Vēl dažas refleksijas. Mācību grāmatas uzrakstīšana vienai klašu grupai prasa vismaz 1 gadu (ļoti intensīvi strādājot, atsakoties no pamatdarba un ģimenes brīvā laika), tas nozīmē: vidusskolai 3 gadi (minimums), bet pamatskolai 4 – 5 gadi. Ministrijai to grūti iekļaut budžetā, turklāt katrs jaunais ministrs apcērp savu priekšgājēju veikumu. Budžeti tiek plānoti tā, lai ministrs maksimāli ātri varētu reklamēt savus un partijas sasniegumus nozares ministrēšanas laikā, tāpēc maz ticams šāds ilgtermiņa finansējums.
IT mācību līdzekļu uzturēšana prasa līdzekļus, jo straujāk mainās operētājsistēmas, jo dārgāk. Pirms 3 gadiem IZM izstrādāja digitālos mācību materiālus dabaszinībās. Šodien tie kļūst nefunkcionāli, jo parādījies Windows8, Android, Windows mobile utt. , bet naudas pielāgošanai un atjauninājumiem IZM nav. Tā kā nelolojiet ilūzijas, kā šādi var ko atrisināt.
Tehnoloģijas mainās, bet tas nenozīmē, ka nav pieejami vecie materiāli, ja izvēlas atvērtus standartus. http://www.w3.org/History/19921103-hypertext/hypertext/WWW/TheProject.html – cik es var noteikt, lapas kods ir vairāk nekā 20 gadus vecs, bet vienalga to ir iespējams apskatīt ar modernām tīmekļa pārlūkprogrammām, piemēram, ar to, kuru Jūs patlaban lietojat, lai izlasītu šo komentāru, turklāt izskatās daudz labāk nekā pirms 20 gadiem, jo tajā laikā nebija pieejamas tik labas fontu renderēšanas tehnoloģijas.
Arī ne tik atvērti standarti kā JPEG ar mums ir aptuveni 20 gadus. PDF arī ir 20 gadi, un tas ir visnotaļ labs formāts dokumentu izplatīšanai. Starp citu, PDF tika balstīts uz PostScript, kam ir jau vairāk nekā 30 gadi, un to joprojām vajadzētu atbalstīt jebkuram PDF renderēšanas dzinējam.
Tad kuras tehnoloģijas ir novecojušas? iPhone? Widnows? Microsoft Office? Tie nav standarti! Vajag izmantot labus, atvērtus un brīvus standartus un sagatavotie materiāli būs pieejami visiem arī pēc vairākām desmitgadēm! Tieši tāpat, kā jebkurš var apskatīt jebkuru Interneta mājaslapu kaut no pašiem interneta pirmsākumiem. Un par šādu standartu izmantošanu nav jāmaksā, lai gan, protams, vienmēr var atrast maksas implementācijas, tāpat kā brīviem un atvērtiem standartiem var atrast arī brīvas un atvērtas implementācijas – katram savs.
Starp citu, PDF var izmantot ne tikai gan rediģējamiem, gan nerediģējamiem dokumentiem, bet arī prezentācijām, tādēļ sūdzēties var tikai neko nezinošs vai Microsoft nozombēts cilvēks.
Un gan es, gan arī citi teica, nav jāveido vienam cilvēkam mācību grāmatas, vajag konkrētu materiālu par konkrētu tēmu. Skolotāja uzdevums ir tos izmantot mācību procesā nevis truli atkārtot vienu grāmatu, turklāt vēlāk, kad ir vairāk materiāla, var izveidot no tiem grāmatu, ja tik ļoti vajag.
Iedomājieties, ja vien pasaule nesajuks prātā, arī pēc 20 gadiem būs iespējams izlasīt to, kas šeit ir publicēts, ja vien kaut kur būs saglabājies ir.lv rakstu un komentāru arhīvs. Un, bez šaubām, tie paši dati tiks attēloti vēl labāk nekā patlaban.
Skolotājam formālu sodu, teiksim, 10 stundas sabiedriskā darba, jo arī par stulba un ačgārna likuma pārkāpšanu ir jāsoda. Tā kā skolotājs jau ir sabiedrībai derīga profesija, tad laikam sanāk strādāt 10 stundas bez atlīdzības.
Un obligāti jālabo likumi, lai mācību materiāli ir publiski, bez atlīdzības un brīvi pieejami un izmantojami visiem Latvijas iedzīvotājiem, par kuru naudu tie ir izstrādāti. Kā tieši tas būtu realizējams dzīvē, lai izlemj MK, piemēram, IZM varētu piedāvāt grantus un stipendijas tiem, kas izstrādā materiālu par kādu konkrētu tēmu, par kuru trūkst labu materiālu. Un tas pats jāattiecina uz studentu radīto augstskolās, ja viņi studē par valsts līdzekļiem, tas ir, no visu iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem. Daļā vai visā ASV tas tā ir jau vismaz gadus 30, skatīt, piemēram, MIT un BSD programmatūras licences.
Savukārt izdevēji ir pagātnes relikvija, kad katram mājās nebija iespiedpreses – nekur viņi nepazudīs, bet tāpat kā ikdienā mēs izmantojam fotogrāfu nevis gleznotāju pakalpojumus, tāpat izdevēju vietā pietiks ar maksimums dažu cilvēku komandu, lai sagatavotu augstvērtīgu tekstu, ko pēc vajadzības var arī iespiest.
Domāju ka te te parādās interpretācijas problēmas – jebkura grāmata taču ir publiski pieejam bibliotēkā un autoram taču nav jāmaksā par bibliotēkas apmeklēšanu, taču ar to arī ši ” pieejamība” beidzas, jo cik zinu neviena bibliotēka neatļauj elektroniski lejupielādēt kādu izdevumu !
Jūs neredzat problēmas būtību. Pasaule ir mainījusies – agrāk, lai rakstisku informāciju izplatītu, tā bija jāiespiež, kas, protams, prasa resursus un darbu, bet Interneta laikmetā komunikāciju tīkli tiek uzturēti neatkarīgi no tā, vai pa tiem kaut kas tiek pārraidīts, turklāt mēs par šo tīklu uzturēšanu maksājam, savukārt izdevēji ir relikts no pagātnes, viņi vienkārši vairs nav vajadzīgi, jo autors var pats nogādāt savu darbu pie lasītājiem. Būtībā vairs nevajag starpniekus, kas nozīmē, ka vairāk naudas autoram, lētākas grāmatas visiem. Cieš vienīgi izdevēji, kas patlaban rauj nāsīs miljonus un ārzemēs noteikti arī miljardus, bet neatceros, ka Satversmē būtu kaut kas par to, ka Kilbokiem ir garantēts būt par miljonāriem līdz 9. augumam. Izcēla piķi – pietiks.
Vienīgā neskaidrība ir, kā panākt, lai autori saprātīgā veidā par darbu saņemtu atlīdzību, bet gan jau kaut ko izdomāsim, pagaidām IZM granti un stipendijas par konkrētu darbu radīšanu izklausās gana labi, un problēmas ar mācību materiālu pieejamību Latvijā atrisinās.
Atkārtošu vēlreiz, runa nav par fizisku, iespiestu, aptaustāmu grāmatu izplatīšanu bez maksas, lai gan, protams, pašam izdrukāt, iespiest un izplatīt elektroniski pieejamu tekstu arī ir pilnīgi normāla prakse.
Un es nerunāju tikai par brīvu pieeju, bet arī tiesībām darbus papildināt, jo mācību literatūra nav daiļliteratūra, uz kuru autoram pienākas mākslinieciskā brīvība un neaizskaramība – ir jābūt iespējai mācību literatūru labot, papildināt, izplatīt tālāk, norādot oriģinālo darbu un veiktās izmaiņas.
Problēmas būtību jau autors izklāstīja – ja katrs kam nav slinkums izmantos kāda cita darbu par to nemaksājot nebūs vairs kas šo darbu dara !
Un tad ši problēma klūs nacionāla jo diez vai kāds no globālās pasaules bez mums pašiem interesēsies par mūsu vēsturi un citām lietām !
Nepatīk kā to interpretē vai izklāsta Klišāns raksti savu versiju, nevis nodarbojies ar ” copy paste”.
Nevaru pekrist arī viedoklim ka izdevniecības ir “pagātnes relikts” – ja tā būtu tad pasaulē jau sen būtu pazudušas drukātās grāmatas izdevniecības un grāmatnīcas.
Varu piekrist ka jaunie apstākli prasa ieviest kādu citu atlīdzības modeli autoriem, taču arī šeit jābūt loģiskai secībai vispirms jauns modelis un tad tā piemērošana !
Sakiet, kuram māksliniekam pasūtījāt savu portretu? Ja vien neesat kāds no Kilbokiem, visticamāk Jums pie sienas sava portreta nav, bet tas, ka neizmantojat gleznotāju pakalpojumus, nenozīmē, ka mākslinieki vairs nerada portretus. Līdzīgi arī grāmatu drukāšana un iesiešana nekur nepazudīs, vienkārši tas nebūs nekas tāds, ar ko vidējais cilvēks ikdienā saskartos. Piemēram, pazīstot augstskolas, lielie darbi joprojām tiks iesieti.
Kādēļ Jūs uzskatāt, ka tikai viņš ir autors? Esmu sarakstījis daudzas atvērtā pirmkoda programmatūras instrukcijas un lietotāju „tutoriāļu“ pamatā angļu valodā par to nesaņemot neko, jo retais atpazītu, ka to sarakstīju es, bet tie, kuri atpazītu, nav manu darbu mērķauditorija, tādēļ viņiem nebūtu pat iemesla teikt „paldies“, jo tas viņus neinteresē vai viņi to jau zina.
Varbūt tā ir mūsu aprobežotība, bet gan es, gan citi man līdzīgie uzskatām, ka tas ir pareizais ceļš, lai arī pagaidām nav skaidrs, kā ar to nopelnīt. No otras puses, es arī nedaru tik daudz, lai tas būtu kas vairāk par hobiju vai, precīzak, veidu, kā es dodu savu artavu atvērtajā pirmkodā, bez kura es nebūtu šeit.
Lai uzrakstītu šo komentāru es izmantoju Linux kodolu, GNU sistēmas bibliotēkas (abi kopā veido GNU/Linux operētājsistēmu), KDE grafisko vidi un Mozilla Firefox tīmekļa pārlūkprogrammu. Starp citu, cik man zināms, delfi.{ee,lv} izmanto ļoti līdzīgu programmatūru, tajā skaitā, iespējams, to pašu GNU/Linux distributīvu, lai apkalpotu visu Latviju un Igauniju, un ir.lv ir acīm redzami rakstīts Ruby on Rails, par kura lietošanu arī neviens nevienam nemaksā, un serveris noteikti ir GNU/Linux nevis kāda cita OS. Vienīgie, kas kaut ko saņēma bija IT House un Asketic kā arī Telia no AS Cits Medijs, kuri naudu saņem no tādiem kā mēs.
Aizmirstu piebilst, ka, piemēram, Linux un Firefox izstrādi daļēji finansē ASV, galvenokārt Department of Defense (viņu AM) un National Security Agency (līdzīga SAB), bet KDE satur tehnoloģijas, kuru izstrādi sponsorē ES, lai gan neviens no projektiem nepastāvētu bez individuāliem cilvēkiem, kas pie tiem strādā, kā arī uzņēmumiem, kas arī piedalās to izstrādā. Ironiski pa laikam gadās brīži, kad jaunākās Linux versijas izstrādē lielākais sponsors izrādās Microsoft, jo viņi izstrādā dziņus, kas atļauj Linux darbināt uz Windows serveriem ar Hyper-V, kas, protams, ir viņu pašu biznesa vajadzībām, jo tā vismaz var nedaudz palēnināt Windows Server izspiešanu no serveru OS tirgus.
Prieks, ka aizsākusies interesanta un produktīva diskusija. Žēl, ka šodien dikti daudz darbu un nav vaļas tajā iesaistīties vērienīgāk. tagad tikai dažas refleksijas ātrumā.
K.Apsīša k-ga piedāvātais lielo universitāšu modelis Latvijā nestrādās mazā tirgus dēļ. Tas, kas der izdevumiem angļu, franču, vācu, spāņu, krievu valodās, Latvijā “iesprūst” pie viena miljona lasītāju. Kā teica kāds Apple pārstāvis IT seminārā: “Jūs (tas bija adresēts lietuviešiem) esat tikai viena Ņujorkas priekšpilsēta.”
Tātad bez valsts protekcionisma neiztikt, tikai jautājums kā to organizēt. Centralizētais IZM variants ir sliktākais no scenārijiem. Šo ceļu jau gājusi Grieķija un tas beidzās ar pilnīgu fiasko. Tāpēc palieku pie vecās un pārbaudītās shēmas – valsts veic mācību grāmatu iepirkumus (tikai ne 2 LVL uz skolēnu, bet vismaz 20 LVL kā mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs)un izsludina konkursus (vai iepirkumus) uz IT izstrādēm. IT prasībām un summām jābūt nopietnām, konkurenci veicinošām, nevis 1000 LVL par Powerpoint prezentāciju izstrādi. Tā notiek, piemēram Lietuvā, kur pie visām izdevniecībām ir IT grupas, kuras dzīvo no IM tenderiem. Latvijā līdz Ķīlim nav bijis vispār neviens mācību IT tenderis, bet tas vienīgais, kas pagājšgad notika bija pilnīgs sviests. Sorry, IZM, ko man dod IT materiāls “Inovācijas Skaistkalnes vidusskolā” u.c. līdzīgi produkti, vidēji pa 2000-5000 LVL. Starp citu, vairums kartogrāfiskā u.c. materiālu tajos bija ņemti no mācību grāmatām. Jābeidz…
Pievienojos viedoklim par “KREISUMA SLIMĪBU” -dodiet izstrādājiet kontrolējiet mums pienākas u.t.l.
Tas acīmredzot ir tāds interesants fenomens – tikko prasīgais pilsonis nonāk tā lomā kam pašam jāpilda prasītais tā aktivitāte samazinās līdz minimumam.
Kas no tiek ja starp diviem gar sētu skrejošiem un rejošiem suņiem tā pēkšni beidzas !??!?!?!??!
Pievienojos viedoklim par “KREISUMA SLIMĪBU” -dodiet izstrādājiet kontrolējiet mums pienākas u.t.l.
======
Pirātiska informācijas izplatīšana nav nekāda “kreisuma slimība”. Tā ir nepieciešamība, kas izriet no mūsdienu tehnoloģijām un mūsdienu informācijas aprites īpatnībām. Jaunieši (arī vēstures nodarbībās) nodarbosies nevis ar oriģināla satura meklēšanu arhīvos, bet gan ar esošā satura radošu jaunatklāsmi, ar tā miksēšanu(mashup), variēšanu, parodēšanu. Ja autortiesību likumi to traucē darīt – tad šiem likumiem ir jāmainās. Sal. http://www.youtube.com/watch?v=k3BZVn7b_H8 – divas koklētājas atskaņo savu Lēdijas Gāgas dziesmiņas versiju – “Born this way”.
Un nevajag šo lietu jaukt kopā ar N.Ušakova brīvbiļetēm, kas ir pavisam no citas operas.
Jūs pats esat ko sajaucis – autora tiesības eksistē neatkarīgi no tā vai kāds par to ir samaksājis !
Tāpat radošai interpretācijai (mūzikā aranžējumam, improvizācijai) nav nekā kopīga ar ” copy paste” !
p.s. kad mācījos bija daži skolotāji, kas eksāmenā atļava izmantot savus konspektus ! vai tā bija ” spikošanas legalizācija” jeb pārbaude vai praksē spēj izmantot viņa dotās zināšanas ?!?!??!
Nē, kad atļauj izmantot pierakstus, tā ir zīme, ka eksāmens būs biedējošs, savukārt visu rakstisko avotu atļaušana ir sinonīms inkvizīcijai. Tas ar pus-humoru.
Tas jau laikam ir normāli, ka lauciņu, kurā kāds darbojas un veidu, kādā darbojas, pats darbonis pieņem par pareizāko, labi ja ne par vispareizāko. Šis fakts, manuprāt, kopā ar citem cementē konfliktu pamatus. Zināms arī, ka neviena no konfliktā iesaistītām pusēm nav absolūti vainīga vai absolūti nevainīga. Normālus ļaudis tas neapmierina, tāpēc tiek radītas tiesas un advokatūras, kas vienus nomazgā baltus, citiem uzkrauj visu. Izskatās, ka šoreiz skolotājs dabūs ar biezu grāmatu pa galvu. Cietos vākos, uz smaga krītpapīra, dārgu, naudiņa priekš kā jāsakasa mazturīgām daudzbērnu ģimenītēm. Un mazajām atvasītēm jāpiepilda savas skolas somas un jāstaipa tas smagums līdz skeleta deformācijai. Nav runa par konkrētā autora konkrēto grāmatu, bet par “nabaga” izdevniecību lobiju, lai saņemtu vairāk peļņas no skolas grāmatu driķēšanas. Un izdevniecību sasniegums šajā jomā nav aizskarams! Un tieši tāpēc vajadzīgs “darbaļaužu nosodošs sašutums” t.i. paša darba darītāja izklāsts par to, cik lielu skādi viņam nodarījis skolotājs Jurs. Pretēji pasaules tendencēm izglītības jomā, kur tehnoloģijas un bezmaksas pieejamība ir prioritāras.
>>> Savukārt tas atgādina par citu problēmu – pirātisms grauj jaunradi. Jau tagad Latvijā izteikti jūtams jaunu mācību līdzekļu autoru trūkums. No autora viedokļa jaunrade kļūst bezjēdzīga, ja izdoto darbu pirāts ieskenē un padara brīvi lejupielādējamu internetā.
=======
Te apgalvotas pilnīgas blēņas. Lielās ASV augstskolas izplata mācību materiālus (un pat veselus mācību kursus – kopā ar mājasdarbu komplektiem un lekciju videoierakstiem) bez maksas – daudzi šādi kursi pēc satura daudzveidības un pat pēc noformējuma kvalitātes tālu pārsniedz Latvijā izdotās mācību grāmatas. Neviens no augstskolu mācībspēkiem neuzskata, ka “jaunrade kļūst bezjēdzīga” tikai tādēļ, ka viņa radītie kursa mācību materiāli ir pieejami bez maksas.
Protams, rietumvalstīs mēdz arī izdot grāmatas – tostarp skolu mācību grāmatas, ko aizsargā autortiesības un par ko ir jāmaksā. Bet bezmaksas materiālu plašā pieejamība un radītā konkurence ļoti uzlabo šo tipogrāfiski izdodamo mācību materiālu kvalitāti – nav iespējams tirgot mācību grāmatas, ja tās nav satura un poligrāfijas ziņā izcilas. Latvijas izdevniecības atļaujas drukāt mācību grāmatas, kas ir steigā maketētas ar MS Word un līdzīgiem nepiemērotiem rīkiem; darba burtnīcas, kurās nepietiek vietas īsas atbildes ierakstīšanai un visādu citu brāķi.
Manuprāt, izeja ir – skolās pamazām pāriet uz paša skolotāja izraudzītiem materiāliem: neizmantot vienu noteiktu mācību grāmatu, bet gan likt skolēniem izmantot fragmentus no dažādiem avotiem. Attiecīgo fragmentu kopēšana nemaz tik dārgi neizmaksā – un ir pilnīgi likumīga, kamēr ir runa par citēšanu nekomerciāliem izglītības/pētniecības mērķiem jeb “fair use” klauzula (Autortiesību likuma 21.pants. Darba izmantošana izglītības un pētniecības mērķiem). Skolotājam pirmo reizi sagatavot kursu ar pielāgotiem materiāliem ir darbietilpīgāk – toties arī elastība ir lielāka. Daudzās privātskolās jau tagad tā dara – viņi neliek vecākiem pirkt mācību grāmatas, jo tās parasti ir neglītas, pavirši sastādītas un bērniem tās nepatīk lietot.
Tiklīdz kā Latvijā ievērojams skaits skolu iemācīsies iztikt bez tipveida mācību grāmatām – izdevniecības būs spiestas taisīt daudz kvalitatīvāku produktu (rediģēšanas, maketēšanas, poligrāfiskā noformējuma ziņā – un dažos gadījumos arī uzlabojot mācību līdzekļa saturu), par kuru tiešām ir vērts maksāt.
Latvijas izdevniecības atļaujas drukāt mācību grāmatas, kas ir steigā maketētas ar MS Word un līdzīgiem nepiemērotiem rīkiem
=================================
Par blēņām runājot… varbūt pakomentēsit, tieši ar kādiem rīkiem veidota Klišāna grāmata? Vai tiešām ar “Microsoft Word”? :)
Lielās ASV augstskolas izplata mācību materiālus (un pat veselus mācību kursus – kopā ar mājasdarbu komplektiem un lekciju videoierakstiem) bez maksas – daudzi šādi kursi pēc satura daudzveidības un pat pēc noformējuma kvalitātes tālu pārsniedz Latvijā izdotās mācību grāmatas.
=================================
Un vai blēņas nav arī iedoma salīdzināt situāciju ASV (un attiecīgi “lielo ASV augstskolu”) ar to situāciju, kāda PAŠLAIK IR MUMS? Vai gribat apgalvot, ka ASV “lielās augstskolas” ir nolēmušas, ka turpmāk jārukā altruistiski, par baltu velti?:)
Nē, tiek meklēti un arī atrasti risinājumi, kā pelnīt citā veidā. Turklāt “par velti” piedāvātie kursi visbiežāk ir tikai kārdināšanai un “nogaršošanai” iedots paraudziņš.
Un tas, ka Prinstonas vai Jēlas par brīvu piedāvātais mācību kurss varētu būt augstākas kvalitātes nekā mūsu par naudu taisītais.. nu, atvainojiet – tas ir arguments? Šķiet, visefektīvākais risinājums būtu mums visiem nošauties vai emigrēt.:)
Autors runā par mūsu situāciju, Jūs – par gluži citu.
>>> Par blēņām runājot… varbūt pakomentēsit, ar kādiem rīkiem veidota Klišāna grāmata?:)
=====
Par Klišāna grāmatām nezinu – ja rūpīgi izpētītu fontus, atstarpes, atsauču/satura rādītāja noformējumu, lappušu headers/footers utml., varētu pateikt, kas visticamāk lietots: Word, OO Writer, LaTeX, Adobe rīki vai QuarkXPress. Tajās mācību grāmatās, kuras atrodu savu bērnu grāmatplauktā, paviršības redzamas ar neapbruņotu aci (nekonsekvents hyphen, n-dash, m-dash lietojums, kokaini saliktas atstarpes, pavirši krāsu salikumi un ikoniņas) – it īpaši ja salīdzina Zvaigznes produkciju ar lielo Vācijas izdevniecību mācību literatūru. Latvijas dizaineri un mākslinieki bieži iegūst starptautisku atzinību – bet pēc mūsu valsts mācību literatūras to nekādi nevar pateikt.
>>> Jūs taču esat konservatīvās NA biedrs – tad, lūdzu, arī rīkojieties un mudiniet rīkoties konservatīvi, t.i., pakāpeniski, un vismaz netieši neaizstāviet pretēju pieeju!
======
Konservatīva politika nozīmē – uzturēt līmenī būtiskās institūcijas. Šajā gadījumā – skolas un izglītības sistēmu; arī latviešu grāmatniecību.
Latviešu valoda nav tik liela kā angļu – mums grāmatas par jebkuru tēmu saraksta izdod krietni retāk nekā angliski. Līdz ar to – daudz vairāk būtiski nepieciešamas literatūras nonāk “krēslas zonā”: legāli nopirkt to vairs nevar (metiens ir izpārdots un atkārtots izdevums nenes nevienam peļņu), savukārt legāli lejuplādēt arī to nevar – jo autortiesības neļauj (nav pagājuši 70 gadi kopš autora nāves).
ASV vēl varētu saprast, ka autora bērni un mazbērni pelna honorārus no autora darbiem 70 gadus pēc autora nāves. Latvijas apstākļos noteikums par 70 gadiem no autora nāves (sk. Autortiesību likuma 36.pantu) rada vienīgi mākslīgu latviešu grāmatu deficītu. Ko izdevniecības steidz piepildīt ar visādu drazu. (Sk. 2009.g. pirktāko 50 grāmatu topu – http://www.delfi.lv/kultura/news/books/2009-gada-visvairak-lasitas-kreslas-serijas-gramatas.d?id=28957445 ). Kādēļ ļaut lasīt jauniešiem Ēvalda Vilka “Divpadsmit kilometrus”, ja var viņiem piedāvāt vampīru romānus daudzās sērijās kopā ar reklāmas nieciņiem, utml.
Izeja ir – atrast jaunus mēdijus, kas ir piemērotāki mūsdienu apstākļiem. Manā saprašanā konservatīvisms nepieprasa uz mūžīgiem laikiem paturēt papīra avīzes, televizora kasti un Zvaigznes ABC izdotās darba burtnīcas. Lai tas būtu Internets, YouTube un mācību materiāli planšetdatoros – ja to ir ērtāk izplatīt. Svarīgi, lai nepazustu autoru rosība un spēja autoram komunicēt ar lasītāju un skatītāju. Un, protams, lai arī skolotājs varētu būt radošs.
Man nācies atrasties skolotāju kvalifikācijas celšanas kursos, kur mācību grāmatu autori, rupji sakot, nodarbojas ar sava produkta uzspiešanu. Kur nodarbības, kurās it kā ceļ matemātikas/bioloģijas/vēstures skolotāju kvalifikāciju, ir vērstas vienīgi uz to, lai viņi pasūtītu savām klasēm attiecīgās grāmatiņas. Un skolotājs nevar izvairīties no šādas “kvalifikācijas celšanas”, vecāki nevar izvairīties no mācību grāmatu pirkšanas. Tā ir nejauka koruptīva shēma, kas visus padara nelaimīgus.
>>> Un tas, ka Prinstonas vai Jēlas par brīvu piedāvātais mācību kurss varētu būt augstākas kvalitātes nekā mūsu par naudu taisītais.. nu, atvainojiet – tas ir arguments?
======
Protams, tas ir arguments. Liela valoda (angļu) kļūst vēl ietekmīgāka – jo ir atvērta pasaulei, autori nebaidās publiskot savus darbus Internetā. Latviešu rakstītāji ļauj padarīt savas valodas stāvokli vēl bēdīgāku – noslēpjot savu radīto saturu aiz deviņām atslēgām.
Manā saprašanā konservatīvisms nepieprasa uz mūžīgiem laikiem paturēt papīra avīzes, televizora kasti un Zvaigznes ABC izdotās darba burtnīcas
=================================
Hm, manā arī taču ne.:)
Bet konservatīva pieeja būtu izvairīties faktiski aizstāvēt pirātismu, kas PAŠLAIK PASTĀVOŠAJĀ sistēmā nokauj pat to potenciālu, kāds ir pašlaik.
Lūdzu, izstrādājiet priekšlikumus PAKĀPENISKAI pāriešanai uz sapnīgo ASV situāciju! Ja izdosies pārliecinoši, pāriesim.
Latviešu rakstītāji [pretstatā angļu valodā rakstošajiem] ļauj padarīt savas valodas stāvokli vēl bēdīgāku – noslēpjot savu radīto saturu aiz deviņām atslēgām.
=================================
Un Jūsuprāt latviešu autoru un izdevēju “atvēršanās” tādā situācijā, kāda ir pašlaik, praktiski momentā neiznīcinās uzkrāto grāmatu veidotāju zināšanu un iestrāžu “kapitālu”?
Raksta autors, kura viedoklim, kā jau rakstīju, pilnībā piekrītu, rakstīja šādi – atkārtošu, lai uzsvērtu:
“kamēr vēl atrodami savstarpēji konkurējoši izdevēji, kas gatavi riskēt un investēt mācību literatūras izveidē”.
un
“Šādos apstākļos pastāv skumja iespējamība, ka jau pēc vairākiem gadiem, turpinoties globalizācijai un iekšpolitiskiem centieniem noārdīt nacionālo grāmatu tirgu, Latvijā būs pieejamas tikai no lielajām svešvalodām tulkotas mācību grāmatas un izglītojošās digitālās aplikācijas.”
>>> Un Jūsuprāt latviešu autoru un izdevēju “atvēršanās” tādā situācijā, kāda ir pašlaik, praktiski momentā neiznīcinās uzkrāto grāmatu veidotāju zināšanu un iestrāžu “kapitālu”?
=====
Kādā veidā tas var “iznīcināt kapitālu”? Ja cilvēks publisko savus materiālus un padara tos pieejamus bez maksas, tad parasti pieaug viņa atpazīstamība, vairojas iespējas dabūt reālus darba piedāvājumus, sniegt tādus pakalpojumus, par ko maksā reālu naudu.
Nav pieklājīgi atsaukties uz autobiogrāfiju, bet pirms daudziem gadiem biju nopubliskojis Javas mācību piemērus iekš Google code (sal. https://code.google.com/u/100241995290429454028/ ). Tā toreiz bija muļķošanās – protams, neviens man par šiem piemēriem nemaksāja. Tas bija blakusprodukts nodarbību pasniegšanai Latvijas Universitātē. Bet pateicoties tiem es divreiz atradu darbu. Precīzāk – divreiz darbs atrada mani: vienreiz tas bija “DataPro”, otrreiz “Accenture”. Viņi pārķemmēja šīs publiskās Interneta vietnes, meklējot Javas programmētājus.
Vēsturē ir vērojams tieši tas pats – Jānis Dombrava, teiksim, ir jauns vēsturnieku absolvents; viņš ieguva atpazīstamību ar populāriem rakstiem par nacionālās pašapziņas tēmām (un nepieprasīja naudu no tiem, kuri tos vēlējās lasīt). Un šobrīd viņš ir Saeimas deputāts. Pasaulē ir arī tādi cilvēki, kuri taisa nopietnu naudu, pateicoties Zvaigzne ABC. Bet man ir aizdomas, ka ierindas mācību grāmatu autoru viņu vidū nav daudz.
Manuprāt, Jūs jau pats lieliski parādāt, kā funkcionētu Jūsu popularizētā shēma. :)
Gan Jūsu gadījumā, gan Dombravas gadījumā (Jūsu interpretācijā) tie rakstu darbi ir tikai “muļķošanās” vai citiem vārdiem – “starp citu”, garāmejot, pagaidām.
Vai Jūs nopietni domājat, ka, laimīgi atradis savu labi atalgoto darbu, Jūs tad kaut kad vēlāk, atkal tā, starp citu, kā hobiju baudot, viens pats spētu “uzcept” perfektu mācību grāmatu?
Tur tiešām nav nekādas specifikas, tur nevajadzētu citu cilvēku iesaisti, kas ar šāda veida darbu profesionāli nenodarbojas ikdienā?
Ja pieņem, ka pirātismam uzplaukstot, iznīkst vai vismaz noliesē arī izdevniecības – Jūs pats šai tuksnesīgajā situācijā arī veiktu perfektu sava sacerējuma literāro korekciju un “vācu līmenī” samaketētu ar to Open Office Word’u vai kas nu Jums labāk pazīstams?:)
>>> Tur tiešām nav nekādas specifikas, tur nevajadzētu citu cilvēku iesaisti, kas ar šāda veida darbu profesionāli nenodarbojas ikdienā?
======
Kvalificētu mācību grāmatu izdošana ir augsti organizēts komandas darbs. Vienkārši Latvijā to parasti dara štruntīgi – viens autors kaut ko uzraksta, viens vāji apmaksāts redaktors caurskata, fiksi samaketē un drukā augšā. Un mēģina izlikties, ka Nifnifa salmu namiņš ir akmens pils. Apskatiet kaut vai programmēšanas mācību grāmatas no sērijas “Deitel & Deitel” – tur pat autoru saraksts ir uz puslapaspusi. Par to nav kauns arī prasīt samaksu un aizsargāt ar autortiesībām.
Savukārt salmu namiņus – jā, tos var producēt arī no darba brīvajā laikā. Piemēru netrūkst – sal. arī http://odo.lv/Training/ ; http://vimeo.com/album/1123957 . Neredzu nekādu zaudējumu latviešu kultūrai, ja Zvaigzne ABC pārstās saņemt par to naudu. Jo viņu pievienotā vērtība ir tuva nullei. Es, teiksim, brīvajā laikā taisu nošu bukletus – sal. http://www.dudajevagatve.lv/ . Mans ieguldījums – daži desmiti latu par domēnvārda un servera īri plus laiks. Vienkārši patīk dziedāt tautasdziesmas. Bet laiku pa laikam izdevniecības līdzīgā kvalitātē saliktas notis pārdod par naudu. Ja vēl viņiem būtu superīgi ievadi nošu krājumiem sarakstīti, zinātniskais aparāts un atsauces perfektā kārtībā… Bet nav taču. Es ar savu amatierismu drīz apsteigšu Latvijas nošu izdevējus. Man nav par to īpaša lepnuma – tas drīzāk ir nožēlojami.
Nav šaubu, ka kāds nav redzējis ne lv.wikipedia.org, ne en.wikipedia.org, ne to, ko latvieši ir sadarījuši atvērtā pirmkoda pasaulē gan latviski, gan angliski. Diemžēl visskaļāk uzdarbojas LU Linux Centrs ar saviem neprofesionālajiem tulkojumiem un darbību LZA TK VVZ, tādēļ mazāk redzami ir īstie darbi kā dokumentācijas rakstīšana un pat programmēšana [/sarkasms].
Kalvis:
Neredzu nekādu zaudējumu latviešu kultūrai, ja Zvaigzne ABC pārstās saņemt par to naudu.
=====================
Aizmirsāt uzsvērt, ka arī Valdim Klišānam naudas nevajag.:)
Manuprāt, Jūsu pieeja izsakāma kodolīgi: ja nav pietiekami labi, tad lai nav nemaz.
Nodzēšam gaismu tūlīt un prom.
Skumjākais, ka daži masu mēdiji P. Juru iztēlo kā cietēju vai pozitīvu varoni.
Mums visiem vajadzētu saprast, ka viņa rīcība (ja minētie fakti atbilst patiesībai) ir nožēlojama – viņš sevi ir nolicis vienā līmenī ar parastu zaglēnu sabiedriskajā transportā, vai šķūnīšu apzadzēju.
Hmmm. Tik krāšņi epiteti par to, ka skolotājs nepildīja savu galveno misiju – nenodrošināja, lai bērni neiztrūkstoši samaksā V.Kilblokai naudu par obligāto mācību grāmatiņu?
Varbūt Jums bail, ka Pāvels Jurs tiešām reiz nāks klajā ar “творческий ответ советского художника на справедливую критику” (“radošu padomju mākslinieka atbildi uz taisnīgu kritiku” – līdzīgi kā Dmitrijs Šostakovičs) un pats kopā ar kolēģiem izstrādās bezmaksas mācību materiālu, ievietos to Internetā, un izkonkurēs Zvaigznes ABC gaismnešu biznesu?
Tā jezga pirms pāris nedēļām izcēla vēl vienu problēmu – daudz dziļāku un ne tik praktisku. Pārkopēšu savu toreiz uzrakstīto komentāru:
“Izskatās, ka Arnim Kaktiņam ir taisnība – lai gan vairums Latvijas sabiedrības sevi uzskata par labējiem, īstenībā ir kreisi noskaņoti. Mazliet brīnos, ka tas tā ir PAT ŠEIT, “Ir” komentāru apcirkņos.”
Citiem vārdiem – tā kā izlaisti bērni:
es gribu, man pienākas un viss! Un netaisos piepūlēties pat tik daudz, lai izdomātu domu līdz galam – ka nekas pats no sevis nerodas, ka katrai situācijai ir kāda priekšvēsture un katrai darbībai sekas.
Tā pati mentalitāte, kas liek uzmest lūpu un neiet balsot, jo, redz, “izvēlēties mazāko no ļaunumiem” neesot pietiekami labs princips. Dodiet man ko perfektu, kaut ko ideālu, tad varbūt kustēšu!
>>> Tā pati mentalitāte, kas liek uzmest lūpu un neiet balsot, jo, redz, “izvēlēties mazāko no ļaunumiem” neesot pietiekami labs princips. Dodiet man ko perfektu, kaut ko ideālu, tad varbūt kustēšu!
….
>>> Manuprāt, Jūsu pieeja izsakāma kodolīgi: ja nav pietiekami labi, tad lai nav nemaz.
Nodzēšam gaismu tūlīt un prom.
=====
Jums pašam šie argumenti šķiet nopietni?!
Ja es esmu pirātisma atbalstītājs – tātad automātiski esmu arī par nepiedalīšanos vēlēšanās, ar slēpti kreisiem uzskatiem, atbalstu Ušakovu un nodarbojos ar kanibālismu? Plus vēl – gribu braukt prom no Latvijas.
Nekā tamlīdzīga. Mums vienkārši ir dažādi priekšstati par to, kāds ir optimālāks modelis satura veidošanā. Ja jau tas autortiesību likums būtu tik labs, tad latviešu autori varētu dzīvot no rakstīšanas vien, pazīstamāko autoru bērni un mazbērni pārtiktu no honorāriem 70 gadus pēc autora nāves. Bet praksē nekas tāds nenotiek.
Kur ir mans konstruktīvais priekšlikums? Es neesmu par 100% pirātisma pusē – es pat pieļauju, ka autoram varētu dot ekskluzīvas tiesības izlemt, ko darīt ar autordarbu kādus 3-5 gadus pēc tā publikācijas. Un tikai pēc tam (ja reiz autors šo projektu ir pametis, nav sagatavojis jaunu būtiski uzlabotu izdevumu), tad autordarbs pievienojas Public Domain. Neticu, ka Latvijas apstākļos būs daudz tādu darbu, kuri var nest būtisku peļņu autoram vairāk nekā 5 gadus pēc pirmpublikācijas. Tie tad ir atsevišķi izņēmumi, ko var viegli atrast, uzskaitot publisko patapinājumu (pieprasījumi bibliotēkās, publiskas izpildīšanas gadījumi) un autoram kompensēt kaut no KM budžeta. Rakstniecības gadījumā neiegūtā “peļņa” par kādu darbu ir augstākais daži simti latu, jo grāmatu metieni Latvijā nav tik lieli.
Nu un lielākā daļa rakstītāju, protams, maizi pelnīs kaut kur citur. Savukārt priekš tiem autoriem, kuriem nepieciešams vairākus mēnešus koncentrēties uz kādas sabiedriski vajadzīgas grāmatas rakstīšanu, var izveidot sabiedriskā labuma organizāciju, kas pieņem mērķziedojumus.
Mans komentārs, zem kura nu tagad rakstām, nebija adresēts Jums. Tas bija pirmais, ko te vispār uzrakstīju – un tas bija vispārīgs.
Tā kā ar Jums izvērtās atsevišķa, niansētāka saruna, negrasos Jūs ietilpināt “vispārīgajā kategorijā”, kur tā mentalitāte, utt. (Kaut gan, manuprāt, kādas līdzības varētu arī sameklēt)
Par gaismas nodzēšanu (citā, tiešām Jums adresētā komentārā) nebiju domājis tik burtiski kā tas ir tai oriģinālajā jokā – par prombraukšanu. Man šķita, ka Jūsu pieeja ir nihilistiska un, jā, nekonstruktīva – tik vien tās līdzības ar prombraukšanu.
Tagad Jūs uzrakstījāt savu konstruktīvo priekšlikumu.
Labi, tad par to jādiskutē un, ja tas izskatās pārliecinoši, jāvirza politiķiem, droši vien jāpārliecina arī tie. Un, kamēr tas aizņems droši vien dažus gadus, visādiem pāviliem juriem JĀSIT PA PIRKSTIEM, jo spēles noteikumi šobrīd tomēr taču nav tādi, kā Jūsu priekšlikumā – pagaidām tikai PRIEKŠLIKUMĀ.
Ja šie jūsu minētie latvieši būtu aktīvi, tad viņi vairs nebūtu latvieši jūsu izpratnē, jo balsotu par Saskaņas Centru. Jo SC nav tikai krievu partija, bet vienīgais Latvijas spēks, kas vieno abu nāciju pārstāvjus. Šo faktu nespēs ietekmēt arī Mirska un latviešu nacionālisu provokācija ar skrejlapām, jo tādu pārāk mazs, un tie pārak nevīzīgi pēc izskata, bet pērkamo presi mūsu vēlētāji nelasa.
Fretka, tu tak gudrs cilvēks, tev nepiestāv tik muļķīgas sazvērestības teorijas – jābūt ir galēji sašķeltai personībai, lai spētu rakstīt tik dažādā stilā, kā superacs un articulus. Turklāt superacs, ļoti iespējams, ka ir “autoru kolektīvs”.
IMHO arī artikuls ir autoru kolektīvs, tāpēc neredzu nekādu “personības dalīšanās” iespēju. Viena un tā pati grupa izmanto abus nikus pēc vajadzības, lai provocētu mūs.
Articuluss, savukārt, ir par daudz vienveidīgs un prognozējams, lai būtu “autoru kolektīvs”. Un lai izteiktos parupji, nebūt nav obligāti jābūt provokātoram – ko nu kuram pašcenzūra ļauj, ko nē…
zirnekliene Šeloba, piekritu.
musu laikabiedrs ir sava izteiksme tik viendabigs un liekas tikpatka neatdarinams ta ka nevar but autoru kolektivs. vinsh ir dikti emocionals un kad tam nervi netur tad nak tadi teksti ara kurus daudziem biezhi vien negribas skatit.
agrak domaju ka ombros/destra/articulus ir vardnicas tipa programa kura parastu tekstu apkar ar pribambasiem, – …čekisti, komuņagas, pederasti, sātanisti, kleptokrāti, staļinisti, rusisti, u.t.t, u.t.t.
bet, – ari ta tas nav.
varetu domat ka articulus ar kutspakaljas leksiku atbaida potencialos NA atbalstitajus, bet nee, ta nav, – vinsh jau nesaka no kuras partija raksta, varbut vinsh parstav Vienotibas mums pagaidam nezinamu ekstremu sparnu, vai kadus zaljos anarhistus/antikristus.
noteikti ne SC un ZRP, – tiem vinsh nesimpatize.
Labi, fretka, es pamanīju, ka tu savas “sazvēretības teorijas” sāki vērpt tūlīt pēc tam, kad articuluss tevi noslīcināja antipareizticigājās bildēs, kas tevi acīmredzami nokaitināja (emocijas, kuras man laikam nav lemts saprast).
P.S. Vai nacionālistam obligāti jābūt “kisejnajai barišņai” no augstdzimušo jaunavu pansionāta?
articulus ir ljoti sirsnigs cilveks un vinjam visu gribas izdarit lai butu ka labak, bet, – ja vins ljoti steidzas vinsh ir kategorisks un tad sanak ka vienmer.
nu ko lai dara, – modzhaheda raksturs. bet vispar vinsh ir musejais un es domaju ka dzive bez vinja IR lapas butu vairak ka puspeleka.
…Tante Sidra…. “articulus ir ljoti sirsnigs cilveks un vinjam visu gribas izdarit lai butu ka labak”
—————————–
…ceru, ka neesi augusi bērnu namā, ja Tev šķiet “sirsnīgā cilvēka” articulusa izteikumi par Māti, kura ir vissvētākais un nozīmīgākais cilvēks katras dzīvas radības dzīvē – ir izteiksmīgi mīļi un sirsnīgi, man jāsāk šaubīties arī par Tavu vērtību sistēmu…..
….tik daudz, cik šis derdzīgais izdzimtenis atļāvies apspļaudīt līdzcilvēku Mātes – nav atļāvies neviens….pie tam, nevienam, izņemot Optisko Tēmekli, nav pieticis dūšas šim deģenerātam to aizrādīt….labāk klusējot nolaist actiņas un kautrīgi iespraust mīnusu, jo tad jau neviens neuzzinās, kurš uzdrīkstējies “protestēt”….
….šeit rakstošās kundzes neiedrošinās iebilst, jo baidās, ka apvems no galvas līdz kājām, bet kungi – vismaz virtuāli varēja sadot pa zobiem, lai tie iesprūstu articulusam tik tīkamajā vietā….
…un mēs brīnamies par vienaldzību un klusējošā vairākuma attieksmi – šis ir viens no piemēriem, kāpēc mūsu sabiedrība līdzinās izļurkušam galertam – lai cīnās citi, ko tad – es!….
Droši varu teikt, ka man labāk patīk lai arī parupji un nekorekti, bet tieši cilvēki (piem. articuluss), nekā tādi meļi, liekuļi un demagogi kā zanE. Kas nu ir, tas ir…
Jāsaka, man arī, lasot Latvijas ziņas, 90% gadījumu pirmā vēlme ir kārtīgi nodot “piecstāvīgi”, tikai es parasti izskaitu līdz 10… Bet tak jau dabā pastāv “modžheda” tipa cilvēki, kuri uz to nav spējīgi…
Komentāri (50)
Roberts Preiss 30.05.2013. 22.22
Vēl dažas refleksijas. Mācību grāmatas uzrakstīšana vienai klašu grupai prasa vismaz 1 gadu (ļoti intensīvi strādājot, atsakoties no pamatdarba un ģimenes brīvā laika), tas nozīmē: vidusskolai 3 gadi (minimums), bet pamatskolai 4 – 5 gadi. Ministrijai to grūti iekļaut budžetā, turklāt katrs jaunais ministrs apcērp savu priekšgājēju veikumu. Budžeti tiek plānoti tā, lai ministrs maksimāli ātri varētu reklamēt savus un partijas sasniegumus nozares ministrēšanas laikā, tāpēc maz ticams šāds ilgtermiņa finansējums.
IT mācību līdzekļu uzturēšana prasa līdzekļus, jo straujāk mainās operētājsistēmas, jo dārgāk. Pirms 3 gadiem IZM izstrādāja digitālos mācību materiālus dabaszinībās. Šodien tie kļūst nefunkcionāli, jo parādījies Windows8, Android, Windows mobile utt. , bet naudas pielāgošanai un atjauninājumiem IZM nav. Tā kā nelolojiet ilūzijas, kā šādi var ko atrisināt.
1
ineta_rr > Roberts Preiss 30.05.2013. 22.57
Tehnoloģijas mainās, bet tas nenozīmē, ka nav pieejami vecie materiāli, ja izvēlas atvērtus standartus.
http://www.w3.org/History/19921103-hypertext/hypertext/WWW/TheProject.html – cik es var noteikt, lapas kods ir vairāk nekā 20 gadus vecs, bet vienalga to ir iespējams apskatīt ar modernām tīmekļa pārlūkprogrammām, piemēram, ar to, kuru Jūs patlaban lietojat, lai izlasītu šo komentāru, turklāt izskatās daudz labāk nekā pirms 20 gadiem, jo tajā laikā nebija pieejamas tik labas fontu renderēšanas tehnoloģijas.
Arī ne tik atvērti standarti kā JPEG ar mums ir aptuveni 20 gadus. PDF arī ir 20 gadi, un tas ir visnotaļ labs formāts dokumentu izplatīšanai. Starp citu, PDF tika balstīts uz PostScript, kam ir jau vairāk nekā 30 gadi, un to joprojām vajadzētu atbalstīt jebkuram PDF renderēšanas dzinējam.
Tad kuras tehnoloģijas ir novecojušas? iPhone? Widnows? Microsoft Office? Tie nav standarti! Vajag izmantot labus, atvērtus un brīvus standartus un sagatavotie materiāli būs pieejami visiem arī pēc vairākām desmitgadēm! Tieši tāpat, kā jebkurš var apskatīt jebkuru Interneta mājaslapu kaut no pašiem interneta pirmsākumiem. Un par šādu standartu izmantošanu nav jāmaksā, lai gan, protams, vienmēr var atrast maksas implementācijas, tāpat kā brīviem un atvērtiem standartiem var atrast arī brīvas un atvērtas implementācijas – katram savs.
Starp citu, PDF var izmantot ne tikai gan rediģējamiem, gan nerediģējamiem dokumentiem, bet arī prezentācijām, tādēļ sūdzēties var tikai neko nezinošs vai Microsoft nozombēts cilvēks.
Un gan es, gan arī citi teica, nav jāveido vienam cilvēkam mācību grāmatas, vajag konkrētu materiālu par konkrētu tēmu. Skolotāja uzdevums ir tos izmantot mācību procesā nevis truli atkārtot vienu grāmatu, turklāt vēlāk, kad ir vairāk materiāla, var izveidot no tiem grāmatu, ja tik ļoti vajag.
Iedomājieties, ja vien pasaule nesajuks prātā, arī pēc 20 gadiem būs iespējams izlasīt to, kas šeit ir publicēts, ja vien kaut kur būs saglabājies ir.lv rakstu un komentāru arhīvs. Un, bez šaubām, tie paši dati tiks attēloti vēl labāk nekā patlaban.
0
sausins 30.05.2013. 19.35
mēs acīmredzot runājam “dažādās valodās” !
1
ineta_rr > sausins 30.05.2013. 19.43
Kādēļ Jums tā šķiet?
0
ineta_rr 30.05.2013. 17.20
Skolotājam formālu sodu, teiksim, 10 stundas sabiedriskā darba, jo arī par stulba un ačgārna likuma pārkāpšanu ir jāsoda. Tā kā skolotājs jau ir sabiedrībai derīga profesija, tad laikam sanāk strādāt 10 stundas bez atlīdzības.
Un obligāti jālabo likumi, lai mācību materiāli ir publiski, bez atlīdzības un brīvi pieejami un izmantojami visiem Latvijas iedzīvotājiem, par kuru naudu tie ir izstrādāti. Kā tieši tas būtu realizējams dzīvē, lai izlemj MK, piemēram, IZM varētu piedāvāt grantus un stipendijas tiem, kas izstrādā materiālu par kādu konkrētu tēmu, par kuru trūkst labu materiālu. Un tas pats jāattiecina uz studentu radīto augstskolās, ja viņi studē par valsts līdzekļiem, tas ir, no visu iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem. Daļā vai visā ASV tas tā ir jau vismaz gadus 30, skatīt, piemēram, MIT un BSD programmatūras licences.
Savukārt izdevēji ir pagātnes relikvija, kad katram mājās nebija iespiedpreses – nekur viņi nepazudīs, bet tāpat kā ikdienā mēs izmantojam fotogrāfu nevis gleznotāju pakalpojumus, tāpat izdevēju vietā pietiks ar maksimums dažu cilvēku komandu, lai sagatavotu augstvērtīgu tekstu, ko pēc vajadzības var arī iespiest.
4
sausins > ineta_rr 30.05.2013. 17.26
Domāju ka te te parādās interpretācijas problēmas – jebkura grāmata taču ir publiski pieejam bibliotēkā un autoram taču nav jāmaksā par bibliotēkas apmeklēšanu, taču ar to arī ši ” pieejamība” beidzas, jo cik zinu neviena bibliotēka neatļauj elektroniski lejupielādēt kādu izdevumu !
0
ineta_rr > ineta_rr 30.05.2013. 17.55
Jūs neredzat problēmas būtību. Pasaule ir mainījusies – agrāk, lai rakstisku informāciju izplatītu, tā bija jāiespiež, kas, protams, prasa resursus un darbu, bet Interneta laikmetā komunikāciju tīkli tiek uzturēti neatkarīgi no tā, vai pa tiem kaut kas tiek pārraidīts, turklāt mēs par šo tīklu uzturēšanu maksājam, savukārt izdevēji ir relikts no pagātnes, viņi vienkārši vairs nav vajadzīgi, jo autors var pats nogādāt savu darbu pie lasītājiem. Būtībā vairs nevajag starpniekus, kas nozīmē, ka vairāk naudas autoram, lētākas grāmatas visiem. Cieš vienīgi izdevēji, kas patlaban rauj nāsīs miljonus un ārzemēs noteikti arī miljardus, bet neatceros, ka Satversmē būtu kaut kas par to, ka Kilbokiem ir garantēts būt par miljonāriem līdz 9. augumam. Izcēla piķi – pietiks.
Vienīgā neskaidrība ir, kā panākt, lai autori saprātīgā veidā par darbu saņemtu atlīdzību, bet gan jau kaut ko izdomāsim, pagaidām IZM granti un stipendijas par konkrētu darbu radīšanu izklausās gana labi, un problēmas ar mācību materiālu pieejamību Latvijā atrisinās.
Atkārtošu vēlreiz, runa nav par fizisku, iespiestu, aptaustāmu grāmatu izplatīšanu bez maksas, lai gan, protams, pašam izdrukāt, iespiest un izplatīt elektroniski pieejamu tekstu arī ir pilnīgi normāla prakse.
Un es nerunāju tikai par brīvu pieeju, bet arī tiesībām darbus papildināt, jo mācību literatūra nav daiļliteratūra, uz kuru autoram pienākas mākslinieciskā brīvība un neaizskaramība – ir jābūt iespējai mācību literatūru labot, papildināt, izplatīt tālāk, norādot oriģinālo darbu un veiktās izmaiņas.
0
sausins > ineta_rr 30.05.2013. 18.40
Problēmas būtību jau autors izklāstīja – ja katrs kam nav slinkums izmantos kāda cita darbu par to nemaksājot nebūs vairs kas šo darbu dara !
Un tad ši problēma klūs nacionāla jo diez vai kāds no globālās pasaules bez mums pašiem interesēsies par mūsu vēsturi un citām lietām !
Nepatīk kā to interpretē vai izklāsta Klišāns raksti savu versiju, nevis nodarbojies ar ” copy paste”.
Nevaru pekrist arī viedoklim ka izdevniecības ir “pagātnes relikts” – ja tā būtu tad pasaulē jau sen būtu pazudušas drukātās grāmatas izdevniecības un grāmatnīcas.
Varu piekrist ka jaunie apstākli prasa ieviest kādu citu atlīdzības modeli autoriem, taču arī šeit jābūt loģiskai secībai vispirms jauns modelis un tad tā piemērošana !
0
ineta_rr > ineta_rr 30.05.2013. 19.12
Sakiet, kuram māksliniekam pasūtījāt savu portretu? Ja vien neesat kāds no Kilbokiem, visticamāk Jums pie sienas sava portreta nav, bet tas, ka neizmantojat gleznotāju pakalpojumus, nenozīmē, ka mākslinieki vairs nerada portretus. Līdzīgi arī grāmatu drukāšana un iesiešana nekur nepazudīs, vienkārši tas nebūs nekas tāds, ar ko vidējais cilvēks ikdienā saskartos. Piemēram, pazīstot augstskolas, lielie darbi joprojām tiks iesieti.
Kādēļ Jūs uzskatāt, ka tikai viņš ir autors? Esmu sarakstījis daudzas atvērtā pirmkoda programmatūras instrukcijas un lietotāju „tutoriāļu“ pamatā angļu valodā par to nesaņemot neko, jo retais atpazītu, ka to sarakstīju es, bet tie, kuri atpazītu, nav manu darbu mērķauditorija, tādēļ viņiem nebūtu pat iemesla teikt „paldies“, jo tas viņus neinteresē vai viņi to jau zina.
Varbūt tā ir mūsu aprobežotība, bet gan es, gan citi man līdzīgie uzskatām, ka tas ir pareizais ceļš, lai arī pagaidām nav skaidrs, kā ar to nopelnīt. No otras puses, es arī nedaru tik daudz, lai tas būtu kas vairāk par hobiju vai, precīzak, veidu, kā es dodu savu artavu atvērtajā pirmkodā, bez kura es nebūtu šeit.
Lai uzrakstītu šo komentāru es izmantoju Linux kodolu, GNU sistēmas bibliotēkas (abi kopā veido GNU/Linux operētājsistēmu), KDE grafisko vidi un Mozilla Firefox tīmekļa pārlūkprogrammu. Starp citu, cik man zināms, delfi.{ee,lv} izmanto ļoti līdzīgu programmatūru, tajā skaitā, iespējams, to pašu GNU/Linux distributīvu, lai apkalpotu visu Latviju un Igauniju, un ir.lv ir acīm redzami rakstīts Ruby on Rails, par kura lietošanu arī neviens nevienam nemaksā, un serveris noteikti ir GNU/Linux nevis kāda cita OS. Vienīgie, kas kaut ko saņēma bija IT House un Asketic kā arī Telia no AS Cits Medijs, kuri naudu saņem no tādiem kā mēs.
Aizmirstu piebilst, ka, piemēram, Linux un Firefox izstrādi daļēji finansē ASV, galvenokārt Department of Defense (viņu AM) un National Security Agency (līdzīga SAB), bet KDE satur tehnoloģijas, kuru izstrādi sponsorē ES, lai gan neviens no projektiem nepastāvētu bez individuāliem cilvēkiem, kas pie tiem strādā, kā arī uzņēmumiem, kas arī piedalās to izstrādā. Ironiski pa laikam gadās brīži, kad jaunākās Linux versijas izstrādē lielākais sponsors izrādās Microsoft, jo viņi izstrādā dziņus, kas atļauj Linux darbināt uz Windows serveriem ar Hyper-V, kas, protams, ir viņu pašu biznesa vajadzībām, jo tā vismaz var nedaudz palēnināt Windows Server izspiešanu no serveru OS tirgus.
0
Roberts Preiss 30.05.2013. 16.18
Iesaku noskatīties šo (visas 4 daļas)
http://www.youtube.com/watch?v=TTWhaLgZ4lE
0
Roberts Preiss 30.05.2013. 16.08
Prieks, ka aizsākusies interesanta un produktīva diskusija. Žēl, ka šodien dikti daudz darbu un nav vaļas tajā iesaistīties vērienīgāk. tagad tikai dažas refleksijas ātrumā.
K.Apsīša k-ga piedāvātais lielo universitāšu modelis Latvijā nestrādās mazā tirgus dēļ. Tas, kas der izdevumiem angļu, franču, vācu, spāņu, krievu valodās, Latvijā “iesprūst” pie viena miljona lasītāju. Kā teica kāds Apple pārstāvis IT seminārā: “Jūs (tas bija adresēts lietuviešiem) esat tikai viena Ņujorkas priekšpilsēta.”
Tātad bez valsts protekcionisma neiztikt, tikai jautājums kā to organizēt. Centralizētais IZM variants ir sliktākais no scenārijiem. Šo ceļu jau gājusi Grieķija un tas beidzās ar pilnīgu fiasko. Tāpēc palieku pie vecās un pārbaudītās shēmas – valsts veic mācību grāmatu iepirkumus (tikai ne 2 LVL uz skolēnu, bet vismaz 20 LVL kā mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs)un izsludina konkursus (vai iepirkumus) uz IT izstrādēm. IT prasībām un summām jābūt nopietnām, konkurenci veicinošām, nevis 1000 LVL par Powerpoint prezentāciju izstrādi. Tā notiek, piemēram Lietuvā, kur pie visām izdevniecībām ir IT grupas, kuras dzīvo no IM tenderiem. Latvijā līdz Ķīlim nav bijis vispār neviens mācību IT tenderis, bet tas vienīgais, kas pagājšgad notika bija pilnīgs sviests. Sorry, IZM, ko man dod IT materiāls “Inovācijas Skaistkalnes vidusskolā” u.c. līdzīgi produkti, vidēji pa 2000-5000 LVL. Starp citu, vairums kartogrāfiskā u.c. materiālu tajos bija ņemti no mācību grāmatām. Jābeidz…
0
sausins 30.05.2013. 13.03
Pievienojos viedoklim par “KREISUMA SLIMĪBU” -dodiet izstrādājiet kontrolējiet mums pienākas u.t.l.
Tas acīmredzot ir tāds interesants fenomens – tikko prasīgais pilsonis nonāk tā lomā kam pašam jāpilda prasītais tā aktivitāte samazinās līdz minimumam.
Kas no tiek ja starp diviem gar sētu skrejošiem un rejošiem suņiem tā pēkšni beidzas !??!?!?!??!
3
aivarstraidass > sausins 30.05.2013. 14.44
Pievienojos viedoklim par “KREISUMA SLIMĪBU” -dodiet izstrādājiet kontrolējiet mums pienākas u.t.l.
======
Pirātiska informācijas izplatīšana nav nekāda “kreisuma slimība”. Tā ir nepieciešamība, kas izriet no mūsdienu tehnoloģijām un mūsdienu informācijas aprites īpatnībām. Jaunieši (arī vēstures nodarbībās) nodarbosies nevis ar oriģināla satura meklēšanu arhīvos, bet gan ar esošā satura radošu jaunatklāsmi, ar tā miksēšanu(mashup), variēšanu, parodēšanu. Ja autortiesību likumi to traucē darīt – tad šiem likumiem ir jāmainās. Sal. http://www.youtube.com/watch?v=k3BZVn7b_H8 – divas koklētājas atskaņo savu Lēdijas Gāgas dziesmiņas versiju – “Born this way”.
Un nevajag šo lietu jaukt kopā ar N.Ušakova brīvbiļetēm, kas ir pavisam no citas operas.
0
sausins > sausins 30.05.2013. 15.35
Jūs pats esat ko sajaucis – autora tiesības eksistē neatkarīgi no tā vai kāds par to ir samaksājis !
Tāpat radošai interpretācijai (mūzikā aranžējumam, improvizācijai) nav nekā kopīga ar ” copy paste” !
p.s. kad mācījos bija daži skolotāji, kas eksāmenā atļava izmantot savus konspektus ! vai tā bija ” spikošanas legalizācija” jeb pārbaude vai praksē spēj izmantot viņa dotās zināšanas ?!?!??!
0
ineta_rr > sausins 30.05.2013. 18.55
Nē, kad atļauj izmantot pierakstus, tā ir zīme, ka eksāmens būs biedējošs, savukārt visu rakstisko avotu atļaušana ir sinonīms inkvizīcijai. Tas ar pus-humoru.
0
Þanis Bezmers 30.05.2013. 11.20
Tas jau laikam ir normāli, ka lauciņu, kurā kāds darbojas un veidu, kādā darbojas, pats darbonis pieņem par pareizāko, labi ja ne par vispareizāko. Šis fakts, manuprāt, kopā ar citem cementē konfliktu pamatus. Zināms arī, ka neviena no konfliktā iesaistītām pusēm nav absolūti vainīga vai absolūti nevainīga. Normālus ļaudis tas neapmierina, tāpēc tiek radītas tiesas un advokatūras, kas vienus nomazgā baltus, citiem uzkrauj visu. Izskatās, ka šoreiz skolotājs dabūs ar biezu grāmatu pa galvu. Cietos vākos, uz smaga krītpapīra, dārgu, naudiņa priekš kā jāsakasa mazturīgām daudzbērnu ģimenītēm. Un mazajām atvasītēm jāpiepilda savas skolas somas un jāstaipa tas smagums līdz skeleta deformācijai. Nav runa par konkrētā autora konkrēto grāmatu, bet par “nabaga” izdevniecību lobiju, lai saņemtu vairāk peļņas no skolas grāmatu driķēšanas. Un izdevniecību sasniegums šajā jomā nav aizskarams! Un tieši tāpēc vajadzīgs “darbaļaužu nosodošs sašutums” t.i. paša darba darītāja izklāsts par to, cik lielu skādi viņam nodarījis skolotājs Jurs. Pretēji pasaules tendencēm izglītības jomā, kur tehnoloģijas un bezmaksas pieejamība ir prioritāras.
0
aivarstraidass 30.05.2013. 11.14
>>> Savukārt tas atgādina par citu problēmu – pirātisms grauj jaunradi. Jau tagad Latvijā izteikti jūtams jaunu mācību līdzekļu autoru trūkums. No autora viedokļa jaunrade kļūst bezjēdzīga, ja izdoto darbu pirāts ieskenē un padara brīvi lejupielādējamu internetā.
=======
Te apgalvotas pilnīgas blēņas. Lielās ASV augstskolas izplata mācību materiālus (un pat veselus mācību kursus – kopā ar mājasdarbu komplektiem un lekciju videoierakstiem) bez maksas – daudzi šādi kursi pēc satura daudzveidības un pat pēc noformējuma kvalitātes tālu pārsniedz Latvijā izdotās mācību grāmatas. Neviens no augstskolu mācībspēkiem neuzskata, ka “jaunrade kļūst bezjēdzīga” tikai tādēļ, ka viņa radītie kursa mācību materiāli ir pieejami bez maksas.
Protams, rietumvalstīs mēdz arī izdot grāmatas – tostarp skolu mācību grāmatas, ko aizsargā autortiesības un par ko ir jāmaksā. Bet bezmaksas materiālu plašā pieejamība un radītā konkurence ļoti uzlabo šo tipogrāfiski izdodamo mācību materiālu kvalitāti – nav iespējams tirgot mācību grāmatas, ja tās nav satura un poligrāfijas ziņā izcilas. Latvijas izdevniecības atļaujas drukāt mācību grāmatas, kas ir steigā maketētas ar MS Word un līdzīgiem nepiemērotiem rīkiem; darba burtnīcas, kurās nepietiek vietas īsas atbildes ierakstīšanai un visādu citu brāķi.
Manuprāt, izeja ir – skolās pamazām pāriet uz paša skolotāja izraudzītiem materiāliem: neizmantot vienu noteiktu mācību grāmatu, bet gan likt skolēniem izmantot fragmentus no dažādiem avotiem. Attiecīgo fragmentu kopēšana nemaz tik dārgi neizmaksā – un ir pilnīgi likumīga, kamēr ir runa par citēšanu nekomerciāliem izglītības/pētniecības mērķiem jeb “fair use” klauzula (Autortiesību likuma 21.pants. Darba izmantošana izglītības un pētniecības mērķiem). Skolotājam pirmo reizi sagatavot kursu ar pielāgotiem materiāliem ir darbietilpīgāk – toties arī elastība ir lielāka. Daudzās privātskolās jau tagad tā dara – viņi neliek vecākiem pirkt mācību grāmatas, jo tās parasti ir neglītas, pavirši sastādītas un bērniem tās nepatīk lietot.
Tiklīdz kā Latvijā ievērojams skaits skolu iemācīsies iztikt bez tipveida mācību grāmatām – izdevniecības būs spiestas taisīt daudz kvalitatīvāku produktu (rediģēšanas, maketēšanas, poligrāfiskā noformējuma ziņā – un dažos gadījumos arī uzlabojot mācību līdzekļa saturu), par kuru tiešām ir vērts maksāt.
9
Sanšains > aivarstraidass 30.05.2013. 11.36
Latvijas izdevniecības atļaujas drukāt mācību grāmatas, kas ir steigā maketētas ar MS Word un līdzīgiem nepiemērotiem rīkiem
=================================
Par blēņām runājot… varbūt pakomentēsit, tieši ar kādiem rīkiem veidota Klišāna grāmata? Vai tiešām ar “Microsoft Word”? :)
Lielās ASV augstskolas izplata mācību materiālus (un pat veselus mācību kursus – kopā ar mājasdarbu komplektiem un lekciju videoierakstiem) bez maksas – daudzi šādi kursi pēc satura daudzveidības un pat pēc noformējuma kvalitātes tālu pārsniedz Latvijā izdotās mācību grāmatas.
=================================
Un vai blēņas nav arī iedoma salīdzināt situāciju ASV (un attiecīgi “lielo ASV augstskolu”) ar to situāciju, kāda PAŠLAIK IR MUMS? Vai gribat apgalvot, ka ASV “lielās augstskolas” ir nolēmušas, ka turpmāk jārukā altruistiski, par baltu velti?:)
Nē, tiek meklēti un arī atrasti risinājumi, kā pelnīt citā veidā. Turklāt “par velti” piedāvātie kursi visbiežāk ir tikai kārdināšanai un “nogaršošanai” iedots paraudziņš.
Un tas, ka Prinstonas vai Jēlas par brīvu piedāvātais mācību kurss varētu būt augstākas kvalitātes nekā mūsu par naudu taisītais.. nu, atvainojiet – tas ir arguments? Šķiet, visefektīvākais risinājums būtu mums visiem nošauties vai emigrēt.:)
Autors runā par mūsu situāciju, Jūs – par gluži citu.
0
aivarstraidass > aivarstraidass 30.05.2013. 12.33
>>> Par blēņām runājot… varbūt pakomentēsit, ar kādiem rīkiem veidota Klišāna grāmata?:)
=====
Par Klišāna grāmatām nezinu – ja rūpīgi izpētītu fontus, atstarpes, atsauču/satura rādītāja noformējumu, lappušu headers/footers utml., varētu pateikt, kas visticamāk lietots: Word, OO Writer, LaTeX, Adobe rīki vai QuarkXPress. Tajās mācību grāmatās, kuras atrodu savu bērnu grāmatplauktā, paviršības redzamas ar neapbruņotu aci (nekonsekvents hyphen, n-dash, m-dash lietojums, kokaini saliktas atstarpes, pavirši krāsu salikumi un ikoniņas) – it īpaši ja salīdzina Zvaigznes produkciju ar lielo Vācijas izdevniecību mācību literatūru. Latvijas dizaineri un mākslinieki bieži iegūst starptautisku atzinību – bet pēc mūsu valsts mācību literatūras to nekādi nevar pateikt.
>>> Jūs taču esat konservatīvās NA biedrs – tad, lūdzu, arī rīkojieties un mudiniet rīkoties konservatīvi, t.i., pakāpeniski, un vismaz netieši neaizstāviet pretēju pieeju!
======
Konservatīva politika nozīmē – uzturēt līmenī būtiskās institūcijas. Šajā gadījumā – skolas un izglītības sistēmu; arī latviešu grāmatniecību.
Latviešu valoda nav tik liela kā angļu – mums grāmatas par jebkuru tēmu saraksta izdod krietni retāk nekā angliski. Līdz ar to – daudz vairāk būtiski nepieciešamas literatūras nonāk “krēslas zonā”: legāli nopirkt to vairs nevar (metiens ir izpārdots un atkārtots izdevums nenes nevienam peļņu), savukārt legāli lejuplādēt arī to nevar – jo autortiesības neļauj (nav pagājuši 70 gadi kopš autora nāves).
ASV vēl varētu saprast, ka autora bērni un mazbērni pelna honorārus no autora darbiem 70 gadus pēc autora nāves. Latvijas apstākļos noteikums par 70 gadiem no autora nāves (sk. Autortiesību likuma 36.pantu) rada vienīgi mākslīgu latviešu grāmatu deficītu. Ko izdevniecības steidz piepildīt ar visādu drazu. (Sk. 2009.g. pirktāko 50 grāmatu topu – http://www.delfi.lv/kultura/news/books/2009-gada-visvairak-lasitas-kreslas-serijas-gramatas.d?id=28957445 ). Kādēļ ļaut lasīt jauniešiem Ēvalda Vilka “Divpadsmit kilometrus”, ja var viņiem piedāvāt vampīru romānus daudzās sērijās kopā ar reklāmas nieciņiem, utml.
Izeja ir – atrast jaunus mēdijus, kas ir piemērotāki mūsdienu apstākļiem. Manā saprašanā konservatīvisms nepieprasa uz mūžīgiem laikiem paturēt papīra avīzes, televizora kasti un Zvaigznes ABC izdotās darba burtnīcas. Lai tas būtu Internets, YouTube un mācību materiāli planšetdatoros – ja to ir ērtāk izplatīt. Svarīgi, lai nepazustu autoru rosība un spēja autoram komunicēt ar lasītāju un skatītāju. Un, protams, lai arī skolotājs varētu būt radošs.
Man nācies atrasties skolotāju kvalifikācijas celšanas kursos, kur mācību grāmatu autori, rupji sakot, nodarbojas ar sava produkta uzspiešanu. Kur nodarbības, kurās it kā ceļ matemātikas/bioloģijas/vēstures skolotāju kvalifikāciju, ir vērstas vienīgi uz to, lai viņi pasūtītu savām klasēm attiecīgās grāmatiņas. Un skolotājs nevar izvairīties no šādas “kvalifikācijas celšanas”, vecāki nevar izvairīties no mācību grāmatu pirkšanas. Tā ir nejauka koruptīva shēma, kas visus padara nelaimīgus.
>>> Un tas, ka Prinstonas vai Jēlas par brīvu piedāvātais mācību kurss varētu būt augstākas kvalitātes nekā mūsu par naudu taisītais.. nu, atvainojiet – tas ir arguments?
======
Protams, tas ir arguments. Liela valoda (angļu) kļūst vēl ietekmīgāka – jo ir atvērta pasaulei, autori nebaidās publiskot savus darbus Internetā. Latviešu rakstītāji ļauj padarīt savas valodas stāvokli vēl bēdīgāku – noslēpjot savu radīto saturu aiz deviņām atslēgām.
0
Sanšains > aivarstraidass 30.05.2013. 12.51
Manā saprašanā konservatīvisms nepieprasa uz mūžīgiem laikiem paturēt papīra avīzes, televizora kasti un Zvaigznes ABC izdotās darba burtnīcas
=================================
Hm, manā arī taču ne.:)
Bet konservatīva pieeja būtu izvairīties faktiski aizstāvēt pirātismu, kas PAŠLAIK PASTĀVOŠAJĀ sistēmā nokauj pat to potenciālu, kāds ir pašlaik.
Lūdzu, izstrādājiet priekšlikumus PAKĀPENISKAI pāriešanai uz sapnīgo ASV situāciju! Ja izdosies pārliecinoši, pāriesim.
Latviešu rakstītāji [pretstatā angļu valodā rakstošajiem] ļauj padarīt savas valodas stāvokli vēl bēdīgāku – noslēpjot savu radīto saturu aiz deviņām atslēgām.
=================================
Un Jūsuprāt latviešu autoru un izdevēju “atvēršanās” tādā situācijā, kāda ir pašlaik, praktiski momentā neiznīcinās uzkrāto grāmatu veidotāju zināšanu un iestrāžu “kapitālu”?
Raksta autors, kura viedoklim, kā jau rakstīju, pilnībā piekrītu, rakstīja šādi – atkārtošu, lai uzsvērtu:
“kamēr vēl atrodami savstarpēji konkurējoši izdevēji, kas gatavi riskēt un investēt mācību literatūras izveidē”.
un
“Šādos apstākļos pastāv skumja iespējamība, ka jau pēc vairākiem gadiem, turpinoties globalizācijai un iekšpolitiskiem centieniem noārdīt nacionālo grāmatu tirgu, Latvijā būs pieejamas tikai no lielajām svešvalodām tulkotas mācību grāmatas un izglītojošās digitālās aplikācijas.”
0
sausins > aivarstraidass 30.05.2013. 12.55
Tipiskākā klūda uzskatīt ja izplata bez maksas tad par to nevienam nav jāmaksā !
Ušakovs arī piedāvā brukt bez maksas !
Mums taču ir arī garantēta bezmaksas pamatizglītība.
0
aivarstraidass > aivarstraidass 30.05.2013. 13.42
>>> Un Jūsuprāt latviešu autoru un izdevēju “atvēršanās” tādā situācijā, kāda ir pašlaik, praktiski momentā neiznīcinās uzkrāto grāmatu veidotāju zināšanu un iestrāžu “kapitālu”?
=====
Kādā veidā tas var “iznīcināt kapitālu”? Ja cilvēks publisko savus materiālus un padara tos pieejamus bez maksas, tad parasti pieaug viņa atpazīstamība, vairojas iespējas dabūt reālus darba piedāvājumus, sniegt tādus pakalpojumus, par ko maksā reālu naudu.
Nav pieklājīgi atsaukties uz autobiogrāfiju, bet pirms daudziem gadiem biju nopubliskojis Javas mācību piemērus iekš Google code (sal. https://code.google.com/u/100241995290429454028/ ). Tā toreiz bija muļķošanās – protams, neviens man par šiem piemēriem nemaksāja. Tas bija blakusprodukts nodarbību pasniegšanai Latvijas Universitātē. Bet pateicoties tiem es divreiz atradu darbu. Precīzāk – divreiz darbs atrada mani: vienreiz tas bija “DataPro”, otrreiz “Accenture”. Viņi pārķemmēja šīs publiskās Interneta vietnes, meklējot Javas programmētājus.
Vēsturē ir vērojams tieši tas pats – Jānis Dombrava, teiksim, ir jauns vēsturnieku absolvents; viņš ieguva atpazīstamību ar populāriem rakstiem par nacionālās pašapziņas tēmām (un nepieprasīja naudu no tiem, kuri tos vēlējās lasīt). Un šobrīd viņš ir Saeimas deputāts. Pasaulē ir arī tādi cilvēki, kuri taisa nopietnu naudu, pateicoties Zvaigzne ABC. Bet man ir aizdomas, ka ierindas mācību grāmatu autoru viņu vidū nav daudz.
0
Sanšains > aivarstraidass 30.05.2013. 14.24
Kalvis –
Manuprāt, Jūs jau pats lieliski parādāt, kā funkcionētu Jūsu popularizētā shēma. :)
Gan Jūsu gadījumā, gan Dombravas gadījumā (Jūsu interpretācijā) tie rakstu darbi ir tikai “muļķošanās” vai citiem vārdiem – “starp citu”, garāmejot, pagaidām.
Vai Jūs nopietni domājat, ka, laimīgi atradis savu labi atalgoto darbu, Jūs tad kaut kad vēlāk, atkal tā, starp citu, kā hobiju baudot, viens pats spētu “uzcept” perfektu mācību grāmatu?
Tur tiešām nav nekādas specifikas, tur nevajadzētu citu cilvēku iesaisti, kas ar šāda veida darbu profesionāli nenodarbojas ikdienā?
Ja pieņem, ka pirātismam uzplaukstot, iznīkst vai vismaz noliesē arī izdevniecības – Jūs pats šai tuksnesīgajā situācijā arī veiktu perfektu sava sacerējuma literāro korekciju un “vācu līmenī” samaketētu ar to Open Office Word’u vai kas nu Jums labāk pazīstams?:)
0
aivarstraidass > aivarstraidass 30.05.2013. 14.59
>>> Tur tiešām nav nekādas specifikas, tur nevajadzētu citu cilvēku iesaisti, kas ar šāda veida darbu profesionāli nenodarbojas ikdienā?
======
Kvalificētu mācību grāmatu izdošana ir augsti organizēts komandas darbs. Vienkārši Latvijā to parasti dara štruntīgi – viens autors kaut ko uzraksta, viens vāji apmaksāts redaktors caurskata, fiksi samaketē un drukā augšā. Un mēģina izlikties, ka Nifnifa salmu namiņš ir akmens pils. Apskatiet kaut vai programmēšanas mācību grāmatas no sērijas “Deitel & Deitel” – tur pat autoru saraksts ir uz puslapaspusi. Par to nav kauns arī prasīt samaksu un aizsargāt ar autortiesībām.
Savukārt salmu namiņus – jā, tos var producēt arī no darba brīvajā laikā. Piemēru netrūkst – sal. arī http://odo.lv/Training/ ; http://vimeo.com/album/1123957 . Neredzu nekādu zaudējumu latviešu kultūrai, ja Zvaigzne ABC pārstās saņemt par to naudu. Jo viņu pievienotā vērtība ir tuva nullei. Es, teiksim, brīvajā laikā taisu nošu bukletus – sal. http://www.dudajevagatve.lv/ . Mans ieguldījums – daži desmiti latu par domēnvārda un servera īri plus laiks. Vienkārši patīk dziedāt tautasdziesmas. Bet laiku pa laikam izdevniecības līdzīgā kvalitātē saliktas notis pārdod par naudu. Ja vēl viņiem būtu superīgi ievadi nošu krājumiem sarakstīti, zinātniskais aparāts un atsauces perfektā kārtībā… Bet nav taču. Es ar savu amatierismu drīz apsteigšu Latvijas nošu izdevējus. Man nav par to īpaša lepnuma – tas drīzāk ir nožēlojami.
0
ineta_rr > aivarstraidass 30.05.2013. 16.53
Nav šaubu, ka kāds nav redzējis ne lv.wikipedia.org, ne en.wikipedia.org, ne to, ko latvieši ir sadarījuši atvērtā pirmkoda pasaulē gan latviski, gan angliski. Diemžēl visskaļāk uzdarbojas LU Linux Centrs ar saviem neprofesionālajiem tulkojumiem un darbību LZA TK VVZ, tādēļ mazāk redzami ir īstie darbi kā dokumentācijas rakstīšana un pat programmēšana [/sarkasms].
0
Sanšains > aivarstraidass 30.05.2013. 17.44
Kalvis:
Neredzu nekādu zaudējumu latviešu kultūrai, ja Zvaigzne ABC pārstās saņemt par to naudu.
=====================
Aizmirsāt uzsvērt, ka arī Valdim Klišānam naudas nevajag.:)
Manuprāt, Jūsu pieeja izsakāma kodolīgi: ja nav pietiekami labi, tad lai nav nemaz.
Nodzēšam gaismu tūlīt un prom.
Labi, beidzam šo disputu. Viss jau pateikts.
0
robis 30.05.2013. 10.54
Skumjākais, ka daži masu mēdiji P. Juru iztēlo kā cietēju vai pozitīvu varoni.
Mums visiem vajadzētu saprast, ka viņa rīcība (ja minētie fakti atbilst patiesībai) ir nožēlojama – viņš sevi ir nolicis vienā līmenī ar parastu zaglēnu sabiedriskajā transportā, vai šķūnīšu apzadzēju.
1
aivarstraidass > robis 30.05.2013. 14.33
Hmmm. Tik krāšņi epiteti par to, ka skolotājs nepildīja savu galveno misiju – nenodrošināja, lai bērni neiztrūkstoši samaksā V.Kilblokai naudu par obligāto mācību grāmatiņu?
Varbūt Jums bail, ka Pāvels Jurs tiešām reiz nāks klajā ar “творческий ответ советского художника на справедливую критику” (“radošu padomju mākslinieka atbildi uz taisnīgu kritiku” – līdzīgi kā Dmitrijs Šostakovičs) un pats kopā ar kolēģiem izstrādās bezmaksas mācību materiālu, ievietos to Internetā, un izkonkurēs Zvaigznes ABC gaismnešu biznesu?
0
matissk 30.05.2013. 10.45
P.Jurs varēja nopublicēt internetā savu lekciju konspektu un literatūras sarakstu. Kāpēc viņš tā nedarīja?
1
ineta_rr > matissk 30.05.2013. 15.32
Intervijā, šķiet, žurnālā „Ir“ bija teikts, ka bija tajā pašā mājaslapā publicēti arī viņa paša sagatavotie materiāli.
0
Sanšains 30.05.2013. 09.27
Pilnīgi piekrītu autoram.
Tā jezga pirms pāris nedēļām izcēla vēl vienu problēmu – daudz dziļāku un ne tik praktisku. Pārkopēšu savu toreiz uzrakstīto komentāru:
“Izskatās, ka Arnim Kaktiņam ir taisnība – lai gan vairums Latvijas sabiedrības sevi uzskata par labējiem, īstenībā ir kreisi noskaņoti. Mazliet brīnos, ka tas tā ir PAT ŠEIT, “Ir” komentāru apcirkņos.”
Citiem vārdiem – tā kā izlaisti bērni:
es gribu, man pienākas un viss! Un netaisos piepūlēties pat tik daudz, lai izdomātu domu līdz galam – ka nekas pats no sevis nerodas, ka katrai situācijai ir kāda priekšvēsture un katrai darbībai sekas.
Tā pati mentalitāte, kas liek uzmest lūpu un neiet balsot, jo, redz, “izvēlēties mazāko no ļaunumiem” neesot pietiekami labs princips. Dodiet man ko perfektu, kaut ko ideālu, tad varbūt kustēšu!
2
aivarstraidass > Sanšains 30.05.2013. 20.01
>>> Tā pati mentalitāte, kas liek uzmest lūpu un neiet balsot, jo, redz, “izvēlēties mazāko no ļaunumiem” neesot pietiekami labs princips. Dodiet man ko perfektu, kaut ko ideālu, tad varbūt kustēšu!
….
>>> Manuprāt, Jūsu pieeja izsakāma kodolīgi: ja nav pietiekami labi, tad lai nav nemaz.
Nodzēšam gaismu tūlīt un prom.
=====
Jums pašam šie argumenti šķiet nopietni?!
Ja es esmu pirātisma atbalstītājs – tātad automātiski esmu arī par nepiedalīšanos vēlēšanās, ar slēpti kreisiem uzskatiem, atbalstu Ušakovu un nodarbojos ar kanibālismu? Plus vēl – gribu braukt prom no Latvijas.
Nekā tamlīdzīga. Mums vienkārši ir dažādi priekšstati par to, kāds ir optimālāks modelis satura veidošanā. Ja jau tas autortiesību likums būtu tik labs, tad latviešu autori varētu dzīvot no rakstīšanas vien, pazīstamāko autoru bērni un mazbērni pārtiktu no honorāriem 70 gadus pēc autora nāves. Bet praksē nekas tāds nenotiek.
Kur ir mans konstruktīvais priekšlikums? Es neesmu par 100% pirātisma pusē – es pat pieļauju, ka autoram varētu dot ekskluzīvas tiesības izlemt, ko darīt ar autordarbu kādus 3-5 gadus pēc tā publikācijas. Un tikai pēc tam (ja reiz autors šo projektu ir pametis, nav sagatavojis jaunu būtiski uzlabotu izdevumu), tad autordarbs pievienojas Public Domain. Neticu, ka Latvijas apstākļos būs daudz tādu darbu, kuri var nest būtisku peļņu autoram vairāk nekā 5 gadus pēc pirmpublikācijas. Tie tad ir atsevišķi izņēmumi, ko var viegli atrast, uzskaitot publisko patapinājumu (pieprasījumi bibliotēkās, publiskas izpildīšanas gadījumi) un autoram kompensēt kaut no KM budžeta. Rakstniecības gadījumā neiegūtā “peļņa” par kādu darbu ir augstākais daži simti latu, jo grāmatu metieni Latvijā nav tik lieli.
Nu un lielākā daļa rakstītāju, protams, maizi pelnīs kaut kur citur. Savukārt priekš tiem autoriem, kuriem nepieciešams vairākus mēnešus koncentrēties uz kādas sabiedriski vajadzīgas grāmatas rakstīšanu, var izveidot sabiedriskā labuma organizāciju, kas pieņem mērķziedojumus.
0
Sanšains > Sanšains 30.05.2013. 21.08
Kalvis –
Labi, vēl drusku pierakstīšu.
Manuprāt, Jūs kaut ko saputrojāt + pārspīlējāt.
Mans komentārs, zem kura nu tagad rakstām, nebija adresēts Jums. Tas bija pirmais, ko te vispār uzrakstīju – un tas bija vispārīgs.
Tā kā ar Jums izvērtās atsevišķa, niansētāka saruna, negrasos Jūs ietilpināt “vispārīgajā kategorijā”, kur tā mentalitāte, utt. (Kaut gan, manuprāt, kādas līdzības varētu arī sameklēt)
Par gaismas nodzēšanu (citā, tiešām Jums adresētā komentārā) nebiju domājis tik burtiski kā tas ir tai oriģinālajā jokā – par prombraukšanu. Man šķita, ka Jūsu pieeja ir nihilistiska un, jā, nekonstruktīva – tik vien tās līdzības ar prombraukšanu.
Tagad Jūs uzrakstījāt savu konstruktīvo priekšlikumu.
Labi, tad par to jādiskutē un, ja tas izskatās pārliecinoši, jāvirza politiķiem, droši vien jāpārliecina arī tie. Un, kamēr tas aizņems droši vien dažus gadus, visādiem pāviliem juriem JĀSIT PA PIRKSTIEM, jo spēles noteikumi šobrīd tomēr taču nav tādi, kā Jūsu priekšlikumā – pagaidām tikai PRIEKŠLIKUMĀ.
0
Aleksejs Dimitrovs 30.05.2013. 08.57
Jebkura iniciatīva izglītības sistēmā ir sodāma punkts
0
dace_roze_lmt_lv 30.05.2013. 08.12
Ja šie jūsu minētie latvieši būtu aktīvi, tad viņi vairs nebūtu latvieši jūsu izpratnē, jo balsotu par Saskaņas Centru. Jo SC nav tikai krievu partija, bet vienīgais Latvijas spēks, kas vieno abu nāciju pārstāvjus. Šo faktu nespēs ietekmēt arī Mirska un latviešu nacionālisu provokācija ar skrejlapām, jo tādu pārāk mazs, un tie pārak nevīzīgi pēc izskata, bet pērkamo presi mūsu vēlētāji nelasa.
14
Kaspars Špūle > dace_roze_lmt_lv 30.05.2013. 09.00
Labrīt, articulus100!
0
gliters > dace_roze_lmt_lv 30.05.2013. 13.48
Fretka, tu tak gudrs cilvēks, tev nepiestāv tik muļķīgas sazvērestības teorijas – jābūt ir galēji sašķeltai personībai, lai spētu rakstīt tik dažādā stilā, kā superacs un articulus. Turklāt superacs, ļoti iespējams, ka ir “autoru kolektīvs”.
0
Kaspars Špūle > dace_roze_lmt_lv 30.05.2013. 14.02
IMHO arī artikuls ir autoru kolektīvs, tāpēc neredzu nekādu “personības dalīšanās” iespēju. Viena un tā pati grupa izmanto abus nikus pēc vajadzības, lai provocētu mūs.
0
gliters > dace_roze_lmt_lv 30.05.2013. 14.19
Articuluss, savukārt, ir par daudz vienveidīgs un prognozējams, lai būtu “autoru kolektīvs”. Un lai izteiktos parupji, nebūt nav obligāti jābūt provokātoram – ko nu kuram pašcenzūra ļauj, ko nē…
0
Kaspars Špūle > dace_roze_lmt_lv 30.05.2013. 14.37
“Latviešu nacionālists” artikuls – rupjš un aprobežots
“Krievu nacionālists” superacis – gudrs un erudīts (savā ziņā)
Autoru kolektīvs visu dara politiski pareizi.
Latvieši lasa un …
0
Edzs > dace_roze_lmt_lv 30.05.2013. 14.45
zirnekliene Šeloba, piekritu.
musu laikabiedrs ir sava izteiksme tik viendabigs un liekas tikpatka neatdarinams ta ka nevar but autoru kolektivs. vinsh ir dikti emocionals un kad tam nervi netur tad nak tadi teksti ara kurus daudziem biezhi vien negribas skatit.
agrak domaju ka ombros/destra/articulus ir vardnicas tipa programa kura parastu tekstu apkar ar pribambasiem, – …čekisti, komuņagas, pederasti, sātanisti, kleptokrāti, staļinisti, rusisti, u.t.t, u.t.t.
bet, – ari ta tas nav.
0
Edzs > dace_roze_lmt_lv 30.05.2013. 15.04
varetu domat ka articulus ar kutspakaljas leksiku atbaida potencialos NA atbalstitajus, bet nee, ta nav, – vinsh jau nesaka no kuras partija raksta, varbut vinsh parstav Vienotibas mums pagaidam nezinamu ekstremu sparnu, vai kadus zaljos anarhistus/antikristus.
noteikti ne SC un ZRP, – tiem vinsh nesimpatize.
0
gliters > dace_roze_lmt_lv 30.05.2013. 15.07
Labi, fretka, es pamanīju, ka tu savas “sazvēretības teorijas” sāki vērpt tūlīt pēc tam, kad articuluss tevi noslīcināja antipareizticigājās bildēs, kas tevi acīmredzami nokaitināja (emocijas, kuras man laikam nav lemts saprast).
P.S. Vai nacionālistam obligāti jābūt “kisejnajai barišņai” no augstdzimušo jaunavu pansionāta?
0
Edzs > dace_roze_lmt_lv 30.05.2013. 15.12
articulus ir ljoti sirsnigs cilveks un vinjam visu gribas izdarit lai butu ka labak, bet, – ja vins ljoti steidzas vinsh ir kategorisks un tad sanak ka vienmer.
nu ko lai dara, – modzhaheda raksturs. bet vispar vinsh ir musejais un es domaju ka dzive bez vinja IR lapas butu vairak ka puspeleka.
0
gliters > dace_roze_lmt_lv 30.05.2013. 15.19
Tieši tā! Ne jau visiem ir pietiekamas ironijas un pašironijas bruņas…
0
Kaspars Špūle > dace_roze_lmt_lv 30.05.2013. 15.31
zirneklien, šoreiz netrāpīji. Viens no autoru kolektīva bija nepareizi ielogojies :)
0
andris902 > dace_roze_lmt_lv 30.05.2013. 17.34
…Tante Sidra…. “articulus ir ljoti sirsnigs cilveks un vinjam visu gribas izdarit lai butu ka labak”
—————————–
…ceru, ka neesi augusi bērnu namā, ja Tev šķiet “sirsnīgā cilvēka” articulusa izteikumi par Māti, kura ir vissvētākais un nozīmīgākais cilvēks katras dzīvas radības dzīvē – ir izteiksmīgi mīļi un sirsnīgi, man jāsāk šaubīties arī par Tavu vērtību sistēmu…..
….tik daudz, cik šis derdzīgais izdzimtenis atļāvies apspļaudīt līdzcilvēku Mātes – nav atļāvies neviens….pie tam, nevienam, izņemot Optisko Tēmekli, nav pieticis dūšas šim deģenerātam to aizrādīt….labāk klusējot nolaist actiņas un kautrīgi iespraust mīnusu, jo tad jau neviens neuzzinās, kurš uzdrīkstējies “protestēt”….
….šeit rakstošās kundzes neiedrošinās iebilst, jo baidās, ka apvems no galvas līdz kājām, bet kungi – vismaz virtuāli varēja sadot pa zobiem, lai tie iesprūstu articulusam tik tīkamajā vietā….
…un mēs brīnamies par vienaldzību un klusējošā vairākuma attieksmi – šis ir viens no piemēriem, kāpēc mūsu sabiedrība līdzinās izļurkušam galertam – lai cīnās citi, ko tad – es!….
….lai Tev labi klājas, Tante Sidra!….
0
Sanšains > dace_roze_lmt_lv 30.05.2013. 17.40
fretka –
Es īsti nesapratu, ko tieši Jūs pamanījāt sakarā ar “autoru kolektīvu”. Vai Jūs neizvēstu šo tēmu? Interesanti.:)
0
gliters > dace_roze_lmt_lv 31.05.2013. 08.58
Droši varu teikt, ka man labāk patīk lai arī parupji un nekorekti, bet tieši cilvēki (piem. articuluss), nekā tādi meļi, liekuļi un demagogi kā zanE. Kas nu ir, tas ir…
Jāsaka, man arī, lasot Latvijas ziņas, 90% gadījumu pirmā vēlme ir kārtīgi nodot “piecstāvīgi”, tikai es parasti izskaitu līdz 10… Bet tak jau dabā pastāv “modžheda” tipa cilvēki, kuri uz to nav spējīgi…
0
Nika 30.05.2013. 07.12
Lielākā problēma ir nevis SC tukšais populisms, bet 50% vēlētāju aktivitāte. Ja 75% balstiesīgo latviešu piedalītos vēlēšanās, SC vienmēr zaudētu.
0