Zīle: Nedrīkst ignorēt SVF ziņojumā minētos riskus

Eiroparlamentārietis norāda uz risku finanšu sistēmai un sabiedrības attīstībai, pazeminot IIN, bet nepalielinot GMI

Nedrīkst ignorēt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ziņojumā minētos riskus Latvijas finanšu sistēmai un sabiedrības ilgtspējīgai, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).

“Lai gan Ministru prezidenta un finanšu ministra publiski paustie komentāri par jaunāko SVF misijas Latvijā ziņojumu pamatā ir pozitīvi vai pat pašslavinoši, Latvija nedrīkst ignorēt ziņojumā skaidri norādītos riskus divos virzienos – mūsu valsts finanšu sistēmai un ilgtspējīgai sabiedrības attīstībai,” uzsver eiroparlamentārietis.

Viņš norāda, ka, runājot par valsts budžeta un nodokļu politiku, SVF ziņojumā ir nepārprotami uzsvērts – dažos jautājumos Latvijas pieeja nebūt nav perfekta, informēja EP Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas preses asistents Rolands Pētersons.

Viņš bilst, ka Nacionālā apvienība uz SVF ziņojumā norādītājiem riskiem jau ir norādījusi un turpina norādīt koalīcijas partneriem, taču “dzirdīgas ausis nav atradusi”. “Varbūt SVF ziņojums beidzot kalpos par pamatu, lai izbeigtu politiku, kas sociālo nevienlīdzību Latvijā palielina, nevis samazina, kā arī rada ievērojamus draudus gan banku sistēmai, gan valsts budžetam, vienlaikus veicinot to, ka Latvijas bagātāko iedzīvotāju topa augšgalā nu ir nepārprotami izvirzījušies cilvēki, kas pārstāv ar nerezidentiem strādājošās bankas”, raksta LETA.

“Kā jau es daudzkārt esmu uzsvēris, nav saprotama iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes plānotā samazināšana par pieciem procentpunktiem laikā līdz 2015.gadam pilnīgi visiem, ko SVF iesaka pārskatīt. Nepalielinot ar nodokli neapliekamo minimumu, šāda rīcība Latvijas nodokļu sistēmu padara regresīvāku, jo lielākie ieguvēji no šāda soļa ir iedzīvotāji ar lielākajiem ienākumiem,” skaidro Zīle.

Viņš norāda, ka 2006.gadā veidojot TB/LNNK ekonomisko programmu, secināts – ilgtermiņā gan ekonomiski, gan sociāli efektīvāk ir paaugstināt tieši neapliekamo minimumu, nevis lineāri pazemināt ienākuma nodokļa likmi. Savukārt SVF jau 2009.gada krīzes sarunās ar Latvijas valdību nepārprotami uzstāja, ka jāceļ neapliekamais minimums, un turpina darīt to arī tagad, atzīstot, ka tas būtu sociāli taisnīgāk. “Fonds arī norāda, ka nebūtu pieļaujama plānotā garantētā minimālā ienākuma pabalsta samazināšana. Taču, neskatoties uz SVF brīdinājumiem, turpinām kāpt uz tiem pašiem grābekļiem, kuriem iepriekš,” saka Zīle.

Viņaprāt, būtiski brīdinājumi izskan arī SVF ziņojuma sadaļā par riskiem Latvijas finanšu sistēmai. “SVF norāda uz aizvien pieaugošo nerezidentu depozītu apjomu Latvijas banku sistēmā, kas apdraud ne tikai banku likviditāti, bet caur depozītu garantiju sistēmu arī valsts budžetu. Pēc “Krājbankas” bankrota depozītu garantiju fonds Latvijā ir tukšs, bet mūsu vājās izredzes banku krīzes gadījumā saņemt tiešu palīdzību no Eiropas Savienības institūcijām skaidri parāda “Parex” gadījums, kad Latvijas valsts budžets bija spiests “glābt” šo banku jeb ar nodokļu maksātāju naudu uzņemties segt tās saistības. Patlaban strauji pieaug arī nerezidentiem izsniegto kredītu apjoms. Negribas domāt, ka šī depozītu un kredītu plūsma tiek izmantota tikai finanšu tranzītam jeb naudas atmazgāšanai. Taču jebkurā gadījumā nav pieļaujams, ka turpinām balstīt nerezidentu naudas ieplūšanu Latvijā, tos vilinot gan ar iespēju iegūt Šengenas ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas, gan no nākamā gada piedāvājot nulles procentu likmi no Latvijas uz Krieviju izmaksātajām dividendēm,” norāda deputāts.

Šonedēļ SVF misijas Latvijā vadītājs Šehars Aijars sacīja, ka SVF Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad prognozē vismaz 5% apmērā vai nedaudz augstāku. Šāds izaugsmes temps tiks sasniegts, neskatoties uz recesiju eirozonā. 2013.gadā ekonomikas izaugsmes temps varētu nedaudz vājināties bāzes efektu dēļ un arī situācijas eirozonā dēļ, taču vidējā termiņā izaugsme atkal atgūsies.

Aijars atzīmēja, ka Latvijā būtiski ir samazinājusies inflācija. Tiek prognozēts, ka vidējā termiņā inflācija saglabāsies zema. SVF prognozē, ka labie eksporta izaugsmes rādītāji ļaus saglabāt maksājumu bilances tekošā konta deficītu aptuveni 2% līmenī, neskatoties uz to, ka atkopjas arī imports. Vidējā termiņā tekošā konta deficīts varētu palielināties, taču tas saglabāsies ilgtspējīgās robežās, teikts SVF vērtējumā.

SVF ieskatā, kopumā Latvijas tautsaimniecības izredzes vidējā termiņā vērtējamas labi, lai gan riskus rada vājā ārējā vide. Ja nelabvēlīgie apstākļi eirozonā izraisīs stresu finanšu tirgos, varētu kāpt Latvijas aizņemšanās izmaksas. Ja Latvijas partnervalstīs Eiropā ieilgs lejupslīde, arī Latvijas atkopšanās palēnināsies un kāps tekošā konta deficīts. Latvijai ir izaugsmes potenciāls, ja tā spēs piesaistīt lielākas ārējās tiešās investīcijas un ātrāk radīt darba vietas. Lielākas izredzes īstenot pozitīvu Latvijas tautsaimniecības tālākas izaugsmes scenāriju ir gadījumā, ja pilnībā tiks īstenotas nepieciešamās strukturālās reformas, norāda SVF.