Valodnieki padodas vārda “euro” lietošanā
Saistītie raksti
Recenzija /
24. aprīlis
Pamatotā pārliecība
Pusdienās /
7. februāris
Brūndzira ar satinplakanpīrāgu
Īsumā /
4. februāris
Latvija vienā lappusē
Viedoklis /
31. janvāris
Eiro desmitgade – ko esam ieguvuši, kam jāgatavojas turpmāk?
Aktuāli /
6. jūnijs 2023
10 gadi skaitļos
Komentāri (69)
dace_ampermane 30.01.2013. 18.40
nav ko straukties, kad parādīsies eiro vai euro centrāltirgū to uzreiz pareizi latviski nodēvēs bez kādiem valodas zinātniekiem. Es persōnīgi par Eiriņu :)
0
Þanis Bezmers 30.01.2013. 18.26
Nav vērts te neko lasīt un galvu lauzīt. Tāpēc,ka, manuprāt, tas “euro” ir mazākā pārestība latviešu valodai no tām, ko nodarījuši citu starpā paši latvieši. Tājā skaitā skolās, tajā skaitā jaunie it kā rakstnieki un dzejnieki, tajā skaitā birokrāti no gramatikas, tajā skaitā kultūras procesu bīdītāji u.t.t. Es nesaprotu, kādēļ nav nopērkami kompaktdiski ar latviešu aktieru brīnišķīgajiem lugu ieskaņojumiem, kāpēc stundām jāklausās nejēdzīgā dārgi apmaksāto ierēdņu stostīšānās un ēināšana, lai iegūtu pilienu informācijas. Kāpēc jālasa mūsdienu “rakstnieku” ģimnāziskie sacerējumi par to, kā kāds viņu mīļbariņš piektdienas vakarā kādā ezermalā dzer aliņus un panesas nekorunāšanā. Ka tajā pašā laikā par citu valodu tajā dzimušais uzraksta saviļņojošu slavas odu. Beigsim skaldīt matus, kungi, beigsim klupt uz sērkociņa, lai ar galvu neiekristu mālu bedrē. Tad būs mute ciet un vienlga, Eiropā euro, vai Europā eiro.
0
Kristīne 30.01.2013. 16.32
“uz naudas būs rakstīts tieši “euro””
===
Tas jau nu gan nav tik svarīgi un nav nekāds dižais iemesls šo murgu ieviest juridiskajos dokumentos latviešu valodā.
0
Kristīne 30.01.2013. 16.25
Man nav īpašu iebildumu pret eiro ieviešanu, bet ir īpaši iebildumi pret “euro” ieviešanu.
0
Andris Jautriņš 30.01.2013. 15.57
roberts_j
Man vienalga, kas uzdrukāts EURO banknotēm. Mani neuztrauc, ka grieķiem nebūs iespējas parunāt par latviešu valodas īpatnībām. Bet es gribu, lai Latvijas normatīvajos aktos un sadzīvē EuRO ir latviskots kā EiRO vai EiRA vai vēl kaut kā, bet latvieša mēli nelaužot.
0
Sanšains 30.01.2013. 14.10
lama, nulle –
Ja negribas lasīt milzīgo “Zaļo zemi”, ir vērts palasīt Upīša stāstus, kas, protams, ir īsāki:), un, manuprāt, to vairums ir vienkārši lieliski.
0
lolita_valta 30.01.2013. 14.06
Nav ko pārdzīvo! Gan jau pēc kādiem gadiem 30 varēsim dedzīgi cīnīties par kādas citas valūtas saukšanu latviski. Piemēra, rublis vai juaņs!
1
Andris Jautriņš > lolita_valta 30.01.2013. 14.31
Ja “nav ko pārdzīvot” tagad, tad pēc gadiem 30 vairs nebūs kam pārdzīvot…
0
ronalds_vuskans 30.01.2013. 13.55
Manuprāt valodnieki var ar šo gadu noteikt latviešu gramatikā izņēmuma likumu par konkrēta svešvārda lietošanu – Eiropas kopējā valūta – raksta euro, latviski izrunā – piem. eira, un punkts.
Endzelīns kapā neapgrieztos, un tā būtu sakarīgāka darīšana,nekā savulaik Islandes pasludināšana par Īslandi.
0
Aivars Krauklis 30.01.2013. 13.44
Lai nu kas brēktu, bet Druviete! Varbūt esmu kaut ko nogulējis un viņa paspējusi iestāties ZZS vai SC?
0
aivarstraidass 30.01.2013. 13.07
I.Druviete ir iespaidojusies no t.s. “proskriptīvās” pieejas – t.i. valodnieki vai citi lieli vīri izlemj, kā valoda “PAREIZI” jālieto, un tad visi citi to tā arī lieto vai arī viņus apsūdz par tumsoņām. Vebstera vārdnīcas (un vismaz pēdējos 20 gadus arī Oksfordas vārdnīcas) izmanto “deskriptīvo” pieeju – valodnieku un visāda veida ierēdņu uzdevums ir dokumentēt to valodu, kādu veidojuši tās lietotāji: ikdienas runātāji un rakstītāji. Jebkura vārda forma, kas kādreiz skaitījusies kļūdaina, pēc laika var kļūt par vienu no variantiem, vai pat par galveno formu. Vārdi jebkurā valodā visu laiku dzimst un iet bojā – tas ir dabisks process. Valodnieki šajā deskriptīvajā pieejā var vienīgi norādīt uz riskantiem vai strupceļa risinājumiem – bet viņi nevar vienpersoniski noteikt vienīgo pareizo valodas normu. Jo to līdz ar viņiem nosaka daudzi citi – redaktori, rakstnieki, žurnālisti, dažādu nozaru augstskolu cilvēki, utml.
Atskaitot Eiropas dokumentu tulkotājus, ko apmaksā taisni no Briseles, ikviens var lietot tādu eiro apzīmējumu, kas viņiem šķiet veiksmīgāks. Pēc maniem nezinātniskajiem novērojumiem – apmēram 90% tekstu lieto “eiro”, vēl šur tur piemin “eiras”. Tas arī ir viss stāsts. Savukārt “euro” ir kļuvis par vārdiņu ar ironisku nokrāsu, ko iecienījuši eiroskeptiķi. Ja gribam pasvītrot savu vāciskumu, varam teikt arī “oiro” jeb “oira” – gandrīz kā tautas dejā “Oira, oira” (sal. http://bit.ly/WxnETf ). Faktiski, norma ir lietot “eiro” – un ir pamats to paturēt arī pareizrakstības labotājos, utml.
I.Druvietei šoreiz neizdevās pašapliecināties. Nu un tad? Ja viņa būtu vērīga – atrastu ļoti daudzus citus gadījumus, kur valodas reālais lietojums atšķiras no tā, ko iesaka valodnieki vai eirobirokrāti.
9
nefratete > aivarstraidass 30.01.2013. 13.21
Kalvi, nestrīdoties par to, vai Druviete ir proskriptīva vai deskriptīva, konkrētajā gadījumā proskriptīvi ir ierēdņi, kuri lemj pretēji gan valodnieku tektajam, gan ikdienas runātāju un rakstītāju lietotajam. Gribētos redzēt cik no tiem MK dokumentu izstrādātājiem ikdienā lieto vārdu euro. Un ja reiz viņi to nedara, kāpēc cenšas uzspiest citiem.
0
Sanšains > aivarstraidass 30.01.2013. 13.22
Kalvis Apsītis –
Ja es būtu bijušās “Sabiedrība citai politikai” biedrs vai vismaz tagadējās “Reformu partijas” biedrs, tad varētu ieteikt samainīties vietām ar Jums, kurš joprojām nez kāpēc atrodas “nacionāli KONSERVATĪVĀ” partijā.:)
Kārtējo reizi man jābrīnās par Jūsu “pragmatisko” vienaldzīb.. piedodiet, liberālismu.
0
aivarstraidass > aivarstraidass 30.01.2013. 13.44
>>> konkrētajā gadījumā proskriptīvi ir ierēdņi, kuri lemj pretēji gan valodnieku tektajam, gan ikdienas runātāju un rakstītāju lietotajam
======
Nu tieši tā. Bet tikai “deskriptīvais valodnieks” to uzskatīs par zaudētu cīņu. Jo nekādas cīņas jau faktiski nav. Briselē vēlas pasargāties no Latvijas formālām pretenzijām par to, kādēļ uz Eiro banknotēm nav uzdrukāts valūtas nosaukums latviski (ja reiz grieķiski ir). Viņiem galīgi neinteresē, kā mēs to faktiski saucam un rakstām.
>>> Haris: Kārtējo reizi man jābrīnās par Jūsu “pragmatisko” vienaldzīb.. piedodiet, liberālismu.
======
Lai nerastos pārpratumi, Hari – man ļoti patīk izkopta latviešu valoda. Biežāk pat nedaudz konservatīva valoda, kas ļauj precīzi izteikt domu un nenodarbojas ar pašmērķīgiem formas eksperimentiem Protams, sarunvalodā un dzejā var atļauties atkāpes no normas; kā Zigmunds Skujiņš teica – uz cirkus ekvilibristiem satiksmes noteikumi nekad nav attiekušies.
Bet mans kreņķis ir par citu ko – ja Latvijā ir divas švaki finansētas iestādes (LU un LZA valodnieki), kuri vēlas būt tādi paši latviešu valodas normu noteicēji kā, piedodiet, L’Académie française. Nu nav viņiem to resursu, kas franču lingvistiem. Bet latviešu valoda ir liela un bagāta. Tanī ir divas rakstu tradīcijas (kopnacionālā latviešu valoda un latgaliešu literārā valoda). Naivi cerēt, ka vietējie valodnieki ar vai bez Briseles birokrātu nekompetentajiem padomiem spēs to visu uzturēt kārtībā. Labāk būtu risinājuši praktiskus jautājumus atbilstoši savām spējām – nevis politiskus ķīviņus. Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīca joprojām nav pieejama daudzu skolu vai rajonu bibliotēkās. Nekas labāks par to arī nav izdots – vismaz kādus 60 gadus.
Kāda jēga strīdēties par vienu vienīgu vārdiņu un vienu burtu tajā, ja vispilnīgākā latviešu valodas vārdnīca jau sen ir bibliogrāfisks retums? T.i. mūsu tautai faktiski ir nogriezta pieeja pie desmittūkstošiem mūsu valodas vārdu, ko agrākās paaudzes zināja, bet mēs vairs nē. Janīna Kursīte izdod mazas tematiskas vārdnīciņas – ar tiem pašiem Mīlenbaha-Endzelīna vārdiem.
0
Sanšains > aivarstraidass 30.01.2013. 14.07
Kalvis Apsītis –
Protams, piekrītu, ka aktivitātēm valodas un kultūras stiprināšanā jābūt daudzveidīgām, un vajadzētu ķerties klāt arī, piemēram, Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcas vēlreizējai izdošanai.
Tomēr mani sadusmoja Jūsu teikums, ka “Druvietei neizdevās pašapliecināties”. Vai tad joprojām nesaprotat, kā top medijos lasāmās ziņas? It īpaši šajā konkrētajā gadījumā, kad par euro kaut kas slikts bija jāpublicē Lemberga ruporam. Vai Jūs nopietni domājat, ka Druviete pati ar savu viedokli uzbāzās NRA, turklāt, lai “apliecinātos”?
Esat bijis NA kandidāts vēlēšanās, esat tai ziedojis pietiekami daudz naudas, tātad it kā esat aktīvs partijas biedrs.
Tad man jājautā: vai esat darījis visu iespējamo, lai caur savas partijas pārstāvjiem rosinātu tās pašas Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcas izdošanu?
0
Andris > aivarstraidass 30.01.2013. 14.26
> Kalvis Apsītis
Kalvis Apsītis: „Viņiem galīgi neinteresē, kā mēs to faktiski saucam un rakstām.”
Savukārt mani ne par grasi neinteresē, kas viņiem interesē, man ir būtiski, lai netiek neloģiski, prettiesiski kropļota mana dzimtā – manas valsts valstsvaloda. Un lai nu kur, bet valodas jautājumos Eiropas bankai nav nekādu tiesību kaut ko rekomendēt, par prasībām – vispār absurds!
K.A. : „Kāda jēga strīdēties par vienu vienīgu vārdiņu un vienu burtu tajā”
Pārmaiņas pēc iesaku Jums pajautāt profesoram V. Zariņam – varbūt viņš Jums šo jēgu izskaidros.
0
Sanšains > aivarstraidass 30.01.2013. 14.34
Cinītis:
Pārmaiņas pēc iesaku Jums pajautāt profesoram V. Zariņam – varbūt viņš Jums šo jēgu izskaidros.
=====================
:):)
Domāju, varam priecāties kaut vai par to, ka Apsīša k-gs jauneklīgas spītības dēļ, piemēram, savulaik NAV izkopis uzskatus, kas krasi atšķirtos no V. Zariņa uzskatiem.
0
aivarstraidass > aivarstraidass 30.01.2013. 14.40
>>> Haris: Tad man jājautā: vai esat darījis visu iespējamo, lai caur savas partijas pārstāvjiem rosinātu tās pašas Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcas izdošanu?
=======
Cenšos darīt to, kas man izdodas vislabāk, tostarp arī varu atbalstīt savu partiju dažādos veidos. Un šobrīd NA pārziņā ir Kultūras ministrija un arī Tieslietu ministrija (ar tās pārraudzībā esošo Valsts Valodas centru u.c.). Līdz ar to – arī iespējas realizēt partijas politiku.
Runājot tieši par Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcas izdošanu – tās saturs ir jau labu laiku digitalizēts A.Spektora laboratorijā (sal. http://www.tezaurs.lv/mev/ ), bet to izdot vai pat tikai parādīt Interneta lietotājiem, ar kuriem pirms tam nav slēgts īpašs līgums, pagaidām traucē autortiesību ierobežojumi. Protams, atkārtots izdevums ļautu šo jautājumu risināt.
Es, saprotams, nedaru te “visu iespējamo”. Jo atkārtotu MEV izdevumu es nevaru apmaksāt. Tas arī ir parastais šķērslis, ja ir runa par latviešu kultūras mantojumu – komerciāli izplatīt radītu lielus zaudējumus, bet nekomerciāli izplatīt nedrīkst – jo kopš autoru nāves vēl nav pagājuši 70 gadi. Tas ir likumsakarīgs rezultāts, ja bez izmaiņām pielieto Latvijas apstākļos autortiesību noteikumus, kas domāti pavisam cita mēroga valodām (piemēram, angļu). Angliski ik gadus iznāk labas vārdnīcas (ar katru gadu labākas) – un šie projekti mēdz būt arī komerciāli veiksmīgi.
0
aivarstraidass > aivarstraidass 30.01.2013. 14.57
>>> Ciniits: Pārmaiņas pēc iesaku Jums pajautāt profesoram V. Zariņam – varbūt viņš Jums šo jēgu izskaidros.
=========
V.Zariņš Jums pastāstītu, ka atšķirība pastāv starp empīrisko izziņu un racionālo izziņu (starpību starp Deivida Hjūma un Renē Dekarta pieejām). Mūsdienās viss ir stipri sajaucies, bet angliski runājošās zemēs joprojām ir tradīcija paļauties uz precedentu, uz to, kas praksē darbojas. Kontinentālajā Eiropā (it īpaši Francijā) cilvēkiem reizēm patīk veidot formālas sistēmas, kas ir izsecinātas no dažiem pamatprincipiem.
Nav tādēļ brīnums, ka angļi un franči savas vārdnīcas veido pēc atšķirīgiem principiem. Mans secinājums no visa šī stāsta ir tāds, ka lingvistikas jomā parasti ir drošāk paļauties uz valodas lietotāju praksi. Un tad valodniecība ir tuvu radniecīga eksperimentālajām jeb dabas zinātnēm – patiesības kritērijs ir empīrisks novērojums (piemēram vārdu lietojumu statistika valodas tekstu korpusā).
Tikai tur, kur empīriskā bāze ir neliela vai pretrunīga – būtu vairāk jāpaļaujas uz teoriju. Teiksim, Lidija Leikuma un Ilze Sperga zinās pastāstīt, kādi strīdi filologu starpā ir bijuši par latgaliešu darbības vārdu vai divdabju locīšanas likumiem. Jo dažādos novados loka atšķirīgi – bet modernajā latgaliešu valodā ir vajadzīga kaut kāda norma, lai cilvēki varētu normāli rakstīt. Un nevar pareizrakstības labotājus taisīt ar tīri statistiskiem paņēmieniem – jo liels daudzums teorētiski iespējamu vārdu formu mums pieejamos elektroniskos latgaliešu valodas tekstos nekur neparādās.
0
Andris > aivarstraidass 30.01.2013. 16.07
> Kalvis Apsītis
Pieļauju, ka varu kļūdīties, taču iespējams, ka profesors norādītu nevis uz „atšķirību starp empīrisko izziņu un racionālo izziņu”, bet gan uz kompetences robežām, ko nevar staipīt kā košļājamo gumiju, – arī uz seno latīņu teicienu par kādu valstvīru un valodu. Līdz ar to Eiropas Centrālajai bankai diktēt noteikumus kādas ES dalībvalsts valodai ir … (definēšu politkorekti) gauži savdabīgs precedents. Jau minēju, ka, ja esam konsekventi, turpmāk oficiālajos dokumentos arī Eiropas vietā būtu jāraksta Europa.
0
ilmisimo 30.01.2013. 13.06
agrunte Es IRa vietā paredzētu….
___________________________________ pusprāgušā portāliņa un pusglancētā žurnālīša maigu “‘eitanāziju”?
0
grislits 30.01.2013. 13.06
Beidzot sapratu laikam, kādēļ Eiropa uzstāja, lai oficiāli latviski lietojam EURO.
Nebiju iepriekš īpaši pievērsis uzmanību, kādās valodās uz eiro banknotēm kas virsū rakstīts. Bet tagad man tapa skaidrs, ieraugot, ka uz tām ir uzdrukāts eiro nosaukums arī grieķiski un bulgāru (vai kādā nu tur) valodā. Eiropā pieņemts, ka viss jātulko visās attiecīgajā projektā iesaistītajās Eiropas valodās. Ja mēs oficiāli lietotu EIRO vai EIRA, tad viņiem būtu jādrukā virsū nosaukums arī latviski, kas papildus tehniski sarežģītu lietas, kā arī varbūt vēl “pavērtu slūžas”, un nākotnē citi arī sāktu prasīt eiro nosaukuma lietošanu atbilstoši savas valodas likumiem, un tad arī tas būtu jādrukā virsū uz banknotēm.
0
ilmisimo 30.01.2013. 13.04
… uzlabošanai var palīdzēt latviski sarakstītu vai labi iztulkotu grāmatu lasīšana.:)
______________ Kā tad.
nulles tagadiņ sāks lasīt ”Zaļuo zemi”.
0
ievuliitis 30.01.2013. 13.04
Atvainojiet manu naivumu, bet kā tad man, lasot to nosaukumu, tas būs jāizrunā – kā pieņemts pie mums (kā rakstās, tā lasa), vai par juro, kā tas ir pieņemts oriģinālvalodā?
1
Bulkujānis www.lasma > ievuliitis 30.01.2013. 17.57
Jā, tiešām, kas tā tāda te – “oriģinālvaloda”? Kura tad tā ir? Ja pēc ekonomiskās loģikas, tad mums būs jāsaka kā vāciešiem “oiro”, jo Vācija ir ekonomiski spēcīgākā Eirozonas valsts. Un varam atcerēties vācu vārdu spēli, kas viņiem bija populāra, skatoties uz jaunajām cenām pēc eriro ieviešanas – “euro – teuro”.
0
Andris 30.01.2013. 12.56
Nulle: interesants atklājums – grieķi sauc “centus” par “lepto”! Nu gan… Un neviens neuzspieda viņiem oficiālu nosaukumu. Malači.
0
ilmisimo 30.01.2013. 12.49
…Kā «nepareizos» sabradāt ar Patiesības ministrijas tanku kāpurķēdēm. Vai Latvijā darbojas Patiesības ministrijas brigādes? Jā.
Otto Ozols
http://itvnet.lv/article/zinas/451826_506x285.jpg
……….
jāatzīst, ka Latvijā Patiesības ministrija bija un joprojām ir.
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/451826-ka_nepareizos_sabradat_ar_patiesibas_ministrijas_tanku_kapurkedem_vai_latvija_darbojas_patiesibas_ministrijas_brigades_ja
Kas IR – tas IR.
0
Andris 30.01.2013. 12.43
Ja gribi zināt, kā izrunā Ευρω, iekopē to Gūgla tulkotājā un uzspied uz skaļrunīša attēlu. Dators pateiks. Skan ļoti skaidri “evro”. Arī vārds “Eiropa” skan “Evropi” (Ευρώπη).
0
Sanšains 30.01.2013. 12.38
nulle –
Labi, arī Jums iekopēšu fragmentu – 3. reizi – no tā paša Alda Lauža raksta:
“Daži teikumi (savulaik izkopēti vai izrakstīti no laikrakstiem): «aizdevumu varat saņemt eiro», «aktīvus un saistības pārceno eiro», «visas summas uzrādītas eiro», «dolāra kurss eiro», «eiro izsniegtie kredīti», «pārrēķināt eiro», «norēķināties eiro», «uzticēšanās eiro pieaug», «uzņēmuma akcijas cena latos pieauga par 0,93 procentiem, bet eiro – par 1,83 procentiem»”
http://www.twitlonger.com/show/k8763k
Ja Jūs, “nulle”, izlasot šos teikumus, nejūtat diskomfortu, tad atļaušos apgalvot, ka Jums trūkst labas latviešu valodas izjūtas.
Tās uzlabošanai var palīdzēt latviski sarakstītu vai labi iztulkotu grāmatu lasīšana.:)
0
Andris Jautriņš 30.01.2013. 12.33
Eira būtu latviski, bet eiro saglabā svešvārda statusu, kas ir tikai loģiski svešnaudai :)
0
Andris Jautriņš 30.01.2013. 12.30
Vai kāds var latviski uzrakstīt grieķu nosaukumu?
0
Andris 30.01.2013. 12.18
Nevis “jevro”, bet “ebpo”.
0
Andris 30.01.2013. 12.12
Ja jau oficiāli latviešu valodā ir “euro”, tad nākamais, tikpat loģiskais, solis – Eiropu oficiāli pārdēvēt par “EUropu”. Nekādu problēmu.
0
GirtsBite 30.01.2013. 12.00
No kurienes radies uzskats, ka skaņa “eu” latviešu valodā nav pieļaujama? Pareizāk, kāpēc unikālās tiesības uz šo skaņu ir tikai izsauksmes vārdam “Eu!”?
5
maracecina > GirtsBite 30.01.2013. 12.09
ja viss būs vienkārši, nebūs par ko cepties…
0
Sanšains > GirtsBite 30.01.2013. 12.17
Halceon –
Vai nepietiek ar to, ka tāda ir tradīcija? Jāniķojas, jāspirinās un jācenšas iespert vecākiem.. principa pēc?
0
Andris > GirtsBite 30.01.2013. 12.33
Atsevišķi “Eu!” var viegli izrunāt, jo pēc tam seko pauze, bet ja pēc “eu” seko citi burti, tad runašana bremzējas, un tāpēc šis burtu savienojums ir grūti izrunājams, turklāt ne tikai mums, bet arī citām tautām. Nezinu nevienu valodu, kurā “euro” tiktu izrunāts tieši kā “euro”, nevis “oiro” (vāc.), “juro” (angl.), “evro” (grieķ.) u. tml.
0
Andris > GirtsBite 30.01.2013. 12.54
Nezinu gan. Visādi pārsteigumi var būt, jo viņi nav indoeiropieši.
0
cekuleuna > GirtsBite 31.01.2013. 13.54
Nu tieši tā – katrs taču izrunā savā valodā, neatkarīgi no tā, kas rakstīts uz tā papīrīša.
0
aldis_grunde 30.01.2013. 11.59
“Eiro ieviešanas projekta vadītāja Dace Kalsone avīzei norāda, ka tad, ja uz naudas zīmes rakstīts “euro”, loģiski būtu lietot tādu nosaukumu, kāds ir uz tās.”
Uz banknotēm jau ir rakstīts arī ΕΥΡΩ (grieķiski) un gan jau būs arī EBPO, ja Bulgārija pievienosies eirozonai, bet latviešu valodas EIRO nebūs…
Un tagad mēs oficiāli rakstām, piemēram, “ASV dolārs”, lai gan uz banknotēm tā nav rakstīts.
1
Andris > aldis_grunde 30.01.2013. 12.17
EBPO būs neatkarīgi no Bulgārijas. Jaunais eiro banknošu dizains jau ir apstiprināts un tur jau ir EBPO. Jaunā dizaina 5 EUR banknoti var redzēt šeit:
http://www.neue-euro-banknoten.eu/Euro-Banknoten/Die-Euro-Banknoten-7-1/DIE-NEUE-5-BANKNOTE
0
nefratete 30.01.2013. 11.57
Valodu ar likumu nepārtaisīsi un esmu 100% pārliecināts, ka tādi eiro nāk un iet, bet latviešu valoda paliek.
Bet tiem MK noteikumu pieņēmējiem vajadzētu atgādināt kaut ko nedaudz no klasikas – Caesar non supra grammaticos. Tikai diez vai no viņiem kaut vienam ir izglītība lai to saprastu.
2
Sanšains > nefratete 30.01.2013. 12.09
Taisnība, izskatās, ka nekas cits mums tagad neatliek, kā mierināt sevi Jūsu ieteiktā veidā, un varbūt pat mēģināt par to visu ironizēt. Tomēr, pat ja “euro projekts”, piemēram, pēc 20 gadiem beigsies, pieļautā valodas kropļošana būs atstājusi sekas.
Citēšu to pašu Alda Lauža tekstu:
“Kad latu vietā mēs visi sāksim norēķināties Eiropas kopīgajā naudā, nelokāms naudas vārds mazinātu latviešu valodas efektivitāti arī ikdienas runā.
[…]
Ciestu pašas latviešu valodas prestižs tās lietotāju acīs.”
http://www.twitlonger.com/show/k8763k
Šis efekts mums ir pazīstams. Katrs latviešu valodas situācijas vājinājums likumos kopš 90. gadu otrās puses, katra latviešu amatpersonas pakalpīgā un publiskā uzstāšanās krievu valodā mazina latviešu valodas prestižu gan latviešu, gan ĪPAŠI krievu acīs, ar kuriem valodas nozīmē joprojām asi konkurējam ikdienā.
Mazina prestižu, mazina tieksmi valodu lietot, mazina mūsu kultūras prestižu un spēku, mazina to partiju un ideoloģiju spēku, kas joprojām uztur “nacionālas valsts” ideju.
Ikdienas mocīšanās ar latviešu valodā tizlo “eiro” būs līdzīgs iespaids.
0
Sanšains > nefratete 30.01.2013. 14.37
nulle –
Agresīvie tolerances trieciennieki.. Nekā jauna. Pašu nešķebina?
0
Una Grinberga 30.01.2013. 11.43
Ne pirmais, un ne pēdējais vārds, ko latviski rakstīs, bet izrunās citādi. “Euro” ir grūtāk izrunāt, tādēļ, arī visi lietos “eiro”, kas tāpat nav latviski, jo latviešu valodā galotne “o” ir tikai svešvārdiem.
Kā gan birokrāti uzdrošinās iejaukties valodnieku kastas lēmumos!? Birokrāti cenšas visu vienkāršot, lai sabiedrībai nav jāputrojas ar vairāk nekā desmit dažādiem eiro nosaukumiem, bet valodnieki cenšas visu sarežģīt, jo viņi jau neko citu neprot!
2
Andris Jautriņš > Una Grinberga 30.01.2013. 12.26
kas tāpat nav latviski, jo latviešu valodā galotne “o” ir tikai svešvārdiem…… Bet tas taču ir svešvārds! Un mums neļauj par to aizmirst vēl īpašākā veidā. Ar eu :)
0
silvija_vitina > Una Grinberga 30.01.2013. 12.36
Nu bet eiro ari ir svešvãrds un svešvardus lieto jebkurã valodã. Tas nav nekas nedabisks. Nedabisks ir tas, ka svešvãrds netiek adaptêts. Tãpēc eiro ir ok, bet euro ir kroplība. Turklãt jãņem vērã arī vãrda atvasināšanas aspekts. Ko darīsim ar atvasinãjumiem? Ne jau ikdienas lietojumā bet oficiālajos dokumentos? Kurš klerks man uz to atbildēs?
0
exotika19642 30.01.2013. 11.30
Žēl, ka nogulēju šizofrēniskos MK noteikumu labojumus 2007. gadā – tiesību aktiem viens variants, latviešu valodai otrs. Pat domādams neizdomāsi! kaut ko tādu tikai Kalvītis ar Rivžu varēja parakstīt.
0
aija_liepina 30.01.2013. 11.28
Ja Druvietes kundze un citi valodnieki tikpat sašutuši būtu par latviešu ikdienas valodas pārkrievošanos lielā apjomā ar neskaitāmiem “davai”, “ķipa”, “točno”, “vot”, “dajebkas”, “pa lielam” u.c., tad varētu piekrist, bet šajā gadījumā tā ir liela liekulība, ko no Druvietes kundzes nebiju gaidījusi.
1
Sanšains > aija_liepina 30.01.2013. 11.53
Pa gabalu pazīsto šo demagoģisko, naidpilno attieksmi.
Ja Druviete, Dzintars, Nacionālā apvienība, utt. bieži tiek dzirdēti aizstāvam latvisko, tad viņiem tiek pārmesta “viena jautājuma” politika un cenšanās uzdoties par vienīgajiem īstajiem latviešiem.
Ja Druvietes, Dzintara, Nacionālā apvienības, utt. viedoklis kādā jautājumā tomēr nav plaši izskanējis (piemēram, “draudzīgu” mediju noklusēšanas dēļ), tad viņiem tiek pārmests inertums un liekulība.
0
exotika19642 30.01.2013. 11.28
Uzvarētājs ir tas, ko par tādu atzīst zaudētājs. Kā drīkst atzīt, ka kauja jau zaudēta? Un valodnieki nav visa tauta – ne jau viņiem vien valoda rūp. Cita lieta, ka valodnieki bieži skalda matus un radījuši iespaidu, ka grib traucēt valodas lietošanu. Toties tagad, kad tiešām jāaizstāv valoda, skatās valdībai mutē.
Starp citu – laba ideja rakstīt uz eirobanknotēm visās oficiālajās valodās naudas nosaukumu! Lai arī mazākiem burtiem.
2
Una Grinberga > exotika19642 30.01.2013. 11.34
@Ilze
Eirobanknotes visās valstīs ir vienādas… ko tad darīs, kad eirozonai pievienosies jauna valsts – katru reizi pārdrukās visu papīra naudu?
0
Kristīne > exotika19642 30.01.2013. 18.35
“katru reizi pārdrukās visu papīra naudu? ”
===
Kāpēc “katru reizi”? Banknotes tāpat maina pret jaunām reizi 2 gados… Pat ja drukāšana notiek retāk, dizainu var pamainīt kārtējā drukāšanas reizē. Manis pēc var arī nemainīt.
0
Sandris Maziks 30.01.2013. 11.13
Лингвистов много на русьи, лизнул п…у, скажи Merci
Krietnu grāvju racēju gan mums trūkst
0
dro 30.01.2013. 11.10
Manā skatījumā kārtējā vētra ūdens glāzē. Druviete gaidīja, ka uz ES naudas euro vietā drukās eiro? Tas taču nenozīmē, ka latviešu valodā jālieto euro. Padomju laikā uz banknotēm rakstīja rubļ, bet neviens neliedza latviski rakstīt rublis:) Neprot atdalīt mušas no kotletēm…
9
Andris Jautriņš > dro 30.01.2013. 11.21
Ino, uz rubļiem bija rakstīts 15 valodās, arī latviski. Viens rublis, trīs rubļi, pieci rubļi utt. Jā ar mazākiem burtiem, bet bija!
Un neatceros, ka būtu bijusi kāda Maskavas instrukcija, kurā prasītu latviešu valodā rakstīt rubļ vai рубль.
0
dro > dro 30.01.2013. 11.25
Andris Doveiks. Nu labi, bet tas taču nenozīmē, ka tagad latviešu valodā jājieto euro. Tad USA var pieprasīt arī dolāru rakstīt bez “s” burta.
0
Sanšains > dro 30.01.2013. 11.37
lno:
Nu labi, bet tas taču nenozīmē, ka tagad latviešu valodā jālieto euro.
=====================================
Vai tad neesat dzirdējis, ka oficiālajos dokumentos mums tomēr nāksies mērkaķoties ar šo “euro”?
Tā teikt, pa ķēķi un kūti baueriem tiek ļauts ņemties kā nu tīk, bet uz placi, pie kungiem (t.i., mūsu Eiropas draugiem) vai arī uz pašu ballēm jādodas “europeizētiem”.
Un “eiro” lietošana ir daudz labāka?
Pret šo pagalam kroplīgo “euro” nez kāpēc tagad iebilst gandrīz vai visi latvieši. Bet tikai pret mazliet mazāk kroplīgo “eiro” diskusijās pirms 8-10 gadiem iebilda mazākums latviešu.
Tāpat kā Druviete, “līdz mūža galam” neaizmirsīšu, cik aroganti toreizējā Ēlertes “Diena” palika pie “eiro”, par spīti labi pamatotajiem valodnieku ieteikumiem lietot lokāmo formu “eira”.
Ja nepelnīti ietekmīgā “Diena” tolaik būtu sākusi lietot vārdu “eira” (kā, piemēram, “Latvijas avīze”), tad domāju, ka sabiedrības noskaņojums būtu nosvēries “eiras” pusē.
Aldis Lauzis:
“Gandrīz visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās Eiropas naudas nosaukumu loka tik daudz, cik vispār šajās valodās lietvārdus iespējams locīt. Loka un locīs, lai gan visās šajās valodās ir vairāk sintaktisko locīšanas aizstājēju (attiecīgu prievārdu, artikulu utt.) nekā latviešu valodā. Tātad mēs esam pēdējie, kas šajā ziņā varētu atļauties būt izņēmums.
Likt latviešiem atteikties no lietvārdu locīšanas būtu līdzvērtīgi tam, kā likt angļiem atteikties no daudzskaitļa galotnes –s un prievārdiem «for», «to», «in» un «into». Teikumā šie prievārdi lietvārdus iegroza līdzīgi tam, kā mūsu valodā tos iegroza datīva un lokatīva galotnes.”
un
“Ne jau katrs nelokāms vārds jūtami mazina valodas efektivitāti. Taču dienišķās naudas vārds noteikti pieder pie pirmajiem desmit, kuri nedrīkstētu būt nelokāmi, jo tas ne vien apgrūtinātu saprašanos, bet arī nevēlami ietekmētu valodas sintakses attīstību. Tie, kas aizstāv palikšanu pie nelokāmā «eiro» («euro»), parasti min vienkāršus teikumus (tādus kā «man ir trīs eiro»), kuri var radīt iespaidu, ka nelokāmībai tiešām nav nekādas vainas. […]
Tomēr daudz ir arī konstrukciju, kurās nākas laipot un lāpīties, pat mainīt domu, lai tā būtu skaidri izsakāma.”
http://www.twitlonger.com/show/k8763k
0
dro > dro 30.01.2013. 11.39
Haris. Jums droši vien taisnība. Mani šodien vairāk interesē notikušais Liepājas metalurgā.
0
Andris Jautriņš > dro 30.01.2013. 11.50
Ino: Nu labi, bet tas taču nenozīmē, ka tagad latviešu valodā jājieto euro……
Ha, laikam nepareizi sapratu. Es jau par to pašu, ka visos ne-latviskajos tekstos varam rakstīt euro (vai orue vai eruo – kā kungiem vajag), bet lai tie kungi nebāž savas liberālās (tāds tas liberālisms?) rokas latviešu vārdnīcās!
Vai tad Franfurtē kāds taisās Latvijas valdības un LB atskaites lasīt latviski, ja viņi uztraucās, kā mēs latviski sauksim naudu, kuru ikdienā lietojam? Tādai prasībai ir jēga tikai vienā gadījumā. Ja mērķis ir salauzt. Visu slotu uzreiz nevar, tad izritina zariņu pa īrijām, bet no atlikušā kopuma lauž pa vienam. Kad ar gurķa vai banāna līkumu, kad ar vienu burtu vārdā…
0
Krista Kalnbçrziòa > dro 30.01.2013. 11.54
Nē, tā nav vētra ūdens glāzē. Ja jau uz eiro monētām un banknotēm var rakstīt tikai “euro” un saukt tās par “eiro”, tad jau saucam par latiem vai par guldeņiem vai par tugrikiem! Tad jau kāda vispār nozīme šai valūtai? Tad varbūt var izdarīt tā, ka dalībvalstis varēja saglabāt savas nacionālās valūtas un Eiropas Centrālā Banka varēja pievērt acis uz to un teikt: mums ES ir tikai eiro, sak’, katrs lieto un sauc kā grib, bet valūta visiem ir viena… Tas taču ir nonsenss!
0
grislits > dro 30.01.2013. 12.09
Piekrītu Harim un Doveikam.
Kāda problēma, lai uz banknotēm stāv nosaukums angļu valodā vai kādā nu tas nosaukums valodā skaitās – EURO. Bet kāda būtu Eiropai vai jebkuram citam daļa, kā mēs to naudu saucam latviski? Kāda daļa viņiem, kā mēs to rakstam dokumentos latviešu valodā? Tulkojumos lūdzu – ja likums vai līgums pārtulkots vai rakstīts angliski, tur lieto anglisko versiju – euro, latviskajā tekstā – kādu pieņemam paši par labu esam savā valodā lietot.
Un diez vai valodniekiem vai pārējiem būtu jāmet plinte krūmos. Ja pašlaik ir spēkā tāda prasība, tas jau nenozīmē, ka nevar viņiem regulāri pilināt uz smadzenēm, ka tādā noteikumā nav loģikas un praksē tāpat neviens nelieto EURO. Un ja ilgi pilinās, pilinās un visu laiku atgādinās, vienā brīdī viņi piekritīs, nekur neliksies.
Un tā būtu jādara visās Latviju interesējošās lietās – visu laiku, nepārtraukti, regulāri par interesējošām lietām visur jāatgādina savs viedoklis un jāatgādina savs skatījums. Tad ar laiku sāks ņemt par pilnu (vai vismaz daudz nopietnāk ieklausīsies) mūsu nostāju jau pirmo reizi to izdzirdot, un arī mums labvēlīgs rezultāts tiks panākts daudz biežāk.
0
dro > dro 30.01.2013. 12.24
Andris Doveiks OK:)
0
Andris > dro 30.01.2013. 13.10
Edgars: Te Nulle zemāk ielika wikilinku uz eiro nosaukumiem visādās valodās. Izrādās, grieķi sauc eirocentus par “lepto”. Un nekas.
0
silvija_vitina 30.01.2013. 11.09
Nu re, gada nevãrda nomimãcija jau rokã. Turpmãk valodniekiem būsplašs darba lauks cīņai par nevãrda izskaušanu.
0