Zīle: Nedrīkst ignorēt SVF ziņojumā minētos riskus

Komentāri (35)

dzerkaleliva 30.11.2012. 14.16

Pēdējos mēnešos novērotais iedzīvotāju optimisms atkal sācis noplakt, liecina jaunākais «DNB Latvijas barometrs».
Bankas pārstāve Teika Lapsa informē, ka jūtami pasliktinājušies iedzīvotāju vērtējumi gan par kopējās situācijas attīstību valstī, gan pašreizējo ekonomisko stāvokli un tā izmaiņām, gan arī par ģimenes materiālās situācijas prognozēm.

Pētījuma rezultāti liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, kritiskāki vērtējumi sniegti visos «DNB Latvijas barometra» nemainīgajos indikatoros. Tostarp sabiedrības viedoklis par nākotnes izredzēm, kas pēdējā pusgada laikā bija kļuvis pozitīvs, šomēnes atkal nokrities līdz nulles atzīmei.

Turklāt straujš skeptiskas nostājas kāpums vērojams arī iedzīvotāju kopējam noskaņojumam.
———————————————————-
Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums turpina sarukt
———————————————————–
ASV ekonomiskā izaugsme paātrinās

-1

Atbildēt

dzerkaleliva 30.11.2012. 13.58

NYPD POLICE OFFICER GIVES HIS BOOTS TO HOMELESS MAN
http://www.youtube.com/watch?v=s54tQvnu500

Cilvēkus aizkustina policists, kurš nopirka bezpajumtniekam kurpes
Par interneta varoni kļuvis kāds policists no ASV, kurš bezpajumtniekam nopirka kurpes un palīdzēja tās uzaut.

Atbildēt

alexander 30.11.2012. 12.54

Manuprāt, nopietni apsverama ir SVF norāde par nerezidentu depozītu apjoma pieaugumu Latvijas bankās, kas rada riskus gan banku likviditātei, gan budžetam gadījumā, ja nāksies izmantot depozītu garantiju sistēmu. To, cik sprādzienbīstami tas var būt, rāda nesenais Kipras piemērs, kur nerezidentu depozītu apjoms bankās galu galā pārsniedza valsts IKP. Protams, Kipras banku sistēmas likviditāti jūtami ietekmēja ieguldījumi “vērtīgajās” Grieķijas valsts parādzīmēs, kas noteikti nav Latvijas gadījums, tomēr Kipras gadījums rāda, ka cik netālredzīgi ir pakļaut valsts budžetu iespējamam nerezidentu naudas glābšanas riskam.

Atbildēt

loptik 29.11.2012. 16.41

Precizitatei piebildishu, ka zinojums vel nav iznacis un to nav redzejis ne MP, ne ari FM. Ir preses relize, kura atspoguljo svarigakas lietas, kuras tiesham bus zinojuma.

-2

Atbildēt

piziks > loptik 29.11.2012. 23.38

Gundar, Gundar, — kāda jēga, ka MP un FM nav redzējuši ziņojumu?! :) Ko MP un FM nezina no tā, ko te pasaka Zīle ziņojuma sakarā? Un = kas mainīsies, kad “MP un FM” izlasīs kā publisku to ziņojumu?

Jau sen nojaušams, ka ne MP, ne FM neko nemainīs, — par spīti SVF “brīdinājumiem” un “stingrajiem ieteikumiem”: nesenajā IR materiālā, kur bija pieminētas LV valdības un aizdevēju sarunas 2009. gadā, Repšes teiktais taču bija citēts precīzi, — Repše it kā prom, toties valdības tagadējā līnija turpina to, ko Repše teica toreiz, — tātad “politiskā situācija” ir tāda… ka jābaro banksteri un LV valdibas uzdevums — nez, kas to uzdevumu devis? — ir neko nemainīt un visus ieteicējus pasūtīt… tāpat kā 2009. gadā, turklāt — tagad to darīt ir vieglak, jo aizdevējiem tagad teikšana mazāka… :)

Papildus jaatgādina un jāpiemin, ka Zīle ir ļoti diplomātisks: par GMI “palielināšanu”/nepalielināsanu izsakoties, — GMI samazināšana taču (jau esot) izlemta!

Tātad, — Ziles minētie/SVF norāditie riski tiek rūpīgi — un apzināti! — ignorēti. Interesanti būtu paklausīties, = KĀPĒC? :)

Atbildēt

IlzeZeltina 29.11.2012. 15.14

fuktuka Zakuls noteikti tūdaļ teiks, ka viss kārtībā, Zīles kungs:)

-2

Atbildēt

Janis 29.11.2012. 15.13

Nu cik var runāt muļķības.

IIN visvairāk attiecas tieši uz algotiem darbiniekiem, tādēļ visvairāk likmes samazinājums attieksies tieši uz viņiem.
Nekāda regresivitātes kāpuma nebūs, gluži otrādi, nedaudz pieaugs progresivitāte, jo cilvēkiem ar lieliem ienākumiem, kas, lielākoties, nav alga, situācija mainīsies mazāk, nekā cilvēkiem ar maziem ienākumiem.

Protams, ja runājam par tiem, kas tāpat nodokļus nemaksā no 50%+ no savas algas, tas ir cits stāsts, bet valstij nav jāpakārto likumdošana faktam, ka pastāv ēnu ekonomika un IIN mazināšana (un algas nodokļu samazināšana kopumā) ir arī viens no veidiem kā to samazināt.

-6

Atbildēt

lebronj2356 > Janis 29.11.2012. 19.46

Paņem rokā kalkulatoru, ja saskaitīt grūti galvā !

ja pieņem, ka IIN tiek samazināts par 5%…..5% no 155LVL, kas paliek pāri no minimālās pēc NM atrēķināšanas ir 7.55, kas nāk klāt minimālās saņēmējam, kādu mums nav mazums un arī liela daļa nesaņem Viņķeles izmurgotās aploksnes klāt !
5% no 2000 – 45=1955, ir 97,5 LVL…tad kurš runā muļķības ?!? Latvijā ir kapitāla pieauguma nodoklis 10%, kas ir medusmaize tiem, kas dzīvo no kapitāla…Pl

Bet neoliberāļiem galvenais ir karināt makaronus…

-2

Atbildēt

Janis > Janis 29.11.2012. 21.19

Vēl viens pierādījums, kāpēc vajag izglītības reformu.

Tātad:
1. 5% no 2000 vai 5% no 155 ir 5% jebkurā gadījumā. Šeit regresivitāte vai progresivitāte nemainās.
2. Samazinot IIN par 5%, tas par 5% pietuvojas kapitāla pieauguma nodoklim, tātad nodokļi algu saņēmējiem kļūst līdzīgāki (starpība samazinās) tiem, ko maksā kapitāla pieauguma nodokļa maksātāji. Šeit progresivitāte palielinās.

-3

Atbildēt

grislits > Janis 30.11.2012. 10.29

It kā piekrītu j_zalitim, kaut gan parēķināju, un taisnība ir kaut kur pa vidu.

Attiecībā uz algas nodokļa un kapitāla nodokļa atšķirībām, regresivitāte samazinās, bet mazās algas vs lielās algas, lielāki ieguvēji arī procentuālā ziņā ir lielo algu saņēmēji.

Piemēram:
– tas, kuram 200 LVL uz papīra, uz rokas pašlaik saņem 144.75
– tas, kuram 500 LVL uz papīra, uz rokas pašreiz saņem 345 LVL
– tas, kuram 1000 LVL uz papīra, uz rokas saņem 678.75

Ja IIN samazina uz 20%, tad sanāk šādi:
– 200 uz papīra, 151.40 uz rokas, pieaugums 4,6%
– 500 uz papīra, 365 uz rokas, pieaugums 5,8%
– 1000 uz papīra, 721 uz rokas, pieaugums 6,2%

Tas tādēļ, ka neapliekamais minimums vairāk ietekmē mazāku algu, un paliek mazāka summa, kuru ietekmē ienākuma nodoklis.

Es katrā ziņā esmu par IIN samazināšanu uz 20%, jo tas palielina darbaspēka atalgojuma ziņā konkurētspēju reģionā, bet vienlaikus ir jāceļ neapliekamais minimums, tas savukārt daudz vairāk palīdzēs mazo algu saņēmējiem.

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam