Didaktiskas piezīmes par augstākās izglītības reformu kvalitāti
Saistītie raksti
Viedoklis /
18. jūnijs
Kā skolu jauniešiem rosināt interesi par uzņēmējdarbību?
Viedoklis /
5. jūnijs
Dizaina nākotne ir starpdisciplinārā sadarbībā
Viedoklis /
14. maijs
Izkāpjot no komforta zonas: ko iegūstam, studējot doktorantūrā?
Komentāri (31)
janis17 03.01.2013. 09.51
Kaut kas ir jādara un tā tas ir vienmēr bijis un būs. Ir jāuzlabo! Ģeniāli! Vai var datoru uzlabot ar cirvi?
0
loptik 03.01.2013. 05.26
Baidos, ka dažiem šiem “klientiem” klāsies aizvien grūtāk un grūtāk, jo muļķu daudzums mazinās. Atdzīšos, ja Ķīlim neizdosies, pielikšu visas pūles, lai mani bērni nemācītos Latvijā (izņēmums būtu, ja viņiem rastos interese par tām uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmajām nozarēm, kuras pie mums tiešam ir augstā līmenī). Tas nozīmē arī, ka ir risks, ka viņi sevi nesaistīs ar Latviju. Kas būtu skumji. Protams, neaicinu sekot manam piemēram, dariet kā paši ziniet. Bet tīri aiz personiskiem apsvērumiem ceru, ka ministram izdosies.
Viena piezīme: kā “sasaiste ar darba tirgu”, tā arī “nepieciešamība noteikt, kādi speciālisti vajadzīgi” nav nepieciešama. Valstij ir jānosaka tikai viena lieta: “kvalitātei jābūt vismaz Eiropas līmeņa” (ko var viegli noteikt pēc publikācijām, patentiem, studentu algām un konkursiem). Viss. Tas automātiski nofiltrēs tās nozares, kurās mums ir salīdzinošas priekšrocības. Pēc tam jau var domāt, vai pārējās varbūt gatavot latviešu speciālistus citu valstu iniversitātēs, vai veidot kaut ko uz vietas, vai arī nedarīt neko. Tātad – neredzu, kāpēc būtu vajadzīgs kāds seviškais “plāns”, ir jāpiemēro jau esoši un visā pasaulē lietoti kvalitātes kritēriji. Ar to pietiek.
3
Pastniece > loptik 03.01.2013. 06.30
Sakiet, lūdzu, kuras nozares mums ir tiešām augstā līmenī? Es tādas neredzu, bet pieļauju, ka varbūt esmu ko palaidis garām.
0
loptik > loptik 03.01.2013. 07.18
Tā kā man tas pagaidām nav aktuāli, neesmu interesējies. Taču tiem, kam bērni tuvojas studiju gadiem iesaku veltīt 3-4 atvaļinājuma dienas, jo visa nepieciešamā informācija mūsdienās ir publiski pieejama. Tur nevajag nekādu ne Eiropas, ne AIP projektu, lai noskaidrotu kas ir kas, pietiek ar gugli un pāris brīvām dienām.
Domāju gan, ka tā liste daudz neatšķirsies no tās, ko nosauca, liekas, Vitālijs Skrīvelis “Diena” intervijā “Revolūcija vai evolūcija?” (varētu būt, ka 2012. gada novembrī, google palīdzēs).
0
Una Grinberga > loptik 03.01.2013. 10.17
@yndi halda
Dabaszinātnes un medicīna Latvijā ir normālā līmenī, bet jau tagad aizvien biežāk jaunieši dodas prom studēt pat šīs jomas, jo studiju sasaiste ar darba tirgu ir vāja (tātad darba perspektīvas zemas par spīti normālam studiju līmenim)!
0
Una Grinberga 02.01.2013. 19.45
Ja autors sāk ar fundamentālu kļūdu, uzskaitot izglītības procesa institūcijas par klientiem, tad nemaz nav vērts iedziļināties visā tālākajā. Tiešais klients ir skolojamie, bet netiešais klients ir sabiedrība. Tas, ka ministrs rīkojas skolojamo un sabiedrības interesēs, ir vienīgais un vispareizākais ceļš. Augstskolas un profesori ir tikai izpildinstitūcija hierarhijas apakšā (zem Saeimas, valdības, ministrijas un izglītības padomēm).
Alberts Prikulis līdz ar rektoriem un visām tām padomēm iedomājas, ka ir klients sabiedrībai, bet patiesībā jau viņi ir kalpi sabiedrībai – viņiem būtu jāpilda sabiedriskais pasūtījums, bet dzīvē izrādās, ka 20 gadus neviens to nav darījis un viņi ir aizmirsuši par savu tiešo pienākumu!
P.S. Visus tos n-tos “pētniekus”, kas kritizē IZM pieeju analizējot datus, ko ir apkopojuši “pētnieku” kolēģi, ieteiktu koncentrēt resursus, lai pētītu savu augstskolu izglītības piedāvājuma kvalitāti un paskatīties, kas notiek kaut vai tepat blakus Igaunijā, Tartu universitātē.
8
Signija Aizpuriete > Una Grinberga 02.01.2013. 20.45
——–
Visi tie pētnieki, kas nav apjēguši Latvijas ‘veiksmes stāsta’ būtību – visi neizbēgami dosies pa Sprīdīša taku laimi kaut kur Tartu, Helsinkos u.c. meklēt:
Zinātnieki: Latvija būs Eiropas nabagmāja
(..)
“Latvija atrodas pēdējā vietā Eiropas Savienībā inovāciju jomā, atpalicība un nabadzība nākotnē tikai pieaugs, ja NAP un citos dokumentos netiks paredzēts pienācīgs atbalsts nacionālajai zinātnei un pētniecībai. Tas, ko uz 2020. gadu NAP ir uzdrošinājušies ierakstīt mūsu politikas veidotāji, ir mazāk, nekā ir Igaunijā jau šobrīd”, uzsver vēstules tapšanas iniciators G. Krūmiņš.
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/zinatnieki-latvija-bus-eiropas-nabagmaja-13960254
0
Una Grinberga > Una Grinberga 02.01.2013. 21.29
@edge
Daudzi Latvijas “pētnieki” vien varēs uzkopt telpas Tartu vai Helsinkos…
0
lismanis > Una Grinberga 02.01.2013. 22.28
@Nasing spešal!
Klau, sen gribēju pajautāt – tu strādā IZM, ka tik ļoti dedzīgi aizstāvi visu un jebko, ko viņi dara?
0
anesteeziste > Una Grinberga 02.01.2013. 23.25
Kā tad igauņi panāca AI kvalitātes uzlabošanos? Mērķtiecīgi valstij ieguldot universitātēs un cilvēkresursos. Un tagad izlasiet, ko igauņi nākamajos gados darīs un kā un salīdziniet ar mūsu ministra grandiozajām idejām http://www.elu5x.ee/public/Haridusstrateegia_ENG_spreads_appendix.pdf
Ievērojiet, ka Igaunijā AI būs bez maksas, turklāt ar stipendiju, lai nevajadzētu strādāt.ievērojiet, ka igauņu valodas izmantošanai izglītībā ir būtiska vieta. Palasot šo dokumentu uzreiz ir skaidrs ko un kāpēc grib sasniegt.
0
janis17 > Una Grinberga 03.01.2013. 10.03
Nasing, es gan uzskatu, ka IZM klienti ir tieši tās iestādes, kuras tā regulē likumdošanas iniciatīvu ceļā.
Nevajag bīdīt patētismu par IZM kā “tautas kalpiem” – tas tā pārāk vulgāri. Tautas kalpi tiešā nozīmē ir tieši izglītības iestādes. Tieši tām un nevis ministrijai ir jāpiedāvā kvalitatīvs pakalpojums. Ministrija regulē šo pakalpojumu “tirgus placi” un noteikumus, protams, ka tautas labā. Tāpēc nevajag pārlēkt vienai pakāpei un rakstīt vēstules prezidentam, ja lauku veikaliņā pārdots ieskābis piens.
Neloloju ilūzijas, ka tie, kam karoga vietā ķīlis maz sajēdz, par ko es runāju…
0
janis17 > Una Grinberga 03.01.2013. 10.06
Vai tiešām tu ceri, ka ķīlisti to izlasīs?
Viņi pat nezina, ka top 100 augstskolu budzeti ir salīdzināmi ar Latvijas valsts budžetu, bet tas tak neliedz viņiem muldēt…
0
Una Grinberga > Una Grinberga 03.01.2013. 10.09
@Svins
Es atbalsti virzienu… Ja nepamanīji, tad es biju kritisks pret akreditācijas noteikumu kompromisu… Bet tā kā IZM un Ķīlis ir vienīgie, kas nāk klajā ar priekšlikumiem reformām, tad man cits nemaz nekas neatliek. Kopš lielā skandāla septembra sākumā, ne LSA, ne Rektoru padome nav nākusi klajā ar savu redzējumu par reformām, ja jau viņi neatbalsta Ķīļa reformas!
0
Una Grinberga > Una Grinberga 03.01.2013. 10.11
@CEN
Ja iepazītos ar IZM prezi prezentācijām, valdības rīcības plānu, Ķīļa youtube, tad pamanītu, ka principā Igaunijas plāns atšķiras tikai ar to, ka tas ir skaisti samaketēts!
0
rencisv 02.01.2013. 19.09
Es gribu pilnigi noteikti piekrist sim viedoklim.
Autors IR kludijies, vienigais IZM tiesais klients ir skoleni un studenti. IZM ir jauzdod jautajums kapec esam tur kur esam, kapec mums PISA testos sliktaki rezultati neka Igaunija, kapec daudz mums Latvija lielaks austskolu skaits un studentu skaits neskatoties uz sliktakiem rezultatiem PISA testa, kapec daudz mazaks publikaciju skaits? Ka pec nav iekseja izvertejuma par katru pasniedzeju no studentu puses? Kapec vel joprojam ir skaidra prakse ka publikacijam pieraksta institucijas administrativo vaditaju, kaut gan darba vins/vina nav piedalijusies. Likumi, ja tie nepielauj progresu un iegut labakas zinasanas ir jamaina!
Raktsitajs parmet objektivu datu un analizes trukumu, bet secinajumi ka ” Šā iemesla dēļ tie, pirmkārt, veido vai pastiprina plašākā mūsu valsts sabiedrībā negatīvu attieksmi pret augstskolām un augstāko izglītību, un līdz ar to apgrūtinās gan studentu piesaisti, gan finansējuma piesaisti no valsts un privātajiem avotiem. Otrkārt, tie ir radījuši nevajadzīgu opozīciju pret IZM augstskolās, un līdz ar to būs apgrūtināta augstskolu konstruktīva līdzdalība reformu pasākumos. Treškārt, tie negatīvi ietekmē mūsu augstākās izglītības prestižu ārzemēs, un tas var apgrūtināt augstskolu turpmāko internacionalizācijas procesu” ir neobjektivi un nav uz datiem un analizi balstiti.
0
RitvarsPavlovs 02.01.2013. 18.43
Pareizs paraksts zem bildes būtu “Studenti Sorosa auditorijā” :)
0
Rinalds Krûklis 02.01.2013. 16.31
Autoram putra galvā par to, kurš kuram klients :)
IZM klients ir sabiedrība. AIP, LIZDA u.c. organizācijas (arī pētniecības institūti) drīzāk uzskatāmi par procesu un rezultātu uzlabojošiem instrumentiem klienta (lasi sabiedrības) mērķu sasniegšanai.
1
sausins > Rinalds Krûklis 03.01.2013. 15.36
Pievienojos !!!!
0
Janis 02.01.2013. 16.26
“Pavisam nesen tikāmies ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem un viņi brīnījās, kā tā var būt, ka mums pārmet reformu plāna trūkumu.
Lietas, kas jāizdara, ir skaidri formulētas, un tiek virzīti lēmumi, kas nepieciešami mērķu sasniegšanai. Reformu plāns 2013. un 2014. gadam iesniegts Valsts kancelejā un 3. janvārī tiks skatīts valdības sēdē. Faktiski plāns bijis visu laiku, taču vēlējāmies vairāk laika veltīt nevis birokrātijai, bet kādu konkrētu lietu paveikšanai.
Protams, ir pretestība no augstākās izglītības institūciju puses, kas 20 gadus dzīvojušas pa savam, diezgan autonomi. Viņiem pat nepatīk, ka kāds uzdod jautājums, kāpēc kaut kas augstskolā notiek tā vai citādi.”
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=369169:plns-lim-tomr-ir&catid=95:intervijas&Itemid=439
0
anesteeziste 02.01.2013. 16.18
Saprāta balss tuksnesī- pilnībā piekrītu, ka ir jāizvirza konkrēti, reāli sasniedzami mērķi, izvērtējot Latvijas AI sistēmas stiprās un vājās puses un aprēķinot, cik tādu mērķu sasniegšana maksās. Bet gan jau Ķīļa pielūdzēji tūlīt nories.
3
Rinalds Krûklis > anesteeziste 02.01.2013. 16.25
Manuprāt šie konkrētie mērķi ir jaizvirza pašām augstskolām atsevišķi un kooperējoties kopā. IZM var iezīmēt ceļu, kas ejams un ko tā būtu gatava atbalstīt ar finansējumu. Man šķiet, ka ir ok, ja valsts līdzekļi tiek novirzīti labākajām programmām un tām, kuras ir akūti nepieciešamas tautsaimniecībai.
0
anesteeziste > anesteeziste 02.01.2013. 16.38
IZM jānosprauž galvenais mērķis- kādu mēs gribam redzēt AI sistēmu kopumā – vai mums būs sistēma, kuras galvenā misija ir kionkurēt pasaulē ar pētniecību ( nereāli bez vairākkārtēja budžeta palielinājums un nopietna ieguldījums cilvēkresursos), vai sistēma, kuras galvenais uzdevums ir sagatavot vietējam darba tirgum neoieciešamos speciālistus ( reāli, bet nepieciešams noskaidrot, kas tiemtādi) vai vēl nez kas. Patreiz ir tikai mētāšanās ar nereālām idejām – piemēram, viena augstskola pasaules pirmajā simtniekā astoņu gadu laikā! Igaunijai ar visām reformām divdesmit gadu laikā tas vēl nav izdevies. kad minsitra, un mimistrijai būs skaidrs virsmērķis, tad augstskolas var izlemt kā uz šo mērķi virzīties.
Turklāt visā šajā PR paraugambrāžā ir pavisam pazudis jautājums par cilvēkresursiem- augstskolas būs tika labas, cik labi būs tajos strādājošie mācībspēki.ķīlis kaut ko minēja par doktoru skaita paaugstināšanu utt, bet tas viss bija ar galveno domu- turpināsim vārīt ies savā sulā. Kamēr valsts netradīs reālu iespēju kā piesaistīt atpakaļ tos, kas aizbraukuši prom un strādā ārzemju univērsitātēs un kā izglītot jauno doktoru paaudzi labās universitātēs ārzemēs un panākt, lai viņi atgriežas, var reformēt un akreditēt cik grib, nekas būtiski nemainīsies.
0
Una Grinberga > anesteeziste 03.01.2013. 10.52
@CEN
vai mums būs sistēma, kuras galvenā misija ir kionkurēt pasaulē ar pētniecību ( nereāli bez vairākkārtēja budžeta palielinājums un nopietna ieguldījums cilvēkresursos),
—
Un vai desmitkāršojot budžetu nākamgad, desmitkāršosies arī pētījumu skaits? Nepārkārtojot sistēmu naudas ieguldīšana būs bezjēdzīga!
vai sistēma, kuras galvenais uzdevums ir sagatavot vietējam darba tirgum neoieciešamos speciālistus ( reāli, bet nepieciešams noskaidrot, kas tiemtādi) vai vēl nez kas.
—
Diez vai nepiesaistot darba tirgus pārstāvjus izglītības vērtēšanas procesā, augstskolas jel kad zinās, kas darba tirgum ir vajadzīgs.
0
aldis_grunde 02.01.2013. 16.09
“Tomēr Augstskolu likumā nav panta 55.3 , un tātad to nav iespējams ievērot..”
Hmm, vispār jau ir 55.³ panta (9) daļa:
“Ministru kabinets nosaka studiju virzienus augstākajā izglītībā, studiju virzienu akreditācijas un ārpuskārtas akreditācijas kārtību, akreditācijas lapu paraugus, kritērijus, pēc kuriem akreditācijas procesā vērtē studiju virzienus, kā arī studiju akreditācijas komisijas izveidošanas nosacījumus, tiesības un pienākumus.”
http://www.likumi.lv/doc.php?id=37967
1
+9
-3
Atbildēt
@Janis > aldis_grunde 02.01.2013. 16.19
Fakti rūdītus stagnātus neinteresē.
Tāpat Ratnieks atsaucās uz likumu, kas stājas spēkā tikai ar 2013.06.01, tāpat Vētra atsakās redzam elementārus LV AI kvalitāti raksturojošus rādītājus, utt.
Tā vienkārši ir tāda taktika.
Un faktu iztrūkumu nosedz ar labu daudzumu “ūdens”.
Tas pat nav raksturīgi šiem stagnātiem, bet ir jau zināms no “vecajiem labajiem” iepriekšējo izgāzušos politiķu laikiem – Šlesera utml.
Kā saka, pārbaudīta metode.
0