Kodolenerģijas izmantošanas neatgriezeniskums

Agnese Saleniece > juhans 13.03.2013. 21.01

Vācijas lēmums par AES slēgšanu bija politiski motivēts, jo jaunu AES apcerēšana tajā brīdī būtu maksājusi Merkeles kristīgajiem demokrātiem varu. Pēc AES aizklapēšanas vācieši, kad pašiem pietrūka, iepirka elektrību no francūžu AES kā arī no čehu ogļu un kodolspēkstacijām. Kad krievi apsvēra iespēju Kaļiņingradas “mēs-apsteigsim-visaginu” AES jaudu palaist pa jūras kabeli uz Vāciju, no vācu puses bija ņemt gribētāji. Mazliet liekulīgi.

Itāļi importē svešās AES saražotu elektrību. Kodolbrīvību vicina, bet AES “pakalpojumus” importē.

Vācijas OIK varianta slogu, kas uzlikts mājsaimniecībām arī vajadzētu pieminēt – konkurētspējas veicināšanai uzņēmumi var pieteikties un par “atjaunojamo” elektrības daļu nemaksāt, tāpēc aizvien vairāk šīs izmaiņas ģenerējošajās jaudās jānosedz mājsaimniecībām.

Somu Olkiluoto AES ir jauna veida projekts, tas pats kurš šobrīd tiek sliets augšā Francijā – European Pressurized Reactor. Pirmo reizi būvējot jaunu dizainu aizkavējumi ir relatīvi bieži un kavējumi jebkura liela izmēra būvniecības projektā – ne tikai AES – nozīmē izmaksu kāpumu.

Japāņiem pēc AES slēgšanas ir loģiski masīvi pieaudzis imports, tai skaitā uz energoresursu rēķina.

Bet zviedri, kuri 1980. gadā nobalsoja referendumā par visu AES slēgšanu neilgi pirms slēgšanas termiņa sasniegšanas šo lēmumu atcēla un izlēma kaut ko “vairāk nebūvēsim, bet vecās tomēr aizvietosim” līnijās.

Un man dikti interesē kā Fransuā Holands plāno 12 gados aizvietot 50% (!) visas valstī patērētās enerģijas. Ja 80% visa patēriņa Francijā nodrošina AES, tad šāds izteikums izklausās pārāk skaļš.

Un kamēr citi klapē savas AES ciet vai dikti solās to darīt, Ķīna un Indija tikai izvērš savus plānus.

+2

-3

Atbildēt

0

Rita Lazda > juhans 13.03.2013. 22.19

Un kamēr citi klapē savas AES ciet vai dikti solās to darīt, Ķīna un Indija tikai izvērš savus plānus.
————–
Man nav izprotama vispār šīs problēmas totāla binarizācija:
AES pret visi pārējie enerģijas veidi
AES pret krievu gāze utt.
AES un nu jau Ķīna un Indija – opā, mums ar viņiem ar ir naids? :D
Tā kā tāda 5gades komunisma mantra, kas jāuzceļ un tad iestāsies – kas?

Mani interesē – jums visos gadījumos noder jaudīgs traktors – braucot pa laukiem, dubļiem, šoseju un arī izklaides pasākumā ar draudzeni? Jums braucot ar riteni patiešām domas ir tikai par to, ka tas samazina CO2, vai arī Jums ir prieks par šādu pārvietošanās veidu un atpūtu?

Jums nevajag interesēties par to kā Holands domā aizvietot enerģiju, jo viņam tur daudzi citi jautājumi par to ko viņš domā – mums ir Latvija un pašiem jādomā kas mums ir vajadzīgs un kā mēs to ieviesīsim un arī jādomā lai būtu droši.

+4

0

Atbildēt

0

juhans > juhans 13.03.2013. 22.33

Niklāvs
Mazs labojums: Francijā kodolreaktoros iegūst 75% nevis 80% no visas elektrības.

0

0

Atbildēt

0

Agnese Saleniece > juhans 13.03.2013. 23.00

Ķīnu un Indiju es nebūt nepieminēju ar tādu domu – es vienkārši saku, ka pat ja mēs kā reģions topam brīvs no AES, citas valstis turpinās izmantot šīs tehnoloģijas un gūt to labumus pilnībā ārpus mūsu jurisdikcijas un ietekmes. Mums tuvākā gadījumā tas attiecas uz Kaļiņingradas AES – vai nebūtu labāk Baltijas valstīm sava Visagina, nevis cenšoties būt kodolbrīvi skatīties kā mums blakām uztaisa Kaļiņingradas AES

Ja cilvēks vēlas braukt ar velosipēdu vai uzstādīt sev saules kolektoru/paneli – lieliski, lai viņš to dara. Ja kāds vēlas būt zaļš viņš var nosponsorēt šādas ierīces veselam ciematam. Tas ko es negribu redzēt ir saules paneļu parks kura īpašnieks liek maksāt citiem viņam par to cik ļoti zaļu iespēju viņš viņiem ir radījis. Ja tā ir tava izvēle, apgādāties ar atjaunojamiem energoresursiem – uz priekšu, bet šobrīd esošā sistēma rada vairāk garantētas peļņas investoram nekā “zaļuma” patērētājiem.

Un man ir jāinteresējas par to kā Holands domā aizvietot pusi savas valsts elektrības patēriņa, tieši tāpat kā kredītiestāde interesējas par to vai cilvēkam, kuram es aizdodu naudu, ir veids kā to naudu atdot. It īpaši ja viņa (pagaidām bez cieta seguma) solījums tiek lietots kā arguments debatē par man saistošu tēmu. Politiskā griba ir viens, bet tehniskā un ekonomiskā varēšana – pavisam kas cits.

0

-2

Atbildēt

0

Dina > juhans 13.03.2013. 23.46

Niklāv, papildinu: Pašlaik būvē veselus četrus modernākos, jaudīgos (1600-1700MW) EPR reaktorus (III+ paaudze) – Olkiluoto Somijā, Flamanville Francijā un Taishan 1&2 Ķīnā. Izskatās, ka, lai gan Ķīnā vēlāk iesāka, tikai 2009. un 2010. gadā, šie EPR tiks palaisti agrāk, pirmais šogad decembrī, otrais – nākošgad novembrī, katra celtniecībai patērējot tikai 46 mēnešus, stipri ātrāk un lētāk nekā Somijā un Francijā.

Merkeles akrobātika un pēkšņā piekāpšanās sarkani-zaļai (Rot-gruenes) koalīcijai bija sevišķi amizanta, atceroties, ka tieši viņa bija četrus mēnešus iepriekš panākusi parlamenta piekrišanu licences pagarināšanai VISĀM AES vismaz līdz 2022.gadam, dažām pat līdz 2032.gadam. Pat neglāba tas, ka visas, arī slēgtās, izgāja pēcFukušimas stress testus ar pozitīvu rezultātu.
Ja agrāk šķita, noteicošie bija iekšpolitiskie mērķi, tad nesen iedomājos, ka varbūt ne tikai. Pēc iekšzemes kopprodukta Japāna bija trešā aiz ASV un Ķīnas, Vācija – ceturtā. Laikam jau alojos, rakstā “Ne viss zaļais…” sakot, ka Atomausstieg Vācijai bija vajadzīgs, lai uzlabotu noietu savām saules paneļu ražotnēm. Nē, savu 8 AES slēgšana bija lieti noderīga arī, lai aizkavētu 50 Japānas AES atkaliedarbināšanu un “iespertu zem jostas vietas” savam sīvākajam konkurentam globālajā tirgū.
Slēgto AES enerģiju Vācija neaizstāja tikai ar “zaļo enerģiju” un importu, bet gan steigšus investēja simtus mlj. € ogļu stacijās, tādējādi par vairākiem gadiem atmetot atpakaļ visas ES panākumus zaļuma virzienā. Ogļu pašai Vācijai ir daudz, atšķirībā no Japānas, kam tagad jāpērk gan ogles gan gāze. Vienīgi liela daļa ir ekoloģiski sevišķi šmucīgās brūnogles.

+3

-1

Atbildēt

0

Dina > Aivars Krauklis 13.03.2013. 18.13

>J.Biotops. Taisnība, Černobiļas RBMK(LWRG) reaktori bija – “ātri, lēti un… mazliet nedroši”. Stāsta, ka arī Pu iznākums esot drusku labāks kā citos. Ja tiem būtu tāds masīvs dz-betona kupols kā mūsdienu ABWR un APWR (tas gan dubultotu celtniecības izmaksas), tad tad upuru skaits un piesārņojuma apmērs būtu desmit- vai vairākkārt mazāks
Zīmīgs bija arī avārijas datums – īsi pirms 1. maija svētkiem, kad poļitrukiem vajadzēja ziņot par plāna izpildi, vai vēl labāk, pārpildi, lai saņemtu prēmijas. Kādi bija tie īstie plāni, vēsture klusē, taču “lielas prēmijas” saņēma laba daļa Baltkrievijas, bet mazākas “prēmijas” teju puse Eiropas. Nokrītot sākotnēji uzbangojušām emocijām, izrādījās, ka nebūt nebija tik briesmīgi, kā sākotnēji šķita, bet vienalga, nepatīkami.
Lai nu kā, tos 47 upurus, kas nomira pirmajās stundās, dienās un nedēļās no akūtas radiācijas slimības, saņemot mežonīgas radiācijas dozas, neviens vairs neuzcels. Tāpat kā neuzcels tos nelaimīgos 15 bērneļus, kurus neizdevās izārstēt no tiem 6000 bērniem, kas saslima ar vairogdziedzera vēzi radioaktīvā joda dēļ. Šis vairogdziedzera vēzis bērniem ir vienīgais, ko var viennozīmīgi apgalvot, ka tas bija radiācijas un tikai radiācijas dēļ.
Pārējie vēža un hroniskās saslimšanas gadījumi ne ar ko neatšķiras, neatkarīgi, vai izraisīti radiācijas, ķīmijas, smēķēšanas, iedzimtības vai citu cēloņu dēļ. Tā ka var strīdēties līdz aizsmakumam, vai Černobiļas pēcefektos papildus gāja bojā 4000 vai 400000, neviens velns nepierādīs. Vadoties no Oksfordas Universitātes emeritētā profesora Wade Allison “Radiation and Reason” skaidrojuma, patiesībai tuvāks varētu būt zemākais skaitlis. Pirms sākat protestēt, esiet tik labi un izlasiet, kaut vai kādu saīsinātu viņa prezentāciju par tēmu. Ja jūtaties gudrāki, apgāziet šo skaidrojumu. Labprāt redzētu, kā tas izdodas.
Par “Minsredmaša radioaktīvie atkritumi tiek glabāti arī Latvijā” – vai nevarētu sīkāk? Man līdz šim gan nekas nebija tāds dzirdēts.

+2

-1

Atbildēt

0

Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 13.03.2013. 20.04

vigr – Par polonija iznākumu no RBMK reaktoriem lasīti arī asāki izteikumi, ne tikai „drusku labāks kā citos” bet tas ne man vērtējams.
Nav manos spēkos saskaitīt Černobiļas upurus un par to arī neko nerakstu. Par radiācijas ietekmi uz veselību „strīdēties līdz aizsmakumam” i nedomāju, mans koments bija par katastrofas cēloņiem, nevis sekām. Jūsu ieteikumu „…Pirms sākat protestēt…” lasīt Wade Allison “Radiation and Reason” uz sevi nevaru attiecināt, jo par šo tēmu neko “protestēt” ne sāku, ne beidzu. „Ja jūtaties gudrāki…” – to atstāju Jūsu ziņā, jo pats tādai hipotēzei pamatu nejūtos devis.
Joprojām nevaru piekrist, ka „neviens vairs neuzcels” varētu būt arguments pret VISU katastrofas cēloņu apzināšanu.
Jau kopš pirmajām dienām vēroju īpatnēju dabas aktīvistu un krievu militāristu interešu saskaņu – vainīga enerģētika, tikai enerģētika un nekas vairāk, kā enerģētika. Protams, ziņas par Minsredmaša klātbūtni nopietni vājina mūsu zaļo atomenerģētikas apkarotāju iespējas saviem argumentiem izmantot Černobiļu.
Par Vidējās mašīnbūves ministrijas radioaktīvo atkritumu īpatsvaru to uzglabāšanas vietā (lieks, to sauca – Radon?) varēja lasīt LPSR atklātajā presē apmēram 1988.-89. gada ziemā. Tā bija otrā reize, kad atceros lasījis šīs ministrijas nosaukumu latviski. Avotus vairs neatceros, bet atmiņā plicis kāds notikums šajā sakarā. Pēdējās PSRS AP priekšvēlēšanu sapulcē kandidātam, viena raikoma pirmajam sekretāram un vienlaikus LPSR AP vides vai dabas aizsardzības komisijas (bija tur arī tāda!) priekšsēdētājam no publikas nolasīja priekšā datus par vidējās mašīnbūves noguldījumu un pajautāja, vai viņš kā galvenākais vides sargs nepastāstītu vēlētājiem, kādi PSRS Vidējās mašīnbūves ministrijas uzņēmumi atrodas Latvijā, kādas „vidējās mašīnas” te būvē un kā no mašīnbūves rodas tik daudz radioaktīvu atkritumu. Radās neliela jautrība, bet datus pat augstais viesis neapšaubīja :).

+2

-1

Atbildēt

0

Dina > Aivars Krauklis 14.03.2013. 00.14

>J.Biotops Par tiem laikiem lāgā nezinu, jo tajā laikā vēl nodarbojos ar radiācijas defektu pētījumiem kristālos LU CFI. Ar radiācijas kontroli ap “Radonu” es saskāros tikai, kad šie švaļi bija jau prom. Dies ar viņiem. Par visu, kas tur apglabāts, uzskaiti un uzraudzību no ārpuses veic VVD Radiācijas drošības centrs. Mūsdienās tur tiek apglabāti novecojušie vai nevajadzīgie tehnoloģiskie un medicīnas radiācijas avoti, kā arī atrastie bezsaimnieka avoti. Pārbaudot kontroles akas ap “Radonu”, nekāda radiācijas noplūde gruntsūdeņos nav novērota. Katrs tiešsaistē ftp vietnē ftp://ftp.rdc.gov.lv/Nordic/LAT.RAD var pārliecināties, ka arī gaisā nav novērojama gamma radiācija augstāka kā citviet Latvijā, jo monitoringa stacija ar nosaukumu Baldone faktiski novietota “Radons” teritorijā.

0

0

Atbildēt

0

Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 14.03.2013. 09.11

vigr – paldies, jau nojautu, ka atšķirībā no manis kaut ko saproti par lietas tehnisko pusi. Ja interesē, varbūt pakomentēsi vienu no tā laika skaidrojumu variantiem – reaktoram atslēdzot kādas drošības sistēmas vai tās elementu automātisku darbību, „rokas vadībā”(?) bijusi iespējama polonija iznākuma paaugstināšana. Tā reizēm darīts pēc Minsredmaša pieprasījumiem un līdz kaut kādai robežai tas izdevies, kamēr pienākusi pēdējā reize. Par to tad arī bijusi varena čistka ministrijā, līdz pat vietnieka patriekšanai. (Ja kaut kas līdzīgs tiešām bijis, tas manā galvā nopietns arguments par labu atomenerģētikai.)

+1

-1

Atbildēt

0

Kristīne > Ieva 13.03.2013. 13.16

Pieņemot, ka kāds spēs trāpīt (varētu būt gabaliņu grūtāk nekā Pentagonā vai Dvīņu torņos), sataisīto šmuci varēs savākt būtiski īsākā laikā, nekā AES šmuci.
==
Jebkurā gadījumā, kamēr mežā tiek atstāta būtiska daļa koka un netiek nokurināti visi mazi žagariņi grāvmalās, nav jēgas dot darbu un naudu citu valstu iedzīvotājiem.
=
Turklāt pamazām tiek attīstītas diezgan jēdzīgas enerģijas uzkrāšanas sistēmas (http://www.ecogeek.org/biofuels/3817-audis-carbon-neutral-e-gas, http://www.dailymail.co.uk/sciencetech/article-2220044/Pioneering-British-firm-produces-petrol-air-breakthrough-solve-worlds-energy-crisis.html) ar kurām var līdzsvarot arī saules un vēja enerģijas nepastāvīgumu.

+4

-1

Atbildēt

0

Dina > Ieva 13.03.2013. 16.40

>Kristaps Freimanis Tas ir, kā? Tos slīkušos simtus vai tūkstošus ātri aprakt un lieta darīta? Jau vakar rakstīju, nākas atkārtoties: Nu nav tie HESi tik nevainīgi. Ja “ietu vaļā” Rīgas HES, ne tikai bļitkotāji tiktu aizskaloti uz jūru, bet arī kāda daļa upei piegulošās teritorijas. Latvijas Civilās aizsardzības plānā (gan nedaudz klasificēta informācija) var redzēt potenciāli uz laiku applūstošās teritorijas. Japānā cunami nopostīja 380000 mājas, pat ja mums tikai 1/10000 daļu nopostītu, i tad tiešo upuru būtu vairāk kā Černobiļā. Par to, kas būtu, ja tas notiktu nakts vidū, vispār negribas domāt. Japāņi parādīja apbrīnojamu organizētību, kad no 500 tūkstošiem cunami zonā dzīvojošiem/strādājošiem tikai 20 tūkst. nepaspēja pamukt no šīs šausminošās stihijas. Un tai pašā laikā nodemonstrēja neizprotamu fobiju un pakļaušanos visādiem panikas cēlājiem sakarā ar Fukušimas AES avāriju. Bailes no radiācijas nodarīja tūkstoškārt lielāku postu nekā pati radiācija. Palasiet Wade Allison “Radiation and reason” vai viņa lekciju prezentācijas. Atgriežoties pie HES. Uzskata, ka vēl briesmīgāks būtu Aizkraukles HES pārrāvums, kad zemākesošie Ķeguma un Rīgas HESi kristu kā kāršu namiņi un Rīgu sasniegtu vēl baismīgāks vilnis.
Un tagad iedomājamies Rīgas HES vietā avarējam četrus Fukušimas AES reaktorus, kuru kopējā jauda pusotras vai divas reizes pārsniedz Latvijas vajadzību pēc elektrības. Neviena upura ne tagad, ne nākotnē. Vienīgā ķēpa, kur mēs lai ņemam 9. magnitūdes zemestrīci un 12-15 metru augstu vilni, lai piespiestu šādu AES avarēt? (joks)
Ko nu? Atteiksimies no HES? Nebūt ne, tāpat kā neatteiksimies no auto un lidmašīnām, kur attiecīgie riski vēl lielāki, bet tomēr mēs akceptējam tos kā pieņemamus. Tad kāpēc mēs pieprasām neiespējamo – 100% drošības līmeni AES (0 avārijas), kad jau tā AES drošība vairākkārt pārspēj iepriekšminētās un citas jomas?

+3

-4

Atbildēt

0

Rita Lazda > Ieva 13.03.2013. 22.02

Bet kas notiks, ja šāda lidmašīnā ietrieksies Rīgas/Salaspils HES?
—————
Man arī patīk šie katastrofu scenāriji… tikai es ceru, ka būsi tas kas to novēros un lejup pa straumi :D
Kas notika, kad Boeing ietriecās Dvīņu torņos neesi padomājis… sekas ir tādas pašas visiem mirušajiem, neatkarīgi no skaita – viņi ir pagalam. AES avārija papildus vēl gandē dzīves dzīvi palikušajiem. VISA atšķirība.

Man vispār arī papildus ir tāda uzmācīga doma – kas notiek, ja HES ietriecas Ķīps?

+3

-3

Atbildēt

0

Agnese Saleniece > Ieva 13.03.2013. 23.46

Cik cilvēki aizgāja bojā dvīņu torņos un cik gāja bojā tieši no Fukušimas Daiči avārijas?

Ja upuru skaits ir galvenais rādītājs, tad, pat ja pieņemam, ka ar lidmašīnu var destabilizēt reaktoru, ir daudz pievilcīgāki mērķi. Principā AES betona sienas ir radītas ar domu, lai ne iznīcinātāja, ne aviolainera trieciens tās necaursistu. Testu ar aviolaineri es neesmu redzējis (bet gribētu), bet šis internetā gan ceļo:

http://www.youtube.com/watch?v=xM8E-CogkYE

0

-1

Atbildēt

0

Ieva > andrejs_murnieks 13.03.2013. 13.06

uz Janku. Problēma jau tā, ka nav lētu alternatīvu. Ja tāda būtu, es ar rokām kājām būtu par. Tepat augstāk minēts, cik saules baterijas izmaksā, un, cik lielu labumu tās dod. Tāpat par biodegvielu – ja uz vienu litru biodegvielas saražošanai jātērē viens litrs fosilās – kās te labums? Jā, varbūt nākotnē tāds avots būs, bet tas būs nākotnē… Un par lētajiem HES- mums septembrī draud kārtējais elektrības tarifu pieaugums, jo no VES un mazajiem HES un kādām vēl tur bio ražotnēm elektroenerģiju iepērkam par dubultu tarifu. Cirīšu un Braslas HES 2011. gadā nopelnīja 700 000 ls. Kā domājat no kuru kabatas tas nāca? Ne par velti Vācija VES un līdzīgas slēdz ārā – tā iznāk lētāk.
Tā kā, ja varat uzrādīt lētāko un drošāko enerģijas avotu – dodiet tik šurp. Citādi neatbalstam atomenerģiju, un turpat žēlojamies par augstajām elektrības cenām…

+6

-2

Atbildēt

0

Kristīne > andrejs_murnieks 13.03.2013. 13.29

” nav lētu alternatīvu”
==
“dārgas” alternatīvas, kuras nav radījuši megalomānijas apsēsti centralizētāji, beigu galā var būt “lētākas”, ja naudas aprite notiek šepat LV un ja tādējādi tiek nodrošināts darbs uz vietas. Tas gan visvairāk attiektos nevis uz saules paneļiem, bet biomasas koģenerācijas stacijām, daļēji uz sīkiem vēja ģeneratoriem, ko ļautiņi uzstāda savos lauku īpašumos. Pasākuma līdzsvarošanai der jau esošās AES vai šim (http://wikimapia.org/63679/Kruonis-Pumped-Storage-Plant) līdzīgi risinājumi, kas var būt centralizēti, piem., paredzot iespēju pavilkt ūdeni augšup, izmantojot jau esošās mākslīgās ūdenskrātuves vai decentralizēti, katram sīkam draņķim blakus uzstādot “ūdenstorni”.

+2

-2

Atbildēt

0

andrejs_murnieks > andrejs_murnieks 13.03.2013. 13.30

>Ķīps. Vai esi pārliecināts ka ja šeit būvēs AES, tad tās saražotā elektrība, gala rezultātā, būs lētāka par citām? Šeit prot būvēt gan tiltus, gan puķu kioskus. Vai domājat ka AES šeit neprot būvēt? Bet tas ir tikai viens aspekts. Vai mums šeit ir tāds enerģijas “bads”, ka mēs būtu, par katru cenu, spiesti bāzt galvu kodolcilpā? Statistika gan runā pretējo, pie kam mūsu HESi šodien strādā tikai ar daļēju slodzi. Un kad Pavļutam izdosies sakārtot to “murgu” ar tiem blēžu HESiem un vēja stacijām, protams ja tas izdosies, tad arī tarifiem vajadzētu tomēr normalizēties. Es negribu maksāt par to AES tāpat kā par Dienvidu tiltu, vai Saktas puķu kiosku, pie kam vēl par būvi ar apšaubāmu kvalitāti, kā šodien šeit būvē, piemēram, ceļus. Tās ir pārāk bīstamas spēlītes. Pašlaik, lūk, bariņš “gudro” “meditē” ap to blēžu pārlaboto vilcienu iepirkuma līgumu un nevar neko “sameditēt”, jo blēži pie mums nosaka visu, bet valdība nevar izdarīt neko. Diemžēl tā te ir izveidoti likumi. Paldies 100 gudrajām galvām. Te atbildību nes visi, tikai faktiski neviens ne par ko neatbild. Tāpēc jau šeit dzīvo vai nu miljonāri, tas ir tie kuri pabija pie “siles”, vai pavisam trūcīgi cilvēki. Bet gribam šo valsti salīdzināt ar Veco Eiropu un kā tur, šeit būvēt AES.

+2

-1

Atbildēt

0

Agnese Saleniece > andrejs_murnieks 13.03.2013. 14.06

>Janka

vissu pēc kārtas – saule un vējš nav pastāvīgi elektriskās jaudas avoti, šobrīd jau Augstsprieguma tīkli ir iemācījušies šo staciju izstrādi samērā labi paredzēt, bet to nav iespējams saplānot. Ja tev ir 1MW VES un 1MW AES, AES gada laikā būs saražojis ~4 reizes vairāk vatstundas. Daugavas kaskādei šī problēma nav tik izteikta, bet tāpat, sausā gadā elektrības izstrāde ievērojami cieš, jo nav ūdens kam griezt turbīnas. Tas ir galvenais Daugavas HESu dīkstāves iemesls, ne jau tas, ka Latvijā būtu ģenerējošo jaudu masīvs pārsvars pār patēriņu. No visas mūsu patērētās elektrības paši spējam saražot tikai kkādus ~70% (labojiet, kam ir precīzie dati), pārējo importējam. Un ar visu to ka “rūpniecība redz pie mums nekad nebūs” patēriņš mums aug pēc jebkuras prognozes – pat taupīgajos scenārijos peiaugums vienkārši ir lēnāks.

Lai izlabotu atjaunojamo energoresursu neatbilstību patēriņam var lietot HAES kā leišiem, vai HESa ūdenskrātuves, bet tāda līmeņa projekts atkal nebūs lēts tā jau ne pārāk lētajiem atjaunojamajiem energoresursiem, kuru cenas vēl ilgi nebūs konkurētspējīgas pie esošajiem investīciju atmaksas termiņiem.

Ar argumentu “pie mums jau zog” var nobloķēt jebkuru projektu un jebkuru ideju. Vainojot “visus šitos 100” korupcijā mēs tikpat labi tātad varam slēgt valsts institūcijas kā tādas, jo redz tur zog…

+3

-1

Atbildēt

0

andrejs_murnieks > andrejs_murnieks 13.03.2013. 14.26

>Niklāvs. Nu redz, vasarā, kad ūdens Daugavā ir mazāk, savukārt saule spīd vairāk un te jau ir viens aspekts kur viens enerģijas veids papildina otru. Tomēr cik esmu sapratis, tad elektroenerģiju galvenokārt mēs pērkam no Krievijas. Pēc līguma mums ir “jāpaņem” zināms, līgumā noteikts, enerģijas daudzums, citādi tās devējam radīsies haotisks tās pārpalikums. Un cik es zinu, tad tas ir iemesls kāpēc mūsu HESi strādā balasta režīmā, kompensējot tikai iztrūkumus pīķa stundās, bet atpūšas mierīgā laikā, jo primāri mums ir jāpaņem līgumā noteikts enerģijas daudzums. Piekrītu ka VES un SES eksplotēt, bez tāda izlīdzinātāja kā HES, nebūtu praktiski iespējams dēļ neprognozējamības. Bet es uzskatu ka iztrūkstošos 30% šodien varētu iegūt arī citā ceļā, piemēram attīstot biogāzes stacijas, jo nepārstrādātu mēslu šeit ir pārāk daudz, tāpat kā neizmantotu lauku. Pie kam šķeldu mēs eksportējam lielos apjomos, ne izmantojam uz vietas. Varbūt ieiešana brīvajā tirgū, pēc gadiem, šo jomu sakārtos? Bet tas nenotiks ātri.

+3

0

Atbildēt

0

ineta_rr > andrejs_murnieks 13.03.2013. 17.40

Jā, ja stulbs, tad uz mūžu. Nezinu, kur mēs tagad iepērkam elektrību, bet agrāk mēs to dabūjām no Lietuvas, tad kad Ignalinas AES vēl strādāja. Nu, SES izlīdzinot HES sausās vasarās? Ļauj man minēt, VES izlīdzina SES un HES ziemās? Un TEC izlīdzina bezvēju? Jē, zaļi. Un tagad lūdzu ierēķini iekšā fosilo degvielu un vides sagandēšanu, ko radīja visu tavu izsapņoto SES, HES, VEC un TEC uzprojektēšana, uzbūvēšana, apkalpošana un nojaukšana/atstāšana. Tad vēl SES ir nepieciešama pusvadītāju ražošana, bet VES un HES ģenerātori noteikti izmanto maksimāli modernus ģeneratorus, kuriem raksturīgi ir, piemēram, neodīma magnēti, kuru ražošana, protams, ir super zaļa. Bet to, cik daudz radioaktīvo izotopu gaisā izmet ogļu TEC, var atrast bez pārāk lielām grūtībām, un pēc speciālistu aprēķiniem gadā nogalina vairāk cilvēku nekā visas atomligas cilvēces vēsturē kopā. AES tas viss ir aprēķināts un zināms pat CO2, kas izdalās betonam sacietējot, bet vai “zaļajām” alternatīvām kāds to rēķina visam “zaļās enerģijas” stacijas mūžam?
Labi, AES jau ģeneratori ir līdzīgi kā visur citur, tomēr tas nemaina faktu, ka “zaļā enerģija” ir tikai lozungs muļķu ķeršanai.

+3

-2

Atbildēt

0

Dina > andrejs_murnieks 13.03.2013. 18.57

>Kristaps Freimanis. “beigu galā var būt “lētākas”, ja naudas aprite notiek šepat LV un ja tādējādi tiek nodrošināts darbs uz vietas. Tas gan visvairāk attiektos nevis uz saules paneļiem, bet biomasas koģenerācijas stacijām” – Tātad arī uz SIA Fortum Jelgava, kas ceļ šādu staciju Jelgavā? Projekta kopējās izmaksas ir 1.603.634,48 LVL, t.sk. atbalsta finansējums -512.781,79 LVL. Projekta veiksmīgas īstenošana gadījumā no Kohēzijas fonda tiks piešķirts finansējums 4.000.000,- LVL apjomā.
SIA “Fortum Jelgava” mātes uzņēmums „Fortum” ir dibināts 1998. gadā, apvienojoties Somijas valsts enerģētikas kompānijai „Imatran Voima” un biržā kotētajai kompānijai „Neste Oyj”. Uzņēmums (pieder arī Loviisas AES) darbojas Ziemeļvalstīs, Krievijā, Polijā un Baltijas jūras reģionā. Stratēģiskie plāni – izvērsties Krievijā.
Kāds “sausais atlikums”? Somu kompānija saņem pēc 1.6 mlj. vērta projekta īstenošanas Jelgavā 4.5 mlj Ls no Latvijas attīstībai paredzētā ES Kohēzijas fonda, lai…. izvērstos Krievijā? Lūdzu, palabojiet, ja ne tā ko esmu sapratis…

“…pavilkt ūdeni augšup, izmantojot jau esošās mākslīgās ūdenskrātuves…” – ja domātas tās uz upēm, tad jābūvē vēl kāds dambis, jo citādi nav ko “pavilkt”, viss jau aiztecējis.

+3

-2

Atbildēt

0

Dina > andrejs_murnieks 13.03.2013. 19.44

>Janka. “cik Japānai izmaksā Fukušimas katastrofa, cik nonāvētu un uz mūžu sakropļotu cilvēku tās radīja, par kuru ārstēšanu arī mēs visi maksājam?” – Fukušima nevienu nenogalināja, ne arī sakropļoja. Par Fukušimu lai maksā un sūkā ledu TEPKO kompānija, kas “ietaupīja” uz vaļņa augstumu, citādi visas 50 japāņu AES būtu pārdzīvojušas arī šo nenormālo kataklizmu. Spilgts piemērs ir Onagavas AES, kas bija pat 50 km tuvāk epicentram, vilnis bija vēl augstāks, bet arī valnis bija pāri par 14 m augsts. Ja tikpat atbildīgi būtu bijuši TEPKO, tad mums nebūtu 2 gadus te ko cepties, jo tie 19000 upuru un 380000 sagrauto māju kā arī tie simti tūkstoši bez iedzīves un jumta virs galvas nevienu tak neinteresē? Amorāli un riebīgi.

“… jo faktiski vietējās izejvielas ir tikai kokapstrādei un pārtikas rūpniecībai… šādām ražotnēm nemaz nav nepieciešams tik milzīgi daudz enerģijas…” – zināšanai: somu papīrrūpniecība (arī taču kokapstrāde) patērējot vairāk par pusi no rūpniecībā patērētās elektrības. Metāllūžņus Liepājas ostā eksportē, bet Liepājas Metalurgam par dārgu esot šī “vietējā alernatīvā elektrība”. Vai lielāka pievienotā vērtība nebūtu šos metāllūžņus pārvēršot naglās, ķēdēs, armatūrā?

+3

-2

Atbildēt

0

Rita Lazda > andrejs_murnieks 13.03.2013. 21.54

ex-diena-lasitaji – vai tad AES produkta saražošanai nevajag pārstrādāt cik tur daudz reižu(pat miljonos) lielāku rūdu? Nemaz nerunājot, ka tā ir neveselīga. Un kamēr uz Zemes atradīsies rūpniecība un tā nebūs pārvietota uz kādu citu planētu vai asteroīdu, tikmēr strīds par to kuras detaļas saražošana vairāk sagandēs apkārtējo vidi būs aplams jau pašā būtībā, jo mums ir nepieciešams vēl vairāk attīstīt ražošanu līdz būs iespējams no tās atbrīvoties uz planētas – vai vismaz kamēr tā sagandē vidi un nav noslēgta. Liksim nu saražošanai mieru, jo vienmēr ir iespēja atrast jaunus veidus, kā saražot labāk un ekjoloģiski tīrāk un vēja un saules enerģija uz zemes būs Saules mūžu, bet rūdas krājumi atomreaktoru darbināšanai pašreizējā tehnoloģijā gan nav bezgalīgi. Un kuŗš jums vispār dod tādu domu, ka cilvēku pēcnācēji laimīgi turpinās ekspluatēt krājumus? Tak Japāna pirms pārsimt gadiem pārdzīvoja periodu, kad tā tik tālu stagnēja, ka cilvēki pārvietojās tikai ar kājām(jo neatmaksājās ražot lopiem barību) un praktiski atgriezās viduslaikos, kamēr citur jau būvēja tvaika lokomotīves.

Starp citu – zaļā enerģija ir pilnīgi visa “jaunā” enerģija kuru cilvēki pilnībā neizmanto – piemēram paisuma/bēguma, vienkāršu viļņu ģenerētā enerģija utt. Tā nav tikai vēja un saules radītā enerģija.

+1

-3

Atbildēt

0

Anna Gaigule > andrejs_murnieks 13.03.2013. 22.35

Ja jau kāds “zaļais” spēj aizdomāties līdz miljardiem gadu, tad ir vērts atzīmēt, ka Saule lietojamā veidā pastāvēs ~3Gg (t.i., 3 miljardus gadu, bet vēl pēc 3Gg tā izpletīsies un aprīs Zemi). Savukārt uz Zemes puse no torija (ja vismaz kādu daļu no tā neizmantosim) būs sabrukusi tikai pēc 12Gg.
Kurš no enerģijas avotiem tad ir ilgtspējīgāks — Saule vai Zeme?

+4

0

Atbildēt

0

Ieva > andrejs_murnieks 14.03.2013. 09.38

atomenerģija šobrīd ir vislētākā. Tas vienkārši ir fakts. Un bez kādiem tur “būs nākotnē”, “attīstīsim” …
Un ir ekoloģiski tīra. Avārijas ir visām ES, un “briesmīgā” AES katastrofas upuru skaita ziņā atpaliek no bojāgājušo skaita ko radījušas HES, vai ko rada pastāvīgais TECu radītais piesārņojums, tā kā piesaukt to te kā argumentu nebūtu īsti korekti.
Bet gribēju padalīties ar konkrētu pieredzi. Salasoties par visām “labajām enerģijām” biju aizdomājies laukos uzstādīt vēja ģeneratoru. Tas ir iespējams. Jau tagad ir viss- atradu gan latvisku gan vācisku tirgotāju informāciju, kur viss aprīkojums ir nopērkams, uzstādi, un uz priekšu. Diemžēl, par cik vējš Latvijā ir nepastāvīgs, bet elektrību vajag visu laiku, enerģija ir jāakumulē. Ir vajadzīgi akumulatori. Tie strādā gadus 5-6, tad jāmaina. Ir vajadzīga elektronika, kas to visu stabilizē, balansē. Ir vajadzīga vieta, kur to visu ielikt. Tad, kad visu to sarēķināju ,sapratu, ka vairākas reizes lētāka ir dārgā Latvenergo elektrība. Paliku pie tās, lai arī tās pamata ražotājs ir briesmīgie piesārņotāji- TECi. Tā kā, šobrīd lozungs “Vēja ģenerators katrā mājā” , teikšu godīgi, ir naivs. Ar Saules baterijām tas pats. Lielos apmēros, rūpnieciski jau noteikti ir lētāk, bet, cik zinu, piemēram, par biodegvielas ražošanas rūpnīcu Latvijā – tā pārtrauca ražošanu brīdī, kad beidzās Eiropas subsīdijas…
Ja būtu šāds lēts alternatīvs, un drošs enerģijas avots, es būtu par to. Citādi tās ir tikai spekulācijas. Investēsim, attīstīsim! Esam tā attīstījušies, ka dubulto iepirkuma tarifu jūtam katra maciņā, Šobrīd lētākā ir atomenerģija, neskatoties uz pārspīlētajiem un nevienādajiem drošības pasākumiem, kas to stipri sadārdzina.
A par atomstaciju izslēgšanu – esmu gatavs saderēt, ka tas nenotiks ne Francijā, ne Vācijā, jo ekonomiskie apsvērumi uzvarēs zaļo klaigāšanu.
Pie, kam interesanti – lielākie klaigātāji pret AES, ir arī lielākie klaigātāji par augstajām elektroenerģijas cenām. Vai nav drusku dīvaini?

+3

-1

Atbildēt

0

Kristīne > Dina 13.03.2013. 12.36

” Kad ļaudis beidzot sapratīs, ka ne saules baterejas (SES), ne vēja ģeneratori (VES) savas saražotās elektroenerģijas nepastāvības, nedrošības un arī dārdzības dēļ nekad nespēs aizstāt pilnībā nevienu TEC, AES pat ne HES. ”
==
Nav jau jāaizstāj. “Nepastāvības” izlīdzināšanai ļoti labi kalpo HES (un ne TEC, ne AES, jo šamo turbīnu griešanās ātrums nav īpaši īsā laikā maināms).
=
Galu galā nesaprotu visu to ņemšanos ap AES – garlaicīgs tvaika dzinējs, kam uztutēta kaut kāda pagājušā gs. 50to gadu nedaudz uzlabota tehnoloģija, bet grib nopārdot kā tehnikas sasniegumus. Pat ja viss ir droši (un tāpat nav lēti, jo pēc pašas būtības tas ir imports un nodrošina daudz mazāk vietējas jēgas par saules paneli, kas ir uzstādīts kādā privātmājā) – tas ir tik šausmīgi garlaicīgi un antīki. Var jau lietot, ja nekā cita nav…

+3

-6

Atbildēt

0

aivarstraidass > andrejs_murnieks 13.03.2013. 15.41

Pirms Latvijas platuma grādos uzstādīt saules baterijas, vajag ņemt rokā kalkulatoru un rēķināt. Viens kvadrātmetrs virsmas saņem ap 1000 kWh gadā; saules baterijas lietderības koeficients ir ap 20%. T.i. 200 kWh elektroenerģijas. Latvenergo mazumtirdzniecības cena ir drusku zem 4 santīmi par kWh. Tātad viens kvadrātmetrs varētu saražot elektrību par ne vairāk kā 8 latiem (patiesībā, lai Latvenergo varētu nopelnīt, elektrības pašizmaksai jābūt krietni zem 4 santīmiem – pretējā gadījumā iznāk subsidēt alternatīvās enerģijas ražotājus).

Saules panelis izmaksā apmēram 300 USD par kvadrātmetru. T.i. saules panelis būtu jādarbina apmēram 160 LVL/8 LVL = 20 gadus, lai tas atmaksātos. Bet saules paneļa mūžs apmēram arī sanāk tie paši 20 gadi. Ņemsim vērā arī to, ka šis aprēķins neņēma vērā nekādas paneļu uzturēšanas izmaksas (tīrīšanu, remontus, utml.).

Latvija diez vai ir tā vieta, kur saules paneļi var tuvākajā laikā atmaksāties – saules augstums virs horizonta ir zems; daudzas dienas apmākušās, ziemā pavisam tumšs, turklāt paneļi apsnieg. Vasaras vidū, kad tie ražo elektrību – elektrības deficīta parasti nav, jo HES ūdenskrātuvēs ir daudz ūdens, siltumu neizmanto apkurei un apgaismošanai. Lai elektroenerģiju varētu uzkrāt, ir vajadzīgas akumulatoru sistēmas, kas risinājumu sadārdzina vēl vairāk…

Latvijas apstākļos ir viens relatīvi drošs enerģijas avots – tā ir biomasa jeb vienkārši runājot – malka. Bet tas jau nenozīmē, ka nevajag arī kodolenerģiju.

+7

-2

Atbildēt

0

andrejs_murnieks > andrejs_murnieks 13.03.2013. 17.20

Priekš kā tad to AES vajag? Lai kompensētu tos 30% iepirktās elektroenerģijas, vai lai šeit izvērtu PSRS laiku ražošanas apjomus, kad šurp veda izejvielas, te atstāja atkritumus, bet gatavo produkciju atkal aizveda. Mums nevajag AES lai kompensētu trūktošo enerģiju. Un neviens jau arī to te nebūvēs. Tas būtu bezjēdzīgi un stulbi pie tādiem nepieciešamās enerģijas apjomiem, kādi šeit ir nepieciešami. Leiši jau savu nē pateica. Ir jāmeklē citi risinājumi.

+1

-3

Atbildēt

0

Agnese Saleniece > andrejs_murnieks 13.03.2013. 18.42

Leiši, savu nē pateica konsultatīvā referendumā. ~60 bija pret Visaginas AES projektu, ~30 par, ~10 biļeti nepaņēma. Pirms Ignalinas AES slēgšanas, 2008. gadā notika līdzīgs referendums, kurā gan tika pateikts kas pavisam cits:

http://en.wikipedia.org/wiki/Lithuanian_nuclear_power_referendum,_2008

Toreiz teica “jā”, turpinām darbināt veco tehnoloģiju. Bet tagad nesen pateica “nē” jaunai drošākai stacijai. Ja drošība ir galvenais arguments, tad konsekvenci balsojumos es neredzu.

Attiecībā uz to ka jāsedz “tikai” 30% deficīts, norādu uz 4. attēlu dotajā linkā (Baltijā ražošana samazinās jau 4 gadus pēc kārtas):

http://www.energoblogs.latvenergo.lv/2013/02/01/tirgu-elektribas-cenu-kritums-turpinas-ari-2013-gada/

Leiši pēc Ignalinas slēgšanas ir visskumīgākajā situācijā, bet kopumā var redzēt, ka kopā Baltijā papildus uzticama lielas bāzes jaudas stacija noderētu, kas arī ir iemesls kāpēc Visaginas AES ir visu trīs valstu kopējs projekts. Ņem vēl vērā, ka igauņiem nākotnē rēgojas nepieciešamība renovēt viņu galveno elektrības ražošanas centru – Narvas TES (kur arī ir milzīgas pelnu kaudzes, kas jāglabā).
Klāt visam vēl jāskaita tas, ka lai gan rūpniecības elektrības patēriņš kopš sava 1990. gada augšējās pozīcijas nav tik liels, kopš tā laika ir audzis ir mājsaimniecību patēriņš. Veco patēriņa rekordu pēc prognozēm atkal sasniegsim 2025. gadā (ja kādam ir precīzie dati/grafiki – palabojiet) tikai šoreiz vairs Baltijā nav divu Ignalinas AES energobloku kas pumpē ārā elektrību ar pašizmaksu santīms/kWh.
Šādu patēriņa kāpumu ar biomasas stacijām nosegt būs grūti, katrā ziņā ar šobrīdējo atbalsta mehānismu un elektrības cenu noteikti, nemaz nerunājot par populārākās biomasas – šķeldas salīdzinoši mazo enerģijas blīvumu un nepiemērotību elektrības ražošanai koģenerācijas ciklā (daudz siltuma, mazs elektrības “atlikums”).

+3

0

Atbildēt

0

Rita Lazda > andrejs_murnieks 13.03.2013. 21.20

Kalvi, UK šos saules paneļus izmanto diezgan plaši, kaut bezmākoņu dienas vasarā ir labi ja 3. Bez tam paneļu cenas pēdējos gados krīt – jo viņu cena un pašizmaksa ir ļoti atkarīga no saražotā apjoma. Un vēl – elektrības cena nekritīsies, tā ka atmaksāsies ātrāk nekā 20 gados. Un man ir aizdomas, ka Latvenergo būtu jāiepērk šo saules paneļu saražotā elektrība par dubulttarifu, tā ka nezinu vai ir jēga atmest šos saules paneļus, jo lai arī bez AES nevarēs iztikt, tomēr saules paneļu saražotā enerģija jau nāk no Saules reaktora un par pliku velti! ;)

0

-3

Atbildēt

0

Rita Lazda > andrejs_murnieks 13.03.2013. 21.29

Niklāv, tad tev nav skaidra tā loģika, ka nav jēgas nopostīt to, kas darbojas. Man par Ignalinas AES nojaukšanu ir saprotamas tās pašas bažas, kas leišiem – ES lika, nerēķinoties ar to, ka iedzīvotājiem tas dārgi izmaksāja – nu ok, nojauca – Latvija ar uzelpoja, ka tas monstrs ir prom. Un ja jau Ignalina tad bija slikta, tad šeit tiek doti aplami signāli, jo man tomēr liekas, kad ap to laiku viens no argumentiem ES bija ka atomenerģija ir slikta… nu nevar tā lēkāt kā zaķītim pie spoguļa un skatīties vai viņš smuks. Vai joprojām smuks? Kur mans spogulis?

Par to, ka Narvas TEC kaut kas no tiem izdedžiem ir jāglabā man jaunums, jo tur šur tur jau pa virsu aug meži. Tur tak 30 gadus kurina – tikpat daudz laika paies lai visu apglabātu…

0

-2

Atbildēt

0

Agnese Saleniece > andrejs_murnieks 13.03.2013. 23.28

Ignalinas AES izslēgšanas arguments no ES puses bija aptuveni “ar netīriem zābakiem, vienalga cik tie ērti, pie manis istabā nākt nevar” – dizains bija tāds pats kā Černobiļas AES, bez tērauda aizsargapvalka. Vietējie industrijas pārstāvji dikti kurnēja par šo noteikumu, jo pēc avārijas tās dizaina likstas, kuras varēja iespēju robežās novērsa, bet ES ar to nebija gana. Slēgšanai ar AES kā šķiras “sliktumu” nebija nekāda.

Leišiem ir lielākais elektrības deficīts no Baltijas valstīm (laikam 70%), viņiem ekonomiski Visaginas projekts arī būtu visvajadzīgākais.

Pie katras cietā kurināmā spēkstacijas stāv liels izdedžu un pelnu kalns. Pastāv tehnoloģijas, kuras spēj šos izdedžus pārvērst par celtniecības materiālu, bet Narvā man šķiet to neizmanto.

+1

0

Atbildēt

0

Dina > andrejs_murnieks 14.03.2013. 11.59

>Niklāvs 23:28 papildinu. Arī Bulgārijai, iestājoties ES, piespieda samazināt savu AES jaudu uz pusi, samazinot reaktoru skaitu no sešiem reaktoriem uz diviem, neskatoties uz to, ka tie nebija nedrošie RBMK tipa kā Ignalīnā, bet gan drošāki PSRS ražoti PWR tipa reaktori, kādi joprojām turpina darboties arī vairākās ES valstīs – Čehijā, Slovākijā un pat Somijā (Loviisas AES).

Piespieda Bulgāriju kļūt no elektroenerģiju eksportējošas valsts par vienkārši lētas elektrības pašpietiekamu valsti, jo joprojām ap trešdaļu saražo AES, nelielu daļu HES, bet atlikumu ogļu elektrostacijās, jo bulgāriem pašiem ir pietiekami lielas slānekļa iegulas. Lēti, bet šmucīgi no ekoloģiskā viedokļa, kā Igaunijā. Joprojām bulgāru mājsaimniecībām ir PATI LĒTĀKĀ elektrība ES valstu vidū. Taču skatos, ka visādas tirgus liberalizācijas viņiem spiedīs šo “kļūdu labot”.

Tā nu tas ir. Uzprasās secinājums, ka ES mēs esam interesanti tikai kā pircēji, nevis pārdevēji. Nepārprotiet mani, es neaicinu atpakaļ PSRS, tikai rezignēti konstatēju, ka no diviem neizbēgamiem ļaunumiem esam izvēlējušies mazāko. Par to arī priecāsimies.

+1

0

Atbildēt

0

Dina > andrejs_murnieks 14.03.2013. 12.13

>whateva 21:20 Kāda te dubultā vai trīskāršā cena “saules elektrībai”? MK noteikumi Nr.262 no 2010.04.01. pieprasa, lai LATVENERGO spiests maksāt SES 30 snt/kWh, kas desmitkārt, atkārtoju, DESMITKĀRT pārsniedz elektrības biržas cenu, kas pašlaik esot zem 3 snt/kWh.
Te nu bija saules enerģija, kas “nāk par pliku velti”!!

+1

0

Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam