Vai Latvijā vajag augstskolas?
Saistītie raksti
Viedoklis /
18. jūnijs
Kā skolu jauniešiem rosināt interesi par uzņēmējdarbību?
Viedoklis /
5. jūnijs
Dizaina nākotne ir starpdisciplinārā sadarbībā
Viedoklis /
14. maijs
Izkāpjot no komforta zonas: ko iegūstam, studējot doktorantūrā?
Komentāri (16)
janazakovica 26.10.2013. 01.36
demo-kratos tautas vara ..neko tadu neparedz..visu izlemj nauda vai taas daudzums
0
janazakovica 26.10.2013. 01.31
macijusies lai macitu citus…tadi mums ir tie ieredni kas atgremo kau ko kaut kur izlasitu..dzives jegas meklejumi redzams ar katolu skolu beidzas..robotizeti raksti savas apkalpojamas industrijas lobisma pas apjusmoti..ko mehanisku likumu izlasosa butne var citiem iemacit.?
1
janazakovica > janazakovica 26.10.2013. 01.34
kadel mums vajadziga intelektualaa elite..? mums ir valsts izzadzeji un oligarhi ar to pietiek..intelektualus nekad un nekur pie varas nelaiz..
0
baiba_levina 25.10.2013. 20.47
Visu cieņu Kristīnei! Manuprāt ļoti pārdomāts viedoklis, balstīts novērojumos. Ps. To Wateva: pavediens nezūd, ja ir skaidrs šī brīža diskurss..
0
Inese 25.10.2013. 12.36
Ko saka latvieši par raksta autori:
Diemžēl
2006. g. 30. novembrī 20:29
par Jarinovskas kā profesionāla darbinieka un saprātīga ierēdņa spējām neviens nevar but īsti pārliecināts,jo šīs savas spējas viņa nedemonstrē.Darbā neiet un savus tiešos pienākumus neveic.Kā var zināt par Nekustamo īpašumu izzagšanām,ja viņa neko nav aizkavējusi.Nekas taču nav ne nozagts,ne prihvatizēts.Vienīgais,ko Jarinovska demonstrē,ir Darba likuma pārzināšana un tiesas izmantošana SAVĀ labā.Lūdzu,lai iet par tiesnesi vai vēl labāk-par ombudu.Tā viņai bus pati labākā vieta!
5
esmeralda_se > Inese 25.10.2013. 12.43
O jā, anonīmu interneta komentāru izmantošana par avotu atsaucei ir labs līmenis.
Neliekas, ka paliec smieklīgs, Linux?
0
Inese > Inese 25.10.2013. 12.45
Pirmkārt, esmu Ločmelis, otrkārt tas ir mīts, ka interneta vidē komentāri ir anonīmi.
Lūk, vēl kāda latvieša viedoklis par raksta autori:
nunu 23.11.2010. 16:00
godīgi sakot, par Jarinovskas neapsīkstošo enerģiju un intrigu taisīšanu smej valsts pārvaldē jau daudzus gadus. Nezinu, kurš varētu gribēt ar viņu strādāt diendienā, ja nu vienīgi uzvarētu tāpēc, ka iepriekšējais priekšnieks gribētu tikt vaļā
0
Aleksejs Dimitrovs > Inese 25.10.2013. 12.52
Ja parādās Linuxveidīgo komentāri, tad autore ir aizskārusi kaut ko patiešām svarīgu
0
Rita Lazda > Inese 25.10.2013. 16.05
Kamieli, drīzāk jau ka aizskārusi kaut ko nesvarīgi mazu, bet kas tik un tā liekas, ka ir lielāks kā sievietēm… jā, anonīmi komentāri ir tikai paša zināšanai, diemžēl, jo ja rakstīts – tas vēl nenozīmē, ka tā ir patiesība – tā tas bija kādreiz, kad Bībeli rakstīja Dievs.
Raksts gan ir mazliet neskaidrs – man liekas ka vajag kaut ko iedzert, jo pārlasot 3 reizes katru reizi pazaudēju pavedienu – vai kāds nevar uzrakstīt īsi ko rakstītāja ir domājusi – vai augstskolas ir vai nav nepieciešamas? Un Kalabrijas iedzīvotāji tomēr ir itāļi – ja nu vajadzēja ar kaut ko salīdzināt, tad suitu sievām pašām sava universitāte nav nepieciešama, bet igauņi un krievi mums nav rada un arī lietuvieši ir daudz atšķirīgāki, kā kalabriešiem spāņi. Bez tam mafijas pārvaldītam reģionam, kas pārtiek no ziemeļnieku subsīdijām par izglītību patiešām nav jāsatraucas, tā ka suiti arī šeit neder.
0
Rita Lazda > Inese 25.10.2013. 16.22
Ja sasaista ar Itāliju, varbūt arī Zviedrijas karalis dibināja Vidzemē universitāti, balstoties uz viņu parauga, lai celtu savu pārvaldīto iedzīvotāju dzīves līmeni. Vai studējošie ir valsts elite… nu tas ir stiepjams jēdziens un lielāko tiesu der tikai studējošo pašapziņas celšanai. Es gan nesaskatu lielu lomu Tērbatas universitātei Latvijas izglītošanā – senos laikos latviešu studenti devās studēt Krievijas impērijas sastāvā drīzāk uz Pēterburgu, jo nu reāli – Tērbatas universitāte ir ļoti maza ēka. Arī Latvijā ir senas izglītības tradīcijas – Jelgavā(un tā ir/bija daļēji studentu pilsētiņa – bez LLU vēl tak eksistēja kaut kādi pētniecības institūti) eksistēja “Academia Petrina”, un neatceros tā īsti, bet eksistēja arī Smiltenē, Valkā vai Valmierā kaut kādi semināri vai skolas, kas neapmācīja bērnus, bet bija tālākai izglītībai – tās nebija pietiekoši lielas lai būtu universitātes, bet nav tā ka Latvijai ir bijis pietiekoši, ka Tērbatā eksistēja universitāte…
0
Inese 25.10.2013. 12.34
Kristīne Jarinovska
Izglītība:
1993—1996 — Rīgas Katoļu ģimnāzija; 1996—1997 — Epltonas Sv. Ksavje skola (ASV); 1997—2002 — LU Juridiskā fakultāte (jurista kvalifikācija); 2002—2003 — Rīgas Juridiskā augstskola (Starptautisko un Eiropas tiesību maģistra grāds); Pašlaik — LU Juridiskā fakultāte (doktorantūra).
Darba pieredze:
1999 — LU Juridiskā fakultāte, lietvede; 1999—2001 — LU Eirofakultāte, asistente; 1999—2000 — mēnešraksta Likums un Tiesības juridiskā redaktore; 2000—2001 — Tieslietu ministrijas Normatīvo aktu stratēģijas un metodoloģijas nodaļas vadītāja; 2001—2004 — Tieslietu ministrijas Eiropas tiesību nodaļas vadītāja; 2004—2006 — Tieslietu ministrijas Metodoloģijas un sistematizācijas departamenta direktore; 2005—2006 — Maksātnespējas procesa administratoru sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja; 2002—2006 — bijusi arī mācībspēks Rīgas Juridiskajā augstskolā un Juridiskajā koledžā; no 2006.03. — Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre.
0
Ieva 25.10.2013. 11.48
Tātad no vienas puses nevajag, no otras vajag. Un tad nonākam pie jautājuma, kādas un cik? – Jautājuma, no kura autore izvairās.
Izglītības Ministrijas reformas ir panākušas, ka Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir visvairāk augstskolu, bet tās ir vissliktākās Eiropas savienībā. IZM darbība ved uz to, ka drīz to diplomus būsim spiesti kārt uz nagliņas, un nu jau visi braukt, sūtīt savus bērnus mācīties uz ārzemēm. Jau tagad to dara gudrākie. Un katrā valstī gudrākie ir tie, kas veido eliti. Pēc kara elite, bēgot no krievu represijām, bija spiesta emigrēt. Atlikušo daļu izsūtīja. Tagad ir spiesta emigrēt, lai izglītībai būtu kāds svars. Atkal Latvijai tiek nocirsta galva. Tieši šī, ne aptekšņu vai sēņu lasītāju emigrācija, man šķiet viskritiskākā.
Tāpēc visumā piekrītot autorei, iebilstu, ka Latvijā jau tagad nav eliti veidojošas augstskolas. Ir deju kursi.
0
gliters 25.10.2013. 10.45
Nu ja… Autore kā no Mēness nokritusi – ceļu būve dod neierobežotas iespējas sazāģēt līdzekļus pa ieinteresētajām kabatām, bezgalīgas “otkatu” saņemšanas perspektīvas, kas tik tūvas mūsu varnešu postsovoku dvēselēm, kuru “garīgā satura” kvintesenci spilgti demonstrē Rīgas mērs (krievi to visu labāk par latviešiem māk, viņiem tas iznāk patiesāk, taču domāšanas veids Ušakam un darboņiem valsts varas līmenī principiāli neatšķiras).
Turpretī, lai panāktu, ka Latvijas AI veidotu valsts intelektuālo eliti, ir, pirmkārt, jābūt konkrētām idejām, kā to izdarīt, otrkārt – šajā jomā iztērēt “vācu nodokļu maksātāju naudu” tā, kā to tērē ceļiem (lielu daļu sabāžot kabatās un pa atlikušo samuhļijot rezultāta šķietamību), ir praktiski neiespējami.
0
ligakalnina 25.10.2013. 09.07
Doma skaidra – kā cilvēks nevar pilvērtīgi dzīvot, tikai veģetēt, bez garozas, tā nācija nevar pilnvērtīgi eksistēt bez intelektualās elites.
Tālāk vēl varētu parunāt par šīs elites kvalitāti.
0
g_liene 25.10.2013. 08.23
Kristīn,
Tava valoda un izteiksmes veids joprojām ir nezūdoši košs. Izbaudīju katru rindkopu!
:)
0