Lepnums latvietim būt un kosmisks pārdzīvojums
Saistītie raksti
1 no 2 miljoniem /
6. novembris
Tils Dembeks, vācietis ar Latviju sirdī
Recenzija /
6. novembris
Aizķeras aiz sīkumiem
Komentāri (50)
andris902 09.07.2013. 13.36
….un tagad – pateikšu kaut ko apgrēcīgu un pēc daudzu domām – zaimojošu:
….palasīju arī komentārus un mēle niez jau no mēģinājumu laika…par Dižgariem…mēs varam izrādīt savu cieņu, bet…ir laiks, līdz kuram šāds Dižgars ir spējīgs Kopkori savaldīt, Dziesmu līdz kulminācijai aizvest….katrai labai lietai ir savs laiks….diemžēl, šoreiz mūsu Dižgari sarūgtināja un….neviens neuzdrīkstēsies viņiem aizrādīt, ka Dziesma zaudē tempu, raksturu un kļūst par stiepjamu slieku, arvien lēnāka, smagnēja un…..aizvien žēlīgāka…..pārturētas pauzes, notis, kōda….un klausītājam viss kļūst vienveidīgs un apnicīgs, bet dziedātājam neizvelkams….un Dziesma zaudē savu vēstījumu, kļūst blāva un neuzrunājoša….
…to ļoti daudzi saprata, to saprot arī diriģenti, mūzikas speciālisti, bet….to skaļi neteiks – tā būtu necieņas izrādīšana….kā lai atrisina šo problēmu – nezinu….varbūt var atļaut diriģēt pirmo pantu un tad simboliski Dziesmas vadību pārņemt jaunajam diriģentam, tā teikt – pārņemt stafeti…..bet kādam tomēr jāsaņemas un tas ir jāatrisina…..
…Dziesmas, Dižgara, izpildītāja un klausītaja labad….ar cieņu pret Goda Virsdiriģentu….
0
andris902 09.07.2013. 03.37
….ak, spriedēji un spriedelētāji, mūžam nīgrie un kritizēt kārie komentētāji, īstenie patrioti skatītāju rindās….saules un vakara drēgnuma nogurdinātie, allaž neapmierinātie….vieniem nepatīk repertuārs, otriem dalībnieku sastāvs, trešiem – diriģenti, vēl kādus nomāc izdomāta pāridarījuma sajūta….
…lasu komentārus un saprotu – starp dalībniekiem un skatītājiem pastāvējusi neredzama stikla siena, ja tik atšķirīgi uztveram aizvadītos Dziesmu un Deju svētkus….sēžot skatītāju rindās vai pie TV ekrāna neviens no Jums nepamanīja un nevarēja pamanīt, cik daudz koristu un dejotāju rindās bija krievu tautības jauniešu, jo….tas taču uz pieres nav rakstīts….bet – bija!…jo atrados otrpus stikla sienai un biju ar viņiem kopā un sajutu prieku, ko viņiem radīja pirmā dalība Dziesmu svētkos….un nav vajadzības, kā to uzskata traductrice – pastāvēt krievu korim, kas dziedās latviešu dziesmas, kā to dara japāņi….tie jaunieši ir starp mums, līdzās latviešu koristiem, līdzās dejotājiem un runā skaidrā latviešu valodā, tikai brīvbrīžos savstarpējās sarunās pārejot uz krievu valodu….nu jā, “patriotiem” tas varētu nepatikt, jo pēc viņu prāta – tas nav iespējams….varbūt – nav iespējams tāpēc, ka atrodaties viņpus uzbūvētajai stikla sienai?….
….labi, ka Hari netiek pielaisti pie repertuāra sastādīšanas, jo tad mēs nedzirdētu arī J.Vītola “Ziemeļblāzmu”, jo tai ir “nepiedienīgs” instrumentāls pavadījums, bet solistu piesaistīšana kora dziesmai – kļūstot perversa….
….eisertam “Dvēseles dziesma” tik tāds šlāgeris vien esot…pie TV uz mīksta dīvāna ar patērētāja domāšanu – iespējams, ka tā arī ir – emocionālo lādiņu neuztvert, nesaprast un neizjust, to, ko izjuta kopkoris – brīžiem nodevīgi ietrīsoties balsij, jo izpildot dziesmu pārdzīvojums aizsita elpu…
…Agitas Ikaunieces diriģētā un vokālās grupas Latvian Voices iesaistīšana dziesmas “Saule brida rudzu lauku” – piešķīra tai jaunu un dzīvīgu skanējumu….protams, mēs varam palikt un sastingt 19.gadsimta robežās, bet laiks iet uz priekšu….ja gribam kordziedāšanai piesaistīt jauniešus, tad repertuārs ir jāveido atbilstoši laika garam…klasika nekur neizgaisīs, tā ir vērtība, kas ies cauri gadsimtiem un skanēs katros Dziesmu svētkos – līdzsvars nepazudīs….
…vēl tikai gribu piebilst – lai izpatiktu skatītājiem, svētki nedrīkst pārvērsties par komerciālu pasākumu, kā tas bija šoreiz….tiek piemirsta svētku galvenā būtība – svētki to dalībniekiem….šobrīd piecu gadu darbs vainagojās ar nogurdinošu sevis iztukšošanu….tiem ir jābūt Svētkiem, kuros galvenais ir dziedātājs, dejotājs, folklorists, mūziķis kurš ieguldījis savu darbu un ar paveikto vēlas dalīties ar skatītāju…bet skatītājs ir kā viesis, kurš priviliģēts dalīties ar Svētku prieku un sajūtām….tad smagais un melnais darbs paliks aizkadrā….ja Jūs to nemanījāt un sajutāt tikai prieku un vieglumu, tas nozīmē, cik liela ir katra svētku dalībnieka mīlestība un atbildība pret savu darbu un sirdslietu….
….Sarmītei Ēlertei bija ļoti laba ideja par Latvijas kultūrvēsturisko novadu dienām starplaikos starp Lielajiem Dziesmu un Deju svētkiem, kad katrs kultūrvēsturiskais novads varētu parādīt tikai sev raksturīgo gan dziesmās un dejās, gan amatnieku paveikto, bet Svētku kulminācija būtu Lielkoncerts ik pēc pieciem gadiem….
…varbūt, skarbi sanāca, bet….tās tādas nakts pārdomas pēc Dziesmusvētkiem….
13
Ieva Aile > andris902 09.07.2013. 07.55
Tas labi,man jau ar likās,ka kādiem dziedošiem krieviem tur jābūt,bet “Dvēseles dziesmu” tomēr varēja nodziedāt labāk,otrajā reizē jau bija brīvāk,bet īsti neaizvilka.Bet gaismas pils nu gan bija ielikta nepareizajā vietā un noskanēja drausmīgi plakātiski.
0
silvija_vitina > andris902 09.07.2013. 08.58
Zane,
– man prieks, ja Tev ir cita pieredze ar krievu jauniešiem “starp mums”. Manā korī, kurā es dziedāju 20 gadus, šo gadu laikā nebija neviena. No mana krievu paziņu loka korī/deju kolektīvā nepiedalās neviens. Vai es mucā dzīvoju? Pieņemot, ka cittautiešu īpatsvars ir ap 40%, proporcionāli apmēram šādam īpatsvaram būtu jābūt arī uz skatuves. bija? kaut 20 vai 10, vai kaut 5%? Tāpēc es nedalu ar Tevi sajūsmu attiecībā uz “integrācijas procesiem”. Šajā nedēļā es ļoti aktīvi apmeklēju koncertus un Rīgas centru (uz kuru faktiski ikdienā reti dodos), un tā bija retā reize, kad es beidzot jutu, jā, Rīgā skan latviešu valoda. Tā bija neaprakstāma un pat dīvaina sajūta!
– kas attiecas uz stikla sienu, tad labi tas vai slikti, bet skatītājs un dalībnieks nemaz nevar būt vienpus sienai! Tas nav iespējams! Es to saku kā ex-koriste, kas ir piedalījusies daudzos Dz/sv. Es esmu izdzīvojusi emocijas uz skatuves un es tagad zinu, sēžot skatītāju rindās, tās emocijas nav uzaudzējamas. Skatītājs ir kritiskais vērotājs. Skatītājam ir garlaicīgi klausīties 10 jāņu dziesmas no vietas. Skatītājs nespēj uztvert tehniski sarežģītu skaņdarbu kaut vai tāpēc, ka balsu grupas līdz skatītāja ausij tur, kalna galā nonāk ar nobīdi, radot kakofoniju, nevis akordu (spilgts piemērs Jāņu nakts mistērijas). Taču skatītājs perfekti sajūt dziedāšanu un at-dziedāšanu. Diemžēl ģ/mēģinājumā pat Pērkons bija atdziedāšana. Un tas nav pārmetums. Es ļoti labi saprotu, ko nozīmē kopkora mēģinājumi un ko nozīmē “skatītājiem par prieku” nodziedāt 5 stundu repertuāru no rīta un tad vēl arī arī vakarā. Ak, šī nodeva komercijai. Atceros tos laikus, kad ģ/m bija viens un skatītāji uz to tika aicināti bez maksas. Bez solījumiem, ka tas būs koncerts, zinot, ka tas būs tomēr tikai ģ/m. Nemaz nebija tā, ka gāztu riņķī. Atceros, ka katram kolektīvam tika dots noteikts skaits biļešu un uz koncertu gāja “savējie”. Tad visi bija vienpus sienai. Tagad ar šito nenormālo(!) biļešu tirdzniecības ažiotāžu “savējie” tika iznerroti. Es stāvēju biļešu rindā 8(!) stundas, lai ar dieva žēlastību dabūtu biļetīti uz ģ/m pēdējā sektorā pēdējā rindā. Pēc šādām pūlēm man tak kā skatītājam ir tiesības prasīt no dziedātāja pilnu atdevi, nevis atdziedāšanu, vai ne? Un repertuāru pēc savas gaumes…
Organizatoriem ir jāizšķiras, vai Dz/sv ir svētki dalībniekiem un balva par 5 gadu darbu, kurā skatītājam ir viesa loma, vai arī Dz/sv ir komercpasākums, kurā viss ir pakārtots skatītājam. Nu nebūs tā, ka “vilks paēdis un kaza dzīva”. Protams, ir ļoti, ļoti nepieciešama estrādes/stadiona rekonstrukcija, bet esmu pārliecināta, tiklīdz pazudīs daļēji mākslīgi izraisītā ažiotāža ar biļetēm, uz koncertiem nāks tiešām tie, kas vēlas būt savējie, nevis tie, kas dabūja biļetes. Prognozēju, ka to skaits nebūs daudz lielāks par pašreizējo Mežaparka ietilpību, bet tie būs kvalitatīvi citi skatītāji. (Par Deju svētkiem ir cits stāsts, tur tiešām ir katastrofāls skatītāju vietu trūkums).
… tādas, lūk, pārdomas taipus sienai. Bet par koncertu PALDIES. Noskatījos to TV un man ļoti, ļoti patika.
0
Sanšains > andris902 09.07.2013. 11.12
Zane –
Jūs aizmirsāt paust sajūsmu par tiem melnīgsnējiem afrikāņu ritmu grabinātājiem pauzēs. Tas tik bija lieliski, vai ne?:)
TV pārraidē varēja redzēt, cik ļoti dikti tas kādā grabošā pauzē Romānam Vanagam gāja pie sirds – rociņas pašas cilājās un atdarināja bungotāja kustības.
Cik ļoti demokrātiski un plebejiski čomiski. Ar tādu čali kopā varētu iet.. pēc “izlejamā” aliņa.:)
0
Sanšains > andris902 09.07.2013. 11.25
Zane:
eisertam “Dvēseles dziesma” tik tāds šlāgeris vien esot…pie TV uz mīksta dīvāna ar patērētāja domāšanu – iespējams, ka tā arī ir – emocionālo lādiņu neuztvert, nesaprast un neizjust, to, ko izjuta kopkoris – brīžiem nodevīgi ietrīsoties balsij, jo izpildot dziesmu pārdzīvojums aizsita elpu…
===============================
Arī es sēdēju uz “dīvāna”, t.i., skatījos to TV. Un man gan šķiet, ka Eisertam ir taisnība – pagalam vārgā un sentimentālā dziesmiņa daļu publikas kustināja vien tāpēc, ka publika JAU BIJA SAKUSTINĀTA ar “Sauli, Pērkonu, Daugavu” un “Gaismas pili”.
Izskatās, ka Ešenvaldam tā vaļošanās Kembridžā labumā neiet. Kādreiz šķita, ka būs viens no mūsu labākajiem komponistiem. Tagad.. nezinu vairs.
0
Sanšains > andris902 09.07.2013. 11.35
Zane –
Neko nerakstīju par to, ka “solistu piesaistīšana kora dziesmai kļūstot perversa”.
Tomēr man tiešām ir iebildumi, ja Dziesmusvētkos, kuru raksturīgākā iezīme ir “a cappella” dziedāšana, tiek izmantots pavadījums – it īpaši, ja tiek izmantoti sintezatori (Tiguls) un pat bungas, kā tas bija “Latvian Voices” gadījumā. Pilnīgs popsis, mazliet iekrāsots “tautiskām noskaņām”.
Bet tomēr par “vispārējo patikšanu” jābrīnās nav, ja reiz katru gadu (nevis katru piekto) pietiekami daudz latviešu skatās un apspriež gan “Eurovīziju”, gan – slepus – arī “Novaja Volna”.
Ja ikdienā apvārksnīti piepilda mūzikas surogāti, tad diez vai reizi 5 gados ir iespējams gaumes uzplaiksnījums.
0
andris902 > andris902 09.07.2013. 13.06
….Hari…”Ja arī visa tauta nedzīvo jauno lielo dzīvi, ja lielākā daļa vēl vecā parašā, tad tomēr jaunais jau ir uzziedējis, kad viņš parādījies nedaudzajos.” /Rainis/
….un….ieraugot perkusionistu grupu, nudien, pirmā doma, kas iešāvās prātā un izsauca smaidu – Haris būs šokā!…:)
0
andris902 > andris902 09.07.2013. 13.25
…traductrice….prieks, ka esi viena no lielās dziedātāju saimes….un tomēr – mēs nevaram noliegt kaut kā pastāvēšanu, ja to paši neredzam un nesajūtam….visvairāk tieši Rīgas koros un deju kolektīvos iesaistījušies krievu jaunieši – redzēju, sajutu, dzirdēju, biju ar tiem kopā….nepajautāju no kāda kora, bet meitenes starplaikā starp jaukto koru dziedāšanām, apmetās turpat pļaviņā zem priedēm un sarunās lietoja krievu valodu, pēc brīža pienāca bariņš jauniešu ar dejotāju ID kartēm un pievienojās viņām….saruna turpinās krievu valodā….pēc neilga laika piebiedrojās vēl daži jaunieši un tērzēšana turpinājās latviešu valodā….skatoties un vērojot jauniešus, nekad neienāktu prātā, ka viņi ir krievi….
…nezinu, varbūt man laimējas sastapt cilvēkus, kuri ir tikpat atvērti un uzticības pilni, cik atvērti esam paši – saskarsmē ar tiem…mēs nevaram un nedrīkstam uzlūkot katru kā ienaidnieku, noliegt faktu, ka krievu tautības cilvēki pieņem mūsu tradīcijas, iesaistās un piedalās mūsu kopīgos svētkos….
….vienkārši – nebūvēsim stikla sienu….
0
Sanšains > andris902 09.07.2013. 14.04
Zane:
ieraugot perkusionistu grupu, nudien, pirmā doma, kas iešāvās prātā un izsauca smaidu – Haris būs šokā
=====================================
Jums tie perkusionisti patika? Šķita iederīgi mūsu svētkos?
0
andris902 > andris902 09.07.2013. 16.39
…Hari…
Pērkoņa mātei
Deviņi dēli:
Trīs sita bungas,
Trīs stabulēja,
Trīs laida migliņu
Avota lejā.
Sit, Jānīti, vaŗa bungas!
Vārtu staba galiņā-i!
Lai ceļāsi Jāņa māte,
Lai saņēma Jāņa bērnus.
….tā, Hari, ir folklora…
…un U.Prauliņa darba nosaukums – “Jāņu nakts mistērija”….bet….gaumes ir dažādas…. :)
0
Sanšains > andris902 09.07.2013. 16.53
Jā, tur vispirms bija nēģeru (vai latīņamerikāņu) ritmi, bet pēc tam mūsu folkloras elementi.
Droši vien Jums pie sirds ietu arī častuškas, ja tikai pēdējās sekundēs piemontētu latviešu folkloras gabaliņus.
0
gundega_heiberga > andris902 09.07.2013. 18.47
zanE,
ar kopkora izjūtām ir dažādi. Vienas izjūtas ir meitām, kuras visu koncerta laiku laimē līgojas, jo drīz varēs atbrīvoties no vainadziņa. Citas izjūtas noteikti ir večiem ar sirmām galvām, kad līgošanās motivāciju nevar noteikt – vai bērna prātā veči, vai aplaudismentu dipitators. Kompensējot izraisīto sašutumu nosūtu dziesmiņu, veltot Tev BII partiju īpaši:
http://www.youtube.com/watch?v=zfcR5fHM8Nk
atvaino, ka man nodevīgi iedrebas balss.
0
andris902 > andris902 09.07.2013. 18.58
….eisert….paldies!….:)
0
piziks > andris902 09.07.2013. 22.37
Nu nevar gribēt lai latvju nacionālisti un patrioti visi vēl kaut ko arī par latviešu garamntām jēgtu. No tagad;ejiem — daudziem — tas par daudz prasīts.
0
gundega_heiberga 08.07.2013. 22.54
Tāpat skaidrs, ka Dziesmu svētku pacēlums neturpināsies diendienā piecus gadus.
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
Tas neturpināsies vispār, ja “propagandas ministrijas uzdevumā” reizi piecgadē tiks rakstītas Latvijas vārdu bezgaumīgi valkājošas dziesmas – DVĒSELES DZIESMA neskatoties uz diriģentes piestrādāšanu nebūtu “AIZGĀJUSI UZ BISS”, ja šo algoritmu koncerta noslēgumā iepriekš nenoteiktu RAINIS – BRAUNS un AUSEKLIS – VĪTOLS.
P.S.Dziesmiņai nav vainas – kā saka amatnieki: MEISTARĪBU NENODZERSI, bet katram šlāgerim nav jābūt fināldziesmai. (Falšs nebija saksofona solo).
0
gundega_heiberga 08.07.2013. 22.39
Šajos svētkos saikne ar senčiem un saistība ar visu kosmosu bija lielais LĪGO dziesmu īpatsvars. Te būtu interesanti papētīt dzimstības līkni nākamā gada pavasarī. Neaizmirsīsim, arhīvā nogūlusi ķermeniskās mīlestības himna TUMŠA NAKTE, ZAĻA ZĀLE, kurai Zālamana Augstā dziesma cienīga tikai miglas maliņu pieturēt – protams, ja neizlaiž boļševikus sabaidījušo pantu: ES ATRADU KUMELIŅU PIE DIEVIŅA NAMDURVĪM…
0
dace_roze_lmt_lv 08.07.2013. 21.55
Man gan ausis griež gan šis virsraksts, gan arī paša raksta tēzes par nacionālo vienotību un pārējo latviskumu, jo tā ir tāda sīkumanība un provinciālisms. Kaut ko tādu krievu valodā: “Lepnums krievam būt”, var pateikt tikai galējie nacionālisti: Osipovs, Lindermans, Kravcovs, un Krievijā – Rogozins, barkašovieši un pārējie fašisti, partija “Rodina” un citi radikāli. Bet latviešiem tas tīri labi skan, viņiem ausis negriež.
Un par dziesmu svētku svarīgumu un kultūras kanonu tā pati ačgārnība: kā precīzi defināja publicists, bieži vien liekas, ka latviešiem pietiek ar kultūras autonomiju, jo visa tā nacionālas valsts tēma neliecina par skaidru prātu. Kāda nacionāla valsts? Valsts ir politiska, nevis nacionāla. Nacionala ir kultūras autonomija. http://www.imhoclub.lv/material/preambula_k_nacionalno-kulturnoj_avtonomii
0
Mairita Blūma 08.07.2013. 20.31
… latviešu līdzdalība Kosmosa radošajā procesā.
Ehhh.
0
Ojārs 08.07.2013. 18.20
Dziesmu svētku nedēļas vidū pa LTV rādīja mazākumtautību muzikālo kolektīvu koncertu. Baisi bija vērot un dzirdēt, ka gandrīz neviens no šo ansambļu dalībniekiem nespēja normāli runāt latviski. Dažādu tautu “dēli un meitas” (t.sk jakuti, ebreji un tmldz. par baltkrieviem nemaz nerunājot) intervijas sniedza krievu valodā. Vienotības koptā integrācija rulllē!
Vai tas ir Latvijas valsts mērķis – sekmēt visu mazākumtautību pārkrievošanos?
0
dzerkaleliva 08.07.2013. 14.06
atļaušos būs ļoti skarbs – var teikt arī tā: labāk, lai viņi saņem pabalstus Īrijā, nevis Latvijā» izteicies I. Latkovskis.
———————————————————
Lepni un kosmiski Latkovskim ir tikai savējie siles latvieši, pārējiem šis kārtējais elites deģenerāts to vien novēl, kā labāk saņemt pabalstus Īrijā, nevis Latvijā.
Viņam, redz rādās, ka Latvijā mežonīgi pabalsti, no kuriem kāds dzīvo kā Anglijā, nevis kā pēdējie bomži Latvijā. Bet bomži deģenerētajai elitei, protams, ka traucē skatu uz ainavu.
Intervija ar deģenerātu DB – http://www.db.lv/citas-zinas/latkovskis-man-nav-iluziju-par-reemigracijas-plana-panakumiem-396690
1
dzerkaleliva > dzerkaleliva 08.07.2013. 14.15
Klau, deģenerātu elite, gan bomži, gan pabalsti bomžiem, gan viss pārējais ir deģenerātu elites 23 gadu daba rezultāts. Tā kā baudiet vien bomžus, nevis skatu uz jūru. Drīz tie bomži un lumpeņi sāks deģenerēto eliti pašu ēst, kad miskastēs vairs nekā nebūs.
0
austrisv 08.07.2013. 14.05
traductrīce, ļoti labs novērojums un jautājums, jo pat ausīs dūrās tas, ka mazākumtautību pārstāvji sarunā ar žurnālistu pat neprot valsts valodu un interviju sniedz savā valodā. Krievijas centrālajai TV gan to vajadzētu publicēt un sajūsmināties, kā krievus diskriminē Latvijā!
Šausmīgi, lai neteiktu vairāk
Man personiski tas duras ausīs un sirdī. Kā lai ciena tādus cittautiešus, kuri te dzīvo gadu desmitiem, bet valsts valodu neprot
2
silvija_vitina > austrisv 08.07.2013. 14.47
tā nu tas ir. Tiesa, poļu kolektīvā visas tantes runāja tīrā skaidrā latviešu valodā. Arī vācu biedrības tantes runāja tāpat. Ukraiņiem viena meitene tika izvirzīta kā runātāja, savukārt krieviem laikam nebija, ko izvirzīt :)
0
kristaps_drone > austrisv 09.07.2013. 11.34
Jo tieši krievi šeit ieradās kā okupanti un “kultūras atnesēji”, tādēļ viņi taču nekritīs tik zemu, lai apgūtu aborigēnu valodu.
0
silvija_vitina 08.07.2013. 13.23
vai ir bijis kaut viens(?!) krievu kolektīvs, kas 5 gadus būtu nodarbojies ar dziesmu svētku repertuāra apguvi un kāpis uz skatuves kā pilntiesīgs dalībnieks (līdzīgi kā japāņu Gaisma), nevis maršējis kā “mazākumtautas” pārstāvis? Vai ir daudz krievu, kas dzied/dejo latviešu kolektīvos un piedalās dziesmu svētku garajā sagatavošanās procesā?
Manuprāt tā ir atbilde uz “integrācijas” centieniem. Jo lielākais, ko varam “izspiest” no krieviem integrācijas kontekstā, ir dalība dziesmu svētkos mazākumtautību statusā (un tā ir kulturālākā krievu sabiedrības daļa).
Kāpēc japāniem piedalīšanās dziesmu svētku kopkoncertā IR pārdzīvojums, kam nav žēl veltīt 5 gadus savas dzīves (un es ticu, arī nākamos gadus)? Kāpēc tas NAV pārdzīvojums vietējiem krieviem, kuriem tas prasītu noteikti krietni mazāk pūļu? Jautājums jau laikam ir retorisks.
1
Signija Aizpuriete > silvija_vitina 08.07.2013. 13.36
—–traductrice:”(..)
Kāpēc tas NAV pārdzīvojums vietējiem krieviem, kuriem tas prasītu noteikti krietni mazāk pūļu? Jautājums jau laikam ir retorisks.”
============================================================================
“Kāpēc vispār kaut kas ir, tā vietā, lai nekā nebūtu?” – vienam Apgaismības laika filosofam Dekartam arī “retorika” varen patika.
Priecāsimies par to, kas IR, lai speciālisti, eksperti u.c. integrācijas-asimilācijas doktori galvas lauza par to, kas nav.
0
Roberts Buivids 08.07.2013. 12.05
“Latviešu kultūra ir pamats, uz kura jānotiek saliedētībai” – vai sada gadijuma mes runajam par integraciju vai asimilaciju?
Es, protams, lepojos ar latviesu kulturu un uzskatu, ka tas ir katra pienakums to uzturet tik pat dzivu un dinamisku, ka sodien, bet drizak latviesu kulturas izpratne ir ta, kas var veicinat saliedetibu, nevis but par tas pamatu.
2
Signija Aizpuriete > Roberts Buivids 08.07.2013. 12.58
——–Agnese “Latviešu kultūra ir pamats, uz kura jānotiek saliedētībai” – vai sada gadijuma mes runajam par integraciju vai asimilaciju?
============================================================================
Šādā gadījumā nerunā/neraksta par kādiem imitācijas pasākumiem ES fondu apguves laikā (projekts – “integrācija, asimilācija”), bet gan uzsver kultūras lomu reālai sabiedrības saliedēšanai:
“Праздник песни и танца показывает пример взаимопроникновения культур и способствует сближению людей. Об этом в эфире Латвийского радио 4 заявил депутат Сейма Валерий Агешин (“Центр согласия”).”
http://www.ves.lv/article/247176
0
gliters > Roberts Buivids 08.07.2013. 17.01
Lūk kādas ir integrācijas pamatnostādnes, piemēram, Čehijā:
http://www.ir.lv/blogi/personigie-blogi/manas-pardomas-par-cehu-valodu-dzivojot-praga
Konkrēti un visiem saprotami, nemežģījot sev smadzenes ar 10 atšķirību meklēšanu starp “integrāciju” un “asimilāciju”.
0
aivarstraidass 08.07.2013. 11.56
>>> Autors ir Saeimas sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs, Nacionālā apvienība
=====
Kāpēc Ilmārs Latkovskis joprojām nav atkāpies no komisijas priekšsēdētāja amata? Sk. http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=375711:atkpjas-pc-dvainas-sdes&Itemid=436 . Ja Saeimas deputāts kļūdījās vedot sarunas ar t.s. nepilsoņu kongresu, tad viņš uzņemas politisko atbildību. “Lepnums” un “kosmisks pārdzīvojums” nāk tikai pēc tam.
4
Signija Aizpuriete > aivarstraidass 08.07.2013. 13.07
—–Kalvis Apsītis:”(..)
“Lepnums” un “kosmisks pārdzīvojums” nāk tikai pēc tam.”
============================================================================
Pirms tam dziesmas droši vien atskaņoja ierakstā, bet dziedātāji tikai mutes plātīja…..
http://www.youtube.com/watch?v=smCYS3uEzzk
0
austrisv > aivarstraidass 08.07.2013. 14.09
Tas bija šausmīgi! to atceros vēl joprojām, jo man bija toreiz šoks, ka citas valsts karavīri un latviešu Dziesmu svētki nav savienojami: viens asociējas ar kara šausmām , bet otrs ar mieru un mierīgu dzīvošanu.
0
gundega_heiberga > aivarstraidass 08.07.2013. 22.00
Tas bija forši. Diriģenti ar trešā numura smaidu lūdza viņus nenodot, dziedātāji ar smaidu #3 dziedāja :ТЕНЬ ПОБЕДЫ.
Cēzaram tiek piedēvēti vārdi: Ienaidnieka varu vajag stiprināt, lai tā ātrāk sasniedz savu spēku kalngalus un līdz ar to sāk novājēt.
0
Janka, Janic > aivarstraidass 09.07.2013. 06.21
taa bija Latvijas izvarošana ….tajaa laikaa šo sveetku programmu apstiprinaaja kompartijas CK , taadi gorbunovi vagri , starpcitu tautai ļoti patika gorbunovs , Mežaparka estraadee apbeera ziediem peec vecaa paraduma , šis taa apstulba ka ne vaarda nevareeja pateikt , kad tajaa laikaa citur Eiropaa bijušajaas peeseresa sateliitvalstiis sekretaarus lika pie sienas , mees saveejo ieceelaam godaa , tad tagad valsts ir tieši kur tai jaabuut , ar zemaako dziives liimeni Eiropaa…. negribeejaas to visu peec šiem sveetkiem atcereeties , bet taa diemžeel muusu veesture
0
inta_s 08.07.2013. 11.20
Ja mums nebūtu gana gudras paaudzes kas spēja “dziedi pat ja tev liek dziedāt” Ļeņinu, lai tikai noturētu šos svētkus, tad nebūtu saglabājusies mūsu kultūra un tātad mūsu identitāte. Bet mēs spējām stāvēt pāri okupācijas režīmam un lai arī nodziedājām to obligāto vārdu – mēs dziļi sirdī zinājām ka neesam salauzti un par ko patiesībā iedegamies šajos svētkos.
Paldies tai paaudzei, kurai bija jāpārcieš grūtākie gadi un spēja nosargāt šo dārgumu, kas ir mūsu kultūra. Nu mums tas jānosargā un jāstājas pretī citiem izaicinājumiem – globalizācijai, bezmērķīgas izklaides un notrulināšanās pircēju sabiedrībā, vienaldzība pret savu valsti meklējot sev labumu citur.
5
Signija Aizpuriete > inta_s 08.07.2013. 12.34
——-Viedoklis_lv Ja mums nebūtu gana gudras paaudzes kas spēja “dziedi pat ja tev liek dziedāt” Ļeņinu, lai tikai noturētu šos svētkus, tad nebūtu saglabājusies mūsu kultūra un tātad mūsu identitāte. Bet mēs spējām stāvēt pāri okupācijas režīmam……”
============================================================================
Nu gan cienītā “lej”, cienītais “pīlītes pūš”……Laikam daudz dziesmu par Ļeņinu vēl šobaltdien’ dzied? Starp citu, tas Ļeņins pozitīvu lomu 18.novembra republikas atzīšanā nospēlēja – tā kā kādu kantāti, oratoriju vai dziesmu varēja uzdziedāt arī boļševiku liel-vadonim.
Un par to “stāvēšanu pāri” arī nevajadzētu pārspīlēt – galu galā finansējumu Latvijas kultūras attīstībai tikai ar pašu latviešu un latviešu draugu aktīvu līdzdalību varēja nodrošināt. Ar visām “četrām” bijām iekšā, ar visām “četrām”:
” (..)Gido bija zaudējis visu, nācās piekrist. Ne darba, ne kora, nekā. Kaut mirsti nost.
Taču tad viss pārmainījās. Bijušais kora Daina prezidents Visvaldis Branka atrada izeju. Jādibina jauns koris! Ko raudi? Tik lēti nepadosimies, teica Branka, rīkosimies ar padomju izmeklētajiem ieročiem padomju ietvaros. Neviens tev iebilst nedrīkstēs, tici. Branka bija atradis palīgus. Aizveda nomākto Gido pie diviem vīriem, kas pārmainīja visu turpmāko dzīvi. Kompānija smalka, un pirmajā mirklī Gido apstulba: viens no tiem šivermans, otrs – uzkalpojies komunists. Gido sākumā sašuta: “Branka, ko tu mani atvilki midzenī pie vilkiem?” Sēdi rāms, Branka pavēlēja.
Konstantīns Bruskins, bijušais padomju armijas artilērists, bija profesionāli tehniskās izglītības kultūras nama direktors, komunistiskās partijas biedrs kopš pasaules radīšanas. Izdarīgs, spēcīgu balsi, mācēja ar augstiem kungiem tikt galā.”
L.Muktupāvela: “BrāliBrāli” http://www.diena.lv/izklaide/bralibrali-607597
0
inta_s > inta_s 08.07.2013. 13.04
Nezinu par ko Jūs tur esat sakopējis tos tekstus. Bet doma ko es aprakstīju ir tāda, ka ja visi lepni būdami būtu ignorējuši prasību noziedzāt kādas dziesmas beigās slavu ļeņinam lai tikai apstiprinātu partija to pasākumu, tad nebūtu mums koru, nebūtu tās pārmantotības un tās uguntiņas saglabājusies. Tāpat dziedāja “Caur sidraba birzi gāju” un citas dziesmas, kas ļāva mums saglabāties.
