Ak, šie savādie kodolatkritumi!

61

Komentāri (61)

Aivars Lasmanis 10.03.2013. 20.39

Nav runa par fiziku, nav runa par to, ka nonāksim līdz kodolsintēzei, vai izspriedīsim, ka tas strupceļš, atliekams uz 100 gadiem. Runa ir pasaules elementu cilvēku, kur viņš tiek nolikts veidot ko tādu, ko nesaprot. Lai piedod Grāveļa k-gs, bet biju klāt, kad Sibirijā veidoja vienu spēkstaciju un betona vietā armatūrās bēra smiltis. Vecie draugi Pļaviņu HESā stāstīja, ar kāda līmeņa speciālistiem tika rekonstruēta spēkstacija. Vēlreiz atkārtošos, bet nav runa par kodolfiziku, un var strīdēties vienādojumu, kas ierakstīts Westminsreras katedrāles sienā. Runa ir par to vienkāršo cilvēku, kas iebērs smiltis betona vietā, un te jau nu jūs plaukstu priekšā neaizliksiet.

+2
0
Atbildēt

5

    Dina > Aivars Lasmanis 10.03.2013. 23.03

    Par to jau ir tas stāsts. Manis pieminēto Banqiao dambi arī pagājušā gadsimta 50-tos gados palīdzēja būvēt “padomju speciālisti”. Es nekur neesmu apgalvojis, ka AES ir absolūti drošas, kā man pieraksta Jūsu draugs. Es tikai apgalvoju, ka mūsdienu AES drošības līmenis pārsniedz citu tehnoloģiju drošību. Fukušima tam pierādījums. Zemestrīce un tai sekojošais cunami sagrāva un noskaloja 380000 māju un nogalēja gandrīz 20000 japāņu. Bet visas 50 AES izturēja, ķeza sākās tikai pēc tam četriem Daiši reaktoriem no sešiem, jo appludinātie akumulatori un dīzeļi nenodrošināja pēcdzesēšanu. Un it kā ļoti lielās Daiši AES avārijas rezultātā neviens negāja bojā un tagad visai droši var apgalvot, ka neies. Kā cilvēks, kas saskāries un pazīst INES avāriju vērtēšanas skalu, joprojām palieku pie pārliecības, ka INES 7.līmeņa (=Černobiļai) piešķiršana Fukušimai “bija pārāk liels gods”. Bet par visu vairāk mani pārsteidz tā amoralitāte ar kādu tiek visu laiku apsūkātas Fukušimas AES problēmas, aizmirstot patiešām lielo Tohoku zemestrīces traģēdiju un upurus.
    Par to “vienkāršo cilvēku” gan esiet mierīgs. Tāds ar “krievu atslēgu” (āmurs un cirtnis) pie Airbuss-380 un, vēl jo vairāk, reaktora montāžas i tuvumā netiks.
    Starp citu, kodolreaktorus būvē ne no betona, bet gan no tērauda ar vairāk kā 150mm biezām sienām. No dzelzsbetona ir tās daudzās čaulas, kur visa šī mašinērija ievietota.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > Aivars Lasmanis 11.03.2013. 02.00

    Japāņiem ir pavisam cita attieksme pret cilvēku. Viņi neaicina viesstrādniekus lai aizstātu strauji novecojošoi nāciju, bet gan būvē viesstrādnieku vietā robotus. Arī mājas viņi būvē ar aprēķinu lai izturētu zemestrīces, kas tur ir biežas. Tas izklausītos pēc pārāk liela goda, apgalvot ka kādai no exPSRS republikām ir tāda pati attieksme pret cilvēku dzīvību kāda ir Japānā. Diez cik daudz cilvēku šogad nosala Japānā un cik Latvijā? No dabas kataklizmām nevar izvairīties, bet ja tā attieksme Japānā būtu tāda pati, kāda ir Latvijā tad tā sauktos katastrofa. Varbūt iztiksim bez Japānas AES pieminēšanas – jo tad mums vajadzēja prasīt lai Visaginā būvē AES japāņi, nevis krievi. Un krievu būvētajām AES ir problēmas, arī HES un arī lidmašīnām – ja AES būvētu japāņi, tad esmu tikai par. Tikai tad vēl drošībai būtu jāimportē japāņu kodolspeciālisti.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > Aivars Lasmanis 11.03.2013. 02.44

    Youtube ir atrodams video, kā renault taisa ar kuvaldu Krievijā… man tas neizraisa nekādas emocijas, jo masu produkcija balstās uz principu saražot ļoti daudz maksimāli īsā laikā par maksimāli zemu cenu un tur nepievērš uzmanību katram brāķim, jo lētāk ir samainīt, nekā pārbaudīt katru sīkumu vai strādā normāli.

    Boeingu aķu problēmas radās tieši tāpēc, ka detaļas jau ražo Ķīnā. Kur jums tik interesanti novecojuši piemēri.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Agnese Saleniece > Aivars Lasmanis 11.03.2013. 19.34

    Visaginas AES tika izvēlēts GE/Hitachi (kas ir japāņu un amerikāņu kopuzņēmums) ABWR reaktora dizains…

    vai arī kāds jauc Kaļiņingradas “BALĶSKIJ” AES projektu ar leišu Visaginas AES?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva > Aivars Lasmanis 12.03.2013. 08.25

    Uz Snipu. Strādnieki nekvalitatīvi strādā – tātad labāk nedarīt? Tā ir jūsu doma? Pie kam, par cik tieša sakara te nav, tas attiecas uz visu- vagoniem, elektroniku, maizes cepšanu…
    Man gan tas liekas dīvaini- samitrināties un laisties dibenā. Vai tomēr cīnīties un darīt. Mūsos visos esošā divkosība, kas pēc manām domām ir trakākās krievu okupācijas sekas, tas, ka zinam ko nozīmē tāds vārds kā “haltūra”, var prasīt vēl vienu kontroles līmeni. Jā. Bet tas nenozīmē nedarīšanu, tak

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Aivars Lasmanis 10.03.2013. 09.13

Nupat jāsaka kā Platonam. Dainis mans draugs. Tainība ir abām pusēm, un kamēr ir strīds, tikmēr var gulēt kaut cik mierīgi. Krietni izbrīnī Grāveļa kunga pārliecība, ka kodolsadalīšanās enerģija ir augstākais un galējākais pasaules sasniegums. Grūti, smagi, bet pasaule iet uz priekšu, un nebūs tik ilgi, ka pašreizējās ātomstacijas tiks norakstītas kā “Felikss” rēķinmašīnas vai logaritmiskie lineāli. Pie visas labas gribas un zinātniski izsvērtiem argumentiem, Grēveļa k-gs ir patālu no dzīves, kur “projektus” īsteno cilvēks ar savu pelnīšanas kāri un absolūto paviršību. Zinātnes argumenti vairs nedarbojas, ka tik kaut kā sakleķēt staciju un palaist ar lielu finansu ienākumu. Pa ceļam noriet pretiniekus. Tā ir.

+1
-3
Atbildēt

5

    Dina > Aivars Lasmanis 10.03.2013. 18.37

    Patālu no dzīves esošais Grēveļa k-gs cien. A.Snīpja k-gam: Jūsu draugs gan ir izvēlējies aizdomīgus draugus. SAB jau sācis interesēties.
    Kodolskaldīšanās procesu atklāšana nav jau vienīgais lielais atklājums. Datori, tagad jau kvantu datori vcelt priekšā arbūt ir lielāks, kaut gan pēdējos neviens vēl nav uzbūvējis; DNS izprašanai un gēnu inženierijai nākotnē var būt daudz lielāka ietekme uz pasauli nekā AES.Mani izbrīnī tas, ka man pieraksta to, ko es nemaz neesmu teicis, lai pēc tam apkarotu. Tajā ziņā abi ar Daini esat līdzīgi.
    “Feliksu” un log.lineālu norakstīšana neatceļ aritmētiku un logaritmēšanu, tāpat AES norakstīšana nepārsvītros kodolfiziku.
    Par AES norakstīšanu – tā notiek visu laiku: no vairāk kā 580 līdz šim uzbūvētām 144 AES jau slēgtas uz visiem laikiem, no palikušajām 32 ir vecākas par 40 gadiem, tai skaitā 7 vecākās ir 44 gadus vecas. AES kā sugu, iespējams, norakstīs vadāmas kodolsintēzes realizēšana, tāpat kā diližansus nomainīja automobiļi. Bet es neesmu tik optimistisks kā Dainis, kas to solīja jau uz 2000.gadu. Drīzāk tas notiks pēc kādiem 50 vai 100 gadiem, ja vispār notiks.
    …”kur “projektus” īsteno cilvēks ar savu pelnīšanas kāri un absolūto paviršību. Zinātnes argumenti vairs nedarbojas, ka tik kaut kā sakleķēt staciju un palaist ar lielu finansu ienākumu” – Jūs to par SES (saules), VES (vēja), šķeldas TEC alkatīgajiem darboņiem? AES ir ilgtermiņa projekts, ko nevar aši sakleķerēt un tūlīt pelnīt, tādēļ pelnītkārajiem šeit nav ko cerēt uz ašu peļņu.
    Pretiniekus tiešām nevajag noriet, bet gan argumentēti atbildēt ar skaitļiem un faktiem. Bet,ja atbildei atskan rejas? Ko tad? Tā tas IR.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    jmaklakovs > Aivars Lasmanis 10.03.2013. 19.53

    Arturs Snips. Neesmu nekāds enerģētikas speciālists, bet vai nevarētu runāt par pašreiz esošām tehnoloģijām? Forši jau būtu, ja AES aizstātu ar mūžīgā dzinēja aparātiem, bet vai tos kāds nav aizmirsis izgudrot?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Dina > Aivars Lasmanis 10.03.2013. 20.04

    Nav,nav aizmirsts. Gudro un izgudro. Tik kaut kā neveicas…, laikam jau tādēļ, ka ar to nodarbojas galvenokārt tie, kas vāji zin fiziku.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > Aivars Lasmanis 11.03.2013. 01.50

    Hmm, jūs par tiem mūžīgajiem dzinējiem nopietni, vai dzeniet velnu?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva > Aivars Lasmanis 12.03.2013. 08.38

    Nopietni, nopietni..

    +1
    0
    Atbildēt

    0

juhans 09.03.2013. 22.34

Par to, kā kodolatkritumu glabāšanas problēmu pat ASV nespēj atrisināt 35 gadu garumā– sk. „Scientists Voice Concerns about Yucca Mountain Repository”
http://www.scientificamerican.com/article.cfm?id=scientists-voice-concerns

+1
-2
Atbildēt

1

    Dina > juhans 10.03.2013. 20.06

    Ko lai saka.Lai pamācās pie somiem Onkalo.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

Juris Dzelme 09.03.2013. 22.04

atgādināšu savas šaubas- ja nu kas noies greizi uz mūsu pusi, var gadīties ka liela daļa Latvijas var palikt neapdzīvojama ! un par Černobiļas ietekmi uz LV ar neko daudz nezinām…

+2
-2
Atbildēt

7

    Dina > Juris Dzelme 10.03.2013. 20.20

    Ir, ir zināms par Černobiļas ietekmi uz Latvijas vidi,pats esmu nodarbojies ar augsnes un ūdeņu radiācijas monitoringu. Atomieroču izmēģinājumi un Černobiļas avārija ir palielinājuši augsnes radioaktivitāti par mazāk kā 1% virs dabīgās. Vai Jūs dikti satraucaties,ja gadījies zupai piebērt par 1% vairāk sāls nekā parasti?

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > Juris Dzelme 11.03.2013. 02.32

    Kur jūs pētījāt to ietekmi? Latviju tas mākonis skāra tikai gar rietumdaļu – Kurzemē un tad viss aizgāja uz Zviedriju. Un par to uzzināja tikai pēc gadiem. Un Černobiļas avārija notika ~500km attālumā. Visagina atrodas knapi 10km attālumā no Latvijas.

    Jūs Černobiļā 10km zonai tuvumā diez esiet bijuši? Bez spectērpa.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Agnese Saleniece > Juris Dzelme 11.03.2013. 19.29

    vai cilvēki šeit ir līdzīgu informatīvo bāzi?

    man šķiet ka tur regulāri notiek ekskursijas tūristiem un ir inženieru kontingents kas darbojas ar stacijas uzraudzību un bars ar biologiem kas pēta tur esošo floru un faunu un paaugstinātā fona/radioaktīvo izotopu koncentrācijas ietekmi uz to. ļoti ilgstoši neuzturas, bet nav gluži arī “nāves zona”

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > Juris Dzelme 11.03.2013. 22.39

    Niklāv, ne par to iet runa. Vai jūs esiet ar mieru gvelzt par Černobiļu tā ka jums noiet visi mati uz galvas? Jums diez tāda bezmataina meitene ar patiktu? :D Nē nu ir jau savi plusi, bet tomēr… tās tak ir reālas lietas, kas ir notikušas Latvijā. Un viena lieta ir histērija par AES ļaunumu un pavisam cita ir kaut ko personīgi piedzīvot no tā ko deva Černobiļas katastrofa. Viena lieta ir iedrošināt, bet pavisam cita ir atbildības uzņemšanās. Un man liekas, ka cilvēki šeit tā īsti neizprot to, ka AES nenozīmē tikai lēta elektrība, bet galvenās izmaksas ir drošība un ne jau tikai būvē. Un kā reiz šeit katram ir jāuzdod jautājumi par AES drošību, jo atvainojos, ja tai AES kaut vai kaut kāds sīkums būs uztaisīts tjap-ļap, cietīs jau ne tikai tie, kas te plosās un uzdod jautājumus, bet arī tie, kas te ir droši par atomu, jo man liekas ka viņiem pirmajiem būs pilnas bikses, ja blakus esošajā AES kaut kas notiks un sāks pilsētā gaudot sirēna.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > Juris Dzelme 11.03.2013. 23.03

    whateva
    Pasaule, ko apdzīvotu divi miljardi homo-sapiens, bez atomenerģijas mierīgi varētu iztikt, arī bez jebkāda cita fosilā kurināmā. Homo-sapiens, atkārtoju.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Agnese Saleniece > Juris Dzelme 12.03.2013. 02.15

    AES drošības līmeņos ir ieslēgta ideja, ka ja viena vai pat vairākas lietas ir izdarītas… khe-khem… “ķap-ļap”, stacijai tāpat jābūt drošai. Tāpēc Lietuvai stājoties ES, leišiem bija jāslēdz Ignalina, jo Ignalinas dizains bija nedaudz “uzfrišināts” Černobiļas tipa RBMK un nebija ar tik padziļinātu drošības sistēmu (reaktora aktīvā zona atradās nevis tērauda apvalkā, bet betona bedrē ar “vāku” pa virsu).

    Ja apskata svaigo Fukušimas avāriju, tad lai avārija notiktu bija nepieciešama absolūta infrastruktūras izārdīšana. Sajūtot zemestrīci tika apturēti visi AES reaktori, dzesēšana turpinājās ar barošanu no elektrotīkla, zemestrīce pārrāva elektrolīnijas, tika pāriets uz dīzeļģeneratoriem, krastu sasniedza neparedzēta augstuma cunami vilnis, kas appludina dīzeļģeneratoru telpu, dzesēšana pārslēdzās uz barošanu no akumulatoriem, kurus diemžēl pēc to iztukšošanās nepaspēja nomainīt, jo visai piekrastei bija trāpījis neparedzēti liels cunami ar visām no tā izrietošajām sekām. ~15000 miruši un vēl ~2500 pazuduši, bet no radiācijas miris nav neviens, toties bailēs no radiācijas panikā evakuējoties no stresa paspēja aiziet ne viens vien sirmgalvis un slimnīcas pacients. Bailes no radiācijas pagaidām ir izrādījušās stipri bīstamākas par pašu radiāciju.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Dina > Juris Dzelme 12.03.2013. 23.35

    Arī Kurzemē mērījām, dāņu kolēģi pat apsekoja no gaisa 90-tos gados. Bija, jau bija nobiris tas mākonis nedaudz vairāk Kurzemē, bet tik nedaudz, ka galīgi nebūtu pamata par to raizēties. Tekošos gamma datus varat paši redzēt ftp://www.rdc.gov.lv/Nordic/LAT.RAD
    Černobiļā neesmu bijis, Fukušimā arī ne. Pat ļoti gribētos redzēt. Ožegovskis varētu varbūt izmaksāt braucienu, pats nevaru atļauties. Mūsējais Dīvs Reiznieks no “Vides Faktiem” bija. Pēc viņa datiem sanāk, ka man liekas viesoties vai dzīvot Keralā, Indijā būtu riskantāk.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Sandris Maziks 08.03.2013. 23.05

Ļoti izsmeļošs raksts un pārliecina, ka ja jāizvēlas starp importēto naftu, gāzi vai oglēm un pašu atomenerģiju, atomenerģijai dodama priekšroka. Atomenerģijas izmantošana nepieciešama, ja nav iespēju energoapgādi veikt ar atjaunojamiem resursiem, kuru Latvijai ir pietiekošā daudzumā. Būtiski paaugstinot energoefektivitāti, pārbūvējot visas katlumājas par koģenerācijas stacijām un sabūvējot jaunas visos ciematiņos un mazpilsētās, racionāli izlietojot mežizstrādes, kokapstrādes, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības atliekas, kā arī atkritumus un cilvēku un dzīvnieku dzīvības procesā radušās atliekas, Latvija var pilnībā sevi nodrošināt ar enerģiju transportam, elektrību un siltumu.
Rakstā minētie bīstamie atkritumi patiesībā ir resursi, kā piemēram Inčukalna Gudrona dīķi, kodolatkritumi tikai teorētiski ir resursi.

+4
0
Atbildēt

0

Baiba Eglâja 08.03.2013. 22.30

Raksts normāls. Tikai nezin vai par šīm lietām spēj domāt mūžīgie krievu kritiķi, kas paši gadiem smukumam lieto baldones dūņas, zem kurām arī esot kodolatkritumi. Vai nav?

0
0
Atbildēt

1

    Rita Lazda > Baiba Eglâja 11.03.2013. 02.19

    Tak apskatieties kartē kur atrodas sanatorija un kur atkritumu glabātava. JA dūņas ņem sanatorijas vietā, tad nekādām problēmām no dūņām nevajadzētu rasties, bet ja poligonā radīsies sūce, tad tā peldēs uz Rīgu un ne jau uz Baldoni. Es par Rīgu nesatraucos – tai ir lemts nogrimt tik un tā.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

juhans 08.03.2013. 21.34

Vai tie vācieši nav jocīgi, ka vēl joprojām paliek pie visu savu pašreizējo kodolspēkstaciju SLĒGŠANAS 2022. gadā un paredz ne mazāk kā 80% no visa enerģijas patēriņa segt no TĪRIEM avotiem? Vismaz tā to var lasīt Der Spiegel http://www.spiegel.de/international/business/member-of-merkel-cabinet-calls-for-nationalization-of-german-power-grid-a-877576.html
Varbūt visa nelaime ir tā, ka viņiem nav bijusi iespēja tikt pie šī raksta?

0
-6
Atbildēt

6

    aivarstraidass > juhans 08.03.2013. 22.20

    Vācijai ir savas nacionālās intereses. Tiem, kuri ir pasaules līderi saules bateriju, vēja turbīnu, energoefektīvu automobiļu u.c. ražošanā – ir kārdinājums riskēt un pamazām slēgt AES. Kādus 10 gadus vācu iekšējie patērētāji (politiķu izraisīta mākslīga elektroenerģijas deficīta rezultātā) pamatīgi subsidēs enerģijas taupīšanas tehnoloģijas – bet pēc tam paļausies uz to, ka citi šīs tehnoloģijas no viņiem nopirks, un viņi ieguldīto atgūs ar uzviju. Visticamāk, ka daļa taisnības ir abiem – nopelnīs gan Francija ar saviem AES, gan Vācija ar saviem energoefektīvajiem auto, supernosiltinātajām “pasīvajām mājām”, utml.

