Sirmais: Sarūk Dziesmu svētku dalībnieku skaits

29
⟵ Uz rakstu

Komentāri (29)

gundega_heiberga 09.04.2013. 16.12

Ne tikai nauda. Iepriekšējiem Dziesmu svētkiem pietrūka ierastā svinīguma vairāk zaļumballei piemērotā repertuāra dēļ – daudz laika kori pavadīja estrādē, piedziedot šlāgeriem. Dažs senjors noņurdēja: “ko ta mēs te vairs”.

0
0
Atbildēt

0

baibabruvele 09.04.2013. 15.10

Latviesi kluvusi par kulturas pateretajiem.Pilnigi manas domas. Labak nav iespejams pateikt. Tradicijas mirst un ne jau naudas del. Sedesana datora, telefona vai pie TV ir serga. Neviens nesvin vairs ziemassvetkus, izdala davanas un skatas telluku (internetu). Lieldienas ari. Paed brokastis, izkaujas ar olam – talak skatas telluku (internetu) Varbut, kada kulturas centra apmaksati pasvaldibas darbinieki “svin” bet lielaka dala klatesoso stav mala un skatas – ta tad ari ir ta “svinesana” Ideja ka kaut kur Latvijas laukos tiek uzturetas tradicijas ari ir maldinosa. Nekadi Latvijas lauki jau sen vairs nav. Tikai nogurusi pensionari. Jauniesi un stradajosie ir Riga. Tik cik ridzinieki dziedas, tik ari mums bus Dziesmu svetki. Un stradajosie pieaugusie ridzinieki nedzied.

+1
-1
Atbildēt

1

    andris902 > baibabruvele 09.04.2013. 19.46

    …..Yan LEE….”Ideja ka kaut kur Latvijas laukos tiek uzturetas tradicijas ari ir maldinosa. Nekadi Latvijas lauki jau sen vairs nav. Tikai nogurusi pensionari. Jauniesi un stradajosie ir Riga. Tik cik ridzinieki dziedas, tik ari mums bus Dziesmu svetki. Un stradajosie pieaugusie ridzinieki nedzied.”
    ———————————

    …nu, Tu, mani nokaitināji!….jūties kā pasaules naba?….ko Tu zini par tām sievām un vīriem, kuri padarījuši savus ikdienas darbus, pa dubļainiem un piesnigušiem ceļiem dodas uz vietējo skoliņu vai kultūras namu, lai dziedātu sava prieka pēc?….lai saglabātu dziedātprieku, lai dziesma nenosaltu….vai zini, cikos beidzas mēģinājums un kad šis cilvēks nonāks siltā gultā?….vai zini, cik kordiriģentam tiek samaksāts, lai viņš nokļūtu līdz tālā miestiņa korim un cikos viņš atgriezīsies savās mājās?….
    …vai esi redzējis, kā pēc noguruma pilnas dienas mainās šī dziedātāja sejas vaibsti, kad viņš dzied?….vai esi redzējis šos dziedātājus kora koncertā?….vai esi redzējis ģimenes, kuras kopēju piepildījumu un vaļasprieku ir atraduši kora dziedāšanā?…vai apjēdz,kādas pūles jāiegulda, lai iemācītos dziesmu cilvēks, kurš nošu zīmes redzējis tikai skolas mācību grāmatā?….

    …Tev šķiet, ka Mežaparka Lielo estrādi piepildīs tikai Rīgas kori?…

    …man Tevis žēl – par Taviem maldiem!…bet Tu precīzi sevi noraksturoji – esi kļuvis par kultūras patērētāju….jo cilvēks, kurš dzied – nespēj būt tik truls un augstprātīgs….

    +2
    0
    Atbildēt

    0

silvija_vitina 09.04.2013. 14.13

Dziesmu svētki ir process, kas ilgst 5 gadus, nevis Noslēguma koncerts. Noslēguma koncerts ir pasākums, kas ir balva dalībniekiem par 5 gadus ilgušo smago darbu.

Kādreiz, nebūt ne tik tāltālā pagātnē, katram kolektīvam pienācās noteikts skaits biļešu, un paši dalībnieki labāk kā neviens cits zināja, kurš PATIEŠĀM vēlas tikt uz koncertiem – pārsvarā jau tie ir radi un draugi. Biļešu sadale bija godīga un bez stresa – neviens nestāvēja garās rindās, nekādas sistēmas nebruka un neviens arī nekurnēja, ka biļetes nav dabujis.

Ja jau DzS padome uzskata, ka cikturtie % ir jārezervē svarīgajiem čiekuriem, tad es uzskatu, ka arī pārējās biļetes ir jāsadala kolektīviem. Esmu pārliecināta, ka neviens kolektīvs nenodarbosies ar “biļešu sišanu gaisā”, un tās visas nonāks pie tiem, kuri tās patiesi vēlas. Arī pie tūristiem, jo neviens tūrisma ceļvedis neieinteresēs ārzemnieku apmeklēt šo pasākumu labāk, kā paši dalībnieki, kas personīgi uzaicinās savus ārzemju draugus.

Es pati stāvēju tajā garajā rindā (Alfā) un praktiski neredzēju nevienu, kurš gribētu pirkt biļetes spekulēšanai. Vienam radi dalībniekos, citi paši kādreizējie dalībnieki. Tie, kuriem nekāda sakara nav, gāja garām un brīnijās “A čto dajut?”.

+3
0
Atbildēt

0

janazakovica 09.04.2013. 11.44

latviesu religija…dziesmu svetki..savaa augstakajaa punktaa .jo kristietiba viniem riebjaas ta pat kaa zidiem..

+1
-5
Atbildēt

0

dace_roze_lmt_lv 09.04.2013. 10.54

Kaut viena laba ziņa.

0
0
Atbildēt

1

Una Grinberga 09.04.2013. 10.24

Pievienojos par finansējuma kampaņveidīgumu un jebkādu valsts politikas trūkumu attiecībā uz DzSv, bet, ja mēs paskatamies ārpus tā, ka Kultūras ministrija un valdība ir sliktas, tad jāsaka, ka pēdējo 20 gadu laikā skolēniem ir radušās tik daudz dažādas alternatīvas sava brīvā laika pavadīšanai, ka tās nultās vai devītās stundas korim ar bieži vien garlaicīgu repertuāru neuzrunā! Pirmais svarīgākais un efektīvākais veids ir modernizēt mūzikas skolotājus, kas jūt arī skolēnu intereses. Tāpat arī lauku kori aizvien vairāk dzied vienkāršākas un vienkāršākas dziesmas, kas mazina motivāciju. Tāpat arī ar emigrāciju – diez vai naudas piešķiršana DzSv to mazinās!
Es teiktu, ka DzSv kustības elitei (vistiešākajā nozīmē nevis ar ironiju!) ir nevis jāmēģina apturēt globālus procesus, bet jāsaprot, kā saglabāt tradīcijas līdz ar visām pārmaiņām!

+7
-1
Atbildēt

1

    piziks > Una Grinberga 09.04.2013. 11.49

    Nasing, Latvijā atlikušo latviešu kultāra nav tikai Dziesmusvētki, — jā, protams. Kultūras izpratnes trūkums LV valdoņos ļāva NAP neiekļaut amatniecību — gan kā kultūras daļu, gan kā ražošanas/ekonomikas daudzveidīga potenciāla nozari. Aizbraucējos un citzemēs strādajošajos — vismaz tajos, kuri piedalās 354 miljonu latu iesūtišanā te vēl palikušajiem — ir daudz tieši muslaiku amatnieku: to, kuri spēj strādāt bez LV tipa menedžeriem un parvaldniekiem pie aizmugurējā tilta. Amatniecibu no NAP, kulturas un Latvijas nahrenizēja kopa ar amatniekiem pašiem, jo LV pārvaldē švaki ar plaša apvāršņa izglītību — tieši to izglītibu, kas apgrutina liberāļus un tos, kam par liberāļiem gribas uzdoties.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Þanis Bezmers 09.04.2013. 10.01

No kurienes tāda pārliecība, ka dziedāšana ir viss, kas vajadzīgs? Atnāk emocionāls entuziasts, piem., ķīmiķis un pārliecinoši pierāda, ka vienīgi ķīmija izglābs nāciju. Vai IT karsējs un sāk bīdīt savus “trīs brāļus”. Kungs it kā progresīvs cilvēks, bet ierobežotu resursu stratēģijā uzvedas kā deķīša vilcējs. Vēlētājiem tas patīk un tā mēs dabujam deķīša vilcējus ministrus, pagastvečus u.c. Laiks bija kāpt nost no vecajām sliedēm, bet nekā!

+5
-7
Atbildēt

10

    garausiitis > Þanis Bezmers 09.04.2013. 10.07

    uzreiz nenosaukšu avotu , bet ir atrasta saikne starp muzikālo audzināšanu un harmonisku smadzeņu attīstību .

    +8
    -2
    Atbildēt

    0

    dro > Þanis Bezmers 09.04.2013. 11.25

    klusais. Pievienojos.

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > Þanis Bezmers 09.04.2013. 11.38

    ——-lno klusais. Pievienojos. ============================================================================ Daudzi jau pievienojas, taču baisi briesmīgās padomju izglītības obligātās stundas, kā nevar, tā nevar atjaunot. Neizdosies “modernajā” Rietumu izglītības sistēmā kādu vienu “svešķermeni” ievietot – to jau “gribošie” patērētāju sabiedrības locekļi vēl nav spējīgi apjēgt:

    “Grende atbalsta obligātu mūzikas stundu atjaunošanu vidusskolās”

    http://www.delfi.lv/news/national/politics/grende-atbalsta-obligatu-muzikas-stundu-atjaunosanu-vidusskolas.d?id=42535420

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    piziks > Þanis Bezmers 09.04.2013. 11.38

    Ierados…

    Paskaties atkal uz igauņiem. Ne Lennarts Meri, ne Tomass Handriks Ilvess nav bijuši nedz sadzīves pakalpojumu kombināta direktors, nedz televizoru meistara un baņķiera hibrīds, tomēr… savādi.. pozitīvi spilgtas spilgtas personības… un ne tikai savām kabatām un karjerām, bet vispirms valstij un tautai. Savādi, vai ne. Vajadzētu tačū menedžerus, ko-a? :)

    +7
    0
    Atbildēt

    0

    Þanis Bezmers > Þanis Bezmers 09.04.2013. 12.34

    Viena no hipotēzēm, ja to tā vispār var nosaukt, jo “harmoniska smadzeņu attīstība” ir nedefinēts, nemērams jēdziens, kurš vienīgi labi izklausās un noder elektorāta tracināšanai. Mīts. Kurš gan negrib būt harmoniski attīstītu smadzeņu īpašnieks? Un dzīvot tādu pašu īpašnieku vidē, tādēļ noteikti jāiejaucas valstij. Sakiet lūdzu, ko darīt ar “muzikālajie invalīdiem”? Nošaut, lai lai nebojā nācijas kvalitāti?

    +3
    -4
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Þanis Bezmers 09.04.2013. 13.32

    Vārdu “harmoniska”droši var izmest ārā no teksta.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    baibabruvele > Þanis Bezmers 09.04.2013. 14.54

    Bija mums spilgta personiba VVF.Un bija Igauniem prezidents Ritels – bijusais komunists, kurs neprata angliski. Nevajag atlasit faktus, bet nemt visus.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    ilmisimo > Þanis Bezmers 09.04.2013. 16.28

    . Laiks bija kāpt nost no
    ____________________ no Tava vecā zirgēzeļa..

    bet ņe- atkal jāj..un jāj un neapstājas.. kur Tev mājas?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ilmisimo > Þanis Bezmers 09.04.2013. 16.30

    ko darīt ar “muzikālajie invalīdiem”?
    ______________________
    izcelt no segliem.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Þanis Bezmers > Þanis Bezmers 09.04.2013. 18.21

    Pamēģini gan! Tā ir Slaceņu Gavara lielā vecā ķēve. Neskatoties uz to, viņa mēdza būt negaidīti nejauka un labi prata spert un kosties.

    0
    0
    Atbildēt

    0

mariam 09.04.2013. 09.50

Sarūk daībnieku, vairojas skatītāju skaits – kultūra no radīšanas transformējas par patērēšanu.

+10
-2
Atbildēt

6

    Signija Aizpuriete > mariam 09.04.2013. 11.25

    ——-
    Sarūk smaidi netikai diriģentu sejās, – galu galā “valsts sakārtotību un ekonomisko situāciju” jau patērētāji ilgtermiņā valsts mērogā uzlabot būtiski nevar un nevarēs. Grozies, kā gribi, bet liberāļu un libretistu piekoptā politika Latvijā nebūs dzīvotspējīga – to jau kultūras sfēras profesionāļi sen sapratuši:

    “Pašlaik šajā jomā ir milzīgs jūklis un, protams, tas veļas tālāk un veido situāciju, kādā mēs pašlaik esam. Savulaik, 1992.gadā, kad izglītības ministrs bija Andris Piebalgs, mēs bijām tikko atguvuši neatkarību un mainījām faktiski visu – grāmatu saturu, mācību priekšmetus. Tieši šajā mirklī arī sākās juceklis, kas valda līdz pat šai dienai.” Arvīds Platpers, diriģents

    http://www.diena.lv/arhivs/kurp-dodas-dziedataju-tautas-muzikas-izglitiba-13105111

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    piziks > mariam 09.04.2013. 11.32

    Un Saeimas deputāti paģēr/kārto savu kultūrapkalpošanu par velti. Nu sasolijušies ziedot, — interesanti, kā ziedos. Nebrīnīšos, ja centīsies ziedot kā slēgtajos Saeimas balsojumos: lai neviens neuzzinātu, kāds ziedojuma apjoms, — kautrīgi mums viņi.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    andris902 > mariam 09.04.2013. 11.44

    ….esi iespaidojies no Otto Ozola raksta?…vai deputāti lēma par ielūgumu/brīvbiļešu iegūšanu?….”lāča pakalpojumu” paveica Dziesmusvētku padome – aplamību, par kuru tagad jāzākā deputāti….kāpēc netiek adresēti pārmetumi tiem, kuri sirgst ar padomijas domāšanu?….vēl neviens deputāts brīvbiļeti nav saņēmis….ziedojumi?….tad, kā paliek ar rezervēto biļešu caurskatāmību?…kam tās bija paredzētas?…pie kā nonāks, kas to lēma, kur pēkšņi uzradīsies, ja visas iztirgotas?….
    …te jau viens paskaitīja mistiski “rezervēto”/pazudušo biļešu skaitu…kāds ir atbildējis par to?….

    …bet sabiedrība ir uzkurināta, jo vārds “deputāts” uzliek pienākumu – sitīsim tos mūdžus….

    +5
    -3
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > mariam 09.04.2013. 11.48

    Visi deputāti no tiem ielūgumiem jau it kā atteikušies, ko satraukties.
    Bet, fakts, ka 12% no biļetēm paredzēti valsts amatpersonām un viesiem – nav tā ka par daudz?

    +7
    0
    Atbildēt

    0

    efeja60 > mariam 09.04.2013. 13.30

    Lūk Pietiek.com jau risina šo jautājumu http://pietiek.com/raksti/dziesmu_svetku_biletes_-_kas_lema,_kam_tiks,_par_kadiem_nopelniem
    Tur tādi aicinātie kā Bemhens, Suharenko, Bičevskis, Bernis un daudzi citi izcili mūsdienu dižgari.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    dzintarz > mariam 09.04.2013. 13.55

    …”lāča pakalpojumu” paveica Dziesmusvētku padome -…
    ========
    Kārtējais – visvisādu labi apmaksātu pasākumu padomju “lāča pakalpojums”..

    Pārlasiet, kungi un dāmas, Anšlava Eglīša “Līgavu mednieki(us)”..

    +3
    0
    Atbildēt

    0
@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saistītie raksti

Intervija / 13. novembris
Pelni jārušina, lai būtu liesma 11
Personība / 22. maijs
Dzintara lēdija
Afiša / 27. marts
Ir iesaka
Afiša / 28. februāris
5 interesanti koncerti martā
Viedoklis / 25. augusts 2023
Vai Latvija var un māk pelnīt ar lielajiem sporta un kultūras pasākumiem?