Valdība atbalsta ieceri paaugstināt dabas resursa nodokļa likmi • IR.lv

Valdība atbalsta ieceri paaugstināt dabas resursa nodokļa likmi

32
Arī par uguņošanas radītajām vidi piesārņojošajām sekām nāksies maksāt dabas resursu nodokli. Foto: Evija Trifanova

Lielākie iebildumi bija poligrāfijas pakalpojumu nozarei un mazo hidroelektrostaciju pārstāvjiem

Ministru kabinets sēdē otrdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotos grozījumus Dabas resursa nodokļa (DRN) likumā, paredzot likmes paaugstināšanu vairākām pozīcijām, ziņo LETA.

Jautājuma izskatīšanas laikā vairāku nozaru pārstāvjiem bija iebildumi pret Dabas resursa nodokļa ieviešanu. Lielākie iebildumi bija poligrāfijas pakalpojumu nozarei un mazo hidroelektrostaciju pārstāvjiem. Tomēr, neskatoties uz iebildumiem, grozījumi tika atbalstīti. Premjers uzdeva VARAM kopā ar poligrāfijas nozares pārstāvjiem veikt aprēķinus par nodokļa piemērošanas ietekmi uz nozari un budžeta ieņēmumiem.

Ministrija rosina paaugstināt nodokļa likmi tādiem zemes dzīļu resursiem kā ģipšakmens, kvarca smiltis un kūdra. Kā norāda VARAM, neskatoties uz to, ka DRN likmes pēdējo gadu laikā ir paaugstinātas, tās par vairāku zemes dzīļu resursu ieguvi un izmantošanu nav pietiekami efektīvas un motivējošas, lai šos resursus racionāli izmantotu. VARAM paredz, ka likme tiks paaugstināta par 20%.

Atkārtoti ir izvērtēta ideja par DRN likmes paaugstināšanu sadzīves atkritumu poligonos, ņemot vērā Eiropas Savienības mērķi līdz 2020.gadam panākt, ka atkritumu poligonos nav jāapglabā atkritumi, jo tie tiek maksimāli pārstrādāti vai reģenerēti. Tāpēc, lai veicinātu Latvijas uzņemtās saistības, iestājoties Eiropas Savienībā, un mazinātu poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, VARAM rosina šīs likmes paaugstināt. Vienlaikus tiek plānots paaugstināt DRN likmi arī videi kaitīgām precēm, iepakojumam un transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu likums. Par šiem transportlīdzekļiem likmi paredzēts paaugstināt 25% apmērā.

Likumprojekts rosinās iedzīvotājus pārdomāti šķirot atkritumus, kā arī veicinās atkritumu apjoma, kas jāapglabā atkritumu poligonā, samazināšanu un resursu pārdomātu lietošanu, kā arī dažādu atkritumu veidu pārstrādes un otrreizējo izejvielu lietošanas apjomu palielināšanu, skaidro ministrija. Par sadzīves atkritumiem likme tiks paaugstināta 20% apmērā, bet par videi kaitīgām precēm DRN likme tiks paaugstināta 10% apmērā.

Likuma grozījumos arī ir noteiktas DNR likmes par PM10 daļiņu jeb smagos metālus nesaturošiem putekļiem un CO2 emisijām gaisā, kas patlaban nav pietiekami motivējošas šo emisiju samazināšanai, līdz ar to daļai Latvijas iedzīvotāju nav nodrošinātas tiesības dzīvot kvalitatīvā vidē. Likmes paaugstināšana motivētu operatorus izvēlēties videi draudzīgas labākās pieejamās tehnoloģijas savas darbības veikšanai. Likme par daļiņām PM10 patlaban ir 24 lati, bet no 2015.gada tā būtu 40 lati, no 2017.gada – 44 lati. Plānots arī piemērot DRN par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās, kuras hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir mazāka par diviem megavatiem. VARAM uzskata, ka tas mazinās dabas resursiem radīto kaitējumu. Paredzēts noteikt DRN likmi, kas ir 10% no iepirkuma tarifa.

Lai rosinātu un panāktu pirotehnisko ierīču pārdomātu lietošanu, plānots paaugstināt DNR likmes par 2. un 3.klases uguņošanas ierīcēm. Pirotehnikas izstrādājumu ražošanā tiek izmantots plašs ķīmisko vielu spektrs, tāpēc būtisks jautājums ir par katras konkrētās piesārņojošās vielas iespējamo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību, kā arī par to, no kādiem avotiem tiek saņemta toksiskās vielas deva. Kā vienu no piemēriem VARAM min svinu, kas uzkrājas organismā. Paredzēts, ka komersantam būs jāmaksā nodoklis, piemērojot 25% nodokļa likmi no cenas pirms pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas.

Tāpat ar DRN apliks reklāmas izdevumus un materiālus, kuru nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. VARAM paredz, ka ar DRN tiks apliktas uzlīmes, ja tās nav daļa no iepakojuma sastāva, skrejlapas, bukleti un brošūras, kas satur jebkāda veida reklāmu, ielūgumu kartītes un pasākumu reklāmas plakāti.

 

Komentāri (32)

Ieva 11.09.2013. 11.06

>Par sadzīves atkritumiem likme tiks paaugstināta 20% apmērā…
Cik saprotu, pieaugs no iedzīvotājiem iekasētā maksa par atkritumu izvešanu. Tas nozīmē, ka pieaugs nelegālo atkritumu apjoms- būs netīrākas ceļmalas, mežmalas… kuras būs jātīra, jārīko talkas.
Atkal kaut kā otrādi sanāk… Varbūt tā vietā vienreiz vajadzēja atrisināt to PET pudeļu pieņemšanas lietu…

Īstenībā atkritumi ir labākais “izraktenis”, tā kā satur visvairāk, plastmasas, metāla, papīra , stikla utt, kā jebkura cita dabiska raktuve.
Tāpēc jau ir tā vēlme tos apsaimniekojot, tāpēc tur laužas Šķēle utt.
Par maniem atkritumiem to apsaimniekotājam drīzāk būtu jāpiemaksā man, nevis otrādi, jo es taču viņu apgādāju ar izejvielām.
Un vēl par zaļo kultivēto mītu par atkritumu šķirošanu, un cik tas labi un pareizi. Realitātē tie atkritumu savāktuvē ir jāpāršķiro par jaunu, jo normālam cilvēka jau nevar prasīt atpazīt materiālu pēc tā ķīmiskām īpašībām – un tam tāpēc ir maza nozīme. Savukārt ,modernie poligoni uzstāda automatizētas šķirošanas līnijas, kurām ir vienalga, ko tur ber virsū – visu tāpat sašķiros pareizi.

+2
-1
Atbildēt

0

ritvars_kl 11.09.2013. 06.18

Vai ar DRN apliks arī reklāmu televīzijā kura visvairāk piesārņo mūsu informatīvo vidi un traucē normāli uztvert un domāt?

0
0
Atbildēt

0

juhans 10.09.2013. 19.31

“…Plānots arī piemērot DRN par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās, KURAS hidromezgla kopējā uzstādītā JAUDA IR MAZĀKA par diviem megavatiem. VARAM uzskata, ka tas mazinās dabas resursiem radīto kaitējumu…”

Tas nu gan ir interesanti! Parasti gan uzskata, ka ekoloģiski kaitīgāki ir tieši LIELIE upju aizsprosti. Sk., piem., Environmental Impacts of Large Dams: African examples …, Problems With Big Dams | International Rivers, What are the Negative Effects of Building Large Hydroelectric Dams? , Assessments of Impacts of Large Dams, Biodiversity Impacts of Large Dams, NEGATIVE EFFECTS OF LARGE DAMS – Saving Iceland u.c.

0
-1
Atbildēt

1

    ineta_rr > juhans 11.09.2013. 15.55

    Nu tik bliež. Nē, lielam dambim uzbūvē zivju ceļu, bet mazam HES tas sanāk dārgi. Un kopējā jēga no tiem mazajiem HES tikai to īpašnieku makiem (to starpā, šķiet, viens tāds liels mākoņu pavēlnieks, kas to vides bojāšanu „sabīdīja“), un vispār, cik dzirdēts, jau sen jauniem mazajiem nav pat izdevīgi ienākt tirgū, rezultātā no it kā brīva un privāta sektora ir sanākusi barotne.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu