Atklāta vēstule visiem Eiropas Savienības premjerministriem
Augsti godātais Dombrovska kungs! Nākamā mēneša laikā Jūsu valdība un citu Eiropas Savienības dalībvalstu valdības izlems, vai ir jālimitē no zemes iegūtās biodegvielas daudzums transporta vajadzībām. Šis lēmums ir ļoti svarīgs, jo tas ietekmēs pārtikas cenu pieaugumu Eiropā un pasaulē, zemes īpašumtiesības un pasaules mežu izciršanu.
Gandrīz visa biodegviela ir gatavota no kultūraugiem – kviešiem, sojas, palmu eļļas, rapša un kukurūzas. Šie augi ir nozīmīgi pārtikas ražošanā strauji augošajai pasaules cilvēku populācijai, no kuras 800 miljoni cieš badu.
Ja nebūtu pašreizējo Eiropas Savienības biodegvielas mērķu (kuri tiek pārskatīti!), pārtikas cenas Eiropā tādai pārtikai kā augu eļļa 2020.gadā būtu 50% zemākas nekā patlaban un pārējā pasaulē tās samazinātos par 15%. Pasaules Banka, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Pasaules Tirdzniecības organizācija (WTO), Starptautiskais valūtas fonds (IMF), ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) un piecas citas ANO aģentūras ir brīdinājušas, ka „cenas ir daudz augstākas nekā tad, ja nekāda biodegviela netiktu ražota”. Šīs organizācijas arī ir aicinājušas pārtraukt biodegvielas subsidēšanu tās negatīvās ietekmes dēļ uz pārtikas cenu svārstībām.
Turklāt lielākā daļa biodegvielas nemaz nenodrošina oglekļa dioksīda (ogļskābās gāzes) emisiju samazināšanos, kas ir subsīdiju pamatojums!
Un pieprasījums pēc zemes platības, kas līdzvērtīga Īrijas platībai, lai nodrošinātu ES biodegvielas mērķu sasniegšanu, rada lielu apdraudējumu videi, dzīvajām būtnēm un lauku sabiedrībai.
ES pilsoņi, kuri atbalsta mūsu darbu, saprot ES biodegvielas politikas negatīvo ietekmi uz bada problēmu pasaulē, zemes lietojuma un klimata izmaiņām, kā arī šīs politikas izšķērdīgo rīcību ar nodokļu maksātāju naudu, turklāt katru gadu veicinot cenu celšanos. Tomēr Eiropas Savienības Padome, kuras sastāvā esat arī Jūs, grib pieņemt daudz vājākus noteikumus, kas nenoteiks ierobežojumus kaitīgajai biodegvielai un neliks aprēķināt katras konkrētas biodegvielas kopējo, tai skaitā slēpto ietekmi uz klimata izmaiņām.
Mēs aicinām Jūs nekavējoties rīkoties, lai uzlabotu ES biodegvielas politiku, kam patlaban ir graujoša ietekme uz vidi, dabu un sabiedrību. Mēs aicinām Jūs personīgi un publiski iestāties par tādas biodegvielas aizliegšanu, kas konkurē ar pārtiku un kuras pilnā ietekme uz vidi netiek novērtēta (pilnā ietekme ir arī tās oglekļa izmaksas, kas tiek patērētas, lai saražotu šo biodegvielu)!
Mēs skubinām Jūs parādīt savas līdera spējas Padomes diskusijās un atbalstīt Eiropas Komisijas priekšlikumu par 5% vai mazāku biodegvielas proporciju, lai apstādinātu tālāku pārtikas pielietojuma pieaugumu enerģijas ražošanā.
Patiesā cieņā,
Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdis
Komentāri (21)
lebronj2356 15.11.2013. 09.00
Ļoti labs jautājums aizskārts, bet to risināt nebūs viegli, jo ir uzblīdusi vesela šlaka, kas brangi nopelna no šā brīža lobētās biodegvielas, tostarp viens otrs repšes partijas sponsors…viņu interesēs protams nebūs šādu absurdu atcelt ! Vēl nepārliecinošak visai biodegvielas afērai(kas ir daļa no lielākas CO2 afēras) skan tas, ka nereti vairāk degvielas/enerģijas tiek patērēts ražojot šo biodegvielu nekā no tās tiek atgūts atpakaļ….ASV jau sen ir projekti par nederīgu substanču parstrādi….bet atpakaļrāpuļi joprojām grib arvien lielākas lauku platības apsēt ar rapsi !
3
Vineta > lebronj2356 15.11.2013. 11.49
Krix
Vēl nepārliecinošak visai biodegvielas afērai(kas ir daļa no lielākas CO2 afēras) skan tas, ka nereti vairāk degvielas/enerģijas tiek patērēts ražojot šo biodegvielu nekā no tās tiek atgūts atpakaļ….
Skan absolūti nepārliecinoši.
Nožēlojami, ka konditori, vešerienes un auklīties spriež par nozarēm, par ko ne mazākās sajēgas.
Jau diezgan sen atpakaļ, kad tehnoloģijas vēl bija autiņos, 4ha lauka apstrādāšanai pietika eļļas, ko izspieda no rapša kas izaudzēt 1ha, vēl paliek pāri lopbarības rauši ko izmantot cūkkopībā un rapšu salmi, ko var pārstrādāt bioetanolā vai dīzeļdegvielā. Mūsdienās rentabilitāte ir krietni augstāka, piedevām darbinot traktoru ar elektrību vai saspiestu gaisu, lielsaimniecību tā pati eļļa var nodrošinat ari ar elektrību un siltumu.
Kuce bērni, Latvijas gazpromizatori darīs visu, lai mēs nenomauktos no Krievijas energo adatas.
Viss. Kurpnieki, palieciet pie savām liestēm!!!
0
ineta_rr > lebronj2356 16.11.2013. 20.03
Ja runājam par rapsi, kamēr tiks izmantotas ar tieši bitēm visbīstamākajiem pesticīdiem kodinātas sēklas, tikmēr neko pozitīvu tur nesaredzu. Esam jau padevušies un bites vairs neturam, jo katru pavasari atjaunot visas bišu saimes bija vienkārši neizturami, turklāt viņas pirmajā gadā vēl tikai iedzīvojas un daudz medus nedod.
Jā, it kā embargo Eiropā uzlika (starp citu, to panāca mūsu nacionālč.. nīstā Brisele, kamēr Zemkopības Ministrija par varītēm centās procesam uzlikt veto), bet vismaz mums pagaidām vairs nav vēlmes gādāt jaunas bišu saimes. Vienīgā cerība, ka lielie dravnieki spēs iegūt pierādījumus, ka embargo palīdz, bet arī par to ir šaubas, jo neticu, ka kāds no lielajiem līdz šim būtu turējis saimes rapšu lauku tuvumā.
0
simpsons > lebronj2356 15.11.2013. 20.51
Šis jautājums – kāds ir patiesais CO2 ieguvums no biodegvielas un cik tas izmaksā – izskatās ir gavenais.
Diemžēl autors rakstā vēl pielicis klāt 800 miljonus, kuri nevar iegādāties pārtiku. Baidos, ka viņi nevarēs iegādāties augu eļļu arī tad, ja tā būs par 15% lētāka.
Turklāt, biodegvielas kultūras aizņemot Īrijas platību. Fakts, ka lauki tiek apstrādāti un tur dzīvo cilvēki, ne visiem ir acīmredzams negatīvisms. Daudziem, arī Latvijā, tas ir pozitīvi.
0
garausiitis 15.11.2013. 11.38
Tas par ko es te jau pasen esmu runājis … Pie kam interesanti ,ka piemēram bioetanolu Latvijā vairs neražo , bet 5% jāpievieno šā vai tā … arī biodīzeli grib pacelt līdz 7% … Sviests …
3
Vineta > garausiitis 15.11.2013. 12.04
klusais
Vēl viens gazpromizators izlīda!!!
Tiem kurus savās mašīnās vizina lielie onkuļi, bet paši nebrauc, daru zināmu, ka etanols, kā piedeva benzīnam ir absolūti nepieciešama.
1. Pievienotais etanols, kura oktānskaitlis ir ap 120, atbrīvo no vajadzības lietot tetraetilsvinu, kas ir inde.
2. Etanols nodrošina nesalīdzināmi labāku benzīna sadegšanu. Pievienojot 5%, CO izmešu daudzums samazinās vismaz par 10%.
3. Etanolā izšķīst bāka radušais kondensāts, kas kopā ar sadegšanas produktiem tiek izvadīts pa izpūtēju. Sen jau nav dzirdēts par degvielas filtriem, ko aizsprostojis ūdens.
0
garausiitis > garausiitis 15.11.2013. 18.24
General – tā kā no 1991 gada esmu saistīts ar degvielas nozari, tad daru zināmu ,ka saistībā ar etanola pievienošanu benzīnam ir redzēti visādi brīnumi :) tai skaitā reakcija ar kondensātu ,kas izpaužas baltu pārslu izgulsnēšanās formā :) Bet tēma ir plašāka un ne jau portāla komentāru formātā :)
0
Çriks Rozenfelds > garausiitis 15.11.2013. 15.30
Figņa jau ir tā, ka vietējo bioetanolu aizskrūvēja un tagad lieto importēto.
0
esmeralda_se 15.11.2013. 23.31
whateva >>>Jā, putnus ir žēl, bet cerams, ka ziemas kļūs tik siltas ka tiem vairs nebūs nepieciešams ceļot uz Āfriku pārziemot, kur viņiem nav kur palikt, jo vietējie ar saviem lopiem pārvērš zemi tuksnešos un biodegvielas ražošana vai neražošana putnus šeit pilnīgi neietekmē – ir pilns ar daudziem citiem apstākļiem par kuriem būtu jāsatraucas.>>>
Runājot par putniem, ļoti interesantus (tiesa gan, ne visai iepriecinošus) rezultātus ir devusi ornitologu šī rudens akcija, kurā bija iespējams sekot 8 Latvijas melno stārķu lidojumam uz Āfriku – https://www.facebook.com/DzivibasLidojums
Rezultāts īsumā ir tāds, ka 4 no 8 stārķiem gāja bojā pārceļojuma laikā, turklāt ļoti “prasti” – vadi, malumedības, plēsīgie putni…
Varbūt mūsu melnie stārķi, kas citējot ornitologus, “Latvijā(!) nonākuši uz izmiršanas sliekšņa” patiesībā uz šī “sliekšņa” nemaz nenonāk Latvijā? Ņemot vērā to, ka pie mums uz viņu pusi pat elpot īsti nedrīkst?
Vēl viena ļoti interesanta lieta, par ko labprāt uzzinātu no bioenerģijas noliedzējiem, ir tas, ko viņi piedāvā kā alternatīvu – acīmredzot turpināt dedzināt visu veidu fosilo kurināmo, tādējādi turpinot atbrīvot zemes dzīlēs dabiski deponēto Co2… (biodegvielas ražošana un lietošana, pieņemot, ka ražošanā tiek lietota tā pati biodegviela, ir Co2 neitrāla. Protams, paliek minerālmēslu un pesticīdu problēma).
Nezinu, kā ar šo lietu ir citās zemēs, bet mūsu zaļie regulāri izceļas ar nespēju(?) nevēlēšanos(?) redzēt visu bildi kopumā, ļoti bieži visam redzot tikai iemeslu, bet neredzot cēloņus.
Jāpiezīmē, ka pats nebūt neesmu sajūsmā par bioenerģijas kukurūzas un rapšu laukiem, un pats galvenais – subsīdijām, kas tajā visā tiek ieguldītas, tomēr vainot Āfrikas badacietēju nelaimēs Latvijas rapšus ir diezgan negodīgi. Liela daļa tās zemes, kur tagad aug rapši, ~ 20 gadus ir stāvējusi neizmantota, un daļēji pateicoties tieši enerģētiskajām kultūrām, ir atgriezta l/s apritē.
0