Valdība atbalsta ieceri paaugstināt dabas resursa nodokļa likmi

32

Komentāri (32)

Ritma 11.09.2013. 11.26

Vajadzēja labāk uzlikt kārtīgu nodokli par videi bīstamo dzīvsudrabu saturošo ”ekonomisko” spuldžu lietošanu.

0
-2
Atbildēt

5

    ineta_rr > Ritma 11.09.2013. 16.27

    Spuldzēm jau tiek nodrošināta savākšana to tirdzniecības vietās. Un elektrības ietaupījums ir pietiekošs, lai atsvērtu risku. Cik man ir sūdzējušies par elektrības cenām, visiem ir bijušas vai nu kvēlspuldzes vai pat elektriskā apkure kā primārā. Mums ir CFC un LED spuldzes, eļļas radiatori kā rezerves variants, rijīgs dators un visādas elektroietaises, bet rēķini nemaz tik traki nav, lai arī vienalga man šķiet par augstu. Cik līdzīgā konfigurācijā izmaksātu kvēlspuldzes roka pat neceļas rēķināt, bet nāksies, jo vienai lauku mājai grasos taisīt elektroinstalācijas pārbūvi, tādēļ nāksies izrēķināt, vai lētāk ir likt Philips LED un cerēt, ka nenosvils, vai šaušalīgi neefektīvās halogēnās spuldzes, jo ar CFC tur nepratīs apieties, turklāt elektrības padeve tik neuzticama, ka var droši norēķināt kādus 10% no spuldzes mūža nost, ja kādā jaukā reizē nenobeigs vienā piegājienā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > Ritma 11.09.2013. 17.23

    Atvainojos, pareizais termins ir CFL nevis CFC.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Ritma 11.09.2013. 18.11

    Savākšana ir laba lieta,bet tas nepasargā no šo spuldžu saplīšanas un dzīvsudraba tvaiku izplūšanas.Žēl,ka neapskatījies dokumentālo filmu par šīm spuldzēm,ko nesen rādīja pa TV 1.tur bija arī par mākslīgu spuldžu mūža garuma samazināšanu;arī dokumenti par to.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > Ritma 12.09.2013. 00.35

    Esmu savā mūžā pieredzējis, ka tiek nejauši tikušas sasistas kādas divas vai trīs CFL spuldzes un, šķiet, 2 dzīvsudraba termometri. Labi, CFL mazā apjoma dēļ dzīvsudrabs ir tvaika formā, taču kopējais apjoms ir ārkārtīgi neliels, salīdzinājumam termometrā jau ir saskatāms lielums. Un demenci no CFL sasišanas savā mājā laikam neviens vēl nav dabūjis, vai ne? Turklāt visas reizes uzreiz visi par spīti protestiem tika iztriekti ārā no telpas, lai tvaiki nosēžas, bet pēc tam to vietu, kur spuldze tika sasita, var noslaucīt virsmas ar papīra dvieļiem.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Ritma 13.09.2013. 22.41

    Vai visi cilvēki ir informēti par šo izstrādājumu kaitīgumu???Filmā parādīja saplēsto lampu savākšanas speciālu paketi.Tu tādu esi redzējis?Filmas autors bija aiznesis pēc visām instrukcijām savāktu sasistu spuldzi uz pieņemšanas vietu;darbinieks pliku spuldzi iemeta vienā konteinerā,paketi ar saslaukām otrā,jo pārstrāde katrai lietai atšķirīga.Filmā bija arī stāsts par to,ka bojātās spuldzes no Eiropas kravām tiek transportētas uz Indiju un tur vietējie cilvēki šīs spuldzes bez aizsarglīdzekļiem izjauc,lai otrreiz izmantotu elektroniku.Un vai visi ir tik apzinīgi,ka nesīs bojātās spuldzes nodot?

    0
    0
    Atbildēt

    0

Ieva 11.09.2013. 11.06

>Par sadzīves atkritumiem likme tiks paaugstināta 20% apmērā…
Cik saprotu, pieaugs no iedzīvotājiem iekasētā maksa par atkritumu izvešanu. Tas nozīmē, ka pieaugs nelegālo atkritumu apjoms- būs netīrākas ceļmalas, mežmalas… kuras būs jātīra, jārīko talkas.
Atkal kaut kā otrādi sanāk… Varbūt tā vietā vienreiz vajadzēja atrisināt to PET pudeļu pieņemšanas lietu…

Īstenībā atkritumi ir labākais “izraktenis”, tā kā satur visvairāk, plastmasas, metāla, papīra , stikla utt, kā jebkura cita dabiska raktuve.
Tāpēc jau ir tā vēlme tos apsaimniekojot, tāpēc tur laužas Šķēle utt.
Par maniem atkritumiem to apsaimniekotājam drīzāk būtu jāpiemaksā man, nevis otrādi, jo es taču viņu apgādāju ar izejvielām.
Un vēl par zaļo kultivēto mītu par atkritumu šķirošanu, un cik tas labi un pareizi. Realitātē tie atkritumu savāktuvē ir jāpāršķiro par jaunu, jo normālam cilvēka jau nevar prasīt atpazīt materiālu pēc tā ķīmiskām īpašībām – un tam tāpēc ir maza nozīme. Savukārt ,modernie poligoni uzstāda automatizētas šķirošanas līnijas, kurām ir vienalga, ko tur ber virsū – visu tāpat sašķiros pareizi.

+2
-1
Atbildēt

0

ritvars_kl 11.09.2013. 06.18

Vai ar DRN apliks arī reklāmu televīzijā kura visvairāk piesārņo mūsu informatīvo vidi un traucē normāli uztvert un domāt?

0
0
Atbildēt

0

juhans 10.09.2013. 19.31

“…Plānots arī piemērot DRN par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās, KURAS hidromezgla kopējā uzstādītā JAUDA IR MAZĀKA par diviem megavatiem. VARAM uzskata, ka tas mazinās dabas resursiem radīto kaitējumu…”

Tas nu gan ir interesanti! Parasti gan uzskata, ka ekoloģiski kaitīgāki ir tieši LIELIE upju aizsprosti. Sk., piem., Environmental Impacts of Large Dams: African examples …, Problems With Big Dams | International Rivers, What are the Negative Effects of Building Large Hydroelectric Dams? , Assessments of Impacts of Large Dams, Biodiversity Impacts of Large Dams, NEGATIVE EFFECTS OF LARGE DAMS – Saving Iceland u.c.

0
-1
Atbildēt

1

    ineta_rr > juhans 11.09.2013. 15.55

    Nu tik bliež. Nē, lielam dambim uzbūvē zivju ceļu, bet mazam HES tas sanāk dārgi. Un kopējā jēga no tiem mazajiem HES tikai to īpašnieku makiem (to starpā, šķiet, viens tāds liels mākoņu pavēlnieks, kas to vides bojāšanu „sabīdīja“), un vispār, cik dzirdēts, jau sen jauniem mazajiem nav pat izdevīgi ienākt tirgū, rezultātā no it kā brīva un privāta sektora ir sanākusi barotne.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam