Pavļuts „The Wall Street Journal” oponē ekonomistam Krugmanam
Saistītie raksti
Viedoklis /
7. jūnijs
No emigrācijas uz imigrācijas valsti – kādu labumu tas var dot Latvijas ekonomikai?
1
Viedoklis /
5. jūnijs
When more inflation measures are needed to tell the full story
Viedoklis /
29. novembris 2023
“Ir liels pieprasījums” pēc tiesiski korekta likumprojekta mājokļu kredītņēmējiem
Komentāri (72)
Una Grinberga 23.11.2012. 17.12
Patiess lepnums, ka mūsu ekonomikas ministrs var līdzvērtīgi “diskutēt” ar Nobela prēmijas laureāta un ASV prezidenta padomnieku! Tādi Krūgmeni, kas pat nav bijuši Latvijā, var tiražēt visādas muļķības. Pavļuts pasaka tiešām zīmīgas atziņas, ko lielas daļa Latvijas sabiedrības pat nav sapratusi. Ok, var diskutēt par krīzes lēmumu sociālajām sekām un dažu lēmumu kvalitāti, bet, ja runājam par makroekonomiku vai finansiālo situāciju, tad Krūgmenam būtu jāuzslavē Dombrovska valdība.
2
dro > Una Grinberga 24.11.2012. 10.25
Patiess lepnums, ka mūsu ekonomikas ministrs var līdzvērtīgi “diskutēt” ar Nobela prēmijas laureāta un ASV prezidenta padomnieku…
________________________
Ar ko tik cilvēki nelepojas! Es savukārt esmu lepns, ka Nasing spešal var līdzvērtīgi diskutēt ar korporāciju konsolidāciju:)
0
Una Grinberga > Una Grinberga 24.11.2012. 13.50
Bieži vien ar korporācijau konsolidāciju ir vērtīgāk diskutēt nekā ar Ino ;)
0
dzerkaleliva 23.11.2012. 14.06
Pat pieņemot, ka attiecību speciālists to dara labu ideju vārdā, stāstot par panākumiem bagāto austerity, tad vienalga, viņš dara lāča pakalpojumu, tas ir absurds pēc būtības.
——————————-
Nauda nenāk uz vietām, kur ir austerity. Rietumu nauda mūk no tādām vietām. Uz tādām vietām nāk SVF, krievu mafijas nauda un vēl Eiropas fondi.
Rietumu naudu var dabūt tikai uz vietām, kur tiek tērēts un ir attīstība. Diemžēl.
0
dzerkaleliva 23.11.2012. 13.38
Redz, kur var izlasīt korporatīvo attiecību vadītāja Pavļuta melus http://www.businessinsider.com/exclusive-latvian-minister-of-economics-explains-how-austerity-worked-for-them-but-wouldnt-work-in-the-eurozone-2012-5?page=1 12.maijā. Redzams, ka līdz šodienā pav visas pasaules apbrīnoto veiksmes stāstu painteresējušies vien 2.000 lasītāju. Tie paši droši vien no Latvijas. Tajā pat laikā top rakstus izlasi vairāk kā miljons lasītāju un normālus saistošas tēmas vismaz 100.000 lasītāju. Tā ir ar to pasaules apbrīnu mūsu pašnāvībai.
————————————
Tas viss ir PR priekš bauriem pašu majās, ārpus bauru zemes tas veiksmes stāsts ir priekš uzčurāšanas labākajā gadījumā vai pilnīgas vienaldzības.
0
dzerkaleliva 23.11.2012. 13.28
Šajā lapā http://www.businessinsider.com/moneygame – arī lapa spekulantiem
korporatīvo attiecību vadītājs (Pavļuta amats bankā) pirms kāda laika stāstīja, ka lūk latvieši tik ātri krīzi pārvarējuši, tāpēc, ka esot pacietīgi un viņiem esot PSRS pieredze un pūta tamlīdzīgas blēņas par labo austerity, ko normāls rietumnieks vienkārši neieredz. Toreiz izlasīju un gandrīz apvēmos par pacietīgajiem 300.000 ārzemēs.
Interese par šo eksotisko vietu, kur visi tik pacietīgi, neskatoties uz bazūnēšanu pašu mājās par to, ka visa pasaule apbrīno un apspriež mūsu veiksmes stāstu, gan toreiz bija super zema.
Raksts bija viens no vismazāk lasītajiem un komentātajiem šajā lapā. Komentāra tur vispār nebija neviena. Toreiz tas raksts arī bija, kā uzbraucies Krūgmanam. Acīm redzot visiem mūsu konsolidētājiem nu ļoti tas Krūgmans iekakājis dvēselē. Man prieks.
0
dzerkaleliva 23.11.2012. 13.23
Gribēju, rakstīt beigās, bet laikam, nospiedu atbildēt, nepareizā vietā pievienoto vairs izdzēst nevaru. Tāpēc koments dublējas.
——————————————————–
Vai kāds šeit zina, kas ir Wsj? Pirmkārt tā ir biržas spekulantu lapa. Otrkārt Wsj tieši raksta šādus rakstus. Tur ir daudz to lapu zem šī nosaukuma. Pamatā darba lapa spekulantiem ir šī http://www.marketwatch.com/ , bet tad augšā ir izvēles atpūtai u.tml.dažāda infa par ko palasīties. Kā barrons, kā Wsj, kur regulāri raksta par dažādām eksotiskām valstīm, kur spekulantiem savu naudiņu iegrūst un uzvārīties un arī Pavļuts uz šo publiku strādā regulāri, spekulantu naudiņu uz Latviju kačādams, ne tikai te viņš ir bijis lasāms. Nu un kā jau biržas spekulanti cilvēki atbalsta visas partijas, bet tās, kuras realizē taupību īpaši. Krūgmana blogs ir Ny un tas ir izteikts demokrātu laikraksts, ar pavisam citu auditoriju un mērķiem. Savukārt korporatīvo attiecību vadītāja uzpūsto mega burbuli, iedzīvotājiem, tērējot krievu mafijas naudu par saviem tai pat mafijai pārdotajiem īpašumiem, valdībai tērējot SVF un Eiropas fondu naudu, par šo burbuli, te labāk nerunāsim. Jo tas ir ilgtermiņa, tas ir harmonisks un tas turpināsies mūžīgi. Jā un par genocīdu pret tautu, emigrāciju un dzimstību vispār nav vērts runāt, tas viss ir ilgtermiņa. Krūgmana problēmu meklētājiem iesaku izlasīt viņa jaunāko grāmatu. Cāļus skaita rudenī. Paciešaties, esat taču ilgtermiņa ļaudis.
0
Signija Aizpuriete 23.11.2012. 12.57
——–
Briseles atbilde ‘veiksmes stāsta’ īstenotājiem ir adekvāta, kā saka ‘paši lielījās, paši arī maksās’:
“Esam kārtējo reizi atstāti pastarīšu lomā, jo uz mūsu rēķina būtībā vēl tiks piemaksāts tādām vecajām dalībvalstīm kā Austrija, Luksemburga, Slovēnija. Šāda muļķīšu loma mums neder, tādēļ rīkosim protesta akciju visās trijās Baltijas valstīs,” sacīja biedrības “Zemnieku saeima” vadītājs Juris Lazdiņš.
http://nra.lv/latvija/84014-lauksaimnieki-esam-atstati-pastarisu-loma-gatavos-protesta-akcijas.htm
0
Dace Cibule 23.11.2012. 11.57
Nav tik daudz mazu valstu, kur ekonomikas ministrus nopietni uzklausa un kura viedokli apspriež WSJ. To, ka mūsu ekonomikas ministra raksti tiek publicēti WSJ, un mūsu valsts patstāvīgi tiek apskatīta kā veiksmes stāsts, es 5 gadus pat nevarēju iedomāties. Tas pirmkārt ir mūsu sabiedrības panākums, gan dēļ pacietības un spīta, gan dēļ tā, ka mums ir izdevies uztaisīt līdz šim inteliģentāko valdību, kāda ir bijusi.
Apsveicu pirmkārt mūs pašus un otrkārt arī Ekonomikas Ministru.
1
Signija Aizpuriete > Dace Cibule 23.11.2012. 12.35
——–Gundars Kuļikovskis Nav tik daudz mazu valstu, kur ekonomikas ministrus nopietni uzklausa un kura viedokli apspriež WSJ.
==============================================================================
‘Moška’ WSJ vēl piemaksā mazo valstu lielo panākumu propagandēšanā?!
“Washington Post” gan bezmaksas slejas laukumu mazo valstu pārstāvjiem gan nepiešķir – kā saka, par visu ir jāmaksā:
Aivars Slucis, M.D. Alberta Lea, MN ‘ THE SOURCE OF EVIL ‘
“Washington Post” May 10, 1999, section “Wold News”, page A16
(I called Wash.Post, they told me that this is a paid advertisement)
http://www.pereplet.ru/text/wp.shtml
0
Signija Aizpuriete 23.11.2012. 11.33
——–
Dombrovska&Vilka&Pavļuta valdība ir daudz izdarījusi, lai arī Latvijā pēc iespējas ātrāk kalendārā parādītos diena ar nosaukumu Black Friday.
Slava amerikanizācijas procesa veicinātājiem!
Black friday stampede
http://www.youtube.com/watch?v=_dIBL4tYQPI&feature=related
3
buchamona > Signija Aizpuriete 23.11.2012. 12.01
edge_indran -nu, ko Tu te vari ņemties :) Neuzķērās LR pilsoņu vairākums uz krīzes kliņģera, kuru SC vicināja tautai pie deguna, tad pieņem šo “bēdīgo” patiesību tādu, kāda viņa ir. Ieviesīsim eiro, un tad vispār varēsi pateikt čau tai pasaulei, par kuru tā sapņo un uz kuru ceri :)
0
Signija Aizpuriete > Signija Aizpuriete 23.11.2012. 12.29
——–rinķī apkārt edge_indran (..)
Neuzķērās LR pilsoņu vairākums uz krīzes kliņģera, kuru SC vicināja tautai pie deguna,…… ============================================================================== Pareizi, – tāpēc jau nekādas tautas nobalsošanas ne Godmanis, ne Šķēle. ne arī Dombrovskis par privatizāciju, denacionalizāciju un konsolidāciju neveica – nebija jēgas ko labu solīt tautas lielākajai daļai. EURO ieviesīs vecā ierēdņu sistēmā strādājošie, kurus nekādas tur runas par strukturālajām reformām vairs nenobaidēs!
Slava Dombrovskim, slava Vilkam, slava Pavļutam un Ķīlim (kā arī Krusttēvam/Hūtei)- visi kopā, katrs savā vietā!!
0
Sandris Maziks > Signija Aizpuriete 23.11.2012. 12.30
edge_indran ——–
http://ipvnews.org/3rd_column/images/522.jpg
0
Signija Aizpuriete 23.11.2012. 11.03
——-nulle (..)
To saprot jebkurš kas apguvis pamatskolas ekonomiku.
==============================================================================
Palaid tik tos ‘gudrīšus’ pie naudas drukājamās mašīnas vadības kloķiem –
un par viņu ‘gudrību’ visai pasaulei nāksies maksāt:
http://www.usdebtclock.org/
0
Aivars Krauklis 23.11.2012. 10.53
1. Par izbraukšanu – Nesākās tā tikai pēdējos gados. Jau trekno gadu sākumā, ap 2005. vairāki klienti apmaksāja manus pakalpojumus ar radu ārzemēs pelnīto naudu, bet diezgan daudzi draugi bija atrodami vairs tikai internetā.
2. Par uzpūsto valsts pārvaldi – diskusija ne visai produktīva, ja formālai valsts un pašvaldību administrācijai nepieskaitām visādas valsts aģentūras un līdzīgus veidojumus. Nu kaut vai pēdējā laikā apdziedātā izglītība –ātrumā attopu, ka ir mums gan Izglītības attīstības valsts aģentūra, gan vēl kaut kāds valsts izglītības centrs. Nešaubos, ka katra tāda kantora darbinieki, kuru nav mazums un nav ne pārstrādājušies, ne bez algām, spēs te izskaidrot, cik liels posts būtu sabiedrībai bez viņu iestādījuma.
0
Mārtiņš 23.11.2012. 10.27
Cik ilgi vēl tiks tiražēts arguments, ka Dombrovskis, Vilks u.c. ir vainīgi pie tā, ka cilvēki izbrauc no valsts? Vai Dombrovskis un Vilks var pāris gadu laikā sadeldēt ienākumu starpību starp LV un “vecajām” ES dalībvalstīm? Vai Dombrovskis un Vilks ir vainīgi pie “trekno gadu” politikas, kas ielika pamatus ekonomikas pārkaršanai? Vai Dombrovskis un Vilks ir vainīgi, ka liela daļā no šiem 300 000 nav ieguvuši nekādu izglītību?
13
esmeralda_se > Mārtiņš 23.11.2012. 10.40
Ilgi. Joprojām daudziem, pārsteidzoši daudziem liekas, ka visu var atrisināt Dombrovskis, nokāpjot MK pagrabā un nospiežot START pogu naudas drukājamajai mašīnai. Jo nauda tak rodas no papīra un krāsas:)
0
Signija Aizpuriete > Mārtiņš 23.11.2012. 10.45
———
Slava Dombrovskim, slava Vilkam – slava 4.maija režīmam!
Kāda gan var būt interese noturēt Latvijā zinātniekus, zinātne priekš prihvatizācijas, denacionalizācija, konsolidācijas un NAP 2020 vai LIAS 2030 nav vajadzīga? Tā turpināt, reformisti – turpinam atbrīvoties no smadzenēm:
Noturēt smadzenes Latvijā
‘Latvijas zinātnes lielākās problēmas ir finansējuma trūkums un kļūdaina politika, kuras dēļ notiek labāko speciālistu aizplūšana uz ārzemēm – tā tika atzīmēts apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku 3. un Letonikas 4. kongresa atklāšanā (PLZK). “Smadzeņu noplūdi” uz ārzemēm kā problēmu piesauca gandrīz visi atklāšanas uzrunu autori.’
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=331637:noturt-smadzenes-latvij&Itemid=93
0
Signija Aizpuriete > Mārtiņš 23.11.2012. 11.00
——-raitis_licitis Ilgi. Joprojām daudziem, pārsteidzoši daudziem liekas, ka visu var atrisināt Dombrovskis, nokāpjot MK pagrabā un nospiežot START pogu naudas drukājamajai mašīnai. Jo nauda tak rodas no papīra un krāsas:) ============================================================================= Cik ilgi Dombrovska valdībā un vadībā strādās centīgākie svensonu augstskolas mācībspēki un globālo banksteru līdzskrējēji? Aplaudēsim, un atbalstīsim Dombrovska&Vilka&Pavļuta&Ķīļa&Viņķeles&Circenes aktīvo darbošanos, kas visai pasaulei apliecina latviešu lielu cilvēkmīlestību un prātaspējas (IQ)!
Uz priekšu, pretīm ES žilbinošajām labklājības valsts virsotnēm!
Likvidēt šķēršlus un barikāžu cēlājus?
– Kalviņš: Ministrs mēģina iznīcināt zinātniekus, kuri šeit vēl palikuši
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=365839:kalvi-ministrs-mina-izncint-zintniekus-kuri-eit-vl-palikui&catid=124:aktuli&Itemid=146
0
Signija Aizpuriete > Mārtiņš 23.11.2012. 11.23
——–nulle Kaimiņu baķka arī izskatās iet uz Zimbabves pusi:.. ============================================================================== Kamēr uz kaimiņu skatīsies, tikmēr nepamanīsi, ka paša pēcpuse liesmo? Dombrovska&Vilka&Pavļuta valdības izcilākie prāti ir sacerējuši grandiozu plānu – Nacionālās attīstības plāns 2014.- 2020.gadam, tā kā tagad jāsāk tas īstenot ar baltkrievu baķkas metodēm. Liberāli liberestiskās te Latvijā vairs vēlamo efektu nedos:
‘ NAP jāpiesaka karš birokrātijai ‘
http://www.db.lv/nodokli/likumi/nap-japiesaka-kars-birokratijai-383010?utm_source=diena.lv&utm_medium=article&utm_campaign=diena.lv#comments
0
Dace Cibule > Mārtiņš 23.11.2012. 11.55
edge-indran vai tev ir problēma ar vārdu “liberāls”? Ej taču padedzini kādas grāmatas, tas tev piestāvēs vairāk un varētu arī vairāk palīdzēt kā vārda liberāls izķēmošana anonīmā komentārā.
0
Signija Aizpuriete > Mārtiņš 23.11.2012. 12.50
——Gundars Kuļikovskis edge-indran vai tev ir problēma ar vārdu “liberāls”? =========================================================== – Problēmas tagad ir vienā liberāli liberalistiskā iestādē, par kuras nedarbiem tik ļoti patīk ziņot liberāli libretiskajam medijam. Liberaliskuma ideja dzīvo un uzvar, tāpēc VK darba netrūkst:
‘ Sociālās integrācijas valsts aģentūrā Valsts kontrole konstatē vēl vairākus pārkāpumus ‘
http://www.ir.lv/2012/11/23/socialas-integracijas-valsts-agentura-valsts-kontrole-konstate-vel-vairakus-parkapumus
0
grislits > Mārtiņš 23.11.2012. 13.12
S&M: …izbrauca cilvēki arī pirms krīzes, bet tagad (kad esam ar straujāko izaugsmi), izbrauc vairāk…
________________
Simt reižu esmu teicis – ja nodarbojies ar demagoģiju, nepārspīlē.
Visvairāk izbrauca 2005.-2006. gadā, kad atvērās robežas brīvai darbaspēka kustībai uz ES valstīm. pēc tam izbrauca mazāk, pat krīzes laikā, un izbraucēju skaits samazinās.
Tāpat, naturalizējušos skaits bija vislielākais uz pievienošanās brīdi ES. Un saliekot kopā tautas skaitīšanas datus 2000 un 2011, kā arī naturalizācijas un dzimstības-mirstības statistiku – vairāk kā puse izbraucēju ir nelatvieši, un lielākā daļa aizbrauca tiklīdz iestājāmies ES.
0
Una Grinberga > Mārtiņš 23.11.2012. 17.15
@S&M
Labāk būtu, ja 30% Latvijas darbaspējīgo cilvēku dzīvotu 3-4 gadus no pabalstiem? Varbūt vajag priecāties, ka cilvēki nav tik nespējīgi, lai gaidītu, kad darbs nāk uz mājām, bet domā, kā iztikt pašu spēkiem! Un daļa aizbraukušo beidzot arī iemācās, kas ir strādāt, jo Latvijā varēja bumbulēt, bet citur patiešām liek strādāt nevis taisīt pīppauzes ik pēc 15min.
0
liepinsoskars > Mārtiņš 23.11.2012. 23.42
nulle: ja pie pogas ticis Mr. Bernanke, tad jau tik traki nav. Galvenais, lai pasaulē vēl ir kāds sabiedrotais, uz kura rēķina var tās nulles uz banknotēm nezīmēt. :-)
0
Sandris Maziks > Mārtiņš 23.11.2012. 23.47
Nasing spešal!
“Labāk būtu, ja 30% Latvijas darbaspējīgo cilvēku dzīvotu 3-4 gadus no pabalstiem?”
Daudzus cilvekus labi atalgots darbs attur no uznemejdarbibas uzsaksanas, tapec labak, lai valsti ir maz labi barotu ierednu – parazitu, jo dalai no tiem bada sajuta noteikti rosinatu domasanu.
Zinu cilvekus, kuri Latvija padumja laika bija normali stelmani, bet pec nomuksanas uz Rietumiem, kluva materiali labi nodrosinati, iesukti darba un pasapmierinatiba un nosunoja.
Tie, kuri ir aizbraukusi darba meklejumos uz arzemem, nebut seit nav bijusi nasta valstij, lidzigi, liekam mutem, ko Afrikas cilsu vecakie sava laika pardeva vergu tirgotajiem, lai nevajadzetu tos nokaut.
0
Una Grinberga > Mārtiņš 24.11.2012. 10.20
@articulus100
Iesaku pastaigāt pa Luksemburgu un pa Rīgu darba dienas vidū – Rīgas galvenās ielas mudž no cilvēkiem; Luksemburgā – liekas, ka ir agrs svētdienas rīts, jo ielas tukšas.
Tas jau ir priekšrocību jautājums, ja jauna ģimene vēlas plašu dzīvokli un divas mašīnas, bet, Latvijā dzīvojot, var atļauties vienu mašīnu un īrētu dzīvokli, tad nevajag vainot valsti, bet gan sevi, ka nespēj dzīvot konkrētās valsts vidē! Un ja aizbraucot uz Angliju dzīvo tāpat kā Latvijā, bet vienkārši algas absolūtais cipars ir lielāks, tad man patiešām nav ko teikt. Un ja skolotājs šo dzīvi ziedo pret sava ķermeņa indēšanu šampinjonu fermā, tad tā ir garīgā stāvokļa problēma.
Smiekls nāk, kad kāds rosina piešķirt atgriešanās pabalstu vai vēl jo labāk – bezmaksas dzīvokļus. Mums gana daudz problēmu izglītības un veselības jomā, lai dalītu bezmaksas burkānus tiem, kas uzskata, ka jādzīvo kā Rietumvalstīs, dzīvojot Latvijā, kas 50 gadus ir bijusi pilnīgā bezprogresa sistēmā.
0
Una Grinberga > Mārtiņš 24.11.2012. 13.46
@S&M
Es nesaku, ka visi, kas aizbrauc, brauc lasīt sēnes. Vienkārši derdzas, ka 2004-2007.gadā aizbraukušie (kuriem bija gan darbs, gan normāla alga), tāpat arī 2009-2011.gadā aizbraukušiem (kuriem bija darbs un varbūt nedaudz samazināta alga, bet dzīvot var un rēķinus nomaksāt ar) brēc, cik šeit ir viss briesmīgi, ka degvielas cenu dēļ nevar atļauties uzturēt 2 mašīnas, ka elektrības rēķins ir pieaudzis par 1/3 viņu trīsstāvīgajai privātajai mājai un ka vairs nevar braukt ar visu ģimeni ziemā slēpot un vasarā uz Turciju.
Un atvaino tā lielākā daļa celtnieku ar bumeriem, kas 2007-2008.gadā uz rokas saņēma 2000Ls, būvēja pēdējos mēslus, kas sāk plaisāt pēc pus gada un tagad sūdzas, ka 700Ls jau nav nauda! Pie tam zinot, cik smagi viņiem ir jāstrādā LV un cik ārzemēs.
Es nerunāju par tiem, kas bija spiesti aizbraukt, jo darba nav un neizskatījās, ka tuvākajā laikā būs… tie ir tikai daļa no 2009-2012.gadā aizbraukušajiem! Bet tie ir arī tie, kas saka, ka, ja darbs būs šeit, tad brauks atpakaļ!
P.S. Luksemburgā dzīvo 510 tūkst. – ārpus Luxembourg de Ville strādā un dzīvo ļoti nedaudz! Tu domā, ka 82% Luksemburgas iedzīvotāju dzīvo laukos un gana aitas? :)
0
Sandris Maziks > Mārtiņš 25.11.2012. 12.47
Nasing spešal!
“Luksemburgā – liekas, ka ir agrs svētdienas rīts, jo ielas tukšas.”
Tiesam Luksemburga negeru pamaz. Ja gribi redzet dzivibu darba dienas rita, jabrauc uz tuvo Parizi vai Briseli.
0
Janis 23.11.2012. 10.09
Krugmans ir tāds pats “ekonomists” kā Ošlejs – ja vajadzēs, izvilks no 100 faktiem vienu, un ja tas nebūs pietiekami “taisns”, tad pagrozīs kā vajag un pierakstīs klāt raksteli.
Ošleja “meistardarbs” bija raksts par Baltkrieviju tepat ir.lv, Krugmena – raksts par Baltiju vs Islandi, grafikā par pamatu ņemot IKP pīķi (jebkurš, kas nopietni nodarbojies ar grafisko analīzi zina, ka pīķus nevar izmantot kā sākumpunktu).
5
lindapastare > Janis 23.11.2012. 10.22
Pīķus lieto kapitāla pārvaldnieki, rēķinot max drawdown.
0
Vladimirs Lavrenovs > Janis 23.11.2012. 10.29
Pēc Sharpe ratio 2006. gads šim “fondam” bija kliedzošs SELL, SELL, SELL. Pēc P/E viss bija SELL, SELL, SELL.
0
Signija Aizpuriete > Janis 23.11.2012. 10.48
——–
Cik ilgi vēl LU profesori un plašsaziņas līdzekļos strādājošie neapjēgs Dombrovska&Vilka un reformatoru paveikto Latvijas integrācijā ES – ?
Slava Dombrovskim, slava Vilkam un ‘vilku likumiem un tikumiem’ !
– ‘Cilvēki no Latvijas emigrēs vēl trīs četrus gadus, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 iedzīvotāju, prognozē 2011. gada Spīdolas balvas ekonomikā ieguvējs, Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.’
http://bnn.lv/eksperts-tuvako-gadu-laika-latviju-pametis-vel-100-000-cilveku-46702
0
Dace Cibule > Janis 23.11.2012. 11.39
Krūgmenam ir problēma. Nobela prēmiju dabūja, bet ar Baltijas ekonomikas prognozēm aplauzās. Šobrīd viņa spītība pierādīt ka viņš nav kļūdījies jau izskatās mazākais bezgaumīga. Ja paskatīsimies uz to ko viņš raksta par Baltiju, tad viņa komentāri pamazām “evolucionē” uz tvitera līmeņa replikām. Domāju, ka kamēr viņš nav ticis galā ar savu problēmu lai kāda tā nebūtu, mums būtu politkorekti viņa komentārus par Latviju un Igauniju vienkārši ignorēt.
Iespējams tūlīt no viņa varētu sagaidīt kādu slavas dziesmu par Lietuvu.
0
Sandris Maziks > Janis 23.11.2012. 12.51
edge_indran ——–
24 gadus vecā Natālija Pereverzeva raksturoja Krieviju kā “lielu asinsvadu, no kura izraudzīto ļaužu saujiņa izsūc tās bagātības”, raksta avīze “The Daily Telegraph”. Pereverzeva, kura ir Pasaules dabas fonda aktīviste un pirms modeles karjeras strādājusi finanšu jomā, sāka ar uzslavu savai valstij, nodēvējot to par “labsirdīgu govi, kas dod saldu pienu”. Tālāk viņas atbilde izvērsās negaidīti asa: “Mana Krievija ir ubadze. Mana Krievija nevar palīdzēt tās vecajiem ļaudīm un bāreņiem. Tā noasiņo, un no tās kā no grimstoša kuģa bēg inženieri, ārsti, skolotāji, jo viņi nevar nopelnīt iztiku. Mana Krievija – tas ir nebeidzams Kaukāza karš.”
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=366518:natlija-pereverzeva-krieviju-plosa-alkatgi-un-negodgi-audis&catid=79:citur&Itemid=102
0
lismanis 23.11.2012. 09.29
Bet runājot par Pavļuta pretargumentiem Krugmanam, šķiet, ka tos nav izdomājis pats Pavļuts. Labu laiku atpakaļ lasīju http://www.bloomberg.com igauņu paskaidrojumus un pretargumentus šajā sakarībā, un tie bija visai līdzīgi, ka iepriekšējā izaugsme nebija sabalansēta, ilgtspējīga un balstīta uz burbuli. Pavļuts tikai pievienojas igauņu argumentiem.
7
ievuliitis > lismanis 23.11.2012. 09.42
Tie “igauņu” argumenti Latvijas telpā cirkulē jau gadus trīs vismaz.
0
Aldīna > lismanis 23.11.2012. 10.05
Ja igauņiem bija/ir tāda pat situācija kā mums (izņemot parex), tad mums noteikti jādomā savi argumenti! :)
0
Vladimirs Lavrenovs > lismanis 23.11.2012. 10.11
Var jau mēģināt patentēt apgalvojumu, ka saule ir lodveida objekts, bet vai tas mainīs faktu par to ka tas ir lodveida objekts?
Vairums argumentu cirkulē ilgāk kā 5 gadus, tai skaitā brīdinājumu formātā par ekonomikas pārkaršanu.
Galvenais ka veiksmes stāsts ir reāls un tas palīdz pārvilināt investorus un klientus no reģioniem, kur valda nenoteiktība.
0
lismanis > lismanis 23.11.2012. 10.21
Krugmans savus argumentus publicēja tikai šī gada jūnijā. Tā kā manuprāt laika atskaitei ir jābūt no šī brīža, bet, protams, ka fakti un argumenti, kas uz tiem balstīti, droši vien eksistēja arī pirms tam.
0
lismanis > lismanis 23.11.2012. 10.54
nulle – redzi, Nobela prēmijas laureātam Krugmanam tas tik skaidrs nebija.
0
mary75 > lismanis 23.11.2012. 11.03
Obama un Arafats arī bija Nobela prēmijas laureāti, bet, tas nenozīmē, ka neko un nekad no viņu teiktā nedrīkstētu apšaubīt.
0
lismanis > lismanis 23.11.2012. 11.49
dzeris – es arī to neapgalvoju.
0
Elīna Barkovska 23.11.2012. 09.13
1. Valsts pārvaldē uzlabojumi tikai uz papīra, tiek uzturēts priekš 1,8 miljoniem iedzīvotāju MEGA liels valsts un pašvaldību aparāts.
2.Uzņēmējdarbības vidē tiek krauti papildus nodokļi un vēl vairāk sarežģīta grāmatvedība.
3. Kas ir uzlabojies valsts uzņēmumu pārvaldē nezinu, jo savi cilvēki amatos tiek iecelti un mainīti tieši tāpat kā agrāk.
Tas, ka kritiens bedrē apturēts un ir pozitīvas vēsmas taisnība, par to Paldies mums visiem!
27
+13
-3
Atbildēt
+4
-16
Atbildēt
+11
-4
Atbildēt
+8
-5
Atbildēt
+11
-3
Atbildēt
+6
-2
Atbildēt
+7
-9
Atbildēt
+3
-3
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
+4
-3
Atbildēt
+4
-3
Atbildēt
+6
-4
Atbildēt
+4
-4
Atbildēt
+4
-6
Atbildēt
+2
-6
Atbildēt
0
-3
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
@lismanis > Elīna Barkovska 23.11.2012. 09.25
Bet vai tiešām valsts un pašvaldību aparāts Latvijā ir neproporcionāli liels? Kā to var izmērīt? Birokrātija, lai kā mums tā arī nepatiktu, ir nepieciešama un veic ļoti daudz laba un pozitīva. Nepieciešamais ļaunums, ja vēlaties. Es piekrītu, ka ir pietiekoši daudz kliedzoši piemēri, kuros valsts un pašvaldību līdzekļi tiek izmantoti nelietderīgi, bet vai tiešām viss valsts un pašvaldību aparāts ir neproporcionāli liels, es neesmu pārliecināts. Es pieņemu, ka tajā pašā Vācijā, Francijā vai Anglijā tas nav PROPORCIONĀLI mazāks. Vai tomēr nav pareizāk šajā gadījumā runāt par pārvaldes efektivitāti, nevis par izmēru?
0
Ligiña Doniña > Elīna Barkovska 23.11.2012. 09.59
svins. http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/323788-sulca_latvijas_valsts_aparats_ir_tikpat_liels_ka_vacija
Un vēl viens fakts, ka Berlīnē ir tikpat iedzīvotāju, cik visā Baltijā. Mums ir patiešām ierēdņu armija, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Un ir vēl jautājums kā labā strādā Pavļuts? Un ja no LV izbraukuši ~ 300 000, cik tas mums maksā? Vidēji viens cilvēks ap 100 000 lvl…. Paldies Godmanim, Dombrovskim, Vilkam un co.
0
Elīna Barkovska > Elīna Barkovska 23.11.2012. 10.01
Svins: Padomā pats, vai katrā pagastā ir vajadzīga sava pašvaldības policija? Pie tam, ka vēl ir valsts policija kā tāda! Tas tāds piemērs, ka ienāk prātā uz ātru roku.
Latvijas iedzīvotāju skaits ir krietni mazāks, kā normālā Eiropas pilsētā, Jūs pieļaujat, ka piemēram Berlīnē katrā kvartālā ir sava pašpārvalde ar saviem deputātiem un savu policiju?:))
0
mary75 > Elīna Barkovska 23.11.2012. 10.06
Bronks taisnība, ir neproporcionāls, nemeklēšu atsauces, ko jau esmu darījis, bet, Latvija valsts un pašvaldību aparātam Kaulīša laikā tērēja ap 10% no IKP, patreiz ap 8% no IKP, lielāks % ir tikai Maltā un Kiprā, kas ir visai savdabīgas valstis, vidēji ES tam tiek tērēts 3-5% no IKP, igaunijā, cik atceros, 6%, bet, tā ir ļoti maza valsts.
Un tagad viss atkal aug, gan centrālais, gan perifērijā, nu to jau katrs tāpat redz.
Pēc pēdējās pašvaldību reformas arī iespaids tāds, ka ka reāli nekas nemazinājās, jo tajos novadu centros to birokrātu skaits uzblīdis milzīgi.
Pie kam nu jau ir pētījumi, ka neefektīgā birokrātija ( kura, sasniedzot zināmu lielumu un degradācijas pakāpi. sāk vienīgi sevi atražot un pavairot, un nav ieinteresēta nekādās pārmaiņās, tā ir aksioma), kopā ar tiesu sistēmu, ir lielākais traucēklis Latvijas attīstībai.
Kas attiecas uz to IKP vispār, loģiski domājot, pat, ja neesi ekonomists, skaidrs, ka Pavļutam taisnība, uz īsu laiku ar dažādām spekulācijām to IKP jau pacēla, bet, reālais segums jau tam burbulim nebija.
0
esmeralda_se > Elīna Barkovska 23.11.2012. 10.10
Hm, mums ir arī neproporcionāli liels prezidentu, premjeru u.c. līdzīgu amatu īpatsvars – Vācijā 1 prezidents uz 80 mlj. (hvz cik viņiem to iedzīvotāju tieši ir), iedzīvotāju, mums – uz 2mlj. Ārkārtīgi neproporcionāli…
Šādi ir ar daudz ko. Kā uzņēmumam – fiksētās un mainīgās izmaksas, un lai mazinātu fiksēto izmaksu īpastvaru, vislabākais ir palielināt ražošanas apjomu (mūsu gadījumā – būt valstij ar lielāku iedz. skaitu). Proporcijas uzreiz izskatas labāk.
Vēl piemērs, vienkāršāks – autobusam vajag 1 šoferi, vilcienam – 2 mašinistus, neatkarīgi no pasažieru skaita. Salīdziniet šoferu/mašīnistu īpatsvaru rīta “pīķa stundā” un pēdējā nakts reisā…
0
esmeralda_se > Elīna Barkovska 23.11.2012. 10.15
@Bronks:>>>>>Padomā pats, vai katrā pagastā ir vajadzīga sava pašvaldības policija? Pie tam, ka vēl ir valsts policija kā tāda! Tas tāds piemērs, ka ienāk prātā uz ātru roku.>>>>
Pareizi, lai linčo paši.
Sen jau laukos 1 policists uz 3 pagastiem… Tā jau tikai pieRīgas Ķekavas/Garkalnes pagasti var atļauties nodaļu ierīkot.
0
Elīna Barkovska > Elīna Barkovska 23.11.2012. 10.16
dzeris49: Esmu pārliecināts, ka vēsture Dombrovskim pārmetīs, ka krīzes apstākļos viņam nepietika politiskās gribas valsts aparātu reāli samazināt un padarīt efektīvu, jo tā bija unikāla iespēja. Pieļauju, ka viņi tajā saskatīja lielu slogu sociālajam budžetam un draudus jaunam aizbraucēju vilnim, taču tas, ka šis valsts aparāts smacē visu Latviju un galvenokārt privāto sektoru, kas viņus pašus uztur saprast negribas.
Man no malas liekas, ka ir griezti izdevumi, nobremzēta kreditēšana un viss. Pārējais ir liela demagoģija un populisms.
0
mary75 > Elīna Barkovska 23.11.2012. 10.18
raitis_licitis – skaidrs, iedzīvotāju skaitam ir nozīme, bet, arī tad mums būtu jābūt mazākam, nevis lielākam % kā Igaunijai birokrātijas uzturēšanai, par mūsu un igauņu birokrātijas efektivitāti vispār nerunājot.
Bronks – Dombrovskis jau kādā intervijā pats par to sūdzējās un atzina, ka viņš ir bezspēcīgs cīņā ar birokrātiju, jo īsta politiska atbalsta tam nav, visur cilvēki, kas tuvi partijām, tikko ka kādu nevajadzīgu iestādi vai aģentūru likvidē vienā vietā, citā vietā rodas no jauna vai nu zem citas izkārtnes, vai nu it kā neatkarīga iestāde, bet, tāda, kura piesūkusies pie budžeta tādā vai citādā veidā.
0
esmeralda_se > Elīna Barkovska 23.11.2012. 10.21
@dzeris: >>>Skaidrs, tam ir nozīme, bet, arī tad mums būtu jābūt mazākam, nevis lielākam % kā Igaunijai, par mūsu un igauņu birokrātijas efektivitāti vispār nerunājot. >>>>
Man ir lielas aizdomas, ka Igaunija šajā jomā ir visas Eiropas līderis…
0
Elīna Barkovska > Elīna Barkovska 23.11.2012. 10.23
raitis_licitis.
Par policistiem laukos piekrītu, bet ja visu naudu, ka tiek tērēta pašvaldības policijai novirzītu uz valsts policiju, rezultāts būtu labs arī laukos, pie kam pašvaldības policija tak vispār nerisina neko nopietnāku kā dzērāji sabiedriskās vietās, suņu izkārnījumi un auto novietošanas pārkāpumi:))
0
garausiitis > Elīna Barkovska 23.11.2012. 10.26
Bronks – samazināt valsts aparātu – nu pāris piemērus – pašvaldības policiju ? Bet tā ir pašvaldības funkcija , ja pareizi saprotu. Ko samazināt?
0
mary75 > Elīna Barkovska 23.11.2012. 10.35
Cik atceros, Valsts kanceleja bija veikusi pētījumu, un tai bija reāls, detalizēts plāns birokrātijas mazināšanai, likvidējot daudzas iestādes un aģentūras ar dublējošām funkcijām, apvienojot, nododot dažas funkcijas privātstruktūrām, utt., tas ļaut ietaupīt 50 milj. gadā, bet, tas plāns tā arī palika uz papīra politisku iemeslu dēļ – partijas nebija ieinteresētas, pietrūka politiskas gribas to izdarīt.
0
lindapastare > Elīna Barkovska 23.11.2012. 10.50
Dzeri – tur ir vajadzīgs pamatīgs ķīlis, lai šādas reformas veiktu.
0
mary75 > Elīna Barkovska 23.11.2012. 10.58
Baidos, ka Ķīlim viss beigsies tāpat, nejūt, ka viņam būtu kāds politisks atbalsts no koalīcijas partijām.
0
Sandris Maziks > Elīna Barkovska 23.11.2012. 12.11
yopcix
Vai “ķīlis” kā sugasvārds? Vai Sprūdžs, Zatlers, Ronis, Kozlovskis neder?
0
dzerkaleliva > Elīna Barkovska 23.11.2012. 12.43
Vai kāds šeit zina, kas ir Wsj? Pirmkārt tā ir biržas spekulantu lapa. Otrkārt Wsj tieši raksta šādus rakstus. Tur ir daudz to lapu zem šī nosaukuma. Pamatā darba lapa spekulantiem ir šī http://www.marketwatch.com/ , bet tad augšā ir izvēles atpūtai u.tml.dažāda infa par ko palasīties. Kā barrons, kā Wsj, kur regulāri raksta par dažādām eksotiskām valstīm, kur spekulantiem savu naudiņu iegrūst un uzvārīties un arī Pavļuts uz šo publiku strādā regulāri, spekulantu naudiņu uz Latviju kačādams, ne tikai te viņš ir bijis lasāms. Nu un kā jau biržas spekulanti cilvēki atbalsta visas partijas, bet tās, kuras realizē taupību īpaši. Krūgmana blogs ir Ny un tas ir izteikts demokrātu laikraksts, ar pavisam citu auditoriju un mērķiem. Savukārt korporatīvo attiecību vadītāja uzpūsto mega burbuli, iedzīvotājiem, tērējot krievu mafijas naudu par saviem tai pat mafijai pārdotajiem īpašumiem, valdībai tērējot SVF un Eiropas fondu naudu, par šo burbuli, te labāk nerunāsim. Jo tas ir ilgtermiņa, tas ir harmonisks un tas turpināsies mūžīgi. Jā un par genocīdu pret tautu, emigrāciju un dzimstību vispār nav vērts runāt, tas viss ir ilgtermiņa. Krūgmana problēmu meklētājiem iesaku izlasīt viņa jaunāko grāmatu. Cāļus skaita rudenī. Paciešaties, esat taču ilgtermiņa ļaudis.
0
kristaps_drone > Elīna Barkovska 23.11.2012. 14.43
>IvarsA
Par Dombrovski un Vilku vēl laiks rādīs. Bet par Godmani – pilnīgi pareizi, jo ar viņu fakstiski sākās tikko atjaunotās valsts sabrukums.
0
andris902 > Elīna Barkovska 23.11.2012. 17.55
…Bronks, Dzeris….
…turpināt tiražēt mītus par valsts pārvaldi?…
…informācijai – tiešā valsts pārvaldē ministriju centrālajos aparātos nodarbināto skaits – 2900 darbinieku, no tiem 2011.gadā no darba aizgāja 364 ierēdņi mazā atalgojuma dēļ….
…kas ir tiešā valsts pārvalde?…. http://tpi.mk.gov.lv/ui/
…2011.gada trīs ceturkšņos (janvāris – oktobris) vidēji valsts budžeta iestādēs (ministrijās, centrālās valsts pārvaldes iestādēs un to padotības iestādēs, valsts sociālās apdrošināšanas struktūrās) strādāja tikai 59.9 tūkstoši nodarbināto, kas ir par 24% mazāk nekā 2008.gadā un par 11% mazāk nekā 2009.gadā.
….šobrīd vispārējā valdības sektorā (ministrijas, centrālās iestādes, padotības iestādes, medicīna, policija, skolas, valsts uzņēmumi, kuros valsts budžeta dotācija pēdējos trīs gados ir vairāk kā 50%, pašvaldību iestādes un uzņēmumi) vidēji strādāja mazākais nodarbināto skaits pēdējo 12 gadu laikā!
…salīdzinošie dati par izmaiņām valsts pārvaldē no 1999.gada:
http://www.mk.gov.lv/lv/vk/miti-valsts-parvalde/
…par pašvaldībām – piem. Rīgas domē un tai pakļautajās strukturās strādā ~ 25 tūkstoši darbinieku, bet…tas jau ir pašvaldības finansējums….
P.S. …vispārējās valdības sektorā strādājošo vidējais rādītājs Eiropas Savienībā (laika posmā no 2000.līdz 2008.gadam) bija 7,9%….
0
mary75 > Elīna Barkovska 23.11.2012. 23.30
Es rakstu nevis par valsts pārvaldi, bet gan par centrālo un pašvaldību administratīvo aparātu, aģentūrām, utt.
Visas valsts pārvaldes iestāžu uzturēšana jau, dabiski, izmaksā daudz vairāk.
Viss jāskata salīdzinājumā, un kā ir salīdzinot kaut ar Igauniju?
Kur valsts un pašvaldību administrācijā strādājošo skaits daudz mazāks, atalgojums un efektivitāte daudz lielāki.
Valsts pārvalde ir daudz plašāks jēdziens.
0
andris902 > Elīna Barkovska 24.11.2012. 00.09
….cipariņus par Igauniju varētu palūgt?….:)
…ja, nopietni – neviens neapgalvo, ka iespējama pati pilnība un trūkumu nemēdz būt – tas vienkārši nav iespējams!…tomēr nepārtraukti daudzināt, ka nekas nav izdarīts un visur citur viss ir ideāli, tas tā kā nedaudz par traku!….
…nevajag noniecināt padarīto…kaut vai par tām pašām strukturālajām reformām – visie sauc – vajag!…tikai….neķerieties klāt manam lauciņam, manai darba vietai, manai skolai, manai slimnīcai….
…nākošais piemērs par darba vietām – dodiet darbu!…bet ražotnes neceliet manā miestā, manā mazpilsētā un pie manas mājas!…piketi, protesti un apstrīdēšanas….kurš pie tā vainīgs?…valdība, lai kādu lēmumu pieņemtu – būs sliktā jebkurā gadījumā, jo visiem tāpat nebūs iespējams izpatikt….kāds tad ir risinājums?….
P.S. …par efektivitāti būtu jāprasa atbildība no ikviena šeit dzīvojošā – kāda ir viņa atdeve un viņa “pievienotā vērtība”….
0
mary75 > Elīna Barkovska 24.11.2012. 00.49
Neviens noniecina padarīto, administrācijas izmaksas Dombrovska laikā apm. par 20% samazinājušās, bet, darīt vēl būtu daudz ko, un tur no igauņiem ir ko pamācīties.
0
Una Grinberga > Elīna Barkovska 24.11.2012. 10.11
@dzeris
Es arī vienreiz gribēju pieķerties valsts pārvaldes nodarbināto analīzei, bet jau ātri vien sapratu, ka bezjēdzīgi – skaits ir ievērojami mazāks ar 2008.gadu. Ņem vērā faktu, ka kvalitātes problēmas un mainība ir saistītas arī ar nesamērīgu darba apjomu – funkciju skaits nav ievērojami mazināts, bet darītāju skaits ir liels. Turpmāko valsts pārvaldi var mazināt tikai ar funkciju mazināšanu vai vienkāršošanu un straujāku IT ieviešanu, BET iestādēm ir stingra politika uz tēriņiem, kas neļauj tērēt uz IT sistēmu “luksusu”, savukārt ES projekti ir morāli novecojuši un vairs nekam neder, bet plānošanas dokumentā ielikti un apgūstami.
0
dro > Elīna Barkovska 24.11.2012. 10.17
klusais. Zviedrija nevar atļauties uzturēt pašvaldības policiju, bet Latvija var? Drošības, finansu, ekonomikas, ostas, valsts policija…droši vien vēl kādu aizmirsu:) Aģentūru arī vēl pa pilnam.
0
garausiitis > Elīna Barkovska 24.11.2012. 11.29
lno – nu Tu gan te sashēmoji :)
DP – valsts drošības sistēmas elements – izlūkošana, petizlūkošana . IeM struktūra . Var pārsaukt savādāk, ja nepatīk vārds policija .
Ekonomikas policija – precīzāk ir Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde , tautā vienkāršoti tā sauc :)
Aizmirsi Ceļu policiju – VP GKPP Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības birojs :)
Finanšu policija – VID struktūra , kas strādā tieši ar nodokļu lietām – manuprāt loģiski .
Pašvaldību policija – pašvaldību , ne valsts radīts pasākums ar attiecīgu pašvaldību finansējumu.
Ostas policija – dīvains veidojums , bet finansējums nav no valsts budžeta… un pakļautība ar :)
0
dro > Elīna Barkovska 24.11.2012. 11.41
klusais. Neko es nesashēmoju, aimirsu vēl piemeinēt SAB un KNAB un organizētās noziedzības “apkarošanu”:) Ja DP nodarbojas ar izlūkošanu un pretizlūkošanu, tad šīs funkcijas ir jāatdala, bet daudzas jāapvieno, pretējā gadījumā nonāksim līdz Argentīnas līmenim, ko pierādīja mentu kari Kalvīša laikā un pirmām kārtām jālikvidē pašvaldības policija. Nodokļu nemaksāšana nav ekonomiks noziegums?:)
0
garausiitis > Elīna Barkovska 24.11.2012. 11.51
lno – finansu policijas un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes funcijas reizēm pārklājas . Finansu policija strādā VID pakļautībā un ciešā saiknē ar citām VID struktūrām . Līdzīgi kā Muitas kriminālpārvalde.
SAB būs vairāk tā kā ārējā izlūkošana un neatkarīgs pasākums.
KNAB – arī neatkarīgs pasākums , pabāžot zem VP tas zaudētu neatkarību :)
Par Pašvaldības policiju – nu nezinu , ja pašvaldība grib kā īpaši rūpēties par kārtību savā teritorijā , tad neviens to nevar viņai aizliegt , izņemot teritorijā dzīvojošos.
0
dro > Elīna Barkovska 24.11.2012. 11.59
klusais. Daudz kas pārklājas, tādēļ vajag apvienot. DP un KNAB nevajag nedrīkst pievienot Valsts policijai, tās pieminēju, lai parādītu, cik daudz mums visādu institūciju, kuras “rūpējas” par drošību.
0