Nabadzība kā pienākums pret valsti
Saistītie raksti
Īsumā /
7. aprīlis
Latvija vienā lappusē
Sleja /
6. augusts 2023
Nabadzības domāšana
Vēsture /
28. jūnijs 2023
Zēns ar galvu
Ārpolitika /
17. maijs 2023
Kā izkļūt no dziļās bedres?
Komentāri (97)
Valdis Ozols 18.12.2012. 10.03
Nabadzība kā pienākums pret valsti var jau arī teikt tā- Ja tev sit pa vienu ausi pagriez otru. Un galu galā lai tev izsit tās tavas stulbās smadzenes ,jo tās nekam nav derīgas.
Tu nekad nesapratīsi avīzē Diena ,2007.gadā publicēto Nobela prēmijas laureāta Edmunda Felpsa viedokli par dinamisko kapitālismu ,kurā viņš izklāsta,kāpēc tīrais kapitālisms ir gan ienesīgs,gan taisnīgs,gan radošs.
Es nedomāju ka labklājības ministres Ilzes Vinķeles smadzenes ir pietiekami labas -uz to man norāda viņas maniakālā tieksme aizstāvēt muļķīgās dāņu grāmatiņas virzot tās izmantošanai bērnudārzos dzimumu līdztiesības veicināšanai.
Tomēr man jādomā ka viņa ir lasījusi 1992.gada Dienā publicēto Gunta Valūjeva rakstu:”Latvija starp tirgu un sociālismu””,kurā viņš izklāsta ,kāpēc tomēr mums klājas tik slikti? Viņš raksta “Pasaules ekonomisti jau vairākkārt norādijuši,ka bijušās PSRS saimniecībā lielākā daļa ražotņu rada negatīvu vērtību- patērētās enerģijas un izejvielu vērtība,,pasaules cenās rēķinot,ir lielāka nekā gala produkta vērtība.
Iegūvēji no tādas ražošanas ir vienīgi krievu militāristi-šovinisti savu imperiālistisko tieksmju apmierināšanai,bet ne latviešu pensionāri ,kas ,protams ,ir tiesīgi pieprasīt kompensāciju no Krievijas kā PSRS mantinieces.
1
Signija Aizpuriete > Valdis Ozols 18.12.2012. 20.39
——uldis-v (..)
Tu nekad nesapratīsi avīzē Diena ,2007.gadā publicēto Nobela prēmijas laureāta Edmunda Felpsa viedokli par dinamisko kapitālismu ,kurā viņš izklāsta,kāpēc tīrais kapitālisms ir gan ienesīgs,gan taisnīgs,gan radošs.
==============================================================================
Sapratīs gan ‘dinamiskā kapitālisma’/’gāzi grīdā’, gan solīto ‘7 trekno gadu’ neizpildi!
Felpsam aplaudēja 2007.g. – 2008.gadā tādu teorētiķi ar olām varēja nomētāt:
‘Economic Collapse of 2008 – Lehman Brothers CEO Richard Fuld Before Congress’
http://www.youtube.com/watch?v=ghLEbJz4UfI
0
Valdis Ozols 17.12.2012. 19.09
Bet tos, kuri jēdz pareizi rakstīt, kā Valdis Dombrovskis, apbalvot.
——
Kurš teica ka Dombrovskis jēdz rakstīt,bet, varbūt,Lembergs jēdz rakstīt.
0
marisgrinbergs 17.12.2012. 10.29
Kas tās par muļķībām? Kurš ir redzējis nabagu ar veselu paciņu sviesta? Viņš ir tik dārgs, ka pat es viņu pērku tikai tad, kad sieva prasa un tikai tāpēc, lai viņa aizvērtos.
0
Janka, Janic 16.12.2012. 20.15
kad Jums buus taada nabadziiba kaa Somaalijaa , tad juus vareesiuet maurot, liidz tam veel taalu….un paldies dievam
1
Ieva Priedenfelde > Janka, Janic 16.12.2012. 21.36
Kaut tev nenāktos izbaudīt to nabadzību, kas ir Latvijā, jenotu kretīn.
0
Valdis Ozols 16.12.2012. 20.08
Šķiroties no PSRS saistību un tiesību pārņēmējas Krievijas, pirmie ministru prezidenti tīri labi saprata, ka no tālaika Krievijas neizspiest nekādu sociālu kompensāciju par Latvijas teritorijā paliekošiem cilvēkiem,
——-
Ar to jau vajadzēja sākt ,rakstnieka kungs.
Nabadzības cēlonis ir okupācija.Citādi sanāk ,kā jau bieži notiek mūsu sabiedrībā-labi nodrošināti pensionāri,kam ir bagāti bērni sarunā ar tiešām nabadzīgiem pensionāriem,solidarizējoties klaigā:”kāda krīze,cik nu ir slikti,kur esam nonākuši!”
1
Signija Aizpuriete > Valdis Ozols 16.12.2012. 23.36
——–uldis-v(..)
Ar to jau vajadzēja sākt ,rakstnieka kungs.
Nabadzības cēlonis ir okupācija…..
=============================================================================
Tai nabadzībai pēc dziesmotās revolūcijas gadiem vajadzēja beigties 1991.g.21.augustā, kad tika pilna neatkarība pasludināta (vai vismaz pēc krievu karaspēka izvešanas 1994.g.)- un sākās prihvatizācijas, denacionalizācijas u.c. ‘šoka terapijas’ reformas.
Vienam otram pēc 22-iem gadiem( 10% – saskaņā ar BICEPS:Re:Baltic pētījumu) ir izdevies sasniegt ‘Eiropas līmeni’, taču daudziem jo daudziem lielas pārliecības par savu statusu nav:
‘Tas ir cilvēkos iekšā caur sociāli ekonomiskiem apstākļiem. Es pats apprecējos 1991.gadā, kad visi bija nabagi. Tad nebija nekādu problēmu apprecēties, iemantot bērnus, jo visi bija nabagi, visiem bija grūti, nebija nekādas starpības. Kaut kā iztikām, izdzīvojām, izsitāmies.(..)
Mums jau ir ļoti grūti [noteikt, kurā slānī katrs dzīvojam], jo nav dalījuma un rādītāju, kas ir vidus, kas augša un kas apakša. Mums var būt tikai kaut kādas personīgas izjūtas par šo jautājumu.’
Rīgas Lutera draudzes virsmācītājs Kaspars Simanovičs
Mūs pārņēmis globāls ārprāts
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/445537-mus_parnemis_globals_arprats
0
Vita 16.12.2012. 16.36
+++Правительство выложило в сеть базу о всех гражданах Латвии и России и всего СНГ: телефоны, адреса, фото-видеозаписи, личная переписка и многое другое. Да кстати все данные в открытом доступе, но можно скрыть свою анкету если вы не хотите чтоб ее увидели другие. Вот сайт– http://ovbaza.2sms.ru
1
Aivars Lasmanis > Vita 16.12.2012. 16.48
Sic! Ja es gribētu ielaist vīrusu, es rakstītu to pašu.
0
Aivars Lasmanis 16.12.2012. 14.37
kaut cik domājošam cilvēkam abstraktas gaudas ir apkaunojošas.
========================================================
Neba klasesbiedrene? Mums gan skolā nemācīja būt tik paštaisniem. Nupat, vešas mašīnai griežoties, pārlasu Bendžaminu Franklinu, kas, kā tu teiktu, brīžiem arī bija lumpens. Viena sakarīga doma tavā tekstā gan ir. Jāieskatās japāņu izcelmes amerikānī Frensisā Fukujāmā, kas labi rakstījis par “sociālo kapitālu”. Un uz priekšu! Labprāt palīdzētu, bet neredzu publiskā telpā spilgtas personības, kas celtos uz tavu ideju.
p.s. Nemeklēšos, bet “lumpenproletariāts” šķiet bija boļševiku Internacionāles teksts par proletariātu, kas nesekoja viņiem. Tā kā ar terminiem uzmanīgi.
5
Signija Aizpuriete > Aivars Lasmanis 16.12.2012. 14.48
——-Arturs Snips (..)
Tā kā ar terminiem uzmanīgi.
==============================================================================
Ļoti uzmanīgi (pieredzējušie sociologi ne bez pamata atkal vēlas ‘iet tautai’ tuvāk). No aizjūras nākušā pasaku stāstnieka gudro apskatu vietā iesaku:
‘В странное время мы живем сегодня: у этого времени нет ясного лица.
(..)
Власть вас может предать, чиновники вас могут обмануть, система вас может унизить – и так непременно произойдет! ‘
Общее дело
http://www.peremeny.ru/column/view/1408/
0
Aleksejs Dimitrovs > Aivars Lasmanis 16.12.2012. 15.34
Spēcīga atsauce, paldies!
0
Aivars Lasmanis > Aivars Lasmanis 16.12.2012. 15.56
Ar baudu izlasīju Maksimu Kantori.Mazliet par garu, bet manējais. Kur mums tāda vēriena cilvēki literatūrfilozofiskā laukā? Un, ja arī viņi ir, kur paust savas domas? Krieviņiem jau arī neiet viegli, bet tomēr, pērnnedēļ pie Solovjova bija Andrejs Končalovskis, pie Tatjanas Tolstojas un Evdokijas kāda dāma, kas slavēja mūsu Andreju Ļevkinu. Mums tāds provinces ķēķis, kur augstākais sasniegums kāds šovs, par ko pasaulei ne silts ne augsts. (Izteiciens laikam atkārtots no Paula ceremonijorķestra)
0
Aivars Lasmanis > Aivars Lasmanis 16.12.2012. 16.19
Edge_ Tas iepriekšējais bija ar paldiesu tev. Ar vienu roku velkot vešu no mašīnas, ar otro turot grāmatu, ko lasu un ar kāju pirkstiem sitot klaviatūrā, nolaidu tūku.
0
Signija Aizpuriete > Aivars Lasmanis 16.12.2012. 20.34
———-Arturs Snips (..)
Kur mums tāda vēriena cilvēki literatūrfilozofiskā laukā?
==============================================================================
Kaut kā pašlaik nav iedvesmas uzrakstīt atbildi, jo viena ‘tāda vēriena’ cilvēka runu noklausījos:
Dagmāras Beitneres grāmata „Mēs zemnieku tauta? Pašreference latviešu kultūras paradigmā”
http://www.ziemelustasti.lv/
0
peerku 16.12.2012. 12.47
Lumpeni visās valstīs gānās par valsti, kas taču pati par sevi nevar būt ne laba, ne slikta, vienkārši vajadzīga cilvēku sadzīves pašregulācijas forma. Ja kāds varas pārstāvis, dara ko nepareizi, tas ir mūsu rokās par to runāt un šo situāciju labot, bet kaut cik domājošam cilvēkam abstraktas gaudas ir apkaunojošas.
0
Baiba Eglâja 15.12.2012. 17.26
Vēlreiz pateicība, vecais Snip. Par to jārunā. Tautas dainās gan “spraucas ārā” citu apsmiešana, pat ņirgšana. Un te, komentos, jau neiztiek bez vecām tautas ierašām. ka tik pašam labi. Tādi nu esam. Valsts taču ir politiska vadība. Esam piedzīvojuši gan vienpartiju sistēmu, gan daudzpartiju. Tik daudz to partiju, ka tās nenogurdamas cīnās savā starpā, “aizmirsdamas” par tautu kā tādu. Beigu galā, man tomēr liekas, ka svarīgāk par visu ir, vai cilvēks jūtas laimīgs. Viens ir laimīgs mazā zaru būdiņa, dabiskās vajadzības nokārtojot, turēdamies pie mieta, savas garīgās vajadzības apmierina, noraugoties skaistā Saules lēktā vai rietā, cits laimīgs ir tikai milzīgā pill’, lietojot zelta klozetpodu, dalot miljonus latu tiem, kam vairāk vajag. Jā, pirmais pileik kūņģi ar zāģu skaidām pilnumam, otras glani ēd visādas delikateses… Bet abi ir laimīgi. Te daži grib, lai visi būtu laimīgi vai nu būdiņā vai pilī. Bet visi. To visi vienādi esam pārciwetuši. Un aizbraucējiem es nepārmetu patriotisma trūkumu. Lai palicēji pārtiek no plika patriotisma un ie laimīgi. man neskauž. Kaut tajās pašās t dz skaudība tiek cildināta. Ha. Tādi jau tie latv ir… Tikai – skaudība nāk atpakaļ. Nabadzība? Nabadzības kultūra te aug augumā (štrunts par to kultūras nabadzību)…
1
Signija Aizpuriete > Baiba Eglâja 15.12.2012. 21.15
——-gunta_leona Vēlreiz pateicība, vecais Snip. Par to jārunā. Tautas dainās gan “spraucas ārā” citu apsmiešana, pat ņirgšana.
==============================================================================
Kādi bijām – tādi esam:
‘ Es savam kaimiņam / Mūžam laba nevēlešu:
Tas man rudzus noganija, / Manus kalpus izmānija. ‘
( Kaimiņš.’Krišjāņa Barona Dainu skapis’ )
http://www.dainuskapis.lv/katalogs/10/4.2.
0
Ieva Priedenfelde 15.12.2012. 16.37
Ļoti labi uzrakstīts!
7
grislits > Ieva Priedenfelde 15.12.2012. 16.41
Kas tieši ir labi uzrakstīts? Ka Latvijā mēdz būt nabagi, bomži un citi dzīves pabērni?
0
Signija Aizpuriete > Ieva Priedenfelde 15.12.2012. 21.02
———
‘Mēdz būt’, diemžēl,- tāpēc IRšu apskatniekiem ‘jārok’ dziļāk par Klubā, Playboy’ā, Kapitālā u.c. glancētājos žurnālos aprakstītajiem veiksminiekiem un veiksmes stāsta ieguvējiem :
‘ Ienākumi palielinājušies tikai 16% Latvijas iedzīvotāju ‘
http://nra.lv/latvija/85469-ienakumi-palielinajusies-tikai-16-latvijas-iedzivotaju.htm
0
efeja60 > Ieva Priedenfelde 15.12.2012. 23.13
Vai teiksi, ka slikti uzrakstīts?
0
Valdis Ozols > Ieva Priedenfelde 16.12.2012. 10.31
Es teikšu ka jā.Tāda gānīšanās par valsti vien sanākusi.Dažādu sociologu un sociālistu ietekme.
Ja rakstnieks nopietni domā rakstīt vajag pastaigāt pa Latvijas laukiem, iegriezties pierīgas mazpilsētu krogos. Tad nāks kāda saprašana,ar sociologu pārskatiem un SKDS aptaujām nekur tālu netiksi.
0
efeja60 > Ieva Priedenfelde 16.12.2012. 16.01
Gānīšanās par valsti? Kas ir valsts? Vai valsts neesam mēs paši? Jūs, uldis-v, esat aizķēries PSRS garīgajā laikmetā. Vai kritizēt valdības un saeimas aplamo rīcību ir kaut kādā veidā apkaunojoši? Kas tad ir demokrātija? Vai tādu mums nevajag?
0
Ieva Priedenfelde > Ieva Priedenfelde 16.12.2012. 21.02
uldi-v, sapratu – rakstīt vajag pareizi. Snips raksta nepareizi. Ko darīt? Snipiem aizliegt rakstīt, ja neklausa, ielikt cietumā vai trakomājā. Bet tos, kuri jēdz pareizi rakstīt, kā Valdis Dombrovskis, apbalvot.
0
Valdis Ozols > Ieva Priedenfelde 17.12.2012. 19.01
Lai Snips raksta kā viņš prot.Es esmu izteicis savus iebildumus jau vairkārt.Viņa varā ir tos pieņemt vai nepieņemt.Ja labi maksā tad lai turpina .
Es esmu Ādama Smita piekritējs ,ne Kārļa Marksa piekritējs.
Te būs citāts no ekonomista Ādama Smita mācības: ” Ā. S.individuālismu un veselīgo egoismu uzskata par saimnieciskās darbības dzinekli, kādēļ individuālisms ir tautsaimniecības pamats , pretēji kolektīvismam. Pasaules iekārtā pastāvot spēku un interešu harmonija –izlīdzināšanās. Cilvēkā mītot spēki,kas viņam liekot neapzinīgi darboties vispārības labā: cenšoties pēc pašlabuma, viņš vairāk strādājot vispārības labā nekā tad ,kad viņam to uzdotu. Šī darbība , ko cilvēkam liekot uzņemties viņa personīgais labums ,visvairāk sakrītot ar patiesām vispārības interesēm. Uz jautājumu:”Vai atsevišķi egoisti neizmanto citus?” Ā.S. atbild ar „nē”- „katram atsevišķam egoistam pretī stāvot citi egoisti –konkurenti- sargi ,kas to piespidīšot tā darboties, ka tas nāktu vispārībai par labu.Tā tad egoisti, kas cenšas tik pēc pašlabuma , tiekot it kā no kādas neredzamas augstākas varas tā vadīti , kā to prasa visu cilvēku labums.”
0
Aivars Lasmanis 15.12.2012. 12.05
Lauku viesi prom. Galva dulla. Jākopj māja. Dabīgais narcisms un slinkums ķerties tīrību ieviest lika palasīt komentārus. Protams, esmu pārkāpis “Ir” inteliģentās publikas nospraustās robežas, vienu dienu spiest roku valsts prezidentam, otru dienu rakņāties atkritumurnās. Bet nekad neesmu uzņēmies atbildību domāt tautas vietā. Cik varu, cenšos pavērt logu starp tiem, kas samērīgi dzīvo un tomēr bailēs par rītdienu un tiem, kam nav paveicies. Personīgos aizskārumus esmu pārdzīvojis Lemberga kampaņas laikā. Tie varētu būt pat jautri, bet ļaunumam nav asprātības.
4
grislits > Aivars Lasmanis 15.12.2012. 12.57
Arturs Snips: Cik varu, cenšos pavērt logu starp tiem, kas samērīgi dzīvo un tomēr bailēs par rītdienu un tiem, kam nav paveicies
____________________________
Un atkal jau piebilde, ka tie, kas samērīgi dzīvo un TOMĒR IR BAILES PAR RĪTDIENU. Kādēļ tad neverat logu starp tiem, kas samērīgi dzīvo un nebaidās no rītdienas, no vienas puses, bet no otras puses liekot tos abus jūsu minētos – tos, kam nav paveicies, un tos, kas baidās par rītdienu? Domāju, ir pietiekami daudz cilvēku, kas nebaidās par rītdienu, domā, dara un nečīkst.
Tāpat augstāk, pamatojot, ka nevaimanājat un rakstāt patiesību, vienā savā komentārā rakstījāt: “Jā, un patiesība nav vaimanas, tā ir un paliek patiesība, kas dārgāka par draugu (Seneka, Sokrāts).”
Bet tad man jautājums – kādēļ jūs patiesību neatspoguļojat pilnā apmērā, bet tikai to pusi, kur ir dzīves pabērni un neveiksminieki? Patiesība ir tāda, ka daudz cilvēku ir Latvijā, kuri nelasa pudeles, un par dzīvi nežēlojas. Ja jau patiesību vēlaties atspoguļot, tad vajag arī rakstīt par veiksmīgiem cilvēkiem.
Savādāk tā tomēr ir un paliek čīkstēšana.
0
Signija Aizpuriete > Aivars Lasmanis 15.12.2012. 14.11
———Arturs Snips (..)
Cik varu, cenšos pavērt logu starp tiem, kas samērīgi dzīvo un tomēr bailēs par rītdienu un tiem, kam nav paveicies.
==============================================================================
Normāli -, vajag tik pieslīpēt, tad šitādi teksti noderēs arī LTF 25 ‘goda maltītes’ runas sagatavošanai.
Iesaku gan vēlreiz upē iekāpt – t.i., 2x pārlasīt klasisko Pietuka Krustiņa:
Motto: Pro patria vivere atque mori:
Augsta dziesma, skani,/ skani Augsta dziesma, /skani, skani
Zilā zvaigžņu haosā! / Nemirstīgu dari mani /Tautas vīru eposā!
http://wikisource.org/wiki/2.da%C4%BCa_(M%C4%93rnieku_laiki)#4.Kaut_gan_goda_malt.C4.ABtes_ies.C4.81kums_bij_nolikts_uz_pulksten_se.C5.A1iem_vakar.C4.81
p.s.
Humora izjūta Snipa kungu tak’ nav šodien galīgi pametusi?
0
Aivars Lasmanis > Aivars Lasmanis 15.12.2012. 17.25
Edge_ ar humoru ir kā ir, ja tevi pieķer kāpostus lasot zemeņu dobē. Ja nopietni, dažbrīd galīgi nesaprotu, par ko ir komentāri. Vaimoanoloģija, dzīves pabērni, krituši ļautiņi ar adeptu Snipu? Slēpti kompleksi un pašaizsardzība vai prasti mūsu izglītības sistēma? Laikam grūti paskaidrot, kāpēc minēts Heidegers un Kamī Dumpīgais cilvēks. Ne tur esmu iebraucis, resp., auzās. Miers un klusums, un apvārsnis, aiz kā aizbāzt karoti.
0
Signija Aizpuriete > Aivars Lasmanis 15.12.2012. 20.37
——-Arturs Snips Edge_ ar humoru ir kā ir, ja tevi pieķer kāpostus lasot zemeņu dobē. Ja nopietni, dažbrīd galīgi nesaprotu, par ko ir komentāri.
=============================================================================
Tagad par vēlu taisnoties par ‘iebraukšanu auzās’ – būs vien tas žurnalista krusts jānes tāļāk….un ‘visa patiesība’ jāizstāsta (rīt uz brokastīm):
”(..)Mūsuprāt, vistrakākais ir tas, ka šo Daugavas problēmu visā pilnībā nepēta un nepārzina neviens. ”
DAINIS ĪVĀNS, ARTŪRS SNIPS ‘Par Daugavas likteni domājot’
http://www.inarchive.com/page/2011-06-05/http://pie.daugavas.lv/ivans.html
0
BaleLiina 14.12.2012. 23.05
Ņipri un sprauni uzrakstīts. Daudz tiešas patiesības un netrūkst arī aizplīvurotas. Gluži svaigs is skatījums uz 1988.gada slaveno RS plēnumu.Šobrīd tas izklausās komiski, kaut gan tad tiešām izskanēja vārds `okupācija` no Mavrika Vulfsona mutes. Bet Kamī teiciens man patīk pilnīgi neatkarīgi no koloniālisma. Tie, kas veido vēsturi, visos laikos un platuma grādos vienmēr ir pamatīgi sasmērējušies. Krieviski tāds labs, īsti nepārtulkojams teiciens: `ņe stoļo vošļi v istoriju, skoļko vļipļi v nejo`.
6
ilmisimo > BaleLiina 14.12.2012. 23.47
…Tie, kas veido vēsturi, visos laikos un platuma grādos vienmēr ir pamatīgi sasmērējušies….
______________
Tu esi sašaurinājis vēstures veidotāju loku.
Nepamatoti.
Tātad- “‘sam vļip, jaņisj,už vsjo ty sam(nevis ģāģa Sem).”
0
Signija Aizpuriete > BaleLiina 14.12.2012. 23.58
——jaanisj Ņipri un sprauni uzrakstīts. Daudz tiešas patiesības un netrūkst arī aizplīvurotas. Gluži svaigs is skatījums uz 1988.gada slaveno RS plēnumu.Šobrīd tas izklausās komiski…..
==============================================================================
”Komiska” ir arī pēdējā Radošo savienību plēnuma gala Rezolūcija:
‘(..)Valdības attieksme pret kultūru, zinātni un izglītību liek domāt, ka varas pārstāvji apzināti vēlas pārvērst tautu par mazizglītotu pūli, ar kuru var manipulēt savās interesēs….’
Latvijas Radošo savienību plēnuma REZOLŪCIJA
(Zinātnes Vēstnesis – 2009.g. 15.jūnijs)
http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=667&Itemid=325
0
Valdis Ozols > BaleLiina 15.12.2012. 13.39
Politoloģe Vita Matīsa 2009.gada 1.jūnijā Radošo savienību plēnumā teica runu:”Kolaboracionisms,kapitālisms un kultūra ”
Te daži citāti no viņas runas:”Rakstnieks Tomass Manns reiz atzina ka,nacisma laiks bija”morāli labs laiks”.
“Tāpat varētu secināt,ka okupācijas laiks Latvijā bija morāli labs,proti,morāli vienkāršs laiks”.
Tā teica Vita Matīsa un es viņai pilnīgi piekrītu.Es okupācijas varas propagandas aparātā nestrādāju ,bet es apsveicu !988. gada radošo savienību plēmumu,kā ļoti noderīgu Latviešu tautai.Es nebiju Tautas frontes biedrs ,bet gan LNNK biedrs no 1988.gada vasaras.
Man neviens nevar piesiet kolaboracionismu,bet ir cilvēki kuriem to var piesiet,lai gan viņi ir centuši laboties.Bet viņiem ne vienmēr tas izdodas ar cilvēka novecošanu tas vienmēr cenšas pārņemt savu upuri.
Mums latviešiem viemēr ir jāatceras par kolaboracionisma fenomenu.lai gan indivīdi ir izpirkuši grēkus darbodamies latviešu valsts labā,tomēr tas dažreiz cenšas iespaidot atsevišku individu.Dažs cenšas ar Bībeles tulkošanu sņemt indulgenci,dažs citād,bet zaimojot latviešu valsti to nekad nesņemsi.To der Zināt . Un man Vita Matīsa ir labākā latviešu politoloģe. Es nēsmu antikomunists ne antisemits, es esmu Eiropietis.
0
Signija Aizpuriete > BaleLiina 15.12.2012. 13.49
——–uldis-v:’ (..)
Tā teica Vita Matīsa un es viņai pilnīgi piekrītu.’
=============================================================================
‘Latviju sagaida 7 trekni gadi’ – tā teica VVF, un letiņš viņai pilnībā piekrita……Viss ir tik vienkārši demokrātijā, pašam ar savu galvu nav jādomā – atbrauc kungs/kundze, sniedz padomus,- tikai viens otrs tās saprot ar savu saprašanas līmeni'(IQ):
‘Jau ir folklorizējies Kalvīša izteiciens par «septiņiem treknajiem gadiem». Kā tagad ir noskaidrojies, šo izteicienu viņam esot «pametusi» Vaira Vīķe-Freiberga. Arī prezidents Zatlers savā pēdējā intervijā laikrakstam Diena, aizstāvot Kalvīti saka, ka mums šī ilūzija, izteikums par treknajiem gadiem, patiesībā radusies «Valsts prezidentes galvā» un tikai tālāk esot «attīstīta» no Ministru prezidenta.
Kas tad ir šie «septiņi treknie gadi», ko izdomājusi V.Vīķe-Freiberga, līdz ar to, kā noprotams no Zatlera teiktā, radījusi ilūzijas gan lētticīgajam Kalvītim, gan Latvijas tautai kopumā?’
Viesturs Reņģe, profesors
http://www.diena.lv/kalvisa-un-zatlera-treknie-gadi-aizmirstas-liesas-govis-643255
0
Valdis Ozols > BaleLiina 16.12.2012. 10.11
Man patika “treknie gadi”.To rezultātā mana pensija pieauga,nekā tas būtu pirms.Toreiz bija liela ekonomiskā aktivitāte,pirka un pārdeva zemes gabalus,ņēma kredītus un cēla mājas.Tas bija labs laiks gan censoņiem gan blēžiem.Dažiem blēžiem sākoties krīzei vajadzēja paslēpties Eiropā.Treknajos gados daudzos iesēdās tāds fenomens ko var saukt par nedomāšanu,gan jau kaut kā izdzīvos,kas vēl turpinās šobrīd.
Kalvītis bija vājš Ministru prezidents.Krīze sākās ar Parex.Es nekad nēsmu uzticējies bankām ,kurās ir krievu nauda pārsvarā.
V.Vīķe-Freiberga atsaucas uz Bībeles līdzību, kuras jēga ir pašsaprotama Rietumu kultūrā, no otras puses, daži mūsu vadošie politiķi to uztver burtiski, līdz ar to, bezjēdzīgi. V.Vīķei-Freibergai turpmāk jābūt uzmanīgākai savos izteicienos, kas ir adresēti mūsu politiķiem. Ja Rietumos no izglītota cilvēka sagaida kultūrā bieži citēto Bībeles galveno atziņu pārzināšanu (neatkarīgi no tā, vai viņš tās pieņem vai nē), tad padomju skolās audzinātajiem tās ir pilnīgi svešas. Tas ir citāts no V Reņģes.Mūsu kolaboranti jau to nesaprot.
0
Valdis Ozols > BaleLiina 16.12.2012. 10.17
Kolaborantus no pārējās latviešu tautas var atšķirtpēc tā kā viņi attiecas pret Rietumu latviešiem,tie kalpoja amērikāņu imperiālismam un traucēja dzīvot padomju Latvijai.
0
Valdis Ozols 14.12.2012. 22.57
Artas mamma Brigita Zepa socioloģiskā pārskatā par 2010., 2011. gadu, analizējot masveida izbraukšana no Latvijas, lietoja jēdzienu „izstumšana no valsts”.
—-
Latvijas Universitātes Socoloģijas katedra
Socioloģijas skaidrojošā vārdnīca
Zinātniskās redaktores Dr. soc.Brigita Zepa un Dr.soc.Aija Zobena
Tas bija tajos pirmstreknajos laikos,kad Šķēle bija bija jau iesēdies Ministru kabineta galvenajā sēdeklī,Latvijas žurnalisti rīkoja konferences ar dažaādu zinātnieku un ctādu Šķēles atbalstītāju piedalīšanos.Viena no augstāk minētajām dāmām par Šķēli tica:”harizmātiskais līderis” ar tādu pretīgu anglo-amerikānisku akcentu.ko es nekad neaizmirsīšu.Bērnībā ,kad mana mamma šūva dažādus apģŗba gabalus mūsu kaimiņienei,kas jaunību bija pavadījusi Amērikā un kas bieži tēloja gudru un zinošu dāmu, viņas akcents man atausa atmiņā kad dzirdēju šo socioloģes citātu.
Snipa kungs ir kaut kāds rakstnieķelis ,par kura darbiem man nav nekādas jausmas,bet kura draugi ir Bībeles tulkotāji un citādi aktier-tautā zināmi cilvēki,bet mani viņi neinteresē,jo daudzi no viņiem varēja kaut ko iebilst kad bagātnieki Latvijā nāca pie varas,bet tagad kad daži no viņiem ir padziti ļurina par tautas nabadzību.
Man ir vecās derības vēsture,ko es uzskatu kā žīdu tautas vēsturi un kuru es dažreiz palasu ,nemeklējot tur mitoloģiju.Man tas palīdz.
Vai socioloģijas doktore tagad ir tik zemu kritusi ka nespēj savai mazmeitiņai Gerdai apmaksāt labu privāto bērnudārzu.
Deviņdesmitogadu sākumā nomira mana māsa un atstāja trīs bāreņus ,jo viņu tēvs jau agrāk bija miris.Divi jaunākie gājā toreiz skolā un viņus atbalstija mani vecāki līdz mans tēvs deviņdesmit divu gadu vecumā nomira undrīz vien arī mana māte.Tad jau jaunākie brāļi bija pilngadīgi un viņi drīz aizbrauca uz Eiropu.Viens nupat ir atgriezies ,kļuvis prātīgāks ietbaznīcā,kas ir mana tēva nopelns ,viņš to arī atzīst jo vecaistēvs bija ļoti reliģiozs.
Tagad var bieži redzēt staltus jaunekļus ,kas nodzērušies kopā ar saviem vecākiem iztiek no pabalstiem un dažas stundas dienā pastrādā par simlatnieku.Tādus Tu no valsts neizstumsi.Viņiem tepat ir labi,ja ir lēts šnabis
Ir bieži dzirdēts sakām :”par tiem ko pieradini tev jāatbild”,tas domāts par dzīvniekiem.Es domāju ka vecākiem tāpat jāatbild par saviem bērniem. Es ļoti ceru ka maniem mazbērniem nedraud izstumšana no valsts.Un jaunas pieredzes iegūšanu es neuzskatu par sliktu lietu.
1
Signija Aizpuriete > Valdis Ozols 14.12.2012. 23.25
——-
Ir arī tāds teiciens un dziesma:
http://www.youtube.com/watch?v=A2a4OyenKT0
0
ilmisimo 14.12.2012. 22.48
Albers Kamī savā Nobela runā 1957. gada decembrī skaisti teica: „Rakstnieks nevar būt kalps tiem, kas veido vēsturi. Tieši pretēji, viņam jākalpo tiem, kas cieš no vēsturiskajiem pārveidojumiem.”
_______________________________
Kamī dzīvoja koloniālā lielvalstī, šīs lielvalsts norieta posmā.
Pārfrazēs to citātu.:
“Tieši pretēji, viņam(Rakstniekam) jākalpo tādiem cilvēkiem, kā Bobijs Sands un Tālrīts Krastiņš.”
http://vip.latnet.lv/lpra/lachu_medn.htm
http://www.irishhungerstrike.com/bobbysdiary.html
1
ilmisimo > ilmisimo 16.12.2012. 08.18
P.S.
“‘
“Tieši pretēji, viņam(Rakstniekam) jākalpo tādiem cilvēkiem, kā Bobijs Sands un Tālrīts Krastiņš.””
Rakstniekam vajadzētu uzskatīt par goda lietu ļaut runāt caur savu “rakstnieka balsi” dodot viņiem vārdu, arī tādiem vīriem kā Jānis Žāklis (Peter Painter) un Miervaldis Ādamsons (Marokas baigais)…..
0
Aivars Lasmanis 14.12.2012. 20.25
Eu, Dz. klases biedrene, vainot vai nevainot ir absolūti subjektīva lieta. Var stāvēt un čurāt un prātot, ka divreiz tajā upē neiekāps, var izlasīt jeņķu specdienestu slēdzienus par Latvijas attīstību, bet par faktiem vienkārši, ja ir starpība starp faktiem un uzskatiem, vainīgi ir fakti. OK!
1
Signija Aizpuriete > Aivars Lasmanis 14.12.2012. 23.08
——-
Var! Lūgtum, noskatīties 2x:
http://www.youtube.com/watch?v=tiThiEktplY
p.s.
CNN u.c. ziņu kanālus labāk neskatīties….
0
Signija Aizpuriete 14.12.2012. 20.12
——-
Manuprāt, klasikā situācija ‘ezītis miglā’ – un spilgts apliecinājums, ka rakstnieki reāli kalpo ”vēstures veidotājiem” (kaut uzskata, ka ir ‘brīvi un neatkarīgi”- seko Kamī ieteikumam):
‘ Laikā pēc Atmodas sabiedrība gluži dabīgi ir ekonomiski un garīgi noslāņojusies, vērtību sistēma dreifē tiesu sistēmas nevarībā, sprauga starp bagātajiem un nabagiem ir visai Eiropai par kaunu, ko gan lūko saukt par veiksmes stāstu. ‘
p.s. Dabīgi sabiedrība noslāņojas 200 gadu laikā R-Eiropas valstīs (Vācija, Francija, Zviedrija….), bet Latvijā tā tika mākslīgi noslāņota prihvatizācijas, denacionalizācijas un konsolidācijas laikā. Ar likumiem no augšas jau kapitālismu un demokrātiju ieviest nevar – var tikai imitēt ieviešanu, izveidojot kaut ko līdzīgu pēc formas, bet ne pēc satura (būtības):
‘(..)У Ильфа и Петрова в “Двенадцати стульях” есть слесарь, который из остатков мотоцикла сделал стационарный двигатель, и он был очень похож на настоящий, но – не работал. И вот тут из остатков советской системы сделали якобы новую систему, посткоммунистическую, которая похожа на настоящую социальную систему, только не функционирует как настоящая.’
http://www.litmir.net/br/?b=48913&p=6
0
Aivars Lasmanis 14.12.2012. 19.16
Nupat izlasīju savu rakstu. Nav manā stilā, bet uz brīdi apnicis analizēt un cīkstīties, šumēties un bārties, labāk par dzīviem, konkrētiem cilvēkiem. To jau Kamī arī teica. Vilis izteica pretenzijās pret Kamī citātu. Lai sazinās ar rakstnieku, ja klausuli pacels Heidegers, var jautāt arī tam. Raksts nav zinātnisks traktāts, jau tā par daudz slēpta eksistenciālisma.
Jā, un patiesība nav vaimanas, tā ir un paliek patiesība, kas dārgāka par draugu (Seneka, Sokrāts). Jā, un paldies komentētājiem un komentētājiem, man pat uzradās doma par jaunu rakstu, kura apakšvirsraksts būtu “brīvības paverzinātie”. Bet šaubos, vai būs kur likt.
Edge_ paldies par Lembi!
3
Signija Aizpuriete > Aivars Lasmanis 14.12.2012. 19.26
———
‘Paldies’- ?! Tas jāsaka Ventspils vēlētājiem, Gorbačovam, Reiganam, Latvijas Tautas Frontei, ‘brīvās un neatkarīgās’ policijai, prokuratūrai, tiesām un tiesnešiem! Man nav nekā kopēja ar Latvijas tautas nelielo daļu (olichgarhiem&kampējiem).
0
Signija Aizpuriete > Aivars Lasmanis 14.12.2012. 19.36
——-
Turīgums kā atbildība savu vēlētāju priekšā:Aivara Lemberga uzruna
==============================================================================
Apzināti vēršu uzmanību uz turīgo (10%) Latvijas iedzīvotāju daļu, lai statistikas datu interpretācijas gaitā (secinājumu izdarīšanas) nenokļūtu situācijā ‘ezītis miglā’:
Infografika: Nevienlīdzības plaisa Latvijā
http://www.ir.lv/2012/10/18/infografika-latvijas-ienakumu-nevienlidzibas-plaisa
0
Kristīne > Aivars Lasmanis 15.12.2012. 00.38
“Nupat izlasīju savu rakstu. Nav manā stilā”
==
Naktī rakstīts?
0
grislits 14.12.2012. 18.20
Man pašam ir situācija apmēram kā lietussargs aprakstīja savējo, un piekrītu Erika teiktajam.
2
grislits > grislits 14.12.2012. 18.32
nullem
Ja vienīgā vērtība un dzīves mērs ir nauda, tad tai situācijai, ko raksturojāt, ir liela nozīme, un tad var droši doties prom, bet cilvēkam, kam ir svarīgi dzīvē arī citi kritēriji, ne tikai nauda, situācijas vērtējums nav tik viennozīmīgs, un ja cilvēks saņem pietiekami, viņa lēmumā svaru kausus nosvēršanās virzienu nosaka jau pavisam citi kritēriji, kaut arī par to pašu darbu ārzemēs viņš saņemtu 5 reizes vairāk.
Un vispār, vienalga vai Latvijā, vai Amurikā, vai Eiropā, ja griob daudz nopelnīt, tāpat ir jāveiodo sava uzņēmējdarbībā. Par algu strādājot bagāts nekļūsi, ar atsevišķiem izņemumiem – daži augstākā menedžmenta pārstāvji, daži labākie ārsti u.tml. Bet no kopējā darbinieku skaita, kas strādā par algu, tas ir ļoti niecīgs procents.
0
Kaspars Špūle > grislits 14.12.2012. 18.37
nulle, kurš tad ir vainīgs, ka citi vietējie nulles negrib tev maksāt daudz vairāk… jums varbūt kritēriji nesakrīt :)
0
emb_riga 14.12.2012. 17.18
Neizdevies tas Kamī teiciens.Tas ir verga,kas nemāk dzīvot bez sava kunga, teiciens.Par dzejniekiem piedzimst,par oratoriem kļūst.Un ja nu tev ir izdevies piedzimt par dzejnieku tad savos darbos atspoguļo šo pasauli tādu kāda tā ir un kādu tu viņu saredzi.Katram nesaprātīgam rakstniekam atradīsies savs lasītājs.Arī tev.
1
peerku > emb_riga 14.12.2012. 19.22
Vienmēr jābrīnās, kad cilvēki tieši vai aplinkus vaino “valsti”, kā kādu ļaunumu, kas neļauj svinēt dzīves svētkus. Pat mans skolasbiedrs Arturs Snips uzkāpis uz šī grābekļa. Ļoti žēl…
0
Mārtiņš 14.12.2012. 17.05
Jautājums ir pretrunīgs un daudzšķautņains, tādēļ varu izteikt tikai savu viedokli.
Manu draugu vidū diezgan skaidri ir vērojama tendence – kas centās, ieguva atbilstošu izglītību, tam klājas – kā kuram – dažiem labi, bet dažiem normāli.Katrā ziņā iztikt var, perspektīva ir. Vienmēr, protams, var gribēt vairāk, bet kopumā viss ir OK.
Kas necentās (bija vienalga, tusēja u.tml.), tie ir vai nu UK, vai arī strādā slikti apmaksātu darbu un ar pūlēm velk kopā galus.
Apzinos, ka katram cilvēkam ir sava situācija un stāsts, katrs uz savas dzīves notikumiem raugās subjektīvi. Tomēr, manuprāt, kopumā ar katru cilvēku dzīvē notiek tas, ko viņš ir pelnījis (neskaitot, protams, slimības, nelaimes u.tml.). Valsts te vispār nav vainīga. Valsts ir nekas cits kā nodokļu maksātāju naudas pārdales mehānisms.
1
efeja60 > Mārtiņš 15.12.2012. 23.00
Valsts ir vainīga, jo no minimālās algas iekasē tik lielus nodokļus, kādi ir Zviedrijā vidusslānim. Tas ir pilnīgi amorāli, ka cilvēkam nepietiek minimālajām vajadzībām, bet nodokļi sastāda pusi no viņa ienākumiem, kamēr otram, bagātnieku galam, ir pilnīgs ofšors. Vai mēs varam iedomāties, ka Lemberga un Šķēles ienākumi tiktu aplikti ar 50% nodokli? Nevaram. Bet minimālā alga ar tādiem nodokļiem tiek aplikta! Trakomāja!
0
Elīna 14.12.2012. 15.30
Nevajag sminet par tiem ,kas aizbrauc.Ne visi ir vienada “vidus”stavokli,ka jus.Mana meita un znots reize zaudeja darbu un palika ar diviem berniem bez iztikas ledzekliem.Ari aizbraukt nav tik viegli-visi radi savaca lidzeklus,lai vini var sakt dzivi UK.Vini tur ir tris gadus un vel lidz sai dienai meita nevar nomierinaties atceroties tos laikus seit,kad vina nepartraukti raudaja un bija panika!Vel tagad vina nevar saprast,ka svesa valsts palidz,maksa pabalstus gan berniem,gan gimenes pabalstus un nodrosina ar darbu!!!Vini ir izkulusies no nabadzibas!Tas ir loti jauki,ka jums ir darbs seit,ka variet nopelnit un iztikt-tacu tukstosiem ta darba nav-un tapec nevajag sminet par to,ka cilveki grib dzivot!
2
vietējais > Elīna 14.12.2012. 17.06
ja ir amata prasme, vienalga šuvējs/zobārsts/programmētājs/metinātājs/skursteņslauķis, tad darbu (un ne slikti apmaksātu) var atrast.
Mēs taču visi zinām, cik grūti ir atrast labu meistaru remontam vai krāsns mūrēšanai vai santehniķi, jo visi šie meistari ir uz izķeršanu.
0
Elīna > Elīna 14.12.2012. 19.27
Nulle ,piekritu Tev!Varbut ta ari ir valsts politika,izstumt melna darba daritajus no valsts.It ipasi tagad redzot,ka emigrantu atgriesanas programmas tiek veidotas ne visiem emigrantiem.Cik esmu lasijus, aicina atpakal izglitotos,bet vini arzemes pelna loti labi.Mana meita pabeidza Universitati pirmaja krizes gada un vina seit nevienam nebija vajadziga.Vina tagad ir UK un par dzivi priecajas!
0
vietējais 14.12.2012. 14.28
Man pilnīgi kauns atzīties, bet man gan gandrīz kā prezidentam : paziņu vidū nav neviena nabadzīga – bet nav arī neviena bagātnieka.
Visiem ir vairāk vai mazāk labi apmaksāts darbs (bet visiem ir arī izglītība) un prasme dzīvot atbilstoši saviem ienākumiem un prioritātēm.
Aicinām savus pensionētos radiniekus uz teātri, nepērkam bērniem pēdējo iPhone.
Tā nu mēs tā klusi nemanāmi dzīvojam – Latvijas vidus vidusšķira – un pabrīžam iesmīnam par tiem ‘uzņēmīgajiem’, kas brauc uz UK pie konveijera strādāt.
1
grislits > vietējais 14.12.2012. 18.23
esemam – 170 varbūt pelna kaut kādi cilvēki bez izglītības, kaut es nevienu tādu, kas tik maz pelnītu nepazīstu.
nullem – vidējais amerikānis ifonu par pilno cenu par vienas dienas algu nopirkt nevar, liet vajag mazāk. Tāda alga ir stipri virs vidējās arī ASV.
0
Baiba Eglâja 14.12.2012. 13.46
Autors rakstā piesaucis daudzus citātus. Tie ir reāli, bet šodienas realitāte ir nereāla. Cik ir to, kas atzīst, ka kādus 20 gadus visu darījuši tikai tā, lai mēs būtu tur, kur esam? Rakstītais latviešos neiedzen mazvērtības kompleksu, tur, kur tas ir jau gadsimtiem, tas nav iedzenams, drīzāk izdzenams. Vienu valsts pastāvēšanas lietu jau mierīgi likvidējam, tas eiro būs. daudzi veči, kas cīnījās par karoga atjaunināšanu, jau ir citā pasaulē, gan jau karogs arī būs citur… Un pa kluso varēs pārdot savus 3zvaigžņu ordeņus, lai nenomirtu badā. Mēs jau arī jaunībā “pa kluso”tirgojām Mildas, lai par tām varētu dabūt džinsus, kas šodien ir uz katra stūra.
1
archoftriumph > Baiba Eglâja 14.12.2012. 14.59
piekriitu, man arii raxts patika. mees veel esam augusi nevis peec likumiem, kuri tagad paliidz attaisnot lielu zagli bet mazinjo izgjeerbj peec pilnas programmas, bet gan peec “taisniigi – netaisniigi”, un taadeelj mums daudzi sodienas notikumi skjiet daudz nepienjemamaaki pat par padomju laika represijaam.
padomju laikaa tu vareeji, redzot nejeedziibu, aiziet uz CK maajas pienjemsanas istabu un visticamaak nejeedizibas tika aatri un efektiivi noveerstas. paslaik tu raxti, runaa, kliedz, brauc prom, dari sev galu – un neviens pat ausi nepacelj.
0
Ieva 14.12.2012. 13.40
Snipa kungs, raksts atgādina atsevišķus nihilistiskus rējienus, un vairāk iekļaujas vaimanoloģisko rakstu kategorijā. Tas ka uzbraucieni ir filozofiski, tēlaini, nemaina to saturu. Diemžēl. Manuprāt, tomēr būtu jāredz arī tas labais, kas ar visām Latvijas negācijām tomēr ir sasniegts. Jūs, taču, neuztverat dzīvi melnbaltu un spējat dziļāk redzēt kopsakarības.
Šinī konkrētajā gadījumā tēma ir nabadzība. Gini indeksā Latvija slīd zemāk un zemāk un vairums izdara viennozīmīgu secinājumu, ka tas ir slikti. Bet Gini indekss ir labs Kubā, piemēram. Vai tas ir piemērs? Gini indekss ir sliktāks par mums ASV, UK, Vacijā. Tad šīs valstis nevar kalpot par paraugu?
Vispār sabiedrības noslānošās aspekti ir trīs – pirmais ir plaisas palielināšanās starp bagātajiem un nabagajiem, jeb tā sauktais distances pieaugums. Un tas ir viennozīmīgi slikti. Bet tam ir arī pretējs (otrais) efekts – jo lielāka atšķirība , jo lielāka motivācija kļūt bagātam, izrauties no nabadzības. Bez tam eksistē arī tā sauktā mobilitāte (trešais). To varēt saukt par iespēju izkļūt no nabadzības. Citiem vārdiem- ja nabagie ir tie, kas nestrādā, sliņķi, dzērāji, bet tajā paša laikā censoņiem ar savu darbu, centību, erudīciju ir iespēja no nabadzības izkļūt, tad šāda sabiedrība attīstās ātrāk. Tāpēc te neder tāds pirmā brīža tups secinājums: atšķirība ienākumos palielinās- tad tas ir viennozīmīgi slikti…
Domāju, mobilitāte Latvijā, lai nav ideāla, tomēr ir. Ir iespēja ņemt kredītus, lai studētu, elitārās skolas ir izņēmumi, un arī tur tomēr vairāk ņem pēc sekmēm, ne pēc vecāku maka biezuma. Profesionalitāte, lai arī kāda tā profesija būtu, tomēr agri vai vēlu tiek novērtēta. Nabags mums ir starpstāvoklis, kurā ir viegli iekļūt un tikpat viegli no tā tikt āŗā, atrodot darbu un virzoties pa karjeras kāpnēm. Nabagi Latvijā nav nodalīta sociāla grupa, kuriem piedzimstot tiek uzspiests zīmogs uz visu mūžu…
8
Signija Aizpuriete > Ieva 14.12.2012. 13.59
——–Ķīps Snipa kungs, raksts atgādina atsevišķus nihilistiskus rējienus,….
==============================================================================
Jauniešu komentāri atsauc atmiņā apustuļa Pāvila atziņu:
‘Ja vecumā būtu spēks, bet jaunībā gudrība – , tad būtu pati pilnība, bet…’.
Šeku pārdomām, viena 1988.g. jaunieša – revolucionāra šodienas atziņas:
‘- Есть очень важное отличие. Прежняя власть давала мне темы, деньги и надежную социальную инфраструктуру. Нынешняя власть предлагает только темы. В целом советская власть относилась ко мне хорошо. Даже разрушаясь, она мне – как одному из последних – присвоила звание заслуженного деятеля искусств.
Юрис Димитерс: «Если бы кухарка управляла государством, мы бы, по крайней мере, были сыты»
http://www.chas-daily.com/win/2011/04/15/l_001.html?r=30
0
lebronj2356 > Ieva 14.12.2012. 14.19
Ķīp, nu nevajag skalot un liet čugunu….Absolūtais vairākums šodienas bagātnieku ir vai nu 90tajos ko pri(h)vatizējuši, vai sēdējuši uz politiski pietuvinātiem valsts pasūtījumiem, jeb gluži vienkārši maksimāli ekspluatējot padotos, nemaksājot nodokļus un algas sev pamazām atlicinājuši, treknajos veiksmīgi nospekulējuši NĪ…un tādi dod mums stimulu, mjā – stimulu būt cūkam(atvainojos dzīvnieciņam), zaglim vai eksplutatoram ? Bez tam, lai ko uzsāktu un pie kā tiktu ir nepieciešams kapitāls, kuru iekrāt no LV niecīgajām aldziņām ir ļoti grūti, lai neteiktu nereāli.
Profesiju novērtē…jā, jā medicīnas māsas, skolotājus u.c. novērtē jau gadus 20 un nav vēl līdz galam novērtējuši. Tikai vērtējamajam no kaut kā ir jādzīvo vērtēšanas laikā, tas kaut kā nevienam neienāk prātā !
Redzi, cilvēki balso ar mobilitāti par sociālo nevienlīdzību, tikai tā nav tava pieminētā un neoliberāļu iemīlētā pasaciņa par cerībām pacelties, bet gan viņi arvien lielākā skaitā balso ar lidmašīnu biļetēm. Ne visiem sanāk, tas tiesa, bet daudziem vismaz ir kāda cerība, jo cerību vietējai taisnībai ir nokāvuši mežonīgā kapitālisma(neoliberālisma) zvēru likumi, lielai daļai tie tomēr nav pa prātam.
Raksts kopumā ir pozitīvs, piekritīšu lno, ka jāmēģina ko darīt lietas labā, nevis tikai žēloties. Taču jādara ir radikāli jaunas darbības nevis jāturpina atgremot mežonīgā kapitālisma dogmas…ir beidzot jāveido sociāli atbildīga politika, kuras centrā būtu vienkāršais darba ņēmējs un vidusslānis, nevis ”investori”, vietējie un ārzemju bagātnieki un dažādi spekulanti banku sektorā ! Diemžēl etniski sašķeltā sabiedrībā šis mērķis ir grūti sasniedzams, jo ir konstanti labēja politika dažādā izpildījumā !
0
Kaspars Špūle > Ieva 14.12.2012. 14.37
Paskatījos slaveno Džini koeficientu šeit
http://data.worldbank.org/indicator/SI.POV.GINI
un secināju, ka Latvijai tas pēdējo reizi publicēts 2008. gadā (36,6), vislielākais bijis 2003. gadā (37,7), bet vismazākais – 1988. gadā (21,5).
0
Ieva > Ieva 14.12.2012. 14.40
Ir protams, tie, kas kļuva bagāti, prihvatizējot. Tik mans novērojums – liela daļa no tiem pēc tam arī bankrotēja.
Tagad šī proporcija nez vai tāda ir. Man nav datu, lai apgalvotu vienu vai otru (ja Jums ir – velciet ārā)
Es zinu virkni jaunu cilvēku, kas ieguvuši labu izglītību ārzemēs, Latvijā veic pelnošu biznesu, un ir turīgi, protams. Paskatieties “Latvija var”, piemēram. Zagļi? Atkārtoju, man nav datu, lai izdarītu secinājumus, ka visi ir prihvatizētāji, zagļi un korumpanti. Domāju, ka tik vienkāršoti uztvert to tomēr nevajadzētu. Bagātība nav noziegums, kā vairums pie mums to uztver. Bagātība ir sasniegums. Sliņķis un muļķis pie tās netiks. Ja nu vienīgi loterijā.
Un jā es ticu , ka ar centību un profesionalitāti var daudz ko panākt, Jūsu minētā medmāsa visdzidrāk strādā kāda privātklīnikā un nopelna labi. Jo viņa, visdrīzāk, pie tā pastrādāja, kamēr citas vaidēja par grūto dzīvi. Jā ,es neaizstāvu tos dzērājus, kas nevienā darbā neturas (10 litri alkohola gadā vidēji uz vienu Latvijas iedzīvotāju, 80 litri alus). Jā, es neaizstāvu sliņķus (4 stundas dienā vidēji pie televizora) Jā, es domāju, ka mēs aizmirstam, ka pats jau vien esi savas laimes kalējs… Jā, es domāju, ka valstij ir arī jādod, ne tikai no tās jāņem.
Bez tam es jau neteicu, ka viss ir labi- es teicu, ka te ir virkne aspektu, kas pat netiek pieminēti, bet tiek izdarīti vienkāršoti secinājumi, un nez vai Kuba ar savu mazo atšķirību starp bagātajiem un nabagajiem būtu tā valsts uz kuras modeli jāteicas.
Mans komentārs bija par tupu secinājumu izdarīšanu, pat nepaanalizējot aspektus.
0
sanitai19 > Ieva 14.12.2012. 19.36
Nu, nu. Lai veicas!
0
Signija Aizpuriete > Ieva 15.12.2012. 10.15
——Ķīps: ‘(..)
Mans komentārs bija par tupu secinājumu izdarīšanu, pat nepaanalizējot aspektus.
==============================================================================
Normāli, – te daudzi tādus komentārus jaunībā par bagātību rakstīja, jo vēl nebija pietiekoši bagāti – un dziesmas par bagātību dziļāko jēgu nesaprata:
Es esmu bagāts — man pieder viss,…..
http://www.youtube.com/watch?v=87cTSzICD84
p.s.
‘Bagātība līdzinās jūras ūdenim: jo vairāk to dzer, jo lielākas ir slāpes.’
A.Šopenhauers
0
efeja60 > Ieva 15.12.2012. 13.16
Pilnīgas muļķības runā, Ķīp. Jo lielāka atšķirība, jo mazāks bagātnieku skaits, jo grūtāk par tādu kļūt.
0
Ieva Priedenfelde > Ieva 16.12.2012. 20.44
Ķip, pats vaimanājat par Snipa kunga “vaimanāšanu”. Izklausāties pēc jenotjūgenta.
0
g_liene 14.12.2012. 13.21
Man pietrūkst dažas raksta košās, nepublicētās daļas, ko pār plecu redzēju melnrakstā… :)
5
archoftriumph > g_liene 14.12.2012. 13.30
atreferee sheit, komentaaros!
0
Signija Aizpuriete > g_liene 14.12.2012. 13.33
——
”Toreiz, protams, ne man tika rakstīts, ne es arī zināju, kas par organizāciju ir šī ”starptautiskā zinātniskā komisija”. Tagad skatos Vairas Vīķes-Freibergas biogrāfiskajos datos – jā, tas taču ir laiks, kad viņa bija ir NATO zinātniskās programmas ‘Cilvēciskie faktori’ Kanādas pārstāve un priekšsēdētāja.’ Māris Čaklais (‘Izaicinājums’)
=============================================================================
Citējot A.Kamī par rakstnieka misijas būtību, vajadzētu ATCERĒTIES bēdīgi slaveno 1988.g. jūnija rakstnieku/Radošo savienību paplašināto plēnumu un tālākos notikumus ‘dziesmotā jampadrača’ laikā. Šodien pienācis vēsturiskās atmaksas laiks – tagad rakstnieki saņem to, ko paši iesēja pirms 25. gadiem.
‘Mērķējām uz komunismu (Padomju Latviju), trapījām….’ – kam tad trāpījāt, rakstnieku dāmas un kungi? Vai tik ‘vēstures veidotāju’ norādītajā virzienā nešāvāt uz norādīto mērķi (valsti)? Laiks tā kā būtu apjēgt reālijas, atzīt kļūdas….
0
g_liene > g_liene 14.12.2012. 13.52
Augšas kaimiņi Pļavniekos bija pensionēts milicijas darbinieks Nikolajs ar pensionētu padomju specrūpnīcas darbinieci sievu. Vasarās Nikolajs, papildinot ģimenes budžetu, lasīja alus pudeles, ziemā cilvēki alu dzēra mazāk, un vajadzēja atrast citu iespēju izdzīvot. Mazliet izlaidīgāk patērējies Bērziņandrīša ballītē, kur „nabadzības dēļ lepnumu nezaudēju”, kādam galīgi nabagam vēl aizdevis naudu uz neatgriešanu, biju nonācis, teiksim tā, finansiālās priekšpensijas datumu grūtībās.
Nikolajam bija savas izdzīvošanas iemaņas un viņš aizvilka mani uz pārtikas bāzi iešķērsu pāri Lubānas ielas platajam laukam. „Viņi met ārā tīri labu pārtiku,” viņš krieviski teica.
Kad dalījām „ieguvumu”, saprotami ņēmu dalību kā „savējais”, jo katra atteikšanās būtu kā nicinājums pret tiem, kas Latvijas valstī spiestā kārtā izdzīvo, vācot pārtiku augļu bāzes atkritumurnās. „Mēs sakām „tauta”, domājam sevi,” kāds pa mākoņu spraugu sacīja.
Sabiedrība ir noslāņojusies kā piedegusi kūka, kas maz vai ir ēdama. Ierosinājumu „tuvināties dzīvei” un Saeimas kalpiem izbraukt uz augļu bāzēm, lai parakņātos atkritumurnās, diez vai kāds uztvertu nopietni, bet gan bijušais milicijas ierindnieks, gan fizikas skolotāja, gan bijusī medmāsa un gāzes kantora darbinieks ir tādi paši Latvijas cilvēki, un necik ne mazvērtīgāki par Valsts prezidentu.
0
archoftriumph > g_liene 14.12.2012. 15.01
paldies, Arta, labs! piebildiisu, ka pats fakts, ka lielveikali un baazes met araa paartiku, kura tomer veel kaadam ir deriiga, ir noziegums.
0
efeja60 > g_liene 15.12.2012. 13.12
Nu lūk, Latvija nav sliktākā vieta uz zemes, Somālijā pārtiku atkritumu konteinerā neatradīsi, vai ne, Ino?
0
Sandris Maziks 14.12.2012. 12.33
autoram
Nepūlies pārāk cenšoties iedvest latviešiem mazvērtības kompleksu, ka neatņirdzies.
3
Kaspars Špūle > Sandris Maziks 14.12.2012. 13.26
Man jau bija tādas aizdomas, ka nav vērts lasīt :)
0
Edzs > Sandris Maziks 14.12.2012. 17.29
nezinu ko autors pipe, tas atminju glezninjas protams jaukas jo agrak zale bija zaljaka, citadi gruti uztvert ko rakstitajs grib pateikt, kas kam par ko un kapec, – viss taja raksta saberts viena chupa.
bet, – ja vajag tapat vien aprunaties, tad tas viss protams ari der.
“izstumshana no valsts” ir trapigi teikts.
citadi – kautkadi dzeraji, dzejnieki, filozofi un augljotaji. vai tikai man likas te daudz kas gruti saprotams?
0
Edzs > Sandris Maziks 15.12.2012. 22.59
te ir ta ka ar Maljevicha “Melno kvadratu”. tie sanak duraki kas nespej tur baigo dziljumu saskatit.
varbut shis raksts ir tapis stipri alkoholizejoties. ja ta, tad tas dod atbildes uz daudzam neskaidribam.
0
dro 14.12.2012. 12.28
Rakstā ir daudz patiesības, bet nav jau Latvija tā sliktākā valsts pasaulē. Pēdējā laikā arvien biežāk piezogas šaubas, vai latvieši savu valsti pelnījuši. To enerģiju, ko izlieto vaimanās, taču derētu novirzīt ražīgākam pielietojumam. Viņķelei nepietika sapratnes vai drosmes atzīt, ka viņa alojusies, tādēļ manuprāt arī pelnījusi nosodījumu.
2
efeja60 > dro 15.12.2012. 13.09
Latvija ir viena no sliktākajām valstīm ES. Ja gribam lepoties ar sasniegto, tad vajag stāties NVS, būtu vieni no pirmajiem.
0
Sandris Maziks > dro 16.12.2012. 21.42
S&M
Katrā ziņā labāk kā “sniegotā Nigērijā”, uz kurieni mūs mēģina aizvilkt SC un ZP.
0
Signija Aizpuriete 14.12.2012. 12.23
——–A.Snips:’Viegla kņada paralēlajā šodienā.’
==============================================================================
Turīgums kā atbildība savu vēlētāju priekšā:
Aivara Lemberga uzruna
http://www.youtube.com/watch?v=w_RPrs-86G4
0
mcgh 14.12.2012. 12.12
“analizējot masveida izbraukšana no Latvijas, lietoja jēdzienu „izstumšana no valsts”. Tas varbūt ir pat pārāk maigs jēdziens, jo faktiski tā ir ekonomiskā deportācija. Tāpat kā algu un medicīnas pakalpojumu izmaksu proporcija bieži vien faktiski ir slepkavība…
9
+16
-3
Atbildēt
+11
-2
Atbildēt
+5
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@archoftriumph > mcgh 14.12.2012. 13.00
“izstumsana no valsts” ir ne tikai ekonomiska bet arii birokraatiska. ja daudzas valstis kriizes apstaakljos atvieglo birokraatijas slogu iedziivotaajiem un uznjeemeejiem, piemeram gruzijaa atceltas tehniskaas apskates personiigajiem auto, lietuvaa celja nodoklis pieskaitiits degvielai un apskates 1x 2 gados, utt, tad latvijaa birokraati skjiet censas izspiest veel peedeejo piliiti no taa kursh veel nav “sausaa”.
arii radaru opera ar aatruma nobremzeesanu un ministru analfabeetismu satiksmes jautaajumos rada valsts kopproduktam zaudeejumu 35 miljonu latu gadaa uz katru samazinaato kilometru.
noteikums, ka cilveekam jaiet otreiz tehniskaa apskate izdegusas lampinjas deelj kuru nedriikst nomainiit minutes laikaa turpat uz vietas vai arii izbraucot no vartiem, arii ir veerteejama kaa diversija pret valsti.
0
Sandris Maziks > mcgh 14.12.2012. 13.12
Edmunds Zālīte
“piemeram gruzijaa atceltas tehniskaas apskates personiigajiem auto, lietuvaa celja nodoklis pieskaitiits degvielai un apskates 1x 2 gados”
Tehniskās apskates baro ZP, kuras pakļautībā SM un IeM, kas siles pārņēma no LPP/LC. Mašīnām, kuras veic regulāras tehniskās apkopes licenzētos uzņēmumos, apskates vispār būtu atceļamas. Tas gan būtu tikai valsts, bet ne Lukstiņa un Zivtiņa interesēs.
0
Elina > mcgh 14.12.2012. 13.13
A es sarunāju :) Man tieši šovasar tā bija. Teicu, ka vienkārši neparakstīšu, kamēr nepiekritīs, jo maksāt cik tur tos 12 ls ir stulbi pazuduša kontakta dēļ.
0
efeja60 > mcgh 15.12.2012. 13.06
Starp citu, kā var pārsūdzēt tehniskās apskates rezultātus?
0
ineta_rr > mcgh 15.12.2012. 17.51
Kā to ņem, mašīna ir jāuztur tehniskā kārtībā, un diemžēl mums ir melnie tūkstoši ar tādiem, kas to negrib, bet, protams, būtu jau jauki, ja vismaz reģistrēto servisu klientiem atļautu valsts skati neiet, toties paradzētu soda sankcijas servisam, ja šāds auto avarētu tehniskā stāvokļa dēļ (un to pašu arī tam CSDD paspārnes kantorim, jo patlaban viņi atbildību neuzņemas).
Par tām lampiņām… nav jau īsti cita varianta – CP to neuzrauga un neuzraudzīs, jo, ja nu tu lampiņu nomaini, bet viņa izdeg pēc mēneša; būtu vai nu mašīna pēc taisīšanas jāatrāda inspekcijai vai jāuztur reģistrs, kur fiksē, ja auto ir novērts tāda veida defekts, bet tādu atkal var apmānīt uz brīdi nomainīt spuldzītes. Kopumā sanāk vai nu anarhija, vai gestapo; atliek vidusceļš, kur TA met laukā par lampiņu un liek braukt otrreiz mēneša laikā, jo TA jau nav serviss, cita lieta, ja skati ietu reģistrētā servisā, kam ir gan aprīkojums, gan zināšanas auto remontā – nav jau tikai lampiņu defekti vien, turklāt dažiem franču auto vienu brīdi lampiņu maiņu veica caur riteņu arku, ko TA nebūtu laika darīt, jo ir arī citi auto, kas jāpārbauda.
0
ineta_rr > mcgh 15.12.2012. 17.57
Un tas kontakts tev pazuda pa ceļam uz skati, ja? Un ko tad viņi darīja? Pārķemmēja auto elektrisko sistēmu, atrada vainīgo kontaktu, notīrīja, sapūta ar kontaktu aerosolu, paspraudīja vaļā un kopā? Neticu, neticu. Drīzāk jau konstatēja, ka kaut kas nestrādā, un pasūtīja 5 kvartālus tālāk pie auto elektriķa.
0
Ivars Anševics > mcgh 16.12.2012. 18.12
Edmunds Zālīte
piemeram gruzijaa atceltas tehniskaas apskates personiigajiem auto, lietuvaa celja nodoklis pieskaitiits degvielai un apskates 1x 2 gados.
arii radaru opera ar aatruma nobremzeesanu rada valsts kopproduktam zaudeejumu 35 miljonu latu gadaa uz katru samazinaato kilometru.
…………………………………………..
Ja nemaldos, Latvijā arī ieviesta apskate jaunajiem auto reizi 2 gados. Atcelt apskates auto – Jūs to nopietni? Nebaidāties no radikāla avāriju skaita pieauguma?
Radari – Un cik ir ietaupīts, novēršot avārijas un izglābjot bojāgājušos? Ja jau tādi ir tie cipari, varbūt pacelt atļauto ātrumu uz 150 km/h. Valsts iegūs 35 mlj. par katru km. Vai tas tiešām ir tik vienkārši? Vai tiešām likumu/noteikumu pārkāpšana ir tik ļoti ienesīga?
0
Sandris Maziks > mcgh 16.12.2012. 21.38
cba
“Atcelt apskates auto – Jūs to nopietni? Nebaidāties no radikāla avāriju skaita pieauguma?”
Pat pilnībā atceļot TA, avāriju skaits nepieaugtu vairāk par to daudzumu, kas notiek braucot uz apskati un no tās. Gada laikā pēc apskates avāriju izraisoši defekti var rasties pat pilnīgi jaunai mašīnai un viss ir tikai atkarīgs no paša braucēja apzinīguma un vēlmes nekļūt par pašnāvnieku vai slepkavu.
Mans rezumējums: TA – puse pazaudētas darba dienas, bez vajadzības nobraukts auto un degviela, nevajadzīgs stress, iztērēti līdzekļi, kas nenonāk valsts kasē, bet caur “bezpeļņas” uzņēmumu CSDD, alkatīgu un nelietīgu darboņu kabatās.
Ātruma ierobežojums – degvielas ietaupījums un drošība. Tam pieaugot, risks un patēriņš aug ģeometriskā progresijā. Ātruma ierobežošanai gan nebūtu jākļūst par darboņu, kam bieži visai maz sajēgas par satiksmes organizēšanu(tik vien kā partijas piederība), pašapliecināšanās vai peļņas iespēju. Tam jābūt tādam, lai cilvēks bez riska to varētu pārsniegt par 20%, bet ne dubultīgi, vai pat trīskārt.
0
ineta_rr > mcgh 17.12.2012. 18.02
Nu tad nevajag pirkt Lada, jo normālam, jaunam auto pa gadu vai diviem nevar ne sarūsēt bremžu sistēma, ne virsbūve, un nav dzirdēts, ka mūsdienu auto, ja vien pats tur kaut ko nedara, kristu ārā pusasis vai vēl kaut kas. Un visdrīzāk pat bremžu signālgaismas nevar pa pāris gadiem pilnībā iziet no ierindas, ja nu vienīgi pēc peldes jūrā.
Degvielas ekonomijai un atļautajam ātrumam ir sekundāra saistība – pilsētā galvenokārt luksoforu un mazākā mēra gājēju pāreju un kopumā saraustītās kustības dēļ degvielas patēriņš (un līdz ar to izmeši) ir daudz lielāks nekā uz šosejas. Starp citu, arī uz lielceļa degvielu iznieko saraustīta braukšana, pirmām kārtām jau debilie ātruma ierobežojumi – 90, tad 50, tad 70, tad 50, tad 90 km/h mazāk kā 1 kilometra robežās vienā caurbraucamā miestā (lai gan tādu piemēru ir arī citur), kur tā arī nevienu gājēju nekad redzējis neesmu, bet radarus un tos otrus gan regulāri var satikt krūmiņos. Kāda ekonomija tur var būt? Vajag ļaut visiem braukt ar 100 km/h no viena Latvijas gala līdz otram, rezultātā nebūs tik daudz jāimportē degviela, auto arī mazāk dils bremzes, tātad mazāk vajadzēs bremžu detaļas, vienīgi atkal servisiem mazāk darāmā, bet nu tie jau tāpat nodokļus nemaksā, tā kā Latvijai no normāla braukšanas ātruma ieviešanas būs tikai un vienīgi labāk, bet tā vietā nez kāpēc ievieš jaunus traucēkļus, un tad TV sit sev uz pleca par labi padarītu darbiņu degvielas un rezerves daļu importētājiem.
0