0
Signija Aizpuriete > inta_s 08.07.2013. 13.26
——Viedoklis_lv Nezinu par ko Jūs tur esat sakopējis tos tekstus. Bet doma ko es aprakstīju ir tāda,…..
============================================================================
Skaidrs, ka grāmatas par izcilajiem Latvijas kordiriģentiem brāļiem Kokariem nav lasītas – tāpēc zināšanas pašvakas un priekšstati “miglaini ( no sērijas “Viena tante teica”-?).
Ne bez pamata LU Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece, vēstures doktore Daina Bleiere secināja:
“(..)mēs pārāk maz domājam par padomju perioda būtību.”
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=380210:kolaboracionisti-vai-konjunktristi
0
inta_s > inta_s 08.07.2013. 13.35
Jūs pievienojāt komentāru pie mana teksta, lai palielītos ar savām izlasītām grāmatām, vai dalītos savos uzskatos, kas papildina vai oponē manam komentāram – tā arī palika mīkla.
0
Signija Aizpuriete > inta_s 08.07.2013. 13.41
——Viedoklis_lv:”(..)
– tā arī palika mīkla.”
============================================================================
O, nopietns iemesls turpināt mīklu atminēšanu kāda nākamā raksta ietvaros, jo “Mēs to pārāk maz konceptualizējam. Lietojam jēdzienus ”komunistiskais totalitārisms”, ”sociālisms”, neaizdomājoties, ko tie vispār nozīmē, kādā kontekstā tos lietojam.” Daina Bleiere
– Sorry, jāskrien darbos….
0
kristaps_drone 08.07.2013. 10.42
“Vai Dziesmu svētki ir arī sabiedrību saliedējošs faktors attiecībā uz Latvijas cittautiešiem jeb krieviem…? Jā, tā tam VAJADZĒTU BŪT. Latviešu kultūra ir PAMATS, uz kura JĀnotiek saliedētībai.” – laikam cilvēki, nonākuši deputātu krēslos vai citos augstos amatos, zaudē elementāras novērošanas un spriest spējas! Jau 20 gadus notiek tā saucamā integrācija, tagad tā pārtapusi saliedēšanā, bet varneši nekādi nevar uzdrošināties izvilkt galvu no smiltīm un pamanīt, ka lai kā mēs saucam darbības ar okupantiem, civilokupantiem un viņu pēctečiem – par integrāciju vai saliedētību, rezultāts ir viens un tas pats – spļāviens sejā pretvalstiska referenduma vai nepilsoņu kongresa utml. formā. Ir jābeidz liekuļot un ākstīties, vienkārši ir jāsaņem drosmi un jāpilda Saeimas 1996. gada Deklarācijā par Latvijas okupāciju nospraustie uzdevumi!
0
austrisv 08.07.2013. 10.28
Latviešiem vajadzīgi Dziesmu svētki, jo tad jūtamies kopā un sajūtam kosmisku enerģiju un savas tauta plecu sajūtu kopā dziedot. Kur vēl citur varam sajusties kā tauta šajā izšķīdinātajā pasaulē, kur katru dienu jājūt: pavirzies malā- te saimniekos ienācēji.
No Rīgas rātes jau draudi par to skan….
0
Sanšains 08.07.2013. 10.23
Noteikti piekrītu, ka “mums jāizceļ vēl daudzas citas kultūras vērtības, un, galvenais, jāpanāk to apgūšana, saprašana un izkopšana. Un visu pirms ar to jānodarbojas latviešiem pašiem”.
Bet tikpat noteikti nepiekrītu, ka “integrācijas” vārdā mums ar kultūras politiku, piemēram, krieviem būtu jācenšas “iebarot” Jāņi vai Dziesmusvētki.
Gluži pretēji – šīs divas tradīcijas mums jākopj, pēc iespējas mazāk “atveroties”, pēc iespējas mazāk tajās ielaižot svešus, jaunus elementus, ko neizbēgami veicinātu mēģinājumi šīs tradīcijas izmantot “integrēšanai”.
Ja kāds indivīds vēlas un spēj asimilēties, lai tad tā arī dara. Lai piemērojas tie, kuri grib piederēt tradīcijai, nevis otrādi.
Tie ir LATVIEŠU svētki un tiem ir jāpaliek nesapostītiem avotiem mūsu kultūrā.
0
Sanšains 08.07.2013. 10.15
latviešu līdzdalība Kosmosa radošajā procesā […] mēs piedalāmies pasaules Gara radošajā procesā.
===================================
Nenožēloju, ka vēlēšanās Latkovski izsvītroju.:)
2
+6
-2
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
@kristaps_drone > Sanšains 08.07.2013. 10.43
Ir jāsaka otrādi – būtu jānožēlo, ja neizsvītrotu :o)
0
Kaspars Špūle > Sanšains 08.07.2013. 13.42
Haris –
Brīvmūrniekam brīvmūrnieka valoda. Mazliet smieklīga.
0