Brīvība un briedums
Saistītie raksti
Viedoklis /
4. jūnijs
Mediju politiku neveido priekšvēlēšanu solījumi
Viedoklis /
24. maijs
Mediju digitalizācija – stāsts par darīšanu
Recenzija /
20. marts
Redzēt nozīmē atcerēties
Komentāri (33)
piziks 16.10.2013. 22.51
Vienpusēji spekulatīvā teoretizēšanā Rita Ruduša dažiem izskatoties pārliecinoša: Ritai Rudušai pietiek ar to, ka Zanda Ozola-Balode bez piepūles nogrābusi Kabanoffu un mākslīga sensācija gatava.
Tomēr atļaušos arī Ritu Rudušuu totēmā nepārvērst un nepiekrist, ka ar Rudušas svētību to vajadzētu ļaut darīt Panorāmas Zandiņai ar Kabanovu vai Linermanu, toties, iespējams konstruktīvi pamatot, ka Alekša Grigorjeva viedoklis šoreiz LTV Panorāmas auditorijai būtu nozīmīgāks, jo Aleksim bija vairāk atbildības, vairāk atļaušanās, jo Aleksis redakciju vadīja, nostājas formulēja, bet Kabanovs un Lindermans bija vienīgi ne pārāk redzami, toties tagad spilgti zīmulīgi izpildītāji, kuriem Atmodā pietrūka ambīciju apmierinājuma. Pārsverot vairāk uzmanības pret tādiem tālaika sīkzīmuļiem kā Kabanovs, ar LTV auditorijai uzspiesto uzmanības dūrienu vienreiz gadā/jubilejā, tiek nepamatoti noniecināti tādi krievi kā Aleksis Grigorjevs un viņam līdzīgie — atbildīgie, apzinīgie un par kabanoviem un lidermaniem nesamērīgi nozīmigākie un nopietnākie. Dzeltenuma stimulētās Zanda Ozola-Balode un “soroso-zoīdi” spekulatīvā Ruduša glumas demagoģijas dēļ gatavas nodot tieši tādus vīrus kā Aleksis Grigorjevs un latviešus/jebkurus LV pilsoņus pat LTF jubilejās kā dvēseļu politikas svētkos — barot ar kabanoviskām sēnalām, uzdot šīs sēnalas par demokrātijas sasniegumu.
Atliek secināt, ka, diemžēl, profesionālismā ilgi un daudzviet stažētā Rita Ruduša un jauniņā Zanda Ozola-Balode ir … līdzvētīgi paviršas, toties tikpat līdzvērtīgi ambiciozas, lai noteikti publiskotu savas izpausmes kā pēdējo patiesību.
1
ievuliitis > piziks 17.10.2013. 02.37
Pēc “Krustpunktiem”, kur R. Ruduša… nu ĻOTI atzinīgi novērtēja Ušakova vēlmi ar “Rīdzinieka kartēm” pretnostatīt Rīgu pārejai Latvijai, man nav ne mazāka pārsteiguma, ka viņai arī šī naidīgi tendencioza intervija LTF 25. gadadienā izskatās piedienīga.
0
Pauls Puķītis 16.10.2013. 22.39
Jautājus pēc būtības jau ir tāds – Vai BPK intervētu 2015.gada 9. maijā Lidiju Lasmani-Doroņinu?!
…un nav ko taisnoties “sakumpušu muguriņu”!
1
ievuliitis > Pauls Puķītis 17.10.2013. 02.47
Nu kāpēc uzreiz Doroņinu-Lasmani? Inteliģenta, pieklājīga un pat ļoti smalkjūtīga cienījama kundze. Vislabāk tas ukraiņu patriots derētu, kas (vai varbūt pareizāk būtu “kurš”?)reiz ciemojās raidījumā pie Mamikina, kuram profesionālis Mamikins, parasti lieliski pieprotošais “mutes aizbāšanas intervējamiem” paņēmienus, tomēr nekā nevarēja padarīt. Palika melns un maziņš. Tādu derētu 9.maijā un arī 7.novembrī rādīt. Arī 23.februārī un 8.martā nenāktu par skādi.
Es neveidoju informācijas arhīvu, bet gan jau kādam šī intervija ir noglabāta.
0
Ojārs 16.10.2013. 22.10
palasiet: http://www.ves.lv/article/252688
shadi darbinieki strādā LTV….
1
Signija Aizpuriete > Ojārs 16.10.2013. 22.17
——-
Izlasiet l/a Diena 2000.g.4.maija speciālpielikumu “Neatkarības DIENA” – tur vesela sleja par Anatoliju Aleksejevu “Te drīz būs tuksnesis”:
“Tautā mēļoja, ka Aleksejevs pārmetis ādu uz otru pusi, kļuvis par piecu lielu namu īpašnieku, tad vairs ar komunistiem neesot pa ceļam.”
0
buchamona 16.10.2013. 20.51
Brīviba un cilvēka briedums brīvībai – tās ir divas dažādas, pat reizēm savstarpēji izslēdzošas lietas, brīžos, kad nesaprotam, ko ar šādu brīvību iesākt.
Panorāmas sižeta veidotāja nesaprata, arī šī raksta autore nesaprot, ka, ja runa ir par izteiksmes brīvību, tad pirmais priekšnoteikums tam, lai šāda brīvība kļūtu par vērtību, ir caur šādu brīvību sasniegtais mērķis – objektivitāte, patiess stāstījums.
Stāstījumā par krievu val. iznākušo Atmodu un izceļot Kabanovu šajā kontekstā, objektivitāte tika ” piefrizēta” ne jau tādēļ, ka nevarēja atrast Aleksi Grigorjevstiki, patieso krievu Atmodas veidotāju. Dainis Īvāns apliecināja, ka varēja. Tas tika darīts tādēļ, ka autorei šķita, ka ir atradusi kādu mazzināmu faktu, kuru tagad kā ” svaigu vēsmu” var celt gaismā, dažādības labad. Taču autore neiedomājās par vienu lietu. Jā, Kabanovs darbojās pirms 25 gadiem kr.Atmodā, bet ne jau ar tik atpazīstamu šīs dienas LR ienaidnieka seju, kādu šis kungs “valkā” šodien.
Kabānovs pirms 25 gadiem bija zaļš, nenobriedis puišelis nevis vērtība ar kuru raksturot tā laika Atmodu,bet šodien, intervējot jau nobriedušu mūsu valsts ienaidnieku par tiem laikiem, kad viņš darbojās Atmodā, šai tēmai tiek uzlikts zīmogs, kuram nav nekas kopīgs ar patieso stāstu par šo laikrakstu, jo runa taču ir par jubilejas raidījumu, kurš bija veltīts Atmodai un līdz ar to tam bija jābūt objektīvam stāstījumam par notikumiem pirms 25 gadiem, kas tika šajā Panormāmas sižetā iemainīti pret diezgan tendenciozu stāstu par it kā ” tiem laikiem”, par kuriem nu jau ļoti daudziem LR iedzīvotājiem ir tikai tāds miglains priekšstats.
Ja vēlreiz par sižetu, varēja, protams, intervēt Kabanovu, bet sižetu nedrīkstēja veidot bez Aleksa Grigorjevstika, ja runa ir par objektivitāti un tā laika Atmodu.
2
Signija Aizpuriete > buchamona 16.10.2013. 22.11
——-rinķī apkārt:”(..) Ja vēlreiz par sižetu, varēja, protams, intervēt Kabanovu, bet sižetu nedrīkstēja veidot bez Aleksa Grigorjevstika, ja runa ir par objektivitāti un tā laika Atmodu.” ============================================================================ O, mūsu laika cilvēks, kas vēl atceras cenzūru, kad “objektivitāti” noteica savas lietas eksperti/speciālisti – un par “drīkst”, “nedrīkst” izlēma attiecīgie orgāni – cekā un čekā. Laiks mosties, pilsonīši-auseklīši – laiks APJĒGT šodienas reālijas, par kurām jau tāl tālajā 1925.g. precīzi pateica J.Rainis: “Visu mūsu dzīvi tagad noteic veikals.” http://infoagentura.wordpress.com/2012/04/01/raina-saeimas-runa-par-kulturu-valsti-un-veikalnieciskumu/
0
Ojārs > buchamona 16.10.2013. 22.27
sižetu nedrīkstēja veidot bez Aleksa Grigorjevstika, ja runa ir par objektivitāti… .
—————
sauksim viņu vienkārši par Alekseju Grigorjevu
0
putekliic 16.10.2013. 20.50
Vārda brīvība ir demokrātijas pamatu pamats. Voltēram 100% taisnība. Ik vienam nomālam cilvēkam Kabanovs uzdzen riebumu, bet tas nav arguments, lai viņam aizliegtu runāt vai nekur neaicinātu. Cits jautājums ir tas, ko šādi un līdzīgi tipāži atļaujas propagandēt. Šeit nu likumdoršana ir ļoti liberāla un viņiem labvēlīga. Piemēram, par deportāciju attaisnošanu būtu jāliek cietumā, bet nevis tikai jākaunina. Tas ir virziens, kurā būtu jāstrādā.
0
dro 16.10.2013. 20.09
Rita Ruduša. O jā, viedokļu daudzveidība, bet kaut kā tomēr nesanāk pilns spektrs, nu ļoti velk uz sarkano pusi…tad jau aiciniet arī kādu brūno. Ja pie mums nevar atrast, gan jau Vācijā kāds būs saglabājies un iztaujājiet, kādēļ viņš uzskata, ka jāšauj žīdi un Ādolfa grāmatai jāuzceļ svētnīca. Neesmu manījis, ka kādreiz uz interviju būtu uzaicināts Garda…viņam taču bija ļoti interesanta doma, ka eksprezidenti VVF jātiesā. Varētu uzaicināt arī mūsu ģenerāli, iespējams jums patiktu. Idejas nedrīkst norakt, ar tām jāiepazīstas:)
0
liene.dz 16.10.2013. 16.52
Brīvība ir. Briedums – arī, bet ne visiem, kā mēs šodien to uzskatāmi varam redzēt. Paldies autorei par mēģinājumu skaidrot šīs smalkās, nepatīkamās nianses.
0
Andris 16.10.2013. 15.01
> Rita Ruduša
Cien. Rudušas kundze, vai, stāstot par LR krievu valodā skanējušās intervijas ar Anatoliju Aļeksejevu aizkadra “gāganu kariem”, Jūs gluži nejauši neaizmirsāt vienu no galvenajiem žurnālistikas noteikumiem – par raidījumā nepieciešamo viedokļu dažādību? Jo, ja intervētais un intervējamais dzied vienā toņkārtā, nekāda “viedokļu dažādība” pat ar mikroskopu nav saskatāma. Bet tas tā – par žurnālistu ētiku gan tolaik, gan šodien.
Otrkārt, ja piekrīt Jūsu viedoklim, visnotaļ apsveicams ir PBK no Krievijas uz Lietuvu retranslētais raidījums “Čelovek i zakon”, kura pēdējais sižets bija par 1991. gada 13. janvāri Viļņā. Tieši tā pati situācija, kā savulaik LR intervijā ar A. Aļeksejevu: demagoģisks viedoklis, kuru pasludina par absolūto patiesību. Un tam, Rudušas kundze, nav nekādas korelācijas ne ar brīvību, ne briedumu. (Ja nav grūti, pabrīvākā brīdī atšķiriet LKL 78. pantu. Varbūt nākotnē noderēs.)
1
Inese > Andris 16.10.2013. 15.32
Cinīti, ja tu būtu mācījies BBC žurnālistikas kursos, tad zinātu, ka laba žurnālistika ir tad, kad tiek uzklausīti vairāki viedokļi UN tiek pausta arī žurnālista nostāja ;)
0
Timurs Čuntonovs 16.10.2013. 14.57
Un protams, ka 25 gadus pēc tam, kad radio uzstājās Aleksejevs, brīvas Latvijas apstākļos nabaga demokrātiskajai LTV nav iespējams sameklēt īsto krievu “Atmodas” vadītāju – tā vietā tiek spēlēta demokrātija, uzaicinot ne īpaši veselo Kabanovu. Nu tiešām – demokrātijas kalngals vienkārši! Bet varbūt šajā gadījumā LTV tikai spēlē demokrātiju?! Patiesībā – lēts triks!
0
Timurs Čuntonovs 16.10.2013. 14.47
bet protams, ka mēs esam par viedokļu dažādību un briedumu.. mēs, piemēram, esam par to, lai sagurušai latviešu sievietei un visumā optimistiskā balsī runājošam latviešu vīram samaksātu grašus par piedalīšanos reklāmā un ļautu mums stāstīt, ka pārdošanās par uzturēšanās atļauju cenu glābj tūkstošiem latviešu ģimeņu. Mēs esam demokrātiski. Mēs esam stipri, mēs esam vareni ..:)
0
lauradrr 16.10.2013. 14.36
Cik labi lasīt tik tiešu,precīzu,loģisku,un pārliecinoši argumentētu rakstu. Apsveicu autori!
0
ilmisimo 16.10.2013. 14.26
Brīvība un briedums
_______________
Ltv – sapelēja pirms paguva nobriest?
1
ievuliitis > ilmisimo 17.10.2013. 02.23
Sapelēja. Drīz nobirs. Mazgāsim to pašu vai taisīsim jaunu?
0
ilmisimo 16.10.2013. 13.27
lienošā SCenogrāfija ltv.
1
Kaspars Špūle > ilmisimo 16.10.2013. 13.43
Kāda tur lienošā…
PBK2.
0
Alise 16.10.2013. 13.20
Tikai un vienīgi absurda taisnošanās aizbildinoties ar objektivitāti.
Kabanovu varētu intervēt, ja vēlētos veidot sižetu par Kabanovu un kā ta šis domas mainījis, bet ja vēlējās veidot sižetu par Atmodu, tad jāintervē bija Īvāna nosauktais cilvēks, kurš savus ideālus un uzskatus nav mainījis un kas var pastāstīt daudz objektīvāk par tajā laikā notikušo, nekā cilvēks, kas neieredz Latvijas valsti.
4
Inese > Alise 16.10.2013. 13.31
Un tagad Īvāns būs tas, kurš norādīs, ko LTV intervēt, ko ne? ;)
0
Alise > Alise 16.10.2013. 13.42
zaļais propagandist, izlasi vēlreiz, ko es rakstīju, kur ir par kādiem norādījumiem TV no Īvāna vai kāda cita puses?
0
Inese > Alise 16.10.2013. 14.02
Izlasi Īvāna tekstu šepatās IRsā – http://www.ir.lv/2013/10/15/kas-nemekle-tas-neatrod ;)
Bet labāk palasi iesākumam Vladimira Lindermana 1989. gada interviju:
– Сейчас “Атмода” читается в Москве с таким же интересом, как “Московские новости” или “Огонек” в прошлом году. Для всех нас “Атмода” – большое событие. Расскажите немного о русской редакции.
– В принципе, как таковой русской редакции в “Атмоде” нет. Есть группа сотрудников, пишущих на русском языке. Редактор – Алексей Григорьев. Мы – не профессиональные журналисты, если говорить об образовании. Алексей, к примеру, филолог, несколько лет он преподавал в Университете, его диссертация была посвящена английскому романтизму. Александр Казаков – тоже не журналист. Екатерина Борщева в прошлом преподавала в музыкальной школе.
– Я знаю, что еще несколько лет назад в одной из многотиражек Риги ты публиковал смешные репортажи, пародирующие стилистику советских масс-медиа. Этот опыт как-то сказался при сотрудничестве с “Атмодой”?
– Пожалуй, никак. Тогда это было чистое искусство. Это было проживание времени. А в “Атмоде” каждое слово становится политическим инструментом.
– Ты принадлежишь к тому поколению и к тому кругу, для которых всякая “политика” была предосудительным занятием, к ней относились брезгливо… Как же теперь?
– Ответить на этот вопрос трудно. Я все время думаю об этом. То, чем я занимался до “политики”, давало такое ощущение внутренней свободы, какого теперь нет. Теперь я отчасти функционер. Но внутренний голос жестко и безальтернативно подсказывает, что я должен заниматься сейчас именно этим.
– Ты – сторонник независимости Латвии?
– Да.
– Считаешь ли ты, что всем нам угрожает опасность чрезмерной политизации сознания?
– Опасность? Не стал бы говорить так резко. Если говорить о ситуации в Балтии – там политика не так противна. Те этнополитические проблемы, которые обсуждаются в Балтии, обсуждаются на довольно высоком уровне. Вопрос свободы нации – это вопрос не жестко политизированный. У него есть духовная подоплека. Борьба за национальное освобождение – это не только опыт политического свержения тоталитаризма, но и определенный духовный, чисто духовный опыт. http://www.panorama.ru/gazeta/1-30/p07lind.html
0
Ieva Aile > Alise 16.10.2013. 14.28
Mēs viņu cienām un aicinam uz interviju,bet tos,kurus necienām,neaicinam.
http://www.youtube.com/watch?v=mFNAUv17QFc
0
Inese 16.10.2013. 13.18
Rita Ruduša visu uzrakstījuse pareizi.
2
+4
-2
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Þanis Bezmers > Inese 16.10.2013. 14.41
Kā tad! Zaļais ments jau nu gan zin labāk par visiem kas ir pareizi. Dekarts atradies ibio.
0
Inese > Inese 16.10.2013. 14.54
Je pense, donc je suis (c)
0