bet mūsu zaļie regulāri izceļas ar nespēju(?) nevēlēšanos(?) redzēt visu bildi kopumā, ļoti bieži visam redzot tikai iemeslu, bet neredzot cēloņus.

Jāpiezīmē, ka pats nebūt neesmu sajūsmā par bioenerģijas kukurūzas un rapšu laukiem, un pats galvenais – subsīdijām, kas tajā visā tiek ieguldītas, tomēr vainot Āfrikas badacietēju nelaimēs Latvijas rapšus ir diezgan negodīgi. Liela daļa tās zemes, kur tagad aug rapši, ~ 20 gadus ir stāvējusi neizmantota, un daļēji pateicoties tieši enerģētiskajām kultūrām, ir atgriezta l/s apritē.

+3
-1
Atbildēt

0

Alise 15.11.2013. 12.10

Piekrītu autoram. Bet, manuprāt, lielākā problēma ar biodegvielu ir nevis ietekme uz pārtikas cenu, bet iespaids uz ekoloģiju, jo tā ir papildus nevajadzīga rūpnieciskā nepārtikas lauksaimniecība. Bet kā zinām, rūpnieciskā lauksaimniecība ir viena no lielākajām dabas piesārņotājiem, pie tam, ja tā ir nepārtikas, un nav jārūpējas par gala produkta lietojamību pārtikā, tad situācija ir vēl trakāka.

Ģenerāli, skatos, ka laikam esat iesaistīts šajā biznesā, ja visu tik labi pārzināt, tādēļ neuzskatu jūsu viedokli par objektīvu. Tas ir tāpat kā no Šīna nevar sagaidīt objektīvu viedokli par TUA tirgošanu pret NĪ iegādi. iesaistītās puses nevar sniegt objektīvu ieskatu lietā, jo ir finansiāli ieinteresētas (ir interešu konflikts). Un nevajag te uzreiz piesaukt gazpromu.

+4
-2
Atbildēt

3

    esmeralda_se > Alise 15.11.2013. 13.18

    Var daļēji piekrist rakstam un lielākā mērā Jūsu komentāram. Tomēr, visi rēķinātāji būtu stipri pārsteigti, jo apturot bioenerģētikas kultūru ražošanu, pārtika lētāka nepaliktu:)
    Realitāte mēdz atšķirties no teorijas, viens ir modelēt situāciju kabinetā uz datora, cits – izspēlēt to reālajā dzīvē.

    BET, pats galvenais, ko gribēju pateikt – vai tiešām tie 800 mlj. cieš badu, jo pasaulē ir par maz pārtikas?

    +6
    0
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > Alise 15.11.2013. 18.52

    Latvijā gan biodegvielu sāka ražot dēļ tā ka tā bija nepieciešama tautsaimniecības attīstībai(piemēram, cukurbiešu vietā). Pasaulē pārtikas trūkums patiešām nav novērojams – ir daudz kur novērojama pārapdzīvotība un ar pārtikas sadali saistītās problēmas, kas ir mūžīga problēma kas iet kopā ar šo cilvēku neizglītošanu. Man negribētos ar bomi sist autoram pa pieri… bet ja parakstās, ka viņš ir ornoitoloģijas biedrības priekšsēdētājs – varbūt tomēr derēja uzrakstīt tādu rakstu, kas aizkustinātu putnu mīļus… jo ir.lv lasītājiem sirds nesāp, ja kaut kur miljoniem cilvēku cieš badu(ja viņi ir vairāk par latviešu skaitu, vai tā ir latviešu galvenā problēma – vai tomēr šo miljonu cilvēku problēma?). Un mežus Latvijā izcērt ne jau lai veidotu jaunas lauksaimniecības zemes – nu vismaz kaut kādai realitātes sajūtai ir jābūt par to, kā lietas notiek Latvijā.

    Biodegvielas ražošanai Latvijā nevajadzētu būt problēmām, bet pieņemu ka ASV ir viena no valstīm, kas ražo biodegvielu visvairāk pasaulē un arī pārtiku saražo pietiekošā daudzumā pati priekš sevis(un vēl eksportē sasaldētas vistas uz Krieviju, kas vistas acīmredzami vairs pati neražo) – citur tomēr problēma ir roku darbs. Piemēram tajā pašā Āfrikā kur ir daudz labāks klimats lai ražotu kokvilnu, to vairs nedara, bet valkā drēbes no tām humpalām ko atved ASV, kas pati ražo un konkurē visus nabadzīgo valstu kokvilnas ražotājus, kas kokvilnas ražošanai izmanto roku darbu.

    Jā, putnus ir žēl, bet cerams, ka ziemas kļūs tik siltas ka tiem vairs nebūs nepieciešams ceļot uz Āfriku pārziemot, kur viņiem nav kur palikt, jo vietējie ar saviem lopiem pārvērš zemi tuksnešos un biodegvielas ražošana vai neražošana putnus šeit pilnīgi neietekmē – ir pilns ar daudziem citiem apstākļiem par kuriem būtu jāsatraucas. Starp citu tajā pašā Īrijā putniem līdz pat nesenam laikam dabiskā teritorija bija dzīvžogos kas sadala laukus – viņi jau bez mežiem iztiek gadsimtiem ilgi. Vienīgais apdraudējums, ka šos dzīvžogus intensīvās laumsaimniecības dēļ sāka iznīcināt – un ne jau tur obligāti bija vainojama biodegviela.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    Vineta > Alise 15.11.2013. 21.52

    r_r
    Ģenerāli, skatos, ka laikam esat iesaistīts šajā biznesā, ja visu tik labi pārzināt,

    Ikvienam, ko esmu aizvainojis, lūdzu piedošanu par zināšanām. Ko man darīt, pašas lien galvā?

    0
    -2
    Atbildēt

    0

garausiitis 15.11.2013. 11.38

Tas par ko es te jau pasen esmu runājis … Pie kam interesanti ,ka piemēram bioetanolu Latvijā vairs neražo , bet 5% jāpievieno šā vai tā … arī biodīzeli grib pacelt līdz 7% … Sviests …

+5
-1
Atbildēt

3

    Vineta > garausiitis 15.11.2013. 12.04

    klusais
    Vēl viens gazpromizators izlīda!!!
    Tiem kurus savās mašīnās vizina lielie onkuļi, bet paši nebrauc, daru zināmu, ka etanols, kā piedeva benzīnam ir absolūti nepieciešama.
    1. Pievienotais etanols, kura oktānskaitlis ir ap 120, atbrīvo no vajadzības lietot tetraetilsvinu, kas ir inde.
    2. Etanols nodrošina nesalīdzināmi labāku benzīna sadegšanu. Pievienojot 5%, CO izmešu daudzums samazinās vismaz par 10%.
    3. Etanolā izšķīst bāka radušais kondensāts, kas kopā ar sadegšanas produktiem tiek izvadīts pa izpūtēju. Sen jau nav dzirdēts par degvielas filtriem, ko aizsprostojis ūdens.

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    Çriks Rozenfelds > garausiitis 15.11.2013. 15.30

    Figņa jau ir tā, ka vietējo bioetanolu aizskrūvēja un tagad lieto importēto.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    garausiitis > garausiitis 15.11.2013. 18.24

    General – tā kā no 1991 gada esmu saistīts ar degvielas nozari, tad daru zināmu ,ka saistībā ar etanola pievienošanu benzīnam ir redzēti visādi brīnumi :) tai skaitā reakcija ar kondensātu ,kas izpaužas baltu pārslu izgulsnēšanās formā :) Bet tēma ir plašāka un ne jau portāla komentāru formātā :)

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

lebronj2356 15.11.2013. 09.00

Ļoti labs jautājums aizskārts, bet to risināt nebūs viegli, jo ir uzblīdusi vesela šlaka, kas brangi nopelna no šā brīža lobētās biodegvielas, tostarp viens otrs repšes partijas sponsors…viņu interesēs protams nebūs šādu absurdu atcelt ! Vēl nepārliecinošak visai biodegvielas afērai(kas ir daļa no lielākas CO2 afēras) skan tas, ka nereti vairāk degvielas/enerģijas tiek patērēts ražojot šo biodegvielu nekā no tās tiek atgūts atpakaļ….ASV jau sen ir projekti par nederīgu substanču parstrādi….bet atpakaļrāpuļi joprojām grib arvien lielākas lauku platības apsēt ar rapsi !

+8
-3
Atbildēt

3

    Vineta > lebronj2356 15.11.2013. 11.49

    Krix
    Vēl nepārliecinošak visai biodegvielas afērai(kas ir daļa no lielākas CO2 afēras) skan tas, ka nereti vairāk degvielas/enerģijas tiek patērēts ražojot šo biodegvielu nekā no tās tiek atgūts atpakaļ….

    Skan absolūti nepārliecinoši.
    Nožēlojami, ka konditori, vešerienes un auklīties spriež par nozarēm, par ko ne mazākās sajēgas.
    Jau diezgan sen atpakaļ, kad tehnoloģijas vēl bija autiņos, 4ha lauka apstrādāšanai pietika eļļas, ko izspieda no rapša kas izaudzēt 1ha, vēl paliek pāri lopbarības rauši ko izmantot cūkkopībā un rapšu salmi, ko var pārstrādāt bioetanolā vai dīzeļdegvielā. Mūsdienās rentabilitāte ir krietni augstāka, piedevām darbinot traktoru ar elektrību vai saspiestu gaisu, lielsaimniecību tā pati eļļa var nodrošinat ari ar elektrību un siltumu.
    Kuce bērni, Latvijas gazpromizatori darīs visu, lai mēs nenomauktos no Krievijas energo adatas.
    Viss. Kurpnieki, palieciet pie savām liestēm!!!

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    simpsons > lebronj2356 15.11.2013. 20.51

    Šis jautājums – kāds ir patiesais CO2 ieguvums no biodegvielas un cik tas izmaksā – izskatās ir gavenais.

    Diemžēl autors rakstā vēl pielicis klāt 800 miljonus, kuri nevar iegādāties pārtiku. Baidos, ka viņi nevarēs iegādāties augu eļļu arī tad, ja tā būs par 15% lētāka.

    Turklāt, biodegvielas kultūras aizņemot Īrijas platību. Fakts, ka lauki tiek apstrādāti un tur dzīvo cilvēki, ne visiem ir acīmredzams negatīvisms. Daudziem, arī Latvijā, tas ir pozitīvi.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > lebronj2356 16.11.2013. 20.03

    Ja runājam par rapsi, kamēr tiks izmantotas ar tieši bitēm visbīstamākajiem pesticīdiem kodinātas sēklas, tikmēr neko pozitīvu tur nesaredzu. Esam jau padevušies un bites vairs neturam, jo katru pavasari atjaunot visas bišu saimes bija vienkārši neizturami, turklāt viņas pirmajā gadā vēl tikai iedzīvojas un daudz medus nedod.

    Jā, it kā embargo Eiropā uzlika (starp citu, to panāca mūsu nacionālč.. nīstā Brisele, kamēr Zemkopības Ministrija par varītēm centās procesam uzlikt veto), bet vismaz mums pagaidām vairs nav vēlmes gādāt jaunas bišu saimes. Vienīgā cerība, ka lielie dravnieki spēs iegūt pierādījumus, ka embargo palīdz, bet arī par to ir šaubas, jo neticu, ka kāds no lielajiem līdz šim būtu turējis saimes rapšu lauku tuvumā.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Çriks Rozenfelds 15.11.2013. 07.31

Arvien vairāk rodas iespaids, ka ES vadības struktūras ir tikai viena liela lobēšanas mašīna uz kuru arī mēs sūtam savus delegātus.
Vai tad viņiem ir interesanti “cilvēki”? Viņus interesē tikai regulējami “patērētāji”.
Tādēļ arī vajadzīga šī jocīgā “paplašināšana”, pievienojot visādas pussprāgušas valstiņas, ja ne tiešā veidā, tad ar savienības līgumiem. Tagad sarakstā ir arī Moldāvija. Vai kāds ir redzējis kas tā ir par valstiņu?

+2
-8
Atbildēt

2

    Alise > Çriks Rozenfelds 15.11.2013. 12.02

    Shameless Duck: Arvien vairāk rodas iespaids, ka ES vadības struktūras ir tikai viena liela lobēšanas mašīna uz kuru arī mēs sūtam savus delegātus.
    _____________________

    Un kā jūs domājat, kādēļ Eiropā arvien palielinās eiroskeptiķu skaits? Vai tik ne tādēļ, ka Brisele risina nevis tiešām kādas kopējās problēmas un uzlabo kopējos apstākļus eiropiešiem, mēģina uzlabot Eiropas konkurētspēju pasaulē (kas būtu Briseles tiešais pienākums), bet Briseles cilvēki pārsvarā nodarbojas ar savas labklājības uzlabošanu, visādām lobēšanām un no dzīves atrautu lietu ieviešanu. Brisele ir kļuvusi par birokrātiju birokrātijas pēc, nevis nodarbojas ar valstu sadarbības koordinēšanu.

    +4
    -5
    Atbildēt

    0

    simpsons > Çriks Rozenfelds 15.11.2013. 21.02

    Lai Pīle un r_r nebrīnītos par mīnusiem, varu paskaidrot.

    Lielākā daļa portāla lasītāju zin, ka Dombrovskis un pārējie 27 premjerministri nav ‘Briseles cilvēki’ tāpēc, ka viņi dzīvo un strādā savās valstīs. Premjerministrus ievēl katras valsts pilsoņi. Tāpēc, ja nepatīk lēmumi, rej nevis uz mistisko Briseli, bet gan aizej līdz spogulim.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam