Pasaules koplietošanas traģēdija

Austrumeiropas resursu intensitāte jeb tas ko iegūst ar vienu resursu vai enerģētisko vienību ir nožēlojami zema salīdzinot ar ES attīstītajām valstīm, ASV un Japānu. Tas, protams, ir psr mantojums. Lai nu kādi mums tie zaļie meži pusē teritorijas, bet energoefektivitātē mums investēt un investēt, lai vismaz sasniegtu konkurētspēju pat Eiropā.

Domāju, ka visvienkāršākais būtu noteikt vienotu principu, nevis kaut kādas kvotas, kas tikai veicina korupciju.

Princips: Katrai valstij, kas saražo CO2 tikpat lielā mērā tā ir jāabsorbē t.i. jāuztur tik daudz “zaļās masas”, kas kompensētu ražošanas rezultātā izdalīto CO2. Gadījumos, ja pati valsts savā teritorijā to nespēj, tā var maksāt citai valstij (īdzīgi kā tagad ar kvotu pārdošanu), kas saražo (absorbē) attiecīgu daļu.
Būtībā, ja sataisi sūdus (CO2), pats tos savāc, vai maksā kādam kas to darīs tavā vietā !
Tad, varbūt, mēs pērkot no Krievijas gāzi (produktus) atpakaļ pārdotu CO2 absorbēšanas pakalpojumus!!!

Taču Latvijā par savas koksnes kurināšanu nebūtu nekam nekas jāmaksā, jo tas jau ir absorbētais CO2 (protams, pie nosacījuma ka meži tiek ataudzēti)!

n

Latvija patlaban poligonos noglabā aptuveni 97% sadzīves atkritumu, bet, piemēram, Zviedrija vien 3%.
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=367066:atkritumus-prveidos-par-izejvielm&catid=82:latvij&Itemid=106

Salīdziniet cilvēku izraisītas globālās sasilšanas piekritēju un noliedzēju sarunā:
https://www.youtube.com/watch?v=iEsygjXunTs

Atspēkoto globālās sasilšanas noliedzēju rakstu saraksts:
http://agwobserver.wordpress.com/anti-agw-papers-debunked/

nav par tēmu, BET

Ziņās pavīdēja, ka godmaņa sieva [pēc izskata nekaunīga kuce] tiek virzīta par valsts kontrolieri [Sudrabas vietā]. Lai iet!!! Valdošā šķira zaudējusi pēdējās saprāta paliekas.

Nezi kādēļ man šķiet, ka Kioto protokols un viss ar to saistītais ir tikai “pupu mizas”. Atliek notikt kādam nopietnam vulkāna izvirdumam, un tā izmestie “atkritumi” ievērojami pārsniedz visu to atmosfērā izmesto mēslu daudzumu, ko nabaga nelaimīgie cilvēki spējuši sastrādāt pēdējo tūkstoš gadu laikā.
Nezinu- manuprāt no dabas sargāšanas viedokļa Kioto protokolam nav ne vismazākās jēgas. Vienīgi- tiem nabagiem, kuri jau tāpat neko īpaši daudz neražo- iestāsta, ka labāk ir neražot vispār neko!, un tai vietā viņi saņems baigos jau nu labumus par to, ka nepiesārņos gaisu. :)

o_ja3_14
Protams, no padumjā, blusu pilnā, šineļa izkritušajam bezatkritumu Singapūra, sveša un naidīga kā JV apmeklētājam ērģeļu mūzika.

Rakstā lieliski atspoguļota klimata pārmaiņu sarunu esence. Pievērš arī uzmanību tam, ka, ņemot vērā šo sarunu neefektivitāti, panākt CO2 daudzuma samazinājumu atmosfērā ir katras valsts pienākums nacionālā līmenī, pat, ja nav šīs starptautiskās sadarbības ietvara. Vienlaikus lielisks stimuls Latvijai pašai izvrizīt savus mērķus šajā laukā,lai īstenotu ideju par zaļāko valsti pasaulē vai virzību uz to.

J.Biotops
“Latvijas zaļumu lielā mērā rada sadzīves atpalicība – arhaiski lielais malkas krāšņu apkures īpatsvars.”

Zaļumu nenosaka ar malkas krāsnīm, kurās notiek nepietiekama sadegšana, apkurinātās caurās būdas. Zaļums būtu no biomasas koģenerācijas stacijām un centrālās apkures katrā ciematiņā un totāla visu mājokļu nosiltināšana.

Dažiem plānprātiņiem liekas, ka būt uzmauktam uz Gazprom resnā daikta, bet cūku mēslus izgāzt uz lauka, lai smird visā plašā apkārtnē, tā ir “kruta” ekonomika.

Latvijas zaļumu lielā mērā rada sadzīves atpalicība – arhaiski lielais malkas krāšņu apkures īpatsvars. Pirms zaļie par sajūsmā par to te atlaiž kārtējo svistopļasku, vēlams padomāt par visiem ar krāšņu malku saistītajiem izdevumiem, tajā skatā par uzglabāšanas ietekmi uz pilsētas teritorijas racionālu (arī energotaupīgu) un drošu izmantošanu. Ja ar to nepietiek, varam parunāt par laimīgo dzīvi piektajā stāvā.
Par zaļās domāšanas administratīvbiznesu kopumā – tas vismaz pagaidām nodarītajā postā vēl nav sasniedzis narkotiku vai cilvēku tirdzniecības līmeni, bet par starptautisko ieroču tirdzniecību es to vairs neteiktu. Tātad vēl ir izaugsmes iespējas. Jo vairāk tāpēc, ka uzslieti izcili augsti jumti – ANO un citi dabas sargi, kas dabu nekad un ne no kā nav nosargājuši un nopietni darīt to nevar jau savas būtības dēļ.

Siltāks klimats Latvijai noderētu… kāpēc pret to cīnīties?

Jā, man kā ne-vides cilvēkām arī pa lielam ir vienalga par CO2 koncentrāciju un globālo sasilšanu kopumā, jo Latvijā tās sekas mani tieši neskar.
Taču, dīvaini, ka cilvēki atsaucas uz C02, bet rakstā iet runa par “izmešiem”.
Es esmu skeptiski noskaņots uz “zaļajiem”, taču visi vienu gaisu elpojam arī ar visādiem sēra un slāpekļa oksīdiem un varbūt pat svinu?
Jā, “būs siltāk” par globālo sasilšanu, taču gaisa higiēna mani varētu satraukt kaut vai tikai tāpēc, ka tā skar visus bez izņēmuma.

Piekritīšu gan dzeris49, gan Haris !

Dzera pieminēto toeriju esmu apskatījis apkopotā materiālā un jāsaka, ka izskatās daudz argumentētāk nekā zaļās mafijas histēriskā bļaustīšanās pagrābjot atsevišķus faktus ! Jāsaka, ka jau reiz uz Zemes bija krietni lielāka CO2 koncentrācija nekā mūsdienās ar visām rūpnīcām un automašīnām, arī temperatūra ir mainījusies laika gaitā dažādos virzienos….Tikai dabīgās sasilšanas teorija ir nederīga naudas izspiešanai, citu valstu rūpniecības un ražošanas bremzēšanai kā arī veselai bandai gaisa jaucēju, kas no panikas sēšanas vien dzīvo ! Un ES, sevišķi Latvijā skriešana pa priekšu ratiem vispār ir liels netikums…

Harim par pēdējo rindkopu vispār cepums!

Passtāv arī teorija, ka globālai sasilšanai nav nekāda sakara ar cilvēku darbības rezultātiem, bet gan ar cikliskam svārstībām vai ko citu, bet, šis viedoklis nav izdevīgs eirobirokrātijai un ANO birokrātijai, kura ieinteresēta pēc iespējas vairāk ko regulēt, tāpēc tiek tiražets to zinātnieku viedoklis, kas ir tuvi šīm struktūrām un saņem att. grantus, un kas jau reiz pieķerti datu “pieslīpēšanā”, pareizāk sakot, viltošanā, dabiski, savai teorijai un birokrātijai izdevīgā virzienā.

Vispār, ja vieni uzliek sev papildus saistības, citi nē, pārāk godīgi tas neizskatās, tie pirmie zaudē konkurencē ar tiem otrajiem.

Vilciena galvenais vadītājs ir Eiropas Savienība, kurai izdevies sasniegt pat 15% emisiju samazinājumu, salīdzinot ar 1990.gadu.

Jāatzīmē, ka tajā pašā laikā ekonomiskā izaugsme Eiropas Savienībā palielinājusies par 46%, kas pierāda, ka Kioto protokola nosacījumi par emisiju samazinājumu nav „neiespējamā misija” un nenoved līdz ekonomiskajai lejupslīdei.
===============================================
Cik korekti ir šādi secināt? Kā palielinājās ES “ekonomiskā izaugsme”, piemēram, 1990.-1995. gadā, kad emisijas samazinājums vēl nebija tik liels, un kā pēdējos, anēmiskajos krīzes gados, kad “atklājas”, ka daudz kas Eiropā ir galīgi šķērsām?

Varbūt, ja Eiropa spēs saņemties, pārstrukturēties un atkal sāks ražot vairāk, tad izrādīsies, ka emisija atkal palielināsies/būs jāpalielina?

Varbūt te piedevām darbojas arī tas pats smieklīgais princips, kas palīdzēja Latvijai piepeši kļūt par vienu no pasaules zaļākajām valstīm – neražo, izmirsti, emigrē un būsi zaļākais?