Vai Latvijā ir par daudz augstskolu?
Saistītie raksti
Viedoklis /
22. aprīlis
Augstskolu konkurētspēja mākslīgā intelekta laikmetā – pastāvēs, kas pārvērtīsies
Viedoklis /
20. marts
Kur mirst Latvijas zinātne?
Komentāri (39)
Ilze Nagla 10.12.2012. 19.41
jautājums autoram, kāpēc lv vajag divas medicīnas fakultātes uz divām, labi trim, lielajām slimnīcām. gatavojam ārstu jauno paaudzi eiropai par mūsu naudu? turklāt rezidentu vietu skaits lv tik liels nav. kārtēja joma, kur pieprasījums netiek apzināts.
0
loptik 10.12.2012. 16.05
Tiek jaukti lidzeklji ar merkiem. Augstskolu skaits pats par sevi nav problema. Problema ir normalas kvalitates pasniedzeju skaits shajas augstskolas. Taadu pasniedzeju, kuriem butu sapratiga limenja starptautisku publikaciju vai ieviestu patentu portfolio, Latvijaa ir ljoti maz. Augstskolu skaita samazinashana ir tikai lidzeklis/veids kaa uzlabot sho pasniedzeju kvalitati (pieperkot jaunus un atlaizhot tos, kas nevelk). Tas, ka tad bushot mazak docetaju uz studentu skaitu nav arguments – uzpustais studentu skaits nevar but atskaites kriterijs. Lielai daljai no Latvijas studentiem pec speejaam butu jamacas arodskolas. Nebutu nekada tragedija, ja daudzi macitos arodskolaa nevis augstskolaa.
8
austrisv > loptik 10.12.2012. 16.37
Nu jā pareizi, jo iestājoties augstskolās, nav konkurences, kā tas bija LSR laikos. Katrs viss tolaik netika augstskolā un tā tam vajadzētu būt, jo nepietiek, ja knapi zini reizrēķinu, un pat to galva “nevek”, kādi tur speciālisti var iznākt.
Vienkārši aptaujājot pazīstamus skolotājus , viņi brīnās, kā daži no knapi skolu pabeigušajiem var studēt augstskolās?
0
aldis_grunde > loptik 10.12.2012. 16.58
Iespējams, ka tā tas ir, bet es tikai nesaprotu vienu, kāpēc Eiropā var uzstādīt plānu, ka 40% jaunu cilvēku ir jābūt ar augstāko izglītību, bet Latvijā ir 30% un tad mēs sakām, ka studentu skaits ir uzpūsts.
Tad laikam jau mums problēmas sākas visdusskolā, jo nevar taču būt, ka mēs te būtu krietni stulbāki un nespējīgāki kā citur Eiropā?
0
loptik > loptik 10.12.2012. 17.23
Eiropas “pokazuha” – tie plani nav nekas cits – nevar but par iemeslu standartu degradacijai Latvijaa. Kaut gan es ticu, ka tada Somija vinji to tiesham to var sasniegt arii ipashi standartus nedegradejot (ka tik nav jau sasniegushi). Mums vidusskolas laizh ara tautu, kura pamataa ir viduvejibas, PISA testos augstkajos limenjos (liekas, tie bija Level 5 un 6) skolenu ir daudz mazak kaa taadaa Somijaa.
0
Uldis Ozoliņš > loptik 10.12.2012. 19.33
Ja naudai ir ietekme uz kvalitati, es ticu ka ir, tad ta izpauzas trijos veidos:
1) jo lielaks studentu skaits programma, jo lielakas iespejas algot (apmaksat) labakus pasniedzejus!
2) jo lielaks studentu skaits, jo mazak izmaksa kvalitativa materiali tehnisko baze uz vienu studentu!
3) jo lielaks studentu skaits, jo mazakas administrativas izmaksas uz vienu studentu!
Tam ir sakars ar augstskolu skaitu! Jo vairak augstskolu, jo vairak lidzigu programmu, tadejadi pieaug mainigas izmaksas uz vienu studentu! Un jo mazak studentu viena augstkola, jo pieaug ari administrativas izmaksas! Jo vairak augstkolu, jo neefektivaka ir sistema!
0
ineta_rr > loptik 10.12.2012. 22.28
Un sveika Gauja, atvainojiet, Vācija, kur paši vācieši šausminās par 800 studentiem vienā auditorijā, kamēr caur pagrabstāva laboratoriju tukšajiem logiem svilpo vējš. Tā notiek, kad izglītību un zinātni padara par ekonomiku.
0
anete_raugule > loptik 10.12.2012. 22.36
Tiek jaukti lidzeklji ar merkiem. Augstskolu skaits pats par sevi nav problema.
Ir problēma. Jo katrai augstskolai ir arī rektors (kurš, protams, vēlas pieklājīgu algu), administratīvais personāls (kas arī nestrādā par brīvu), telpas, iekārtas utt. Rezultātā tiek nevajadzīgi izkliedēti līdzekļi, materiāli tehniskā bāze un par galveno kļūst process, nevis rezultāts.
Pēc tam atnāk pētnieks un uzraksta garu rakstu ar ieteikumiem, ka vajag veikt padziļinātu darba tirgus pieprasījuma izpēti. Tā kā mūsu ausgskolās viss ok, tad šādu pētījumu var pārvērst projektā, saņemt grantu, rakstu nopublicēt vietējā universitātes žurnālā un vēl uz kādu konferenci aizbraukt :)))
0
loptik > loptik 10.12.2012. 23.57
Nu jaa, Oregano varu piekrist. Teiksim taa, “ja tas augstskolas butu kvalitativas, tad taa nebutu problema” butu pareizais formulejums. Tad ludzu, kaut vai 70… Par to, ka citaas valstiis ir daudz studentu uz vienu pasniedzeju… Ja ir divas atlernativas i) 10 studenti uz vienu pasniedzeju-nejeegu vai ii) 300 studenti uz vienu pasaules klases pasniedzeju, noteikti no otraas izveles ir lielaka jega. No pirmaas visiem ieteikums – beedziet!
0
Mareks > loptik 12.12.2012. 14.22
Ak, Dievs! Kādas blēņas gvelž komentētāji.
Par nfig special nemaz nerunājot.
Acīm redzot Jūs neko nejēdzat par patieso stāvokli LU.
Ja vēlaties ar mīļu prātu uzaicinam kļūt par matemātikas doktoru.
Tagad par to, kā tas iespējams.
4 gadi bakalaura studijas + 2 gadi maģistratūra + 3-7 gadi disertācijas rakstīšana.
Kā jau matemātiķis, teikšu:
– Pieņemsim, ka esat to visu veikuši. Kādas ir Jūsu akadēmiskās perspektīves Latvijā?
Jūs laipni pieņems par lektoru mtemātikas nodaļā, un uz rokas Jūs saņemsiet ap 250 Ls nevis nedēļā, bet mēnesī.
Saprotams Jums būs perspektīve 5 gadu laikā kļūt par docentu, un saņemt uz papīra ap 400Ls mēnesī.
Laipni lūdzam Jūsu izreklamētajā leiputrijā.
0
Andis 10.12.2012. 12.44
Manuprāt, vājā augstākā izglītība šobrīd ir Latvijas problēma Nr.1. Ja tā būtu spēcīga, pat mana nosacītā reitinga problēma Nr.2. (vāja tiesu vara) nebūtu tik asa. Top 10 problēmu sarakstā ir arī vājā profesionālā izglītība, bet tur situācija nav vēl tik traģiska.
No Garri Raagmaa, Tartu Universitāte, Baltijas reģionālo augstskolu salīdzinājuma pētījuma
(http://svenskecp.abe.kth.se/Svenska_ESPON_natverket/NORBA_files/Baltic%20Regional%20HEIs%20for%20Territorial%20Cohesion.pdf):
– Latvija stabili pēdējā vietā Eiropas Savienībā inovāciju jomā. Vai tas nekādi neattiecas uz augstskolām? Nemaz? Joprojām varam uzskatīt, ka mūsu augstskolas ir daudzmaz OK?
– Augstākās izglītības iestāžu un to filiāļu skaits Latvijā = 130. Igaunijā 56, Lietuvā 20. Galvenās atšķirības: Igaunijā gk. tiek veidotas stabilas lielo universitāšu reģionālās nodaļas. Lietuvā – konservatīva pieeja, nav brīvais izglītības tirgus. Latvija – augstskolas taisa peļņas nolūkos, peļņa tiek vērtēta augstāk nekā kvalitāte.
…
Meklēju pasaules reitingos Latvijas universitātes. Reitingi ir daudzi un dažādi. Lietuvas un Igaunijas augstskolas dažos pavīd. Latvijas augstskolas – NEKAD.
2
Signija Aizpuriete > Andis 10.12.2012. 13.57
———Gatis ‘(..)
Latvija – augstskolas taisa peļņas nolūkos, peļņa tiek vērtēta augstāk nekā kvalitāte.
==============================================================================
Peļņa tāda, ka pat reitingi nav jāpērk?
Pats Lācītis pozitīvi novērtē:
‘ (..) Sakarā ar Rīgas Tehniskās universitātes 150 gadu jubileju, par ilggadēju darbu inženieru sagatavošanā, tautsaimniecības attīstības veicināšanā un Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstībā Rīgas Tehniskajai universitātei tiek piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts! Apsveicu! ‘
Ministru prezidenta Valda Dombrovska runa RTU 150 gadu jubilejā 2012.gada 13.oktobrī
http://www.mk.gov.lv/lv/mp/runas-pazinojumi/dombrovska-runas/131012-MP-runa/
0
austrisv > Andis 10.12.2012. 15.16
Nu pareizi, jo nevar būt tik daudz katrā miestā pa atseviškai augstskolai, bet var būt dažu universitāšu filiāles reģionos!
Esmu pat pārliecināta, ka augstskolu dažādiem pasniedzējiem galvenais ir nevis sagatavot labu speciālistu Latvijai, bet gan pēc iespējas nopelnīt gan uz valsts, gan studentu rēķina.
No saviem tuviniekiem, kuri šeit ir studējuši esmu dzirdējusi, ka par valsts naudu Latvijā var studēt, bet, ja būtu par tādām blēņām jāmaksā, tad šeit nestudētu, bet gan ārzemēs, kur zini par ko maksā!
0
liepa_marta 10.12.2012. 12.34
Esmu dzirdējis ka pasniedzējiem par Eiropas līdzekļiem ir iespēja aizbraukt dažādos apmaiņas braucienos uz citām Eiropas skolām- skatos ka te ir kārtējais kurš aizbraucis uz kūrortu atpūsties par šo naudu!
0
austrisv 10.12.2012. 10.09
“Arī to, ka mūsu augstskolu kvalitāte ir zem katras kritikas, daļa sabiedrības jau uztver nevis kā viedokli, bet kā pierādītu faktu.”
Vai tad tā nav, ja skatās no savas un savu bērnu pieredzes! Mani pārsteidz bakalaura studiju programmas, kurās labi, ja ir pāris lekciju nedēļā, bez tam arī citādi studenti netiek nodarbināti mājās ar dažādiem uzdevumiem. Man ir ar ko salīdzināt, jo abi mani bērni ir studējuši šeit Latvijā.Tagad meita studē ārzemēs. Studijas ārzemēs ir kā diena pret nakti. Šeit izskatās, ka pasniedzēju neinteresē studenta studijas nu it nemaz. Šeit Latvijā izskatās, ka pasniedzējs var būt jebkurš zemas kvalifikācijas cilvēks, kurš greizsirdīgi aizstāv pašreizējo studiju programmu un nemaz necenšas to pilnveidot . Vēlreiz atkārtoju, ka man ir ar ko salīdzināt un varu teikt, ka Latvija studiju programmu pasniedzēji ir iesīkstējuši un pārsvarā neizglītoti pasniedzēji, kuri grib saņemt tikai lielas algas, bet studiju kvalitāte ir zem katras kritikas.
Bez tam, paskatoties kādi ir daļa no pasniedzējiem piemēram, Stradiņu universitātē politologus sagatavo veca partijniece Grava, kuras uzskati vien ir ko vērts. Ko šī partijniece var iemācīt topošajiem politologiem, kuri, manuprāt, te Latvijā būtu jāsagatavo par pašu studentu naudu, ja jau vēlas studēt šādu profesiju.
Jautājums, priekš kam gan Latvijai par valsts naudu būtu jāsagatavo tādas profesijas un lielā skaitā, ja šo profesiju ieguvējiem valsts darbu nodrošināt viss nevarēs.
Vai mums vajadzīga studēšana studēšanas dēl, pie tam par valsts līdzekļiem.
Manuprāt, ir jābūt noteiktam studiju programmu skaitam, kuras valsts izdara pasūtījumu un tās finansē. Tām galvenokārt jābūt inženiertehniskām profesijām un kultūras jomā strādājošiem, kā arī skolotājiem un ārstiem.
2
aldis_grunde > austrisv 10.12.2012. 10.59
Tur jau ir tā būtiskā atšķirība, ka pie mums ir ļoti mazas prasības, augstskolas diplomu var iegūt praktiski neko nemācoties (protams, ir daži izņēmumi, kur tiešām studentus piespiež mācīties). Un nav pat vaina ne programmās, ne pasniedzēju zināšanu līmenī, kas bieži vien ir labas un, ja students grib, viņš var daudz iemācīties. Taču vairums studentu ir slinki, bet augstskolām nav izdevīgi viņus izmest.
0
Mareks > austrisv 12.12.2012. 14.44
Acīm redzot Jums nav nekādas nojēgas par matemātikas studijām LU.
Ja vēlaties pārliecināties, kā mēs dodam diplomus par nezināšanu, tad laipni aicinam uz studijām matemātikas nodaļā.
Matemātiķa profesija ir ļoti presiža visā pasaulē, jo iemāca pašu galveno: atšķirt intelektuālu darbu no slaistīšanās.
Un tā, laipni lūdzam leiputrijā!
0
Janis 10.12.2012. 10.04
Vai es pareizi sapratu, ka autors apgalvo:
– LV AI viss ir kārtībā, ir tikai nelielas “neatbilstības” un “problēmiņas”
– Labākais problēmas risinājums ir nauda
– Lielākā daļa, ko Ķīlis piedāvā nestrādās dažādu visai šaubīgu iemeslu dēļ
– AIP vērtējums liecina… (ko tas vispār var liecināt? 25% absolūti identisku vērtējumu par kaut ko neliecina?)
Izklausās pēc 100% tā paša, ko saka AIP Vētra un vēl bariņš “izglītībā galvenais ir process, nevis rezultāts” cienītāju.
8
lismanis > Janis 10.12.2012. 10.11
Nē, es domāju, ka pasaka, ka Ķīļa reformas nerisina problēmas. Varbūt pat, ka problēmas uzstādījums ir nepareizs.
0
Janis > Janis 10.12.2012. 10.14
Pats vēl nesen studēju.
Ķīlis pasaka apmēram 1/5 no LV kvalitātes problēmām.
Tā vienkārši ir neapskaužama, ar retiem izņēmumiem.
Pat DITF, kas skaitījās labas kvalitātes fakultāte LU nesen paziņoja, ka LV e-vēlēšanas nav iespējamas.
Tas nekas, ka blakus Igaunijā viss notiek.
Vēl varēja paziņot, ka Zeme ir plakana.
0
aldis_grunde > Janis 10.12.2012. 10.46
Ja kāds pasaka, ka sarežģītu problēmu var atrisināt ļoti vienkārši, tad vai nu viņš ir ģēnijs vai visdrīzāk kaut ko nav ņēmis vērā un risinājums ir kļūdains.
Diemžēl arī Ķīļa risinājums, noņemt naudu nekvalitatīvām programmās un to iedot kvalitatīvām, nav ģeniāls…
Tas ir tas, ko autors grib pateikt. Augstākās izglītības sistēma ir daudz sarežģītāka nekā 1 skaitlis katrai studiju programmai.
0
ineta_rr > Janis 10.12.2012. 13.21
Ja runājam par e-vēlēšanām, tu neatradīsi nevienu pie pilna prāta esošu datoriķi, kas būtu par, mēs vienkārši saprotam, ko tas nozīmē. Vienīgie, kam šī doma patīk, ir cilvēki, kuri no datoriem neko īsti nejēdz, vai kuri vēl nesaprot, kas ir vēlēšanas (kā tas atklājās diskusijā mūsu fakultātē), jo nevar spēlēties ar neuzticamu elektroniku un programmatūru, kad blakus atrodas viena no spējīgākajām hakeru valstīm, kas regulāri parādās saistībā ar dažādiem, tostarp nopietniem uzbrukumiem, un kura ar slepenajiem dienestiem saistītās skolās jau gadu desmitiem sagatavo kriptogrāfijas un tamlīdzīgus speciālistus.
Lai e-vēlēšanas sasniegtu to mērķi, par ko politiķi murgo, drošības latiņa būtu jānolaiž tik zemu, ka es neticu, ka viņiem nerastos vēlme pamēģināt “pielabot” rezultātus, turklāt jebkurā gadījumā neviena datorsistēma nav pilnīgi droša, kur nu vēl kaut vai tuvu tam uzticamības līmenim, kādu piedāvā kaut anonīms biļetens urnā.
P.S. Maksimums, kam *varbūt* varētu izmantot e-vēlēšanas, būtu pašvaldību nozīmes aptaujas (ne pašvaldību vēlēšanas), turklāt tās vienalga būtu jāveic centralizēti, lai vietvara nevar demonstrēt, kur vēži ziemo.
0
Janis > Janis 10.12.2012. 13.38
“neatradīsi nevienu pie pilna prāta esošu datoriķi, kas būtu par, mēs vienkārši saprotam, ko tas nozīmē”
Nu ja, tie igauņi ir pilnīgi traki!
0
ineta_rr > Janis 10.12.2012. 19.12
Neesmu informēts par igauņu e-vēlēšanu sistēmu, bet gan Indija, gan ASV kārtīgi aplauzās, jo vietējie Neo pierādīja, ka viņu sistēmas ir cauras kā vecas tupeles. Somijā nācās atsaukt elektroniskās balsošanas rezultātus, jo bija lietojamības problēmas, un reģionos, kur tā tika izmantotas, bija jāveic atkārtotas vēlēšanas.
Fundamentāli jautājums ir nevis, vai e-vēlēšanas ir drošas, bet gan vai riski atsver ieguvumus, un, kā teicu, neviens pie pilna prāta esošs datoriķis, kas apzinās, cik nozīmīgas ir Saeimas vēlēšanas, neteiks, ka atsver, ja nu vienīgi tie paši varoņi, kas radīja VID EDS meistardarbu.
0
Janis > Janis 10.12.2012. 20.14
1. NEVIENA IT sistēma nav 100% droša. Atteiksimies no banku maksājumiem? Sāksim tos atsaukt?
2. NEVIENA “analoga” sistēma nav 100% droša. Tepat Latvijā ir vēlēšanu pārkāpumi (Boldāns?).
3. NEVIENA sistēma vispār pēc definīcijas nevar būt 100% droša.
Secinājums:
Visu izšķir izpildījums.
“Nezinu kā Igaunijā, bet zinu kā ir ASV un Indijā”, norāda uz selektīvu pieeju pieredzei – acīmredzot tiem, kas pētīja citu valstu pieredzi neinteresēja pozitīvie piemēri.
0
ineta_rr > Janis 10.12.2012. 22.25
Bet vai ir vērts riskēt? Ko no tā iegūs, ka laukos, kur katram pensionāram pa datoram, interneta pieslēgumam un e-parakstam, ar pirātiskiem, nelāpītiem un neadministrētiem XP varēs vēlēt Saeimu? Būtu pietiekoši bīstami šādu sistēmu ieviest kā kaut ko līdzīgu bankomātam vēlēšanu iecirkņos, bet tas, par ko pie mums murgo ir pilnīga ārprāta iedoma, kas der vienīgi kā tiešās demokrātijas forma ne sevišķi svarīgu vai lokālas nozīmes lēmumu pieņemšanai ne jau amatpersonu ievēlēšanai vai tamlīdzīgām nodarbēm.
Un kādi labie piemēri būtu jāapskata? Igaunija ir vienīgā man zināmā valsts, kas nav skaļā veidā uzkāpusi uz kāda grābekļa, bet tas nenozīmē, ka nav, vienkārši vai nu pamanījās noklusēt vai pat nepamanīja, ka dabūja pa pieri.
Runājot par izpildījumu, vienmēr der apskatīties uz VID EDS, ko uzkoda mūsu pašu bāleliņi par mūsu visu nodokļiem, bet reālie IT cilvēki tikmēr aiz gara laika lasa par kārtējo ieroču klases tārpiņu, kas mēnešiem, ja ne gadiem šiverē pa tuvajiem austrumiem, pirms tas pats ar VDK saistītais Kaspersky viņu piefiksē, bet tikmēr noteikti jau savu izplatību ir sācis nākamais tārps, un par izcelsmes valsti vēl tagad var tikai izteikt minējumus, lai gan tāpat visiem skaidrs, ka to valstu skaits, kas kaut teorētiski tos tārpus būtu varējušas radīt, ir uz vienas rokas pirkstiem uzskaitāms, bet Tuvo austrumu šķēlumā vispār ir tikai viena tāda. Tik ļoti gribās redzēs, kādus kiberbrīnumus var uzražot čekisti?
0
Una Grinberga 10.12.2012. 10.03
LU vadošais pētnieks kādreiz ir izgājis no kabineta? Vismaz izskatās tā, ka nē! Jo tad zinātu, ka Latvijā ir ļoti daudz pasniedzēju, kas strādā 3-4 augstskolās (un tās nav vieslekcijas), tad kāda velna pēc viņi strādā dažādās augstskolās nevis vienā? Jo priekšmetu kvalitāte ir viena un tā pati (nevis kā to apliecina autors, ka tas nodrošina dažādību) un neefektīvi tiek izmantoti resursi, jo vienu un to pašu lekciju varētu lasīt 100 cilvēku auditorijā nevis 3 dažādās pa 30 cilvēkiem un kas aizņem 3x vairāk laika, tajā pašā laikā veltot vairāk laika individuālām konsultācijām un kvalitatīvākam lekciju saturam.
Es tikai dzirdu, ka Daugavpilī un Rēzeknē būves modernākās laboratorijas? Kāda velna pēc mēs katrā mazajā augstskolā izšķiežam 10-20 milj. laboratorijām un iekārtām, kas būs nodarbinātas vienreiz nedēļā? Jā, mums tie miljoni mētājas pa labi un pa kreisi.
Piem. Holandē (kur izglītība ir ļoti laba!) augstskolas apvienojas pat par spīti tam, ka iedzīvotāju skaits turpina pieaugt un pieaug ārvalstu studentu skaits. Acīmredzot, arī valstī ar vienu no augstākajiem pētniecības rādītājiem ir nepieciešama efektivizācija un apvienošanās.
1
austrisv > Una Grinberga 10.12.2012. 10.23
Piekrītu, jo par to, kas notiek Nīderlandē augstākajā izglītība gan varētu pamācīties tādi Ķīļi, kuri taisa tikai troksni, bet reformu plāna, kā samazināt vai apvienot tik daudzās augstskolas, kuras nelietderīgi tērē valsts naudu, vienkārši nav!
Nīderlandē augstskolas ir apvienojušās universitātēs. Priekš kam mums tik daudz augstskolu ar milzu algām rektoriem? Vai esam tik bagāti, ka izlietotie finanšu līdzekļi mums ir mazsvarīgi joprojām. Reformām un valsts pasūtījumam ir jābūt, lai pārējie studē par saviem līdzekļiem vai kredītiem, kurus valsts garantē, ja vēlas.
0
lismanis 10.12.2012. 10.01
Kārtējo reizi jāsecina, ka šāds raksts kopā ar Hazana un Auziņa rakstiem mani pārliecina vairāk nekā IZM raksti par mītiem un patiesību.
1
Janis > lismanis 10.12.2012. 10.11
Jā, jo turpina proponēt mītus, vai ne?
Piemēram:
“Piemēram, pasludināt, ka visas valsts augstskolas Rīgā tiks mehāniski apvienotas vienā, un esošās augstskolas pārtaps par fakultātēm vai nodaļām, bet reģionālās augstskolas par filiālēm.”
Kur tas ir “pasludināts”?
Lūdzu precīzi, kur IZM mājas lapā ir šāda iniciatīva publiskota.
Un:
“Šobrīd lielākā problēma ir nauda”.
Ja cilvēkam nav piedāvājuma, viņš piedāvā risināt ar naudu – tā ir patiesība, kas veca kā pati nauda.
Vēl:
Vajagot pētīt un diskutēt, kādas tad ir tās perspektīvās vai nepieciešamās profesijas.
Bet ar KO nodarbojas LU galvenais pētnieks?
Vai universitātei vispār nav tādu cilvēku, kas zina, kādas nozares ir pieprasītas un spēj nojaust, kādas tiks pieprasītas turpmāk?
Es atvainojos, bet raksts ir kārtējais ūdens – teksta daudz, Ķīlis nezina, risinājums – nauda.
0
juhans 10.12.2012. 09.25
“Katrai no šīm četrām grupām darba tirgū ir sava niša, un to, vai attiecīgās grupas iestāžu skaits ir par lielu vai par mazu, var noteikt TIKAI darba tirgus pieprasījuma un izglītības iestāžu piedāvājuma samērs …”
Var gan. Bet vai “dabā” tas tā notiek?
0
anesteeziste 10.12.2012. 08.57
Ļoti labs analītisks raksts. Piekrītu autoram, ka studentu skaita uz vienu pasniedzēju palielināšana (samazinot augstskolu skaitu) kvalitāti var arī nepaaugstināt. Prestižākajās universitātēs pasaulē (piemēram, Okfordā, Kembridžā utt) studentiem tiek nodrošināta apmācība nelielās grupās. Piemēram, maģistratūrā katrā programmā gadā uzņem tikai padmist līdz trīsdesmit studentus, bakalaura studijās studentiem ir semināri grupās, kur studentu skaits nepārsniedz desmit utt.
Ļoti precīzi pateikts par pieejas samazināšanu augstākajai izglītībai- patreiz ļoti apzinīgam un strādīgam jaunietim no nabadzīgas ģimenes vēl ir iespējas tikt budžeta grupā un studēt. Ieviešam maksas sistēmu visiem, un aiz durvīm paliks liela daļa jauniešu, kas varētu studēt, bet kas neuzdrošināsies ņemt studiju kredītus, jo baidīsies, ka nevarēs tos atdot (ka tas tā notiek ir pierādījuši neskaitāmi pētījumi tajās valstīs, kur šāda maksas sistēma jau sen ir ieviesta).
2
+7
-1
Atbildēt
+8
-1
Atbildēt
@Marta Zariņa > anesteeziste 10.12.2012. 10.19
Šķiet, ka nedz jūs nedz “LU vadošais pētnieks” neesat sapratuši ” studentu skaita uz vienu pasniedzēju palielināšana (samazinot augstskolu skaitu)” ideju.
Jūs minat Oksfordu un Kembridžu kā pret piemērus. Maldīgi.
Jā ir taisnība, ka minētajās augstskolās studentu-akadēmiskā personāla attiecība ir maza, taču matrikulantu skaits ir liels. Tas ir – ir daudz potenciālo studentu no kuriem tiek atlasīti daži, labākie kandidāti.
Pie konstanta studējošo skaita tiek samazināts augstskolu skaits, lai radītu konkurenci viņu starpā. Šeit Oksforda un Kembridža ir tāls, taču ilustratīvs piemērs, ko nozīmē konkurence.
Kad pie samazināta augstskolu skaita ir atlasīti labākie studenti, tad kopīgie priekšmeti var tikt pasniegti kopā dažādu specialitāšu pārstāvjiem – piemēram matemātika datoriķiem un fiziķiem.
Un atkal ir maldīgi minēt studentu-pasniedzēju attiecību, kad visā pasaulē tiek lietota studentu-akadēmiskā personāla attiecība, kur akadēmiskais personāls ir visi tie cilvēki, kas iesaistīti lekciju lasīšanā, praktisko darbu sagatavošanā un vadīšanā, pārbaudes darbu labošanā, semināru vadīšanā u.c.u.t.t.
0
Edmunds Zālīte > anesteeziste 10.12.2012. 11.27
‘vadošais pētnieks’ dzīvo citā realitātē, tajā pašā, kur pārējā mūsu izglītības _mafija_. diezgan apkaunojoši…
0