Liepājā vecāki nepiekrīt bērnu reģistrēt ar latviskoto vārdu Mirons

Nominatīvs: Miron
Ģenitīvs:?
Datīvs: ?
Akuzatīvs: ?
Instrumentālis: ?
Lokatīvs: ?
Vokatīvs: Miron!

Pako čmodānu un vālē uz staciju – Miron!

Štrunts par bērnu – galvenais kārtējo reizi parādīt, kā krievi šeit tiek “apspiesti”.
Tie vecāki ir slimi!

Ar “s” vai bez “s”, sakne vārdam paliek tāda pati, kas rakstītā vārdā var tiešām radīt jautājumus, ja kāds tiktāl aizdomājas. Izrunā līdzību var saskatīt tika nelatvietis, jo latvietis šķir svešvārdus ar “o” vai “ō” no latviešu vārdiem ar divskani “uo”.
Ir pietiekami bieži gadījumi, kad vārdi vai uzvārdi citā valodā ir nelabskanīgi. Piemēram, angliski runājošie smejas kā kutināti no vārda Askolds.
Es uzskatu vārdu Mirons par normālu krievu vārdu, bet ja es būtu Latvijas krieviete, tad savam bērnam es tādu vārdu neliktu. Vai arī ieliktu kā otru vārdu.

Nezinu, varbūt tās viņiem kādas dzimtas tradīcijas, vai kas nu tur, – tādu vārdu par varēm likt, bet nu – cik tomēr ļoti aprobežotiem tiem vecākiem jābūt, lai Latvijā savam bērnam tādu atļautos. Var jau viņi izlikties, ka latviešu valoda tiem itin neko nenozīmē, bet nu – diez vai pavisam tas bērns Latvijā dzīvodams, no saskarsmes ar latviešu vienaudžiem, skolasbiedriem utt. izvairīsies – nu neticās, ka dikti laimīgs viņš ar tādu vārdu Latvijā dzīvojot būs.

Vienīgais, ko šiem spītīgajiem vecākiem – kolonistu vai okupantu pēctečiem – ir jāiesaka – doties atpakaļ uz savu dzimteni, tur viņi varēs savu bērnu reģistrēt sev tīkamā veidā, un nejaukt gaisu Latvijā. Un tas, ka šie pasaules klaidoņi saklausa līdzību vārdos Mirons un mironis, tikai parāda viņu latviešu valodas zināšanas.

Tad jau krievelis pārķikas paciņas nesaņems.

Katrā valstī liek vārdus atbilstoši tās valsts valodas likumiem. Trimdas latvietēm ASV liek vīriešu dzimtes galotnes, jo viņi nevar pārzināt visas pasaules valodas. Tāpat arī Latvijas valsts iestādēs nav pienākums zināt visas pasaules valodas, lai varētu noformēt pareizu vārdu. Ja gribās vārdu krievu valodā, bez mīkstinājumiem, garumzīmēm un galotnēm, tad jādodas uz kādu slāvu valsti, kur viņi to nodrošinās. Krievijā taču nedod vārdus ar latīņu burtiem!

Ja Mirons skan pēc Miroņa, tad lai liek citu vārdu. Neviens vecākiem piem. nelika likt vārdu Stīvs, ja uzvārds bija Gailītis. Vecāki paši vainīgi!