Augstskolu kvalitātes problēmas. Karosim vai uzlabosim?

Tiešām iepriecina fakts, ka šajā ideju žonglēšanas un provokāciju gaisotnē LU kolēģis izanalizējis virkni lietu, kas patiešām raksturo pašreizējo augstākās izglītības sistēmu un norāda uz ļoti būtiskām problēmām gan pašā izglītības sistēmā, gan sabiedrībā kopumā. Redzam, ka izeja ir, tikai nevajadzētu izslēgt gaismu.

Reformu atbalstam ienāc- http://www.gudratauta.lv/

Mūsu nacionālais varonis ir Minhauzens. Viņš varēja pats sevi aiz matiem izvilkt no purva.

Vājākā daļa ir komunikācija ar sabiedrība. Jo komunikācija ir naudas kontrolēta un to regulē Latvijai naidīgi spēki. Tika uzturēts viedoklis, ka viss ir nobrucis un nekā vairs nav. Tagad izrādās, ka mums ir 60 augstskolas un 170 zinātniskie institūti. Pieņemu, ka esam visizglītotākā nācija pasaulē! Ja šajā 230 organizāciju sistēmā nav izdevīgi strādāt, tad uz kā tās turas?

Piekrītu autoram. Var izglītības sistēmu veidot ļoti racionālu uz ļoti augstiem kvalitātes kritērijiem balstītu;
Var veidot arī plaši pieejamu izglītības sistēmu, kas nevarēs kopumā sniegt augstus kvalitātes rādītājus.
Ja izvēlamies kvalitāti, tad sagatavosim ļoti mazu daudzumu (cik reali vajadzīgi) augsti kvalificētu speciālistu… un dramatiski augstu >50% bezdarbu jaunatnes vidū.

Ja izvēlamies plaši pieejamo sistēmu, tad iegūstam lielu daudzumu pavāji sagatavotu speciālistu un būtiski samazinām bezdarbnieku skaitu vidusskolu abiturientu vidū. Augstskolu beigušie, nebūdami nekādi (vairumā) dižie korifeji, jau salīdzinot ar vidusskolēniem daudz vieglāk atrod darbu (ne noteikti savā specialitātē, pat profilā)

Latvijā, kopš neatkarības atgūšanas izveidojies otrais – stipri socializētais modelis. Reformējot izglītības sistēmu tas noteikti bija jāņem vērā un pārejot uz “kvalitatīvo” modeli jānovērtē un jānovērš paredzamās sociālās sekas.Ķīļa kungs vai nu to nesaprata, neredzēja vai negribēja redzēt.

Tapēc, laikam, var teikt, ka reformām pienācis gals. To kapu zvans ir savstarpējie apvainojumi viltošanā, manipulācijā ar faktiem, publiska vainīgo meklēšana un prokuratūras piesaukšana. Tā reformas neveic.

“Ir skumīgi noskatīties, cik labprāt sabiedrība uztver viedokli par augstskolu zemo līmeni un…”
Vai no tā autors cenšas apgalvot, ka 60 Latvijas augstskolās viss ir kārtība un sabiedrībai ir jāapplaudē?
Iglītība Latvijā nav vienīgā nozare, kur vadība notiek bez kritērijiem (rādītājiem). Visi grib rezultātu, tikai nezina kādu, jo kritēriju taču nav. Ja nav kritēriju, tad ir demagoģija un tās patiesi mums netrūkst.

1.Latvijā laikam neviens nav dzirdējis par interešu konfliktu, jo kā gan LU var veikt ESG pētījumu paši par sevi – to ir jādara neatkarīgai institūcijai.
2. Autoram nepiekrītu par to, ka vidusskolēni nav sagatavoti augstskolām, jo kā gan tad vidusskolēnu varētu iestāties ārvalstu augstskolās un veiksmīgi tās pabeigt? Varbūt vaina ir tajā, ka pārāk daudzi dodas mācīties vidusskolā un tālāk iet uz augstskolām, lai gan ne ko vairāk par darbu veikalā nespēj! Es pat teiktu, ka augstskolu prasības ir pārāk zemas, ja ne tik spējīgi tiek cauri uzņemšanas komisijai. Nav arī noslēpums, kas tas ir veids, kā augstskolas iekasē naudu.
3. Autors nenoliedz, ka augstskolas pašas var kontrolēt savu kvalitāti. Bet tas tomēr rāda, ka augstskolas apmierina vāja kvalitāte. Un es patiešām neredzu, kā IZM var citādāk ietekmēt kvalitātes celšanu augstskolās, ja ne pārskatot finansējuma piešķiršanu. Tāpat arī IZM nevar ietekmēt “valsts pasūtījumu”, jo to nosaka AIP, kas pat neklausās IZM ierosinājumos un pakļaujas augstskolu nevis sabiedrības interesēm.

Mums tepat blakus, Igaunijā, Tartu ir lieliska universitāte, kas ļoti labi kotējas Eiropas mērogā. varbūt nav nepieciešams kārtējo reizi izdomāt jaunu velosipēdu, bet vienkārši pārņemt mūsu kaimiņu pieredzi? Kā ar daudzām lietām. No igaunīšiem varam pārņemt labo no augstākās izglītības sistēmas, nopirkt no viņiem elektronisko parakstu un elektronisko balsošanu, pārņemt veselības aprūpi. Jau būs dažas sakārtotas nozares. Kāpēc valsts augstākajām amatpersonām ir tik ļoti bail vai kauns pārņemt labāko no mūsu kaimiņiem, kas bijuši gudrāki par mums?

Izklausās loģiski.

Piekrītu autoram, ka metodoloģijas ir greizas, jo neatbild uz jautājumu:
Vai programma ir jāfinansē no valsts līdzekļiem, ja tā ir kvalitatīva, bet Latvijā nav pieprasījuma pēc tās beidzējiem?
Es domāju, ka ne. Ķīlis un Vētra, kā jā. Un strīdas par kritērijiem, bet īstenībā jau būtu jāatbild tieši uz šo jautājumu.

Tātad kvalitatīvs Okeanoloģijas mācību kurss ir jāfinansē no valsts budžeta.
Tāpat kā n-tie pedagoģijas kursi, neskatoties uz to, ka Latvijā jaunu pedagogus praktiski nevajag, jo tas nav svarīgi. Svarīgs ir programmu izvērtējums. Pēc pareizās metodoloģijas, pie kam!

Autors vispirms izvirza kritēriju:
„…kādi speciālisti un kādā skaitā valstij tiešām vajadzīgi…”,
tad sniedz vienu no labākām, varbūt pat vislabāko kvalitātes definīciju
„… kvalitāte nozīmē … atbilstību paredzētajam lietošanas mērķim…”
kura ir pilnīgā saskaņā ar pirmo kritēriju, bet tad izplūst 7 punktos, kuri aptver turpat vai visu iespējamo un kuros noslīkst iepriekšējais skaidrais kritērijs.

Domāju, ka ar EURO ieviešanu būs kā ar visu, kā ar visām reformām un visu, kas vien notiek Latvijā.
——————————————————-
Nauda būs nodrukāta, atvesta un daļai jau nomainīta, neskatoties ne uz kādiem veselā saprāta iebildumiem, un tad izrādīsies, ka EURO vairāk nav un nav īsti arī vairāk lata. Tad būs īstā jautrība. Tad būs īstais neoliberālisma ideju piesātinājuma brīdis. Vēl gadiņš līdz tam jāpaciešas.

Patlaban sāktais karš starp IZM un augstskolām ved mūs uz iznīcību. Vajadzētu saņemties un pievērsties pozitīviem pasākumiem augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanā.

——– Alberts Prikulis: ‘Nepieciešams plašākā lokā diskutēt par to, kādi speciālisti un kādā skaitā valstij tiešām vajadzīgi.’ ============================================================================== Ar ko, par ko diskutēja Godmanis&Repše&Piebalgs pēc anti-komunistiskā puča uzvaras 1991.g.21.augustā? Nekādu garu diskusiju līdz pat 5. Saeimas ievēlēšanai 1993.g.5.jūlijā nebija – toties tika padarīti tādi darbi, kuru sekas vēl šodien rada aizvien pieaugošākas galavassāpes visai Latvijas sabiedrībai…..
Cik ilgi vēl ‘karojošie’ intelektuāļi pa kabinetiem un internetā karos, lai sev dzīvi uzlabotu? Var būt laiks ņemt piemēru no dziesmotās revolūcijas aktīvista Ķīļa – un beidzot sākt rīkoties visas tautas labā?!
A-ūu-ū, ir kāds intelektuālis, vakardienas inteliģents vēl dzīvs, kas ‘Tālvas taurētāja’ aicinājumam atsauksies – un ar reāliem darbiem apliecinās uzticību rietumu demokrātijas un kapitālisma ideāliem?

– Tālis Tisenkopfs, sociologs: ‘ Pienāk brīdis, kad intelektuālim jāiesaistās ideju grupā, partnerībā, dažkārt — arī streikā.’

http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/intelektuala-atbildiba-673216