Infografika: ES fondu apguve

Mums vajadzetu sudzeties par to, ka ES nauda netiek tereta vai tereta lietderigi, nevis par to, ka ES naudas esot par maz.

Sadaļās “Zinātne” un “Inovācijas” ir neizmaksāti 230 miljoni, vairāk kā puse no naudas! Tajā pašā laikā vakar zinātnieki sūdzējās, ka kopš decembra ir bezalgas atvaļinājumā, jo nav finansējuma.

Interesanti, kur ir problēma – ierēdņi nevar sagatavot konkursu nolikumu vai zinātniekiem nav ideju ko varētu pētīt/ieviest uzņēmumos?

Pirmajā gadījumā īslaicīgi nosūtam dažus zinātniekus, lai palīdz ierēdņiem uzrakstīt konkursu tehniskās daļas. Ja otrais variants, tad gan bezcerīgi…

.
Labprāt uzzinātu šīs infografikas jēgu.
Ja dati būtu izkārtoti trīs kolonu tabulā, uztveramība, iespējams, būtu labāka, nekā bildiņās. Tas par uztveramību.
Patiesībā par uztveramību varētu pat nerunāt, jo tā īsti jau nav ko uztvert. Ko pauž izmaksāts/neizmaksāts, ja neizmaksātšanas iemesli ir tik atšķirīgi: “Ja līdzekļi finansējuma saņēmējam vēl nav izmaksāti, attiecīgie projekti var būt dažādās gatavības pakāpēs – daļā gadījumu vēl nav noslēgti līgumi, citos līgumi ir noslēgti un projekti tieši patlaban tiek uzsākti vai arī turpinās to īstenošana. No darbu pabeigšanas līdz naudas izmaksai var būt dažu mēnešu laika nobīde, taču ļoti apjomīgiem un ilgiem projektiem ir starpposma maksājumi.”.
Grafikā redzamais ir “slimnīcas vidējā temperatūra”, pie tam, ieskaitot pat tos, kuri jau atdzisuši līdz apkārtējās vides temperatūrai, kā arī tos, kurus slimnīcā ievietos pēc pāris gadiem.

Ko un kam ļauj uzzināt šāds rādītājs?

Latvijas baņķieru kliķe EURO ieviešanas vietā labāk varētu tautai pastāstīt, kāpēc tā atļāva Latvijā izsniegt zviedru un citām bandītu bankām hipotekāros aizdevumus, kas savā būtībā nebija nekādi hipotekārie aizdevumi, bet gan parasts mūža kredīts pret aizņēmēja visu mantu līdz mūža beigām. Būtu interesanti uzzināt kāpēc tas tika atļauts un kāpēc tas nav labots joprojām?
————————————–
Hipotekārais kredīts ir pavisam kas cits.
Banka izsniedzot aizdevumu nekustamajam īpašumam hipotēkai izlaiž obligācijas ar zināmu ienesīgumu, kuras pērk investori, dēļ šī ienesīguma. Piesaistīto naudu banka izmanto, lai kreditētu hipotēku ņēmējus, kuri atbild tikai ar hipotēku un neko citu. Savukārt bankas izlaisto obligāciju nodrošinājums ir arī šīs pašas hipotēkas un nevis noguldītāju nauda. Līdz ar to šinī gadījumā nav ne mūža verdzība kredīt ņēmējiem, ne risks noguldītājiem, ne bankām.
Parasti ir arī specifiskas hipotēku bankas, kas ar to nodarbojas, nevis visas un visi. Pie tam bieži šīs hipotēku bankas pieder valstij.
—————————————————–
Tā tas bija arī Ulmaņa un Latvijas laikā, bet nevienu brīdi nav bijis šī režīma laikā. Diez kāds ir iemesls?