    Par Vāciju, draudziņ, nebēdā – viņi jebkurā gadījumā izspruks sveikā. Mums nebūtu slikti iestāties par Latvijas interesēm – un dažādot savus enerģijas avotus. Latvijā, teiksim, ir salīdzinoši daudz biomasas, ko var dedzināt. Un arī AES varam atbalstīt. Un gāzes tirgus liberalizāciju. Un ēku/transporta energoefektivitāti.

    +12
    -1
    Atbildēt

    0

    Egitazz > juhans 08.03.2013. 23.11

    domā slēgts 2022.gadā..tas jau gandrīz ka rītdien:))

    bet ja nopietni, varbūt tā ir droša laika rezerve? kas var zināt, varbūt 2019.gadā pieņems lēmumu neslēgt

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    juhans > juhans 09.03.2013. 08.57

    Kalvis Apsītis
    Aplam! Tikai PĒC TAM, kad Vācijas valdība pieņēma politisku lēmumu pamazām atteikties no kodolenerģijas, tika radīta vēja un zināmā mērā arī saules enerģētikas attīstībai labvēlīga ekonomiskā vide, kam sekoja šo nozaru strauja attīstība. Nevis OTRĀDI, kā apgalvojiet Jūs!

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    gudrītis > juhans 10.03.2013. 12.43

    Par kuru lēmumu tiek runāts? Vācija/CDU pieņēma negaidīti lēmumu par atteikšanos no AES tikai pēc Fukušimas. Un tas arī bija tikai, lai izpatiktu tautai, jo zaļo partijai pēkšņi bija straujš reitinga kāpums. Līdz tam CDU bija par ilglaicīgu AES izmantošanu. Toties atjaunojamos resursus atbalsta jau gadiem ilgi. Tās ir dārgas tehnoloģijas, ko nevar ne izstrādāt ne ieviest īsā laika posmā. Protams viss atbalsts tiek novelts uz gala patērētājiem ar augstākiem tarifiem.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    juhans > juhans 10.03.2013. 19.36

    IVO
    Varbūt runāsim tikai par faktiem, bet ne par to, kas uz ko noveļ un, kuras tehnoloģijas varētu būt lētākas un kuras dārgākas. Ja Jūs vēlaties uzzināt par lēmumu, tad Jums jāatsauc atmiņā koalīcija, kas sāka valdīt 1998. gadā. 1999. gadā tā sāka strādāt pie kodolreaktoru slēgšanas plāna, paredzot reaktoru darbmūža ierobežojumu līdz 30 gadiem. Atbilstoši tam pēdējais reaktors būtu jāaptur 2018. gadā. Bet Vācijas atjaunojamās enerģijas likums, kurš noteica jaunos elektrības iepirkuma tarifus no vēja spēkstacijām,stājās spēkā tikai ar 2000. gada 1. aprīli .

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Agnese Saleniece > juhans 11.03.2013. 20.00

    Ja Vācijas tautā norims anti-AES viedokļi, tad varbūt arī vācieši atkal atcels pieņemto lēmumu par AES slēgšanu. Zviedrijā 1980. gadā referendumā tika izlemts reaktorus slēgt līdz 2010. gadam, bet valdība šo lēmumu neilgi pirms šī termiņa pienākšanas atcēla – stipras klaigas no tautas nesekoja.

    Pagaidām kurnēšana laikam gan ir tikai par viņu atbalsta sistēmu atjaunojamajai enerģijai – lielākā daļa uzņēmumu var pieteikties nemaksāt viņu OIK ekvivalentu, apgalvojot, ka tas mazinās viņu konkurētspēju (daļēji nevar nepiekrist), rezultātā gandrīz visu atjaunojamās enerģijas papildus cenu liekot maksāt mājsaimniecībām.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Rita Lazda 08.03.2013. 18.15

Par atkritumiem ir skaidrs, ka glabājot pēc noteikumiem, tie atkritumi nav bīstami, bet neviens tak nevar garantēt kas notiek, ja šo atkritumu glabāšanā gadās kādas problēmas un sāk rūsēt jūŗā nogremdētās mucas utt. Vispār jautājums, vai Latvijā taisās glabāt šīs AES atkritumus, ja jau tā piemin? Es gan esmu šajā jautājumā pret, jo 1) nevaru garantēt, ka Latvijā nebūs tjap-ļap 2) varbūt vispirms vajag tikt galā ar gudrona dīķiem un Mani ar nemaz neiepriecina radioaktīvā glabātava Baldonē. Un šo atkritumu poligonu uzturēšanai tomēr ir jātērē līdzekļi, ir jāsargā lai kāds neaizvazā utt.

Vislielākās briesmas jau nav no atkritumiem, bet gan no avāriju sekām. Kāpēc ap Černobiļu joprojām eksistē zonas, kur arī pēc 25 gadiem cilvēkiem nav ieteikts uzturēties?

HES avārijas tomēr ir nepareizi salīdzināt ar AES avāriju. Arī ķīmiskās avārijas tomēr uzpeld, bet ja kaut kur kaimiņos notiek AES avārija un tiek izlaisti radioaktīvie tvaiki, neviens gailis pakaļ nedziedās, kamēr nesāks dzimt ģenētiski kropli bērni.

+2
-8
Atbildēt

10

    Dina > Rita Lazda 10.03.2013. 19.56

    Radiāciju var daudz vieglāk nomērīt ar daudz lielāku jutību nekā indes bez smaržas un garšas. Un tādu,ticiet man, ir pietiekami daudz.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Dina > Rita Lazda 10.03.2013. 19.59

    Izrādās tās kroplības arī nav pierādījušās. Pat pēc Hirosimas un Nagasaki. Meklējiet rakstos.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > Rita Lazda 11.03.2013. 01.44

    Nezinu par Nagasaki & Hirosimu – tur tomēr sprāga bumbas un nesaprotu šo salīdzinājumu – jums liekas, ka AES ir tas pats kas atombumbas? Ar tādu attieksmi AES nevar būvēt, jo neesmu gatavs dzīvot un aiz loga redzēt sēnes – un gribu 100% drošu iespēju, ka nekad tādas neredzēšu un ar NEKAD – to arī domāju – iespēja, ka AES nesabojāsies un nekas nenotiks ir jābūt 0. Ja tā nav garantija, tad dedzinām naftu un gāzi tālāk.

    Černobiļas katastrofas kropļus ir rādījuši pa TV – tas nebūt nav jauks skats. Arī skābo lietu ietekme uz cilvēkiem pēc Černobiļas nokrišņiem Latvijā ir bijusi – zinu cilvēku kam nogāja mati un neatauga jauni un esmu dzirdējis arī citus gadījumus. Tā ka man nav nekas pret AES būvniecību, bet mani satrauc drošība – arī atkritumu glabāšanas jautājumā un tos ir jāglabā stipri ilgāk par 20-25 gadiem. Nu neesmu dzirdējis ka kaut kur tiktu likvidēta kodolatkritumu glabāšana, jo beidzies aktīvais termiņs – drīzāk otrādi, ka cilvēki satraucas ka iepriekšējās glabāšanas metodes nav bijušas pietiekoši drošas un šur tur rodas sūces. Tā ka jautājums ir par drošību – un tā vienlīdz attiecas uz toksisko kā arī radioaktīvo atkritumu jautājumā.

    Nu neticu, ka radoaktīvos atkritumus kāds apstrādā, jo tā tās lietas pasaulē nenotiek – apstrādās tad, kad tas būs ekonomiski izdevīgi – un patlaban esošā realitāte ir tāda, ka ekonomiski izdevīgāk ir iepirkt kodoldegvielu, un tad to glabāt poligonā, nekā nodarboties ar tās apstrādāšanu, un ekonomiski izdevīgāk ir nogrūzt tos kodolatkritumus kādā nabadzīgā valstī, kas tad ar tiem netiks galā un aicinu šeit nebūt egoistiem – tā nav īstā attieksme, jo tikpat labi šo cilvēku vietā var būt Latvija. Tak lai šī raksta autors dod datus, cik daudz no atkritumiem apstrādā un tad tak ne tikai es bet arī jūs būsiet droši un laimīgi, jo šī histērija, ka AES kā kārtējais baltais Laimes Lācis atrisinās visas latviešu problēmas vienkārši bojā nervus jums pašiem, jo nākamais solis šajā scenārijā ir latviešu gaudošana pēc AES uzcelšanas cik viss atkal ir slikti. Nu nebūs lētāka elektrība, tak to var parēķināt nu un jautājumus par drošību jūs sāksiet uzdot pēc tam – kad būs par vēlu.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > Rita Lazda 11.03.2013. 05.43

    whateva
    “iespēja, ka AES nesabojāsies un nekas nenotiks ir jābūt 0. Ja tā nav garantija, tad dedzinām naftu un gāzi tālāk.”

    Tātad štrunts par apdraudējumu no naftas un gāzes dedzināšanas, bet no AES jābūt “0”?
    Bez ekoloģiskā apdraudējuma vēl ir daudz briesmīgāks, atkarība no Gazprom, kad zemākie organismi uzstādīs noteikumus pēc kuriem mums jādzīvo un tas jau ir ļaunāk par jebkuru radiāciju.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > Rita Lazda 11.03.2013. 07.42

    Nu ko tu te kurini ar saviem krieviem. Es jau pieminēju,ka bailes nav nekāds faktors izvēlei par AES, jo zaķim cilpojot pa mežu un bēgot no viena vilka tā var sanākt izskriet cauri vairāku vilku teritorijām un tad viņam vairs nav spēka no tāda pārbīļa. Starp citu – tavi krievi Krievijā maksā lielāku rēķinu par to ko eksportē. Papildus krieviem ir noslēgts neizdevīgs līgums par eksportu uz Ķīnu, ka to sākot izpildīt pat nepietiks lai eksportētu uz Eiropu un jaunas atradnes Krievijā neurbj. Krievam ir lielummānija, bet milzīgas problēmas ar noslēgto vienošanos izpildi – tas tak ir vēl viens arguments, kāpēc krievu celta AES Latvijai naff nav vajadzīga.

    Kāpēc vispār tāda kapeiku p!šana – stāstā apgalvots, ka atomenerģija ir lēta(un naivi latvieši uz šī āķa – LĒTS! uzķeras, kā tādi īsti padomju laiku skopie ļautiņi, kas taisās maksāt divreiz), bet kāpēc tad jāceļ ar krievu tehnoloģijām nevis citām? Lai sanāk vēl lētāk? Par velti tak nekas nebūs… :D
    Šo nekādīgi nesaprotu – kur ir loģika? Ja jau tā tehnoloģija ir lēta, tad kas liedz būvēt ar labākām un mazliet dārgākām, bet drošām. Vai tad nepietiek ar to kā krievi ceļ Sočos Olimpiskās būves? Cik tad ilgi viņas tur būs derīgas – vienai sezonai? AES gan ir jāstāv minimums 30 gadi un vēl ar garantiju, ka ja nu vajadzība spiež arī ilgāk…

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Agnese Saleniece > Rita Lazda 11.03.2013. 09.14

    Papildinājums un labojums “whateva” – Visaginas AES tiek apsvērtas Japāņu/ASV AES projekts, nevis “krievu tehnoloģijas”. Bet 270MW faktiski mums piederošas ģenerējošās jaudas lieti noderētu, kā šobrīdējā enerģijas deficīta mazināšanai (šobrīd 70% no visas patērētās elektrības laikam ir pašu ģeneratoros saražota), tā gatavojoties ieiet NordPool. AES elektrība ir lēta, jo enerģijas blīvums AES degvielai ir ļoti liels un gan tehnisku, gan ekonomisku apsvērumu dēļ, AES darbojas gandrīz nepārtraukti, pretēji HES vai vēl vairāk VES, kam šajā sakarā ir lielāki ierobežojumi.

    Runājot par drošību, man šķiet ka nav pareizi teikt “man vienalga par briesmām no HES, bet AES gan es gribu lai risks būtu 0” – bailes no AES ir stipri pārspīlētas (par ko daļēji arī raksts) salīdzinot ar citiem enerģijas ražošanas veidiem. Ožegovska piesauktā lidmašīnas ietriekšana AES cilvēkus satrauc, bet jautājumu vai šādu pašu triecienu iztur HES aizsprosts tam blakām neredz. Kodolbumbas Hirosimā un Nagasaki tika minētas, jo tur vidē tika izsviests gana daudz radiaktīvā materiāla, dalīšanās produkti un neizreaģējusi kodoldegviela, bet ne viena, ne otra pilsēta šobrīd nav “aizliegtā zona”. Turpat japāņā šobrīod pēc Fukušimas katastrofas ir ciemati, kuri principā ir gatavi, lai tajos atgrieztos cilvēki, bet to iedzītotāji tagad grib, lai esošā 20mSv/gadā fona līmeņa vietā, līdz kuram attīrīšana veikta, tiktu “notīrīts” vēl vairāk, lai gan ir vietas pasaulē, kur absolūti dabisks ir daudz augstāks fons.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > Rita Lazda 11.03.2013. 12.24

    whateva
    “Nu ko tu te kurini ar saviem krieviem. Es jau pieminēju,ka bailes nav nekāds faktors izvēlei par AES”

    Atomfobija nedrīkst kļūt par iemeslu vieglprātībai attiecībā uz apdraudējumu no krieviem.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > Rita Lazda 11.03.2013. 22.28

    Paldies par papildinājumu, jo man tomēr liekas, ka es kaut kur izlasīju ka taisās būvēt krievi, un arī krievi piegādās degvielu vai arī viņi tikai taisījās.

    Kas attiecas uz HES, tad tas bija pieminēts kā salīdzinājums, jo es varu izvēlēties nedzīvot pie upes un nestrādāt kur uzbūvēts HES un neiet peldēties(un tas jau tā ir bīstami) un upes šķēršošana dambja pārraušanas zonā ir vienīgais bīstamības moments, kur nav iespējama 0 drošība. No AES “ja nu kas” Latvijas teritorijā nav iespējams paglābties – mēs neesam Somija. Kas attiecas uz atombumbām, tad tās netika nomestas nejauši, bet gan apzināti, tāpēc liksim nu viņām mieru.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Agnese Saleniece > Rita Lazda 12.03.2013. 10.14

    tik traki nav, abu iepriekšējo nopietno avāriju gadījumos evakuācija tika izsludināta 30km rādiusā, kas mums no lieliem apdzīvotiem centriem nozīmē Daugavpili.

    Atombumbas tika pieminētas tāpēc, kas tas ir viens no retajiem gadījumiem, ko var apskatīt, ja interesējamies kāds tieši ir efekts, kad liela iedzīvotāju daļa saņem lielāku radiācijas devu un vidē nokļūst kodolu dalīšanās produkti un neizreaģējusi kodoldegviela.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Dina > Rita Lazda 12.03.2013. 17.39

    Whateva. Nu nav tie HESi tik nevainīgi. Ja “ietu vaļā” Rīgas HES, ne tikai bļitkotāji tiktu aizskaloti uz jūru, bet arī kāda daļa upei piegulošās teritorijas. Civilās aizsardzības plānos (gan nedaudz klasificēta informācija) var redzēt potenciāli uz laiku applūstošās teritorijas. Japānā cunami nopostīja 380000 mājas, pat ja mums tikai 1/10000 daļu nopostītu, i tad tiešo upuru būtu vairāk kā Černobiļā. Par to, kas būtu, ja tas notiktu nakts vidū, vispār negribas domāt. Japāņi parādīja apbrīnojamu organizētību, kad no 500 tūkstošiem cunami zonā dzīvojošiem/strādājošiem tikai 20 tūkst. nepaspēja. Un tai pašā laikā nodemonstrēja neizprotamu fobiju un pakļaušanos visādiem panikas cēlājiem (izrādījās, ka “mūsu” Ožegovskis arī tur “tut kak tut”) sakarā ar Fukušimas AES avāriju. Palasiet Wade Allison “Radiation and reason” vai viņa lekciju prezentācijas. Atgriežoties pie HES. Uzskata, ka vēl briesmīgāks būtu Aizkraukles HES pārrāvums, kad zemākesošie Ķeguma un Rīgas HESi kristu kā kāršu namiņi un Rīgu sasniegtu vēl baismīgāks vilnis.
    Un tagad iedomājamies Rīgas HES vietā avarējam četrus Fukušimas AES reaktorus, kuru kopējā jauda pusotras vai divas reizes pārsniedz Latvijas vajadzību pēc elektrības. Neviena upura ne tagad, ne nākotnē. Vienīgā ķēpa, kur mēs lai ņemam 9. magnitūdes zemestrīci un 12-15 metru vilni, lai piespiestu šādu AES avarēt? (joks)
    Ko nu? Atteiksimies no HES? Nebūt ne, tāpat kā neatteiksimies no auto un lidmašīnām, kur attiecīgie riski vēl lielāki, bet tomēr mēs akceptējam kā pieņemamus. Tad kāpēc mēs pieprasām neiespējamo 100% (0 avārijas) drošības līmeni AES, kad jau tā AES drošība vairāakkārt pārspēj iepriekšminētās un citas jomas?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Estere Urbančika 08.03.2013. 15.30

Esmu ar visām četrām par atomenerģiju, žēl, ka izpēte un izstrāde šajā laukā it tik nenormāli dārga. Tā Baltijas valstis varētu pabīdīt kādu torija AES projektiņu.

+4
-1
Atbildēt

0

sausins 08.03.2013. 15.08

Nu kā lai te neatceras slaveno teicienu – “Nesaprotu, svītrojam !”

+2
-2
Atbildēt

0

Ieva 08.03.2013. 14.12

Grāvera kungs, arvien vairāk pārliecinos, ka ir cilvēku kategorija, kurai loģika un argumenti nestrādā, Viņi vienkārši zin, ka atomenerģija, tas ir slikti. Zin un viss! Celoņsakarības, argumentācija viņiem nav vajadzīga, jo tāpat viss ir skaidrs…
Diemžēl, tas ir cilvēka dabā – noliegt nesaprotamo. Noliedzam ģenētiski modificētu pārtiku, jo vienkārši zinam, ka tā ir bīstama, zinam, ka ir vispasaules sazvērestība un no mums patiesību slēpj… noliedzam atomenerģiju, jo zinam, ka tā ir slikta. Zinam un viss. Zinam un želojamies par augstajām komunālajām maksām tajā pašā laikā. Cilvēks vienkārši tā ir iekārtots.

+18
-2
Atbildēt

6

    lindapastare > Ieva 08.03.2013. 14.20

    Precīzi. Tieši tāpat cilvēki vienkārši zina, ka, neēdot gaļu, neuzņem svarīgas olbaltumvielas, vai ka iesnas ir jāārstē un ka temperatūra “jānosit” ar zālēm… jā un ausis arī ir jātīra. Ir tik daudz neapgāžamu “patiesību”… Daudz par daudz!

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > Ieva 08.03.2013. 18.32

    Visa pārtika ir ģenētiski modificēta.

    Par ĢMO ir pagaidām morālas un ētiskas dabas jautājumi(jo normālā gadījumā ĢMO ir jāaizliedz): 1) Vai esi ar mieru pirkt sēklu, kura der tikai vienai iesēšanai? 2) Tur vēl bija šādas tādas patentu aizsardzības problēmas, kas apdraud ģenētisko pētniecības nozari, īpaši valstīm, kas vēlāk sāk ar šo nodarboties 3) Vai esi ar mieru pirkt sēklu, kurai tev jātērē nenormāli daudz pesticīdu, pie tam tā ķīmija jāpērk no sēklas ražojošā koncerna? Un tam vairs nav nekāds sakars ar pārtiku, bet jau ar ķīmijas rūpniecību. 4) Vai esi ar mieru izbaudīt nenormālas pesticīdu miglošanas sekas, kad masveidā iet bojā bites? ĢMO industrija pašreizējā momentā ļoti katastrofāli ietekmē cilvēku veselību lai vēl kā no viņiem baidītos. Un nejauksim divas pilnīgi atšķirīgas lietas – ģenētiski modificētu pārtiku un to ka pērc liellopa kotletes ar zirga gaļu, nezinot un neesot drošam par to informāciju kas ir uz etiķetes.

    PS Audzē siltumnīcā savus tomātus – viņos būs daudz vairāk C vitamīnu, nekā veikalos pirktajos. Bez ģenētiski modificētajiem produktiem pastāv vēl citas problēmas, kā augšanas hormoni, kurus ēd dzīvnieki un to lietošana tak galīgi neietekmē gala patērētāju.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    Iluta Jurēviča > Ieva 11.03.2013. 10.45

    Viņi vienkārši zin, ka atomenerģija, tas ir slikti – jo par to viņiem maksā!

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva > Ieva 11.03.2013. 13.17

    Uz whateva. Paldies par manas domas ilustrāciju. Jūs sniedzat ļoti labu piemēru, kā cilvēki putrojas.
    1) F1 nav ģenētiski modificētas sēklas, hibrīdi tiek iegūti speciāli, bet dabiski, krustojot dažādas šķirnes.
    2) Par patentiem Jūsu domu nesapratu, bet tā manuprāt, ir juridiska tēma.
    3)un 4) mēslošanai, pesticīdiem nav nekāda sakara ar ģenētiskām modifikācijām, tā vienkārši ir ķīmijas lietošana ražas palielināšanai.. kas ir pavisam cita problēma..
    Interesanti, ka no visa tā galā tiek izdarīts secinājums , ka ģenētiski modificētā pārtika ir slikta. Tipiski!
    Vēl otrs tipiski piesauktais arguments- kompānijas jau šo nepublicē, bet es esmu dzirdējis….

    Vēlreiz paldies par manas domas ilustrāciju!

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > Ieva 11.03.2013. 22.05

    Man likās, ka ĢMO ir offtopic šai tēmai. Man nav nekas pret šiem produktiem, bet pārtikas ražošanas jomā ir milzums daudzums ar problēmām, kur ĢMO nebūt nedod to papildinājumu par ko visi būtu priecīgi, bet tur kā visur pasaulē aizgājuši pa to ceļu, kur grūž patērētājam to, kas dod lielāku peļņu un ĢMO nebūt nenozīmē, ka viss būs solis uz priekšu.

    1) ir par to, kā ASV korporācijas tirgo kukurūzas sēklas Meksikā, kas nav tikai hibrīdi, bet arī modificēti augi(kukurūza kā reiz ir viena no pirmajām, kas tika modificēta – nākamā ir soja), kuriem pie tam ir jāpielieto pesticīdi, kurus miglo tajā pašā laikā, kamēr strādnieki strādā – jums tā neliekas problēma, bet man negribētos, ka Latvijā kaut kas tik barbarisks jebkad notiek, ka cilvēkus ne par ko neuzskata un kamēr kaut kas tāds notiek pasaulē, tikmēr esi drošs – par Latviju ka kaut kas tāds nenotiks tādas drošības nebūs.
    2) Jā tā ir juridiska problēma un tās nianses neprotu paskaidrot, jo neesmu speciālists – bet ietekme ir tāda, ka Latvija un visi pārējie maksās licences lai tikai varētu audzēt pārtiku, kas dod ražu un ir konkurētspējīga. Un tā arī novedīs pie tā, ka mēs pat vairs paši uz savu roku nespēsim veikt ģenētiskos pētījumus, jo jebkuŗa izmaiņa jau būs patentēta. Šis pat nav jautājums par jaunu hibrīdorganismu veidošanu, bet par ļoti niecīgu ģenētisku izmaiņu veikšanu.
    3) un 4) Nu un kā Jums liekas, ka augus nevajag modificēt tā lai viņi iztur noteiktus pesticīdus? Pesticīdus jau lieto galvenokārt lai apkjarotu citus augus – nezāles. Jūsu apgalvojums praksē nozīmētu, ka ražas paaugstināšanai šie pesticīdi uzlabotu arī nezāļu zelšanu. Mēslošana gan ir pavisam cita tēma un šeit es neko neesmu pieminējis.

    Man liekas, ka šeit diskusija ir velta, ja jūs neesiet laucinieks un agronoms – es pilnīgi noteikti nevaru šajā jautājumā strīdēties ar laucinieku, jo man nav reālu iemaņu šajā laukā bet pilsētniekam(arī tam kam ir bijusi saskarsme tikai ar mazdārziņu) nav pilnīgi absolūti nekādas sapratnes par to kā strādā lauksaimniecība – vismaz 99% gadījumos, jo tagad var tikai uzskatīt, ka latvieši bija zemnieku tauta.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva > Ieva 12.03.2013. 08.17

    Manā sākotnējā komentārā teicu:
    “Diemžēl, tas ir cilvēka dabā – noliegt nesaprotamo”
    ĢMO piesaucu kā ilustrāciju tam. Jūs tai iedevāt krāsas.
    Un pēdejā komentā vēlreiz apliecinājāt – nesaprotat, bet noliedzat…

    PS Vislabāk ĢNO orientējas ģenētiķi. Zinātnieki, ne lauksaimnieki.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

ivetao2007 08.03.2013. 14.04

Perfekti un pārlicinoši uzrakstīts raksts. Diemžēl Latviju pārsvarā apdzīvo kretini, kuriem nekas izņemot čekas ģinamo, ļerga un desas gabals neinteresē. Tie liela daļa no “bezdarbniekiem”, kuri barojās no sociālās palīdsības resursiem. Tie ir “zaļo”lielākie aplaudētāji + tie kuri ,braucot reibumā, ir potenciāli slepkavas. Somi pārcieta pamatīgudepresiju, bet palika pai sava pamatakmeņa – tautas izglītibas kā prioritāte Nr 1. Es esmu bijis Lovizā. Tur viss ir kā aptiekā. Latvijai jau bija jābūt Celulozes kombinātam, kodolstacijai un Via Baltica. Bet ir TEC 2, kuras atkritumi ir, dimāju, radioaktivāki, kā Visagians vai Lovisas apkārtnē. Taču tas pieder Latvijas “draudzīgajai”Gaprom impērijai. Puķina ķīlim EU un NATO.

+18
-2
Atbildēt

4

    Rita Lazda > ivetao2007 08.03.2013. 18.55

    Man nav skaidra šī jaunā ažiotāža – vai patiešām jums ir naiva cerība, ka elektrība un gāze Latvijā pēc AES uzcelšanas paliks lētāka? Vai ka pēc AES uzcelšanas tiks aizklapēta TEC? TEC tak nav tikai elektrības ražotājs, bet arī pie reizes apkurina Rīgu, kur pārejot uz elektrības apkuri palīdzētu tikai tāds gadījums, ja AES tiktu celta Latvijā. Esiet reāli – arī pēc AES uzcelšanas, iepirksiet Krievijas gāzi un elektrība lētāka nebūs.

    Būsim praktiski – varbūt raksta autors varēja izskaidrot vai atmaksājas Latvijai grūst miljardus AES būvei? Tas tak ir galvenais jautājums. Cik tajā ir jāiegulda Latvijai, kas tur ko saņems un kas būs atbildīgs utt. Visas šīs runas par atomelektrības drošību ir relatīvas un atkarīgas no katras valsts drošības standartiem un veiksmes faktoriem, kā zemes ģeoloģiskajiem procesiem.
    Man gan nav skaidra acīmredzama ES vēlme apvienot Baltijas valstis lai iesaistās kopējā ES gaišās nākotnes darbā, jo birokrātija ir galvenā tehnogēno katastrofu vaininiece un jo mazāk šādu saskaņotāju un dalītas uzņemšanās par drošību, jo labāk iedzīvotājiem.

    0
    -6
    Atbildēt

    0

    ivetao2007 > ivetao2007 08.03.2013. 22.01

    Vhateva – te komentētāja – ir analfabets/e Somijā un citur, kur ir reaktori apkure ir ar elektribu, Atkrīt vias caurļsistemas, mums zinamie radiatori. Elektriskskā apkure ļauj viegli un droši regulēt katras telpas temperatūru pēc vajadzības. Kodolstaciju elektribas pietiekamais lētums un drošums,ja tas būtu Latvija, neradītu tagadējas drausmīgās apkures rēkinu problēmas. Kur tad vēl vides tīrība. Tādi rakstītāji, būšu rupjš, ar tukšu maisu pa galvu sisti. Francija, kur būvē pasaules lielākās pasžieru lidmašinas, lidmšīnu baze kuģus Krievijai, izcilas kvalitātes automobiļus [arī Krievijā!], gandrīz visu elektronerģiju ražo ar kodolreaktoriem. Ķina projektē būvēt kādus 50 kodolreaktorus. Vēlreiz uzsveru, ka šis ir izcils raksts par kodolenerģiju. Apstrīdet te izskaidroto, nozīmē demonstrēt pilnīgu dilentatismu. Kādreiz mācīju fiziku un uzrakstiju pirmo rakstu latviešu valodā kas ir pusvadītāji un tranzistori.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > ivetao2007 11.03.2013. 01.08

    Atvainojos – Latvija nav Somija. Es jau neesmu pret AES kā tādu, bet par to, ka cilvēkiem borē smadzenes. Un diletantisms ir raksta attieksmē, kur autors ir sajaucis pilnīgi atšķirīgas nozares kuras apvieno viena problēma – attieksme pret drošību. Tikai AES gadījumā nolaidības cena tiek maksāta arī tad, kad katastrofas redzamās sekas ir pazudušas, tāpēc bailes šeit ir reālas un par Černobiļas atkārtošanos un to vai valsts taisās apmaksāt iedzīvotāju droišības pasākumus ko darīt ja nu AES kaut kas notiek.

    Jūs tak vispirms apskatieties info un salīdziniet, pirms sākat mani sunīt. Somija saražo pie 3000 megavatu ar atomelektrostacijām. Pārējais tiek saražots ar HES, kas Somijā ir daudz ideālāk pielietojams, kā Latvijā. Tātad kopā tie ir ~10 000 MW. Latvijā patlaban saražo 900 MW. Somijā ir ~2,5x vairāk iedzīvotāju – mūsu atšķirības ar Somiju elektrības ražošanā ir ~5x mazākas. Pat Visagina mūs netuvina Somijas līmenim, jo Visaginas AES saražos tikai 1200-1300 MW, no kuriem Latvija saņems tikai daļu – manas prognozes, ka Lietuva piešķirs tikai 30% un arī tas tak nebūs par velti. Nu nekurinās arī pēc Visaginas uzcelšanas visa Latvija mājas ar elektrību – man ir kauns, ka cilvēki ir tik glupi un tā iedomājas – PSRS haļava beidzās jau sen un nekad neatgriezīsies. Esiet reāli, bez tam salīdzināt ar Somiju ir neprāts – Latvijā nav tādu plašumu kā Somijā. Ja kas tad 2020 ir plānots/iecerēts būvēt papildus AES Latvijā. Kāpēc cilvēkiem šeit čakarē smadzenes – lai būvē Latvijā un miers – tautai tak sen ir skaidrs, ka kāds tur tiks pie kārtējā zelta miljona tik un tā. Vienīgais man ir tāds naivs jautājums – celt AES priekš lumpeņu apsildīšanas ir mazliet padārgs bizness, jo AES apkalpošana tāpat maksā naudu – nu tā nav debesmanna par velti, kā te daži iedomājas un tā tāpat atmaksājas tikai tad, ja Latvijā tiek attīstīta ražošana un rūpniecība, bet kaut kā nemanu ka lietas bīdās šajā virzienā…

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Dina > ivetao2007 12.03.2013. 22.57

    Whateva, nav tiesa, ka “Somija saražo pie 3000 megavatu ar atomelektrostacijām. Pārējais tiek saražots ar HES” Paskatījos datus Somija emitē uz katru saražoto kWh elektrības 2x vairāk CO2 kā Latvija un 3x vairāk kā Francija, Zviedrija. Tāpēc, ka 28% saražo AES, 16% – HES, 24% – ogles, dabasgāze, 5% – kūdra, 10% – koksnes pārstrādes atlikumi un atlikušos 15-16% importē. Ogles, dabasgāze pārsvarā no Krievijas. Lūk, varat saprast, kāpēc somi ceļ jaunas AES. Un ne jau sāmu mazapdzīvotos ziemeļos, bet biezāk par Latviju apdzīvotos dienvidos. Kritiķiem, ka Latvijā par maz teritorijas, lai celtu AES, atbildu, ka tepat EUropā saskaitīju kādas 6 valstis mazākas vai līdzīgas Latvijai ar vienu vai vairākām AES katrā. Ja paskatāmies tālāk par Latviju – ieraugām 2x mazāko Taivānu ar 10x vairāk iedzīvotājiem kā Latvijā. Viņiem jau ir 3 AES ar 2 reaktoriem katrā un dullie ceļ vēl vienu ļoti jaudīgu ar 2 reaktoriem. Padomā esot jau vēl dažas AES.